GRĀMATVEDĪBA

Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) veiktie portāla Latvija.gov.lv uzlabojumi piedāvā uzņēmējiem pārskatāmāku un efektīvāku strukturēto elektronisko rēķinu (e-rēķinu) apriti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), un atgādina, ka no 2026. gada e-rēķini obligāti ir jānosūta uz VID. Viens no populārākajiem e-rēķina izrakstīšanas un nosūtīšanas kanāliem ir E-adrese, jo tajā veidoti strukturētie e-rēķini automātiski tiek nosūtīti uz VID. Dienests arī atgādinām, ka Latvijā strukturētu e‑rēķinu ieviešana notiek pakāpeniski – no 2025. gada tie obligāti ir jālieto norēķinos ar valsts un pašvaldību iestādēm.Portālā Latvija.gov.lv e‑rēķinu risinājums tagad ir nodalīts no e‑adreses saziņas funkcionalitātes, izveidojot patstāvīgu un lietotājiem draudzīgu vidi e‑rēķinu izrakstīšanai un pārvaldībai. Ieviestas vairākas jaunas funkcionalitātes, kas būtiski vienkāršo uzņēmēju ikdienu un mazina administratīvo slogu:paplašināti e‑rēķinu tipi un elastīgākas sagatavošanas iespējas;ir iespēja kopēt e‑rēķinus un atkārtoti izmantot jau aizpildītas rēķinu rindas;var pievienot pielikumus un papildu informācijas laukus;ieviesta automātiska e‑rēķinu saglabāšana;var veidot e‑rēķinu šablonus, tā saglabājot un izmantojot biežāk lietotos rēķinus.Veikti uzlabojumi e-rēķinu XML shēmās...

Finanšu ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir izstrādājusi apjomīgus grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuru mērķis ir ne tikai modernizēt procesus, bet arī padarīt tos caurskatāmākus. Grozījumi paredz atteikties no aktualitāti zaudējušām likuma normām, vienlaikus stiprinot cīņu ar ēnu ekonomiku un pielāgojot Latvijas likumdošanu Eiropas Savienības prasībām. Viena no nozīmīgākajām izmaiņām - sabiedrība tiks informēta par darba devējiem, kuri izmaksā tā dēvētās aplokšņu algas. Līdzšinējā pieredze liecina, ka informācijas publicēšana par sodītajām fiziskajām personām vai amatpersonām nav devusi gaidīto preventīvo efektu, turklāt tas rada bažas par personu datu aizsardzību. Tāpēc turpmāk uzsvars tiks likts uz juridiskajām personām – VID publicēs sarakstu ar uzņēmumiem, kuru valdes locekļiem ir uzlikts administratīvais sods par grāmatvedībā neuzrādītas darba samaksas izmaksu. Tādējādi tiešā veidā varēs ietekmēt uzņēmumu reputāciju un motivēt uzņēmumu īpašniekus rūpīgāk uzraudzīt savu amatpersonu rīcību.PriekšvēstureKopš 2018. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 29....

