GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotais metodiskais materiāls "Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām" pēdējo reizi ir aktualizēts 2025. gada 8. novembrī. Sniedzam pārskatu par būtiskāko, kas jāievēro darba devējam un grāmatvedim. Pārskatu sagatavo ienākumu izmaksātājs, iesniedz to VID, kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Ienākumu izmaksātājs var būt plašs subjektu loks, ieskaitot komersantus, individuālos uzņēmumus, zemnieka/zvejnieka saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumus un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas. Paziņojums ir jāiesniedz tikai par Latvijas rezidenta gūtajiem ienākumiem, izņemot gadījumus, kas attiecas uz Ukrainas civiliedzīvotāja darba algu. Paziņojuma iesniegšanas termiņi Paziņojuma iesniegšanas termiņi ir atkarīgi no ienākuma veida un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieturēšanas brīža. Mēneša paziņojumi (IIN ietur izmaksas brīdī) Apliekamam ienākumam (ienākuma veida kodi “10”), kuram IIN ietur izmaksas brīdī, paziņojums iesniedzams VID vienreiz mēnesī līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. Gada paziņojumi (IIN neietur izmaksas brīdī vai ir neapliekams ienākums)...

Skaidro Maija Grebenko, Mg.sci.oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste, žurnāla “Bilance” rakstu ilggadējā autore. Darba likuma (DL) 149. pantā noteikts: Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas... Darba devējs darba kārtības noteikumos vai darba līgumā ir tiesīgs noteikt, ka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums uzņēmumā tiks piešķirts uz laiku, kas mērojams kalendāra nedēļās. Tomēr bieži vien rodas jautājums, vai darbinieks drīkst prasīt atvaļinājumu uz dažām dienām (domājot, ka tās būs tikai darba dienas). Protams, šādā gadījumā apmaksājamo dienu skaits (likumā noteikto 4 nedēļu laikā) būs krietni lielāks par 20 apmaksājamām dienām (vai 24 darba dienām, ja darbiniekam noteikta 6 darba dienu nedēļa). Pirmkārt, privātajā biznesā darba devējs ir tiesīgs nodrošināt darba ņēmējiem labvēlīgākas normas nekā noteikts likumā. Otrkārt, nevienā normatīvā aktā nav minēts apmaksājamo atvaļinājuma darba dienu skaits (DL teikts, ka jāapmaksā darba dienas). Apmaksājamo dienu skaits arī četru nedēļu garā atvaļinājumā (normālā...

Ikgadējās biznesa plānošanas pamatmērķis ir skaidri noteikt jūsu uzņēmuma stratēģiju un rīcības plānu. Tam jānodrošina skaidrs finansiāls priekšstats par jūsu esošo situāciju un prognozēto stāvokli nākamajā gadā. Lai gan daži jauno mazo uzņēmumu īpašnieki var vadīt savu biznesu atvieglinātā veidā un neredzēt vajadzību veidot budžetu, jebkurai nākotnes plānošanai ir nepieciešams finansējums. Nepārtraukta plānošana un galvenie elementi Biznesa plānošana ir visefektīvākā, ja tā tiek uzturēta kā nepārtraukts process. Šāds process nodrošina iespēju ātri rīkoties, kad tas ir nepieciešams, nevis vienkārši reaģēt uz notikumiem pēc tam, kad tie jau ir notikuši. Jūsu gada biznesa plānā obligāti jāiekļauj šādi elementi: Pārskats par izmaiņām, kuras vēlaties veikt savā uzņēmumā. Iespējamās izmaiņas tirgū, klientu lokā un konkurencē. Jūsu galvenie darbības rādītāji (KPI) un šī gada mērķi. Jebkādas problēmas vai darbības izmaiņas. Finanšu rādītāji un prognozes. Informācija par uzņēmuma vadību, cilvēkresursiem un plānotajiem ieguldījumiem biznesā. Tipisks astoņu soļu plānošanas cikls Lai nodrošinātu efektīvu plānošanu, jāievēro strukturēts cikls: Pārskatīšana:...

