GRĀMATVEDĪBA

Nakts darbs Latvijā tiek strikti regulēts ar Darba likumu (DL 138. pants), nosakot gan speciālas prasības darba laika organizācijai, gan pienākumu nodrošināt darbinieka veselības aizsardzību un atbilstošu samaksu. Darba devējiem ir jābūt īpaši vērīgiem, lai ievērotu gan nacionālos, gan Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos ierobežojumus, atgādina Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore. Darba laika ierobežojumi un saīsinājumi Viens no būtiskākajiem noteikumiem paredz, ka nakts darbiniekam normālais dienas darba laiks ir jāsaīsina par vienu stundu. Tomēr šis noteikums nav attiecināms uz tiem darbiniekiem, kuriem jau ir noteikts normālais saīsinātais darba laiks. Darba laiku var arī nesaīsināt, ja tas ir nepieciešams uzņēmuma darbības īpatnību dēļ. Ja nakts darbinieka darbs saistīts ar īpašu risku, viņu ir aizliegts nodarbināt ilgāk par astoņām stundām diennakts periodā, kurā veikts nakts darbs. Lai gan pastāv izņēmums summētā darba laika gadījumos (DL 140. panta otrā daļa), tas piemērojams tikai pēc konsultēšanās ar darbinieku...

Saeimas deputāti ceturtdien, 9. oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka regulējumu starptautiskai informācijas apmaiņai par darījumiem ar kriptoaktīviem. Grozījumi, pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, noteic Latvijas dalību globālā savstarpējas informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm un citām valstīm par darījumiem ar kriptoaktīviem. Grozījumi noteic vispārīgu pienākumu nodokļu maksātājiem, kas darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par saviem darījumiem. Ar saņemto informāciju VID apmainīsies ar citu valstu nodokļu administrācijām, tādējādi arī pretī saņemot maksimāli plašu informāciju par Latvijas rezidentu ienākumiem citās valstīs no darījumiem ar kriptoaktīviem. Lai VID savās informācijas sistēmās varētu ieviest jaunās izmaiņas, 2026.gadā tam būs nepieciešams finansējums 830 000 eiro apmērā, bet turpmākai uzturēšanai katru gadu - 83 000 eiro, ko plānots nodrošināt no Finanšu ministrijas budžeta. Ministru kabinetam paredzēts noteikt nosacījumus, kuriem iestājoties, šāda informācija būs jāsniedz, tostarp par pakalpojuma sniedzēja klientiem, kuri ir veikuši darījumus ar kriptoaktīviem. Tāpat paredzēts, ka Ministru...

No 2025. gada 13. septembra spēkā stājušies Ministru kabineta 2025. gada 12. septembra noteikumi Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu", kas nosaka Latvijas nacionālo sankciju režīma ietvaru un definē kritērijus, uz kuru pamata iespējams noteikt nacionālās sankcijas konkrētām fiziskām un juridiskām personām, kas saistītas ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. Tas ir papildu instruments, ar ko esošajā ģeopolitiskajā situācijā iespējams reaģēt uz Krievijas agresijas radītajiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina iepazīties ar informāciju par to, ko paredz šie noteikumi un kā tie tiks piemēroti praksē. Latvijas Republikas nacionālo sankciju ietvaros valdība var noteikt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredzētos finanšu un ieceļošanas ierobežojumus pret subjektiem, uz kuriem nav noteiktas starptautiskās sankcijas un kuri atbilst konkrēto kritēriju uzskaitījumam. Piemēram, minētie ierobežojumi var tikt noteikti pret subjektiem, kuri ir ietekmīgi uzņēmēji, kas darbojas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par Ministru kabineta 2025. gada 23. septembra noteikumiem Nr. 562 "Grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi". Šie grozījumi stājās spēkā 2025. gada 26. septembrī. Galvenais grozījumu mērķis ir pilnveidot grāmatvedības normatīvo regulējumu saistībā ar strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) ieviešanu, kā arī pārskata gada slēguma inventarizāciju. Būtiskākās izmaiņas e-rēķinu apritē Kļūdu labošana: Ja tiek daļēji vai pilnībā atcelts darījums vai ir izrakstīts kļūdains strukturēts elektroniskais rēķins, labojošais vai atsaucinošais (anulējošais) dokuments jāsagatavo kā strukturēts elektroniskais rēķins. Šādā labojumā obligāti jānorāda atsauce uz iepriekšējā e-rēķina numuru, kas tiek labots vai atsaukts. VID kontrole: Ja e-rēķins tiek nosūtīts uz e-adresi, izmantojot Valsts digitālās attīstības aģentūras (DIV API), VID nodrošinās kontroles par tā atbilstību PEPPOL standartam. Kontroles ietvers XML e-rēķina antivīrusa pārbaudi, Shematron validācijas pārbaudi un XSD shēmas pārbaudi. E-rēķinus, kas neatbilst šiem kritērijiem, VID nepieņems. Gala rēķina atcelšana: Lai mazinātu uzņēmumu administratīvo...