Mūsdienu uzņēmējdarbības vidē precīza grāmatvedības uzskaite ir ne tikai likuma prasība, bet arī būtisks instruments saimnieciskās darbības analīzei, kur viena no svarīgākajām pozīcijām ir pamatlīdzekļu atzīšana. Galvenais kritērijs, lai objektu klasificētu kā pamatlīdzekli, ir no tā izmantošanas nākotnē sagaidāmais saimnieciskais labums uzņēmumam. Būtiski ņemt vērā, ka šāda aktīva lietderīgās lietošanas laikam ir jābūt ilgākam par vienu parasto darbības ciklu, kas ir periods starp izejmateriālu iegādi un gala preces realizāciju vai pakalpojuma sniegšanu. Tāpat obligāts nosacījums ir iespēja ticami novērtēt objekta iegādes vai izveides izmaksas.Pamatlīdzekļa oficiālā atzīšana uzņēmuma bilancē notiek brīdī, kad tas pārņem visus ar īpašuma tiesībām vai finanšu nomas līgumu saistītos riskus, kā arī iegūst tiesības uz visiem varbūtējiem ieguvumiem, ko šis objekts var sniegt. Interesanti, ka attiecībā uz nekustamo īpašumu normatīvais regulējums pieļauj elastību, ļaujot to atzīt par pamatlīdzekli vēl pirms oficiālas ierakstīšanas zemesgrāmatā, ja vien ir iespējams precīzi noteikt tā sākotnējo vērtību.Katrai sabiedrībai ir tiesības savā grāmatvedības politikā patstāvīgi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesenā uzziņā ir sniedzis būtisku skaidrojumu par rēķinu izrakstīšanas kārtību ilgstošas nekustamā īpašuma nomas gadījumos, uzsverot, ka viena rēķina izrakstīšana par visu gadu vairumā gadījumu nav pieļaujama. Izskatāmais gadījums skāra kādu mežsaimniecības uzņēmumu, kura īpašumā ir plašas meža un lauksaimniecības zemes platības un kurš vēlējās vienkāršot norēķinu kārtību ar nomniekiem. Uzņēmums apsvēra iespēju par 12 mēnešu vai pat piecu gadu nomas periodu izrakstīt tikai vienu rēķinu, tādējādi cerot samazināt dokumentu plūsmu un ietaupīt resursus.Sākotnēji varētu šķist, ka šāda pieeja ir pieļaujama, jo Grāmatvedības likums primāri koncentrējas uz to, lai grāmatvedības jautājumos kompetenta trešā persona varētu gūt skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un saimnieciskajiem darījumiem. Grāmatvedību regulējošie normatīvie akti tiešā veidā neierobežo to, cik bieži būtu jāsagatavo attaisnojuma dokumenti par ilgstošiem pakalpojumiem, un likums vairāk fokusējas uz dokumentu iegrāmatošanas termiņiem, nevis to izrakstīšanas biežumu. Tomēr, kā uzsver VID, grāmatvedības uzskaite nav atrauta no specifiskā nodokļu regulējuma,...

Latvijas grāmatvedības ārpakalpojumu sektors pēdējos gados piedzīvojis fundamentālas pārmaiņas, ko iezīmējusi 2021. gadā ieviestā un no 2023. gada vidus obligātā licencēšanas sistēma. Šis mehānisms nav bijis tikai formāls administratīvs solis, bet gan mērķtiecīga stratēģija nozares caurskatāmības uzlabošanai un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku mazināšanai. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati uzskatāmi parāda, ka licencēšanas ieviešana ir kalpojusi kā efektīvs tirgus filtrs – ja 2020. gadā saimniecisko darbību bija reģistrējuši vairāk nekā seši tūkstoši ārpakalpojuma grāmatvežu, tad līdz 2025. gadam to skaits ir sarucis līdz 4450, tādējādi beidzot ļaujot precīzi identificēt reālos tirgus dalībniekus un mazināt nereģistrētas darbības izplatību.Galvenais stūrakmens nozares sakārtošanā ir stingrāku profesionālās kvalifikācijas un reputācijas prasību ieviešana jeb tā dēvētais "fit and proper" princips. Šobrīd licenci var saņemt tikai tādas personas, kurām ir vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība grāmatvedības vai saistītās jomās un vismaz trīs gadu praktiskā pieredze, ko apliecina darba vai uzņēmuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis praktisku pamācību par to, kā pārbaudīt strukturēta e-rēķina (XML formātā) atbilstību Eiropas standartiem, izmantojot Eiropas Komisijas nodrošināto rīku. Šī pārbaude ir būtisks solis, lai pārliecinātos, ka izveidotajā e-rēķinā nav tehnisku kļūdu pirms tā nosūtīšanas.Lai veiktu pārbaudi, nav nepieciešama speciāla programmatūra – process notiek tīmekļvietnē un sastāv no pieciem vienkāršiem soļiem.1. Atveriet pārbaudes vietniPirmais darbs ir doties uz oficiālo Eiropas Komisijas e-rēķinu validācijas rīku (eInvoice Validator) adresē: www.itb.ec.europa.eu/invoice/upload. Šis serviss pārbauda rēķina atbilstību Eiropas standartiem.2. Augšupielādējiet failuSistēmas sadaļā "File to validate" izvēlieties opciju "File".Nospiediet pogu "Select file" un no sava datora izvēlieties XML rēķina failu, kuru vēlaties pārbaudīt.3. Izvēlieties pārbaudes veiduSadaļā "Validate as" (Validēt kā) ir jānorāda atbilstošais standarts. Izvēlieties: "UBL Invoice XML".4. Veiciet pārbaudiKad fails ir ielādēts un standarts norādīts, nospiediet pogu "Validate". Sistēma automātiski analizēs dokumentu.5. Rezultātu izvērtēšanaPēc apstrādes sistēma parādīs logu "Validation result" ar vienu no diviem iespējamiem rezultātiem:SUCCESS (Veiksmīgi). Ja rēķinā nav kļūdu, būs...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2025. gada darbības pārskatu, iezīmējot būtiskāko paveikto finanšu izlūkošanā, sankciju izpildē un starptautiskajā sadarbībā. FID ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai (NILLTPF), kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Grāmatvežiem kā likuma subjektiem šis dokuments sniedz vērtīgu ieskatu aktuālajos riskos, tipoloģijās un valsts prioritātēs cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un sankciju apiešanu. Aicinām iepazīties ar pilnu 2025. gada pārskata ziņojumu.Viens no 2025. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem ir MONEYVAL 6. kārtas novērtējuma noslēgšana, kurā Latvija saņēma izteikti pozitīvu novērtējumu. Tas apliecina Latvijas NILLTPF novēršanas sistēmas efektivitāti un atjauno valsts finanšu sektora reputāciju starptautiskā mērogā. Tomēr, neraugoties uz augsto novērtējumu, valstī aizvien nav izskausti finanšu noziegumi. FID pērn sagatavoja un nosūtīja 612 analītiskos materiālus tiesībaizsardzības iestādēm (TAI), uzraudzības un kontroles institūcijām (UKI), kā arī izstrādāja 10 stratēģiskās un 12 taktiskās analīzes...