Krājumu atzīšanas brīdis uzņēmuma bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā iestājas tajā mirklī, kad uzņēmumam ir tiesības uz šiem krājumiem un tas ir pārņēmis visus ar tiem saistītos riskus. Tādējādi, galvenais jautājums ir, kad risks tiek nodots no pārdevēja pircējam, norāda Baiba Apine, zvērināta revidente, SIA “Sandra Dzerele un Partneris” partnere. Lai noteiktu šo pārejas brīdi, ir svarīgi atcerēties un ievērot preču iegādes nosacījumus jeb Incoterm. Incoterms ir starptautiskie tirdzniecības noteikumi, kas precīzi nosaka, kurš būs atbildīgais – pircējs vai pārdevējs – dažādos starptautiskos darījumos. Tie izstrādāti, lai novērstu atšķirības starp dažādu valstu nacionālajām tiesībām, komerciālajām paražām un terminu izpratni, nosakot precīzu pircēja un pārdevēja pienākumu sadalījumu attiecībā uz preču piegādi. Vērtējot risku un īpašumtiesību pāreju, galvenie faktori, kas jāņem vērā, ir maksāšanas pienākums un īpašumtiesību riski un ieguvumi. Tas ietver noteikšanu, kurš cieš zaudējumus, ja prece tiek bojāta, vai kuram ir tiesības uz saimniecisko resursu ieplūdi no krājumu turēšanas. Atbilstoši šiem...

Ministru kabineta (MK) sēdē 11. novembrī apstiprināti būtiski grozījumi MK 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 "Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi". Grozījumu mērķis ir pilnveidot muitas jomas tiesisko regulējumu, vienkāršot muitas procesu un samazināt administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), gan komersantiem. Iniciatīva, kuru ierosinājis VID, ir vērsta uz nepārprotamas, vienotas izpratnes nodrošināšanu galvojumu jomā un muitas maksājumu atgūšanas procesa optimizēšanu. Galvojuma tvēruma pielāgošana Senāta lēmumam Viens no būtiskākajiem grozījumiem skar galvojuma tvēruma precizēšanu gadījumos, kad galvojumu sniedz persona, kas nav un nevar kļūt par parādnieku. Līdz šim praksē trūka skaidras izpratnes, kā muitas iestādei rīkoties ar tādiem galvojumiem, ko sniegušas trešās personas. Saskaņā ar Latvijas tiesu praksi, tostarp Latvijas Republikas Senāta lēmumu (lieta Nr. SKA-345/2024), un Eiropas Komisijas vadlīnijām, muitas iestāde drīkst pieņemt šādu galvojumu tikai tad, ja konstatēts, ka tas attiecas uz parādnieku un viņa saistībām. Kā risinājums tiek precizēts MK noteikumu Nr. 86...

Jautājums: Kā jāiegrāmato kreditora parāda samazinājums, ja kreditors atsakās no prasījuma tiesībām, bet šī summa netiek kapitalizēta sabiedrības pamatkapitālā? Atbilde: Ja kreditors pilnībā atsakās no sava prasījuma vai atsakās no prasījuma noteiktas daļas (kreditora parāda samazināšana), un šī summa nav saistīta ar kreditora mērķi to ieguldīt sabiedrības pamatkapitālā, pretī nesaņemot jaunas daļas, tad šis samazinājums uzskatāms kā dāvinājums. Šajā gadījumā dāvinājums jāatzīst kā ieņēmumi peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgajā pārskata gadā. Jautājums: Kā notiek grāmatvedības uzskaite, ja kreditors atsakās no prasījuma tiesībām, lai veiktu ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā (kreditora parāda kapitalizēšana)? Atbilde: Ja kreditora parāda samazināšana ir saistīta ar ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā, kurā pretī tiek saņemts attiecīgs jauns akciju vai daļu skaits (kas tiek saukts par kreditora parāda kapitalizēšanu), tad summa, kādā šī kapitalizēšana notiek, iekļaujama bilances postenī "Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)" Vairāk par finanšu grāmatvedības niansēm uzziniet Mg.Oec. Lailas Kelmeres kursu “Finanšu grāmatvedība” videoierakstā. Lasiet arī: Ko ietver peļņas vai zaudējumu...