Mēneša un ceturkšņa pārskati par apgrozījumu Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) vairs nav jāiesniedz ap 4000 uzņēmumiem tirdzniecības un pakalpojumu nozarē. Tas komersantiem ļaus ietaupīt kopumā ap 9800 stundu gadā. Oficiālās statistikas veidošanai CSP datus tagad ņem no uzņēmumu iesniegtām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijām Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Mēneša un ceturkšņa pārskati par apgrozījumu tirdzniecības un pakalpojumu nozarē no jūlija vairs nav jāiesniedz apmēram 80% uzņēmumu1, kas līdz šim bija iekļauti apsekojuma izlasē. Šie komersanti, kas līdz šim CSP iesniedza oficiālās statistikas pārskatus 1-apgrozījums, 2-apgrozījums, 3-apgrozījums un 4-apgrozījums, ir jau oficiāli informēti par šo CSP lēmumu administratīvā sloga mazināšanā. 1 Pavisam nelielai daļai izlasē iekļauto uzņēmumu pārskati par apgrozījumu aizvien būs jāiesniedz Pārvaldē, jo tas saistīts ar šādiem ierobežojumiem: ne visi komersanti ir PVN maksātāji, apgrozījums būtiski atšķiras no kopējās darījumu vērtības, uzņēmumiem ir izdalītas vairākas darbības veida vienības, kur kāda no tām būtiski ietekmē konkrētās nozares īstermiņa statistikas...

Valdība 23. septembrī pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi", kuru mērķis ir pilnveidot grāmatvedības normatīvo regulējumu saistībā ar strukturētu elektronisku rēķinu (e-rēķinu) ieviešanu un pārskata gada slēguma inventarizācijas kārtību. Grozījumu projekts paredz gan administratīvā sloga mazināšanu, gan skaidrojumus par jaunu rēķinu veidu izmantošanu. E-rēķinu aprite un gala rēķinu atcelšana Noteikumu izmaiņas skaidro specifisku attaisnojuma dokumentu veidu pielietojumu, kas paredzēti Latvijas standartā, piemēram, koriģējošā rēķina un avansa rēķina (priekšapmaksas rēķina). Koriģējošais rēķins Grozījumi nosaka, ka attaisnojuma dokuments, ar kuru labo vai atsauc (anulē) iepriekš izsniegto rēķinu, ja darījums ir daļēji vai pilnībā atcelts vai rēķins bija kļūdains, jāsagatavo kā strukturēts elektroniskais rēķins. Tajā obligāti jānorāda atsauce uz to rēķina numuru, kurš tiek labots vai atsaukts. Koriģējošo rēķinu var izmantot kļūdu labošanai visi Grāmatvedības likuma subjekti. Avansa rēķins un gala rēķina atcelšana Avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) tiek definēts kā informatīvs dokuments samaksāšanai (maksājuma pieprasījums). Projekts paredz...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien pirmajam lasījumam Saeimā konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas valūtu tirdzniecības uzņēmumiem paredz iespēju pašiem noteikt zemāku klienta izpētes darījuma slieksni par pašreiz spēkā esošo 1500 eiro robežu. Paredzēts, ka likumā noteiktais klienta izpētes slieksnis paliek nemainīgs 1500 eiro apmērā, bet, ja valūtas tirdzniecības uzņēmums darījumā saskata kādus riskus, tad uzņēmums pats var samazināt slieksni, no kura var prasīt personas identifikāciju. FM valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa deputātiem skaidroja, ka sākotnējais plāns pēc Finanšu izlūkošanas dienesta ierosinājuma bija noteikt slieksni 1000 eiro, taču pret to saņemts daudz iebildumu. Vienlaikus Kļaviņa informēja, ka saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu no 2027.gada slieksnis būs 3000 eiro. Tādēļ patlaban nolemts saglabāt esošo slieksni, bet pēc pusotra gada tiks ieviests jauns slieksnis. Tāpat Kļaviņa piebilda, ka FM uz likumprojekta otro lasījumu precizēs riska vērtēšanas...

