GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2025. gada 11. jūnijā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 111 (2025/111.1) ir publicēti grozījumi Grāmatvedības likumā, kas stājās spēkā 2025. gada 12. jūnijā. Ar grozījumiem Grāmatvedības likumā strukturētu elektronisko rēķinu (turpmāk – e-rēķins) obligātas aprites uzsākšana uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, ir pārcelta uz 2028. gada 1. janvāri. Precizēts pārejas noteikumu 10. punkts, saskaņā ar kuru uzņēmumiem (B2B darījumos) obligātais pienākums e-rēķinu datus nodot Valsts ieņēmumu dienestā ir pārcelts uz 2028. gada 1. janvāri. Obligāts pienākums lietot e-rēķinus darījumos, kur attaisnojuma dokuments tiek izsniegts samaksāšanai citam uzņēmumam, kas ir budžeta iestāde (G2G, B2G, G2B darījumi), paliek nemainīgs, t. i., 2026. gada 1. janvāris. Minētajiem uzņēmumiem (G2G, B2G, G2B darījumos) būs pienākums e-rēķinus, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, nodot Valsts ieņēmumu dienestam. Tas neaizliedz uzņēmumiem (B2B darījumos) sagatavot e-rēķinus un to datus brīvprātīgi nodot Valsts ieņēmumu dienestam, jau sākot ar 2026. gada 1. janvāri.

Grāmatvedības politika ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina kārtību finanšu jomā. Grāmatvedības politiku dēvē arī par grāmatvedības organizācijas dokumentiem. Budžeta iestādēs to bieži sauc par grāmatvedības uzskaites kārtību, informē Mg.Oec Laila Kelmere, lektore, docente, praktizējoša grāmatvede. Kas ir grāmatvedības politika? Būtībā grāmatvedības politika ir visaptverošs apraksts tam, kā uzņēmumā tiek organizēta grāmatvedība. Tā aptver gan dokumentu apriti un veidlapu izmantošanu, gan grāmatošanas principus. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka grāmatvedības kārtošana atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tostarp likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Šo dokumentu vai dokumentu kopumu apstiprina uzņēmuma vadītājs. Lai gan vadītājam nav obligāti jābūt grāmatvedības zināšanām, viņam ir pienākums organizēt un kārtot grāmatvedību atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Bieži vien politikas izstrādei ir nepieciešamas speciālistu zināšanas. Ko ietver grāmatvedības politika? Grāmatvedības politika var būt viens liels dokuments vai vairākas atsevišķas instrukcijas, piemēram, inventarizācijas veikšanas kārtība. Svarīgi, ka tā detalizēti apraksta daudzus grāmatvedības procesus, tostarp: Dokumentu apgrozības organizēšana, dokumentu sistematizēšanas kārtība,...