Saskaņā ar finanšu uzskaites principiem, komercsabiedrības naudas līdzekļu izmaksa dalībniekiem ir stingri regulēta, lai aizsargātu sabiedrības kapitāla integritāti. Ir noteikti konkrēti gadījumi, kuros izmaksas ir atļautas, kā arī skaidra procedūra, ja maksājumi veikti nepamatoti. Kādos gadījumos sabiedrība drīkst izdarīt izmaksas dalībniekiem? Sabiedrība ir tiesīga izdarīt izmaksas dalībniekiem tikai trīs noteiktos gadījumos: Dividendēs: Ja tiek izmaksātas dividendes. Pamatkapitāla samazināšana: Ja tiek samazināts sabiedrības pamatkapitāls. Likvidācija: Ja sabiedrība tiek likvidēta un tās manta tiek sadalīta starp dalībniekiem. Citas izmaksas, kas izdarītas dalībniekiem ārpus šiem gadījumiem, tiek uzskatītas par nepamatotām. Pie nepamatotām izmaksām tiek pieskaitītas situācijas, piemēram, kad dalībnieks bez maksas izmanto sabiedrības mantu, kad dalībniekam par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem tiek izmaksāta augstāka atlīdzība, nekā noteikts līgumā, vai kad sabiedrība pērk mantu no dalībnieka par paaugstinātu cenu. Izmaksu ierobežojumi Pat atļautajos gadījumos (izņemot likvidāciju), dalībniekiem nedrīkst izdarīt izmaksas, ja sabiedrības pašu kapitāls: Pārskata gada noslēgšanas brīdī (vai ārkārtas dividenžu gadījumā – attiecīgā pārskata perioda beigās)...

Uzņēmumiem jābūt īpaši vērīgiem, veicot norēķinus ar avansa norēķinu personām, jo stingri termiņi nosaka, kad nesegts avanss tiek pielīdzināts apliekamam ienākumam. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, skaidrās vai bezskaidrās naudas avanss ir maksājums, kas paredzēts uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai un tiek izsniegts fiziskajām personām, piemēram, uzņēmuma darbiniekiem, valdes vai padomes locekļiem, īpašniekiem, dalībniekiem vai biedriem. Šis avanss var tikt izsniegts no uzņēmuma kases (skaidrā nauda) vai pārskaitīts uz personas bankas kontu no uzņēmuma bankas konta (bezskaidrā nauda). Tas parasti paredzēts, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar komandējumiem, preču iegādi vai pakalpojumu izmantošanu. Lai gan uzņēmumiem nepieciešams nodrošināt līdzekļus saimniecisku uzdevumu veikšanai, ir svarīgi atcerēties, ka skaidras naudas avansa izsniegšanai nepieciešams uzņēmuma vadītāja rakstisks rīkojums vai atļauja. Tāpat jānodrošina rīkojums par avansa norēķinu personai vai vadītāja apstiprināta atskaite. Jāņem vērā, ka par avansu netiek uzskatīti tādi maksājumi kā darba algas avanss, naudas aizdevums vai līdzekļu izņemšana no zemnieku, zvejnieku saimniecībām vai individuālajiem komersantiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro izmaiņas, ko ievieš Ministru kabineta 2025. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 615 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kas piemērojami no 2026. gada 1. janvāra, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2025. gadu vai pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2026. gada 1. ceturksni. Būtiskākās izmaiņas gada ienākumu deklarācijā: mainīti piemaksas un pārmaksas nosaukumi; precizēti pielikumu nosaukumi; samazināts D2 pielikumā par ārvalstīs gūto ienākumu aizpildāmo aiļu skaits; paskaidrota ārvalstīs gūtā ar nodokli neapliekamā ienākuma deklarēšanas kārtība; iekļautas rindas par 3% papildu nodokļa aprēķinu. Gada ienākumu deklarācijā arī turpmāk tiks aizpildīta automātiski un ir iesniedzama, sākot ar nākamā gada 1. martu. Gada ienākumu deklarācija Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – nodoklis) piemaksa nosaukta par maksājamo nodokli, kas jāsamaksā budžetā. Nodokļa pārmaksa nosaukta par pārmaksāto nodokli jeb nodokļa atmaksu. D1 pielikuma...

Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā, kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma...

Valdības sēdē 21. oktobrī izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts ""Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"". Tie paredz mainīt gada ienākumu deklarācijas veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību atbilstoši iepriekš veiktajām izmaiņām likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kā arī mainīt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācijas aizpildīšanu, atļaujot norādīt ārvalstīs ieturēto nodokli. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, daļa izmaiņu saistītas ar to, ka no likuma ir izslēgts regulējums par gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu un tā vietā ir noteikts regulējums par vienota (fiksēta) neapliekamā minimuma piemērošanu. Līdz ar to bija nepieciešams mainīt gada ienākumu deklarācijas D11 pielikuma nosaukumu, attiecīgi mainot terminu "diferencētais neapliekamais minimums" uz "neapliekamais minimums". Savukārt D4 veidlapā vārdi "Pirmstaksācijas gados izveidojies attaisnoto izdevumu pārsniegums pār noteikto normu" aizstāti ar "Attaisnotie izdevumi, kas pārcelti no iepriekšējiem gadiem". Tā kā mainīta kārtība, kādā D veidlapā norāda ienākumus papildu...

Eiropas Savienības (ES) Padome 23. oktobrī pieņēma plašu 19. sankciju paketi pret Krieviju ar vēl 69 individuāliem sarakstiem un daudziem ekonomiskiem ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret galvenajām nozarēm, kuras veicina Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā, tostarp enerģētiku, finansēm un militāri rūpniecisko kompleksu. ES Padome arī pastiprina kontroli pār Krievijas diplomātu pārvietošanos visā ES un veic turpmākus pasākumus pret tiem, kas ir atbildīgi par Ukrainas bērnu nolaupīšanu. Kā daļa no pasākumu kopuma ES Padome arī noteica turpmākus pasākumus pret Baltkrieviju, lai ierobežotu tās atbalstu Krievijas kara centieniem. Šis pasākumu kopums ir atbilde uz Krievijas pieaugošo agresiju pret Ukrainu, jo īpaši neseno brutālo militāro kampaņu, kas apzināti vērsta pret civilo infrastruktūru, tostarp enerģētikas, ūdensapgādes un veselības aprūpes iestādēm. Šie uzbrukumi, kas ir nodarījuši smagas ciešanas civiliedzīvotājiem, vēl vairāk uzsver Krievijas nevēlēšanos tiekties pēc miera. 19. sankciju pakete ir vērsta pret Krievijas enerģētikas uzņēmumiem, bankām, kriptovalūtu biržām un uzņēmumiem Ķīnā, kā arī citiem un tā nebūs...