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikts, ka gada pārskatu sabiedrība iesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjekti gada pārskatus iesniedz tikai elektroniski, tas nozīmē, ka gada pārskata atvasinājumu elektroniskā formā (elektronisku norakstu) iesniedz, izmantojot elektroniskā noraksta formas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Elektroniskā noraksta formas noteiktas Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu”. • Bilances elektroniskā noraksta forma atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikuma shēmas "Bilances shēma" bilances posteņiem. • Peļņas vai zaudējumu aprēķina elektroniskā noraksta forma atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 2. pielikuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis oficiālu uzziņu par oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) piemērošanu uzņēmējdarbībā. Tajā skaidroti importētāja pienākumi, kas rodas, ievedot metāla izstrādājumus un pārsniedzot noteikto gada apjoma slieksni. Iestāde precizē, ka pēc limita sasniegšanas komersantam ir pienākums reģistrēties, iesniegt īpašas deklarācijas un iegādāties OIM sertifikātus, lai segtu preču ražošanā radītās emisijas. Tāpat uzsvērts, ka mazāka apjoma importam šīs prasības nav saistošas un sertifikātu iegāde nav klasificējama kā nodokļu maksājums. Šis skaidrojums palīdz nodrošināt pareizu Eiropas Savienības (ES) regulu ievērošanu un precīzu finanšu plānošanu saistībā ar vides aizsardzības prasībām.Galvenais kritērijs - 50 tonnu slieksnisViens no svarīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem, ir importēto preču apjoms kalendārajā gadā.Importētājs tiek atbrīvots no OIM pienākumiem (tostarp no pienākuma reģistrēties kā atzītajam OIM deklarētājam), ja importēto preču kopējā neto masa konkrētajā kalendārajā gadā nepārsniedz 50 tonnas. Pat ja tiek piemērots šis atbrīvojums, importētājam par to ir jānorāda attiecīgajā muitas deklarācijā.Atzītā OIM deklarētāja statuss...