Ministru kabinets 10. jūnija sēdē izskatījis rīkojumu Nr. 330 "Par darba dienu pārcelšanu 2026. gadā", kas nākamgad paredz pārcelt divas darba dienas. Nākamajā (2026.) gadā ir 2 darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – piektdiena, 2.janvāris (iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1.janvāri, un sestdienu – 3.janvāri), un pirmdiena, 22.jūnijs (iekrīt starp svētdienu – 21.jūniju, un svētku dienu otrdienu – 23.jūniju). Darba likuma 133.panta ceturtā daļa paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam. Ministru kabineta rīkojums...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu portālā ir iesniedzis Finanšu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam” projektu. Ar šiem MK noteikumiem tiek noteikta kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķins) apriti un kādā e-rēķinu datus iesniedz VID. Publiskā apspriešana pieejama līdz 23. jūnijam (ieskaitot). MK noteikumi paredz, ka noteikumus piemēro Grāmatvedības likuma 3. pantā minētie subjekti (uzņēmumi) attiecībā uz kārtību, kādā tie organizē un īsteno e-rēķinu apriti ar saimnieciskā darījuma dalībniekiem. MK noteikumos ir noteikti savstarpēji izmantojamie e-rēķinu piegādes kanāli, kas nodrošina e-rēķina nosūtīšanu un saņemšanu. Noteikumi paredz iesniegšanas termiņu un kārtību, kādā uzņēmums atkarībā no tā izvēlētā piegādes kanāla iesniedz atbilstoši valstī noteiktajai strukturētajai datu formai e-rēķinu datus VID izveidotā un uzturētā e-rēķinu iesniegšanas risinājumā. Tāpat noteikumi paredz e-rēķinu iesniegšanas termiņu un kārtību situācijā, ja e-rēķinu VID...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11. jūnijā trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, kuru mērķis ir precizēt un papildināt likuma normas, lai novērstu praksē identificētās problēmas jautājumos par zvērinātu revidentu profesionālo darbību. Finanšu ministrijā (FM) iepriekš skaidroja, ka tostarp tiks precizēta sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) definīcija, nosakot, ka par SNS ir uzskatāmas arī tādas finanšu institūcijas kā licencētas maksājuma iestādes un elektroniskās naudas iestādes, atklātie privātie pensiju fondi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un ieguldījumu brokeru sabiedrības. Vienlaikus no SNS definīcijas paredzēts izslēgt alternatīvo ieguldījuma fondu pārvaldītājus un alternatīvo ieguldījumu fondus. Tāpat grozījumos tiks noteikta kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) veic zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences pārreģistrāciju zvērinātu revidentu komercsabiedrības reorganizācijas gadījumā, un nosacījumi, kā tiek atjaunots vai grozīts zvērināta revidenta sertifikāts un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence. Grozījumos tiks noteikts, ka LZRA kārtotais Zvērinātu revidentu reģistrs un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrs turpmāk tiks dalīts publiskojamā un nepubliskojamā daļā, un uzskaitīta šajās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 10. jūnijā stājas spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kuri noteic administratīvo atbildību par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 eiro, kā arī noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem veic VID. Par minētajiem pārkāpumiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz 2000 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no 2000 līdz 6000 naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 16. panta otro daļu viena naudas soda vienība ir pieci eiro. Vienlaikus ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā stājas spēkā grozījumi Krimināllikuma 84. pantā un likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.1 pantā. Krimināllikuma...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) vērš uzmanību, ka Latvijā no 10. jūnija stājas spēkā būtiski grozījumi attiecībā uz atbildību par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Grozījumi paredz gan stingrākus kriminālsodus, gan jaunu administratīvās atbildības mehānismu, kā arī vienkāršotu ziņošanu par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uzdevums ir nodrošināt, ka sankciju pārkāpumi tiek sodīti ar efektīviem, samērīgiem un atturošiem no pārkāpumu izdarīšanas sodiem. Stiprinot bargu sodu pieeju smagiem noziedzīgiem nodarījumiem un vienlaikus paredzot administratīvās atbildības noteikšanu par mazāka apmēra pārkāpumiem, ir sperts nozīmīgs solis, lai efektivizētu visu iesaistīto institūciju darbu sankciju pārkāpšanas apkarošanai, noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, norādījis ģenerālprokurors Juris Stukāns. Šīs ir nozīmīgas izmaiņas, kuru galvenais mērķis ir atturēt no potenciālas sankciju pārkāpšanas, kā arī padarīt sankciju pārkāpšanas izmeklēšanu un sodīšanu ātrāku un efektīvāku. Vienlaikus saglabāta kriminālatbildība par finanšu sankciju pārkāpumiem, kā arī pārkāpumiem, kas saistīti ar precēm un pakalpojumiem, kas veicina Krievijas militārās agresijas turpināšanu pret Ukrainu, norādījis...

Saeima 5. jūnijā kā steidzamu otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz, ka strukturētu elektronisko rēķin (e-rēķinu) ieviešanu norēķinos starp uzņēmumiem nevis no 2026. gada 1. janvāra, bet gan no 2028. gada 1. janvāra. Vienlaikus uzņēmumiem, kuri izsniedz apmaksai attaisnojuma dokumentu citam uzņēmumam – budžeta iestādei, kas ir preces vai pakalpojuma saņēmējs, – attiecībā uz šiem dokumentiem ir pienākums nodot Valsts ieņēmumu dienestam strukturēto e- rēķinu datus, sākot no 2026. gada 1. janvāra. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Nepieciešamība atlikt e-rēķinu ieviešanu pamatota Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par e-rēķinu ieviešanas gaitu", kas izskatīts un pieņemts Ministru kabineta (MK) 2025. gada 27. maija sēdē. VARAM informatīvajā ziņojumā teikts, ka ir nepietiekams laiks, lai uzņēmumi sagatavotos obligātai e-rēķinu lietošanai un ieviestu tehnoloģiskus risinājumus, kas atbalstītu pilnvērtīgu e-rēķinu izveides un apstrādes procesu. Līdz tam rēķinu bija iespējams izrakstīt dažādos formātos, kas tostarp bija brīvi...