Ceturtdien, 25. septembrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu ministrijas (FM) virzītos grozījumus Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, ar kuriem noteiktiem uzņēmumiem par 2 gadiem tiek atlikta ilgtspējas ziņošanas prasību ieviešana, attiecīgi uzņēmumiem būs vairāk laika pielāgoties jaunajām prasībām un nodrošināt ilgtspējas ziņojumu sagatavošanu atbilstoši ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. Likumā noteikts, ka lielie uzņēmumi un lielo grupu mātesuzņēmumi ilgtspējas ziņojumus gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kuri sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk, nevis 2025. gada 1. janvārī, kā tas bija noteikts iepriekš. Savukārt biržā kotētie mazie un vidējie uzņēmumi ilgtspējas ziņojumus gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kuri sākas 2028. gada 1. janvārī vai vēlāk, nevis 2026. gada 1. janvārī. Šis pārejas periods ļaus uzņēmumiem labāk sagatavoties jaunajām prasībām, kā arī mazinās administratīvo slogu. Likumā noteikts arī, ka meitas sabiedrībai būs pienākums savā tīmekļvietnē latviešu valodā publicēt nevis visu mātes sabiedrības vadības ziņojumu, bet tikai tajā ietverto konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, tādā veidā mazinot administratīvo...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un līdz 2. oktobrim nodevusi publiskajai apspriešanai plānotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem””. To mērķis ir vienkāršot informācijas apmaiņu par nerezidentu finanšu kontiem, atvieglojot ziņošanas procesu finanšu iestādēm, kā arī pārņemt Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC8), prasības un grozījumus Globālajā standartā (CRS) par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā. Latvijā šis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādātais informācijas apmaiņas standarts darbojas jau no 2017. gada. Šīs sistēmas ietvaros finanšu iestādes apkopo informāciju par nodokļu nerezidentu finanšu kontiem un reizi gadā to nodod tās valsts nodokļu administrācijai, kurā finanšu iestāde atrodas. Savukārt valsts nodokļu administrācija saņemto informāciju nodod attiecīgajai nodokļu maksātāja rezidences valstij. Tādējādi šīs...

Valdība 23. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi". Izmaiņas sagatavotas, ņemot vērā Valsts kases un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas priekšlikumus, un to mērķis ir veicināt grāmatvedības modernizācijas procesus, mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, kā arī nodrošināt skaidrāku normatīvo regulējumu uzņēmumiem un to grāmatvežiem. “Ar grozījumiem paredzēts ieviest vairākus būtiskus jauninājumus, kas samazinās papīra dokumentu apriti un atvieglos uzņēmumu ikdienas darbu. Attiecībā uz e-rēķiniem tiks skaidrots, kas ir avansa jeb priekšapmaksas rēķins un korektīvais rēķins. Nosakot skaidrāku šo e-rēķinu klasifikāciju, tas palīdzēs lietotājiem vienveidīgi piemērot strukturētos e-rēķinus un mazinās neskaidrības praksē. Tāpat izmaiņas skars inventarizācijas procesu, jo paredzēta iespēja plašāk izmantot digitālos risinājumus pārskata gada slēguma inventarizācijas procesā. Attiecīgi tiks veicināta efektīvāka inventarizācija, izmantojot IT sistēmas,” skaidro FM valsts sekretāre Baiba Bāne. Noteikumu projekta anotācijā attiecībā uz avansa rēķiniem norādīts, ka Latvijas standartā ir paredzēta iespēja xml formātā sagatavot attaisnojuma dokumentu (kredītrēķinu, koriģējošo rēķinu),...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu saistībā ari uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu. Lasītāju ērtībai uzziņas skaidrojumu publicējam saīsinātā formā. Uzziņas pieprasījuma iesniedzēja plānoja ziedot 7 000 EUR sabiedriskā labuma organizācijai un vēlējās izmantot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 12. panta pirmajā daļā paredzēto nodokļa atvieglojumu ziedotājiem, izvērtējot trīs variantus, kurus piedāvā likums: 1) saskaņā ar UIN likuma 12. panta pirmās daļas 1. punktu noteiktais ierobežojums, kura robežās iesniedzēja var neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, ir 45 933 EUR (5% no 2024. gada peļņas pēc nodokļiem 918 659 EUR); 2) saskaņā ar UIN likuma 12. panta pirmās daļas 2. punktu noteiktais ierobežojums, kura robežās iesniedzēja var neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, ir 3 913 EUR (2% no 2024. gada bruto darba samaksas, kas ir VSAOI objekts: 195 647 EUR); 3) saskaņā ar UIN likuma 12. panta pirmās daļas 3....