Mūsdienās arī profesionālajā darbībā par padomdevēju sākam izmantot kādu no nu jau daudzskaitlīgajiem mākslīgā intelekta (MI) risinājumiem. Vai tie spēj analizēt likumus, rast kopsakarības un sniegt uzticamas atbildes arī grāmatvedības jomā? Veicām eksperimentu, gatavojot atbildi uz portāla lasītāja iesūtītu jautājumu, kā rezultātā dabūjām atšķirīgas divu MI asistentu atbildes. Lai neraisītu lasītāju apjukumu, lūdzām atbildi sagatavot Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas nodokļu maksātāju situācijās tiesību normas regulējumu piemēro praksē. Skatot no juridiskā viedokļa ar grāmatvedības uzskaiti saistītus jautājumus, nereti viennozīmīgi atbildēt var būt problemātiski, jo jāatsaucas gan uz grāmatvedību regulējošām, gan ar komercdarbību, nodokļus utt. regulējošām tiesību normām. Nereti ekspertu atbildes mēdz būt atšķirīgas, tās ne vienmēr saskan ar VID interpretāciju. Strīds var nonāk līdz pat tiesai, kur tiesību eksperti pēta likumdevēja nodomus, pieņemot konkrēto normu, un tā cenšas saskatīt pareizāko risinājumu. Savukārt attiecībā uz to, vai atbilžu meklēšanā var izmantot MI atbildes, jāņem vērā, ka MI spēj apkopot un filtrēt lielu informācijas...

Vai jūsu uzņēmumā ir cilvēks, kurš vienmēr visu zina līdz pēdējam centam, atrod risinājumu pat šķietami neiespējamās situācijās un saglabā mieru, kad tuvojas atskaišu termiņš? Tas ir jūsu grāmatvedis – uzņēmuma finanšu sirds un smadzenes. Grāmatveži ir tie, kas uztur kārtību ciparu pasaulē, rūpējas, lai uzņēmums elpotu droši un stabilā ritmā. Tieši no grāmatveža precizitātes, atbildīguma un erudīcijas lielā mērā atkarīga uzņēmuma pastāvēšana un veiksmīga attīstība. Grāmatvedis ir cilvēks, kas diendienā klusībā dara ļoti svarīgu darbu, bet ne vienmēr par to tiek atbilstoši pamanīts un novērtēts. Viņi ir precīzi, atbildīgi, zinoši – un ļoti bieži nepamanīti varoņi. Tagad ir brīdis to mainīt! Žurnāls “BILANCE” aicina pieteikt savējo grāmatvedi konkursam “Gada grāmatvedis 2025” – lai pateiktu paldies un parādītu, cik nozīmīgs ir šis darbs. Varbūt tieši jūsu nominētais grāmatvedis kļūs par godpilnās balvas saņēmēju un stāsies uz skatuves žurnāla "Bilance" rīkotās konferences svinīgajā...

Finanšu pasaulē aktuālāks kļūst jautājums par kriptoaktīvu ieguldīšanu uzņēmuma pamatkapitālā. Arī Latvijā pirmie uzņēmumi jau izmantojuši šo iespēju. To veicinājuši 2024. gada 14. novembrī pieņemtie grozījumi Komerclikumā, kas stājas spēkā 2024. gada 30. decembrī un ar kuriem atļauts izmantot kriptoaktīvus kā mantisko ieguldījumu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pamatkapitālā. Minētie grozījumi pamatojas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA). Kādas ir priekšrocības, ja uzņēmums pamatkapitālu apmaksā ar kriptoaktīviem, ar kādiem riskiem un citām niansēm jārēķinās, izvēloties pamatkapitālam šādu aktīvu? Kriptoaktīvu unikalitāte un likviditāte Kā skaidro Reinis Sokolovs, advokātu biroja VILGERTS partneris, Korporatīvo tiesību prakses vadītājs, Latvijas tiesību aktu izpratnē kriptovalūtas, piemēram, Bitcoin vai Ethereum, tiek uzskatīts par mantu jeb aktīvu. Tas ir nevis maksāšanas līdzeklis, bet gan prece. Kriptoaktīvu ieguldīšana uzņēmuma pamatkapitālā sniedz būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar parastajiem mantiskajiem ieguldījumiem. “Tradicionāli uzņēmuma pamatkapitālā bieži kā mantiskais ieguldījums tiek norādītas mēbeles, datortehnika vai tamlīdzīgi priekšmeti. Šādi aktīvi ir...