Latvijas darba tiesību sistēma paredz būtiskas sociālās garantijas, no kurām viena ir ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums, kas kalpo kā nozīmīgs atbalsts noteiktām darbinieku grupām. Šis papildu atpūtas laiks likuma izpratnē pienākas vecākiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāk bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, kā arī darbiniekiem, kuri audzina mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem. Tāpat tiesības uz papildatvaļinājumu ir personām, kuru darba pienākumi ir saistīti ar īpašu risku. Darba devēja pienākums ir informēt darbiniekus par šī atvaļinājuma piešķiršanas pamatojumiem, savukārt darbiniekam ir jāuzrāda atbilstoši dokumenti, kas apliecina viņa tiesības uz šo atpūtu.Papildatvaļinājuma plānošana un izmantošana praksē notiek līdzīgi kā ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, jo likums neparedz atsevišķu specifisku kārtību. Svarīgi ievērot noteikto termiņu – papildatvaļinājums par kārtējo gadu ir jāizmanto līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Dzīves neparedzamie apstākļi, piemēram, darbnespēja, var ietekmēt plānoto atpūtu, tādēļ šādos gadījumos atvaļinājums ir pārceļams vai pagarināms, ievērojot...

Būvniecības nozarē, kur projekti bieži aptver vairākus pārskata gadus, precīza finanšu uzskaite ir kritisks elements uzņēmuma stabilitātes un caurredzamības nodrošināšanai. Galvenais izaicinājums darbuzņēmējiem ir pareiza ar būvdarbu līgumiem saistīto ieņēmumu un izdevumu atzīšana, balstoties uz līgumdarbu izpildes pakāpi bilances datumā, norāda Ieva Liepiņa, Mag. oec., sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA “Ievas Liepiņa birojs” valdes locekle.Kad aplēses uzskatāmas par ticamām?Lai darbuzņēmējs varētu ticami aplēst būvdarbu līguma izpildes rezultātus, ir jāizpildās vairākiem būtiskiem nosacījumiem. Pirmkārt, ir jābūt iespējai ticami novērtēt kopējos ieņēmumus, ņemot vērā ne tikai parakstīto līguma summu, bet arī vienošanās par izmaiņām un indeksāciju. Otrkārt, ir jāpastāv pamatotai pārliecībai, ka samaksa tiks saņemta, izvērtējot pasūtītāja maksātspēju un iespējamos strīdus, kas varētu apdraudēt ieņēmumus.Tāpat bilances datumā jāspēj precīzi noteikt gan pabeigšanai nepieciešamās izmaksas, gan faktiski radušās izmaksas, lai tās varētu salīdzināt ar iepriekšējām aplēsēm. Eksperte iesaka izvēlēties ieņēmumu pieeju izpildes pakāpes rēķināšanai, jo plānotais un reālais izmaksu apjoms var būtiski atšķirties cenu...

Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka Valsts kancelejas Atlīdzību uzskaites sistēmas (AUS) sniegtie dati būtiski atšķiras no Valsts kases publiski pieejamajiem oficiālajiem datiem par faktiski izmaksāto atlīdzību publiskajā pārvaldē. AUS pastāv nepilnības, kas saistītas ar datu kvalitāti vai specifiskiem apstākļiem, kā rezultātā aprēķinos var būt izmantoti nepilnīgi dati.FM ir konstatējusi vairākos miljonos eiro mērāmas neatbilstības datos par ministrijas resoru, kas ir novedušas pie būtiski kļūdainiem un sabiedrību maldinošiem secinājumiem. Par faktiski izmaksātajām piemaksām par stratēģisko mērķu īstenošanu FM ir apkopojusi un salīdzinājusi datus ar Valsts kases “Horizon” sistēmā pieejamo informāciju. Šie dati skaidri parāda faktiskās izmaksas un to dinamiku.Dati liecina, ka piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā apjoms 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, ir samazinājies nevis pieaudzis, kā tas norādīts Valsts kancelejas datos. Proti, 2024. gadā izmaksāti nepilni septiņi miljoni eiro, savukārt 2025. gadā apjoms samazinājies par 1,5 miljoniem eiro jeb 21,6%, sasniedzot aptuveni 5,5 miljonus eiro. Savukārt publiskajā telpā...