Latvijas uzņēmējdarbības vidē novērojama tendence – ievērojamā skaitā uzņēmumu valdes locekļi paši kārto grāmatvedību un arī sagatavo gada pārskatus. Lai gan šķietami uzņēmēji, nealgojot grāmatvedi vai neizmantojot grāmatvedības firmu ārpakalpojumu, ietaupa, rodas jautājums, vai šāda prakse tomēr nerada nopietnus riskus ne tikai pašiem uzņēmējiem, bet arī valsts budžetam un ekonomikai. Kāpēc tā varētu būt problēma, vai to plānots risināt un kādi būtu iespējamie risinājumu veidi? Problēmas apjoms un dinamika Pirms dažiem gadiem tika lēsts, ka aptuveni trešdaļā uzņēmumu valdes locekļi paši sagatavo un paraksta gada pārskatus. Toreiz, ceļot trauksmi par šādu statistiku, medijos ziņoja Raivo Pede, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) priekšsēdētāja vietnieks. Pēdējo gadu gaitā šādas prakses īpatsvars ir mazinājies tikai nedaudz, tas joprojām ir ievērojams. Kā portālam BilancePLZ skaidro R. Pede, saskaņā ar 2023. gada rudens datiem, kas attiecas uz 2022. gadu, 42 853 uzņēmumi norādījuši, ka tajos grāmatvedību kārto valdes loceklis. Par 2023. gadu šis skaits ir...

Katru gadu uzņēmumi saskaras ar gada pārskatu sagatavošanas un apstiprināšanas procesu, kas ir vitāli svarīgs ne tikai atbilstībai normatīvajiem aktiem, bet arī sabiedrības informēšanai par finanšu stāvokli. Kā pareizi noformēt, parakstīt un apstiprināt šos būtiskos dokumentus? Gada pārskata noformēšana Gada pārskats var tikt noformēts vairākos veidos: kā viens dokuments, kā divu dokumentu kopums, kas sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma, vai kā vairāku dokumentu kopums, ietverot atsevišķas finanšu pārskata sastāvdaļas un vadības ziņojumu. Lai dokumentam būtu juridisks spēks, katra dokumenta sākumā jānorāda vispārīgā informācija par sabiedrību kā dokumenta autoru, bet beigās – datums un paraksts. Sabiedrības vispārīgajā informācijā jāiekļauj tās nosaukums (komersanta firma), veids, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs. Papildus tam, jāsniedz ziņas par valdes locekļu un, ja izveidota, padomes locekļu vārdiem, uzvārdiem un amatiem. Šīs ziņas attiecas arī uz personām, kuras pārskata gadā un līdz gada pārskata apstiprināšanas datumam ir atbrīvotas no šiem amatiem. Gada pārskatam jāpiemēro Dokumentu juridiskā spēka...

Latvijas valsts pārvaldes darbības efektivitāte un uzticamība ir cieši saistīta ar spēcīgu iekšējās kontroles sistēmu (IKS) un tās neatkarīgu uzraudzītāju – iekšējo auditu. 2024. gada informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs sniedz ieskatu tā darbībā, īpaši izgaismojot tā nozīmi finanšu uzskaites ticamības, nodokļu līdzekļu aizsardzības un publisko resursu lietderīgas izmantošanas nodrošināšanā. Finanšu kontroles sirds – iekšējais audits Iekšējā audita struktūrvienību pamatuzdevums ir sniegt iestāžu vadītājiem pārliecību par iekšējās kontroles sistēmas darbības pamatprasību izpildi. Viens no centrālajiem audita darbības aspektiem ir finanšu disciplīnas un resursu pārvaldības vērtēšana. Auditoru darba apjomā ietilpst "finanšu uzskaites un citas informācijas ticamība un pietiekamība", kā arī "resursu sargāšana no zaudējumiem". Tas nozīmē, ka iekšējie auditori ir tie, kas pārbauda, vai grāmatvedības dati ir precīzi, uzticami un atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai valsts aktīvi tiek pienācīgi aizsargāti. Pārskata gadā veiktie 151 audits atklāja, ka tikai 21% institūciju iekšējās kontroles sistēma ir efektīva, kas sniedz pietiekamu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija steidzamības kārtā virza Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma grozījumus, kas paredz noteiktiem uzņēmumiem par diviem gadiem atlikt pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu 2025.gada 17.aprīlī spēkā stājušos Eiropas Parlamenta un Padomes 2025.gada 14.aprīļa direktīvu par datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības. Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma grozījumi paredz, ka lielas sabiedrības un liela koncerna mātes sabiedrības sagatavos ilgtspējas ziņojumu par pārskatu gadiem, kas sākas 2027.gada 1.janvārī vai vēlāk, nevis 2025.gada 1.janvārī. Savukārt biržā kotētās mazas un vidējas sabiedrības, mazas un nesarežģītas iestādes, kaptīvas apdrošināšanas sabiedrības un kaptīvas pārapdrošināšanas sabiedrības sagatavos ilgtspējas ziņojumu par pārskatu gadiem, kas sākas 2028.gada 1.janvārī vai vēlāk, nevis 2026.gada 1.janvārī. Komisijas deputāti atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā, kā arī tā virzīšanu steidzamības kārtā. Jau ziņots, ka valdība augustā atbalstīja ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz diviem gadiem tiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektiem, kuriem ir...