2024. gada 10. oktobrī izdotie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz izmaiņas ziņu sniegšanā par darbiniekiem, atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Būtiskākās izmaiņas: darba devēja ziņojumā jāatzīmē algas saņēmēja ienākumu izmaksas veids, ja tas notiek skaidrā naudā;ziņas par darba ņēmējiem papildinātas ar jaunu kodu darba ņēmējiem, kuriem ir piešķirts aprūpētāja atvaļinājums. Darba devēja ziņojuma aizpildīšana, ja darba samaksa tiek izmaksāta skaidrā naudā Ja darba devējs izmaksā darba samaksu skaidrā naudā, sākot ar 2025. gada 1. jūliju, darba devēja ziņojumā tam par katru darbinieku būs jāizdara atzīme jaunā darba devēja ziņojuma ailē “Darba ienākumi izmaksāti skaidrā naudā”. Ja darba samaksu izmaksā tikai bezskaidrā naudā, aizpildīšanas kārtība nemainās. Jauns ziņu kods darba ņēmējam, kuram ir piešķirts aprūpētāja atvaļinājums Darba devēja iesniedzamās ziņas par darba ņēmējiem tiek papildinātas ar jaunu...

Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2024. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2025. gada 2. jūnijam vai 1.jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Ja kopējie gada ienākumi 2024. gadā nepārsniedza 78 100 eiro, tad deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 2. jūnijam (ieskaitot), bet, ja ienākumi bija lielāki, tad līdz 1. jūlijam (ieskaitot). Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Elektroniskās deklarēšanas sistēma Obligāti deklarācija ir jāiesniedz tiem iedzīvotājiem, par kuru ienākumiem valstij citādi nav informācijas – piemēram, pašnodarbinātajiem vai iedzīvotājiem, kas ienākumus guva ārvalstīs. Deklarācija obligāti jāiesniedz arī tad, ja gada laikā ir saņemti mazākajiem ienākumiem paredzētie atvieglojumi, bet gada kopējie ienākumi tomēr bijuši lielāki, tāpēc cilvēkam pēc deklarācijas aizpildīšanas jāatmaksā šī atvieglojuma jeb atlaides daļa. Visa aktuālā informācija par obligātās gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija / Obligāti iesniedzamā gada ienākumu...

Valdība 27. maija sēdē apstiprināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts digitālās attīstības aģentūras sadarbībā ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par strukturētu elektronisko rēķinu ieviešanas gaitu”. Sākot ar 2028. gada 1. janvāri, attaisnojuma dokuments, ko uzņēmums iesniedz citam uzņēmumam, kas nav budžeta iestāde, būs jānoformē kā e-rēķins. Sagatavotais informatīvais ziņojums rosināja pārcelt obligātās e-rēķinu aprites ieviešanu starp uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, no 2026. gada 1. janvāra uz 2028. gada 1. janvāri, kā arī ieviest pārejas periodu brīvprātīgai lietošanai no 2026. gada 30. marta. Esošā situācija e-rēķinu obligātā apritē ar budžeta iestādēm parādījusi, ka īpaši mazie un vidējie uzņēmumi vēl nav gatavi tikai elektroniskai rēķinu apritei strukturētā formā, tam nepieciešams papildus pielāgošanās laiks. Uzņēmumiem (t. sk. fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību) ir nepieciešams nodrošināt samērīgu laiku informācijas sistēmu un procesu pielāgošanai, tostarp tehnoloģisko nepilnību novēršanai, kas nereti izgaismojas vien pilnvērtīga procesa īstenošanas brīdī. Uz...