Uzņēmuma darbības efektivitāte un finanšu pārskatu precizitāte lielā mērā balstās uz to, cik sakārtota un pārdomāta ir iekšējā resursu kontrole. Kā izvēlēties un praktiski ieviest piemērotāko krājumu uzskaites modeli, lai nodrošinātu ne tikai atbilstību likumdošanai, bet arī sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma mantisko stāvokli? Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls, kad uzņēmums sāk straujāk augt vai paplašina savu darbības profilu, jo izvēlētā metodika tieši ietekmē grāmatvedības programmas izvēli, ikdienas darba procesu organizāciju un pat iekšējo finanšu atskaišu saturu un to sagatavošanas biežumu.Viena no galvenajām izvēlēm, kas jāizdara vadībai, ir starp nepārtrauktās un periodiskās inventarizācijas metodēm. Ja uzņēmuma krājumu atlikumi ir apjomīgi un to pārvaldībā ir iesaistītas vairākas materiāli atbildīgās personas vai dažādas struktūrvienības, vispiemērotākā ir nepārtrauktās inventarizācijas metode. Tās galvenā priekšrocība ir stingra un tūlītēja kontrole: katrs krājumu kustības gadījums tiek reģistrēts nekavējoties, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, tādēļ jebkurā brīdī krājumu atlikumiem noliktavas uzskaitē un finanšu uzskaitē būtu precīzi jāsakrīt. Šāda...

Ikviens uzņēmējs, kura ikdiena ir saistīta ar preču ražošanu vai tirdzniecību, neizbēgami saskaras ar situāciju, kad grāmatvedības reģistros norādītais krājumu apjoms nesakrīt ar faktisko situāciju noliktavā vai veikala plauktos. Krājumu zudumi, kas izpaužas kā apjoma un attiecīgi arī vērtības samazināšanās, var rasties dažādu iemeslu dēļ, sākot no dabiskiem procesiem ražošanā un beidzot ar neplānotām zādzībām vai stihiskām nelaimēm. Lai šie zudumi nekļūtu par nekontrolētu finansiālu slogu un neradītu sarežģījumus nodokļu auditā, uzņēmumam ir būtiski izstrādāt skaidru krājumu uzskaites metodiku un definēt zudumu normas.Saimnieciskajā darbībā ir svarīgi nošķirt dabīgos zudumus no citiem zaudējumu veidiem. Dabīgie zudumi ir tikai tie, kas rodas parastās darbības gaitā un ir iepriekš paredzami, piemēram, materiālu izgarošana, nožūšana, nobiršana vai tehnoloģiskie atgriezumi ražošanas procesā. Jāņem vērā, ka blakusprodukti, kas rodas ražošanā, piemēram, skaidas kokapstrādē, nav uzskatāmi par zudumiem, bet gan par blakusprodukciju, kuras tālākā izmantošana vai iznīcināšana arī ir jāapraksta grāmatvedības metodikā. Turpretim zādzības, bojāeja neatbilstošas glabāšanas dēļ vai...

Valdība 17. martā atbalstīja grozījumus akcīzes preču aprites kārtībā, precizējot personu loku saimnieciskās darbības ar akcīzes precēm veikšanai un novēršot citas šo noteikumu piemērošanā konstatētās problēmas.Tostarp arī biedrības un nodibinājumi varēs veikt saimniecisko darbību ar akcīzes precēm, jo atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus.Tāpat turpmāk par akcīzes preču noliktavu tiek uzskatīts kuģis, kas ir fiziski savienots ar akcīzes preču noliktavas infrastruktūru. Kuģis tiks uzskatīts par akcīzes preču noliktavu, ja izpildīsies visi trīs nosacījumi, proti, kuģis tiks pietauvots jūras piestātnē, kas norādīta komersanta speciālajā atļaujā (licencē) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, tiks savienots ar šī komersanta akcīzes preču noliktavas infrastruktūru un Valsts ieņēmumu dienestam būs paziņots par naftas produktu sajaukšanu uz kuģa.Turklāt kuģis par akcīzes preču noliktavu tiks uzskatīts tikai tādā gadījumā, ja visa kuģa...