Lai precizētu solidaritātes iemaksas aprēķināšanu un deklarēšanu, šī gada 20. maijā pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 300 "Noteikumi par solidaritātes iemaksas deklarācijā iekļaujamo informāciju". Šie noteikumi tika publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 26. maijā un stājās spēkā jau 20. maijā. Noteikumi nosaka, kāda informācija jāiekļauj gan maksāšanas perioda solidaritātes iemaksas deklarācijā, gan avansa maksājuma deklarācijā. Šis regulējums attiecas uz maksāšanas periodiem, kas sākas 2025., 2026. un 2027. gadā. Saskaņā ar jauno regulējumu, solidaritātes iemaksas deklarācija ir jāstrukturē trīs nodaļās: 1. nodaļa “Vispārīgie jautājumi”. 2. nodaļa “Solidaritātes iemaksas deklarācijā iekļaujamā informācija”. 3. nodaļa “Solidaritātes iemaksas avansa maksājuma deklarācijā iekļaujamā informācija”. Pirmā nodaļa "Vispārīgie jautājumi” noteic vispārīgos nosacījumus deklarāciju sagatavošanai, tostarp, ka lietotā terminoloģija saskaņota ar Solidaritātes iemaksas likuma 1. pantā sniegtajiem skaidrojumiem. Tāpat noteikts, ka visas summas deklarācijā, tostarp aprēķinātās iemaksas, norādāmas tikai veselos eiro, noapaļojot uz augšu, sākot no 50 centiem, un atmetot summas līdz 49 centiem. Otrā nodaļa “Solidaritātes iemaksas...

Vienotu vadlīniju trūkums neļauj nodrošināt saskaņotu pieeju e-rēķinu aizpildīšanā, teikts informatīvajā ziņojumā "Par strukturētu elektronisko rēķinu ieviešanas gaitu", kuru 27. maijā skatīja valdība. Ziņojums līdz 4. jūnijam nodots publiskai apspriešanai. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka šādu vadlīniju trūkuma dēļ šobrīd nav iespējams nodrošināt vienoti interpretējamu standartizētu e-rēķinu apriti. Specifiskas informācijas norādīšana, piemēram, pakalpojuma sniegšanas adrese, saņēmēja struktūrvienība vai preces kods, ir iespējama dažādos elementos. Tas rada interpretācijas atšķirības un apgrūtina vienotu pieeju e-rēķinu apstrādē saņēmēja pusē. Ar e-rēķinu lietošanas obligātumu skarto uzņēmumu pārstāvji ir norādījuši uz nepieciešamību izstrādāt un ieviest valsts nodrošinātu e-rēķinu validācijas mehānismu, kas nodrošinātu paplašinātu funkcionalitāti arī attiecībā uz tā saturisko atbilstību. Tādā veidā tiktu nodrošināts, ka visām pusēm ir vienots e-rēķina validācijas princips un tiktu garantēts, ka arī vispārējā e-rēķina apstrādē ir iestrādājami vienoti principi. Tas nozīmē nepieciešamību pēc mehānisma, kas spētu automātiski pārbaudīt arī tādus būtiskus elementus kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas...

Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) informē, ka portālā Latvija.gov.lv ir pilnveidota e-rēķinu sagatavošanas funkcionalitāte un portālā patlaban darbojas e-rēķinu Beta versija. Uzlabojumi ir veikti e-rēķinu XML shēmās "E-rēķins (XML paraugs)" un "E-kredītpaziņojums (XML paraugs)", lai nodrošinātu to atbilstību aktuālajām prasībām un veicinātu datu apmaiņas efektivitāti. E-rēķinu lietotāji tiek aicināti iepazīties ar izmaiņām un, ja nepieciešams, veikt attiecīgus pielāgojumus savās sistēmās, lai nodrošinātu atbilstību jaunajām prasībām. Visi pielāgojumi e-rēķinu izrakstīšanas formā, XML failā un rēķina apstrādes procesos, tostarp validācijā, ir nodrošināti atbilstoši PEPPOL BIS specifikācijai un LVS EN 16931-1+A1+AC standartam "Elektroniskie rēķini. 1. daļa: Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis". Latvija.gov.lv e-rēķinu forma piedāvā aizpildīt e-rēķina formu vai arī augšupielādēt jau iepriekš sagatavotu e-rēķinu. Uzmanību jāpievērš augšuplādētiem e-rēķiniem! Ja e-rēķinā ir vairāk informācijas nekā ir iespējams ievadīt un attēlot latvija.gov.lv e-rēķina formā, piemēram, preču artikuli, piegādes informācija, tad, to nerediģējot, būs iespējams nosūtīt e-adresē saņēmējam, ja vien tas atbildīs e-rēķina validācijas noteikumiem. Gadījumā,...

Valsts ieņēmumu dienests(VID) atgādina, ka mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām gada pārskats par 2024. gadu ir jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., ja pārskata periods sakrīt ar kalendāro gadu, līdz 2025. gada 2. jūnijam (ieskaitot). Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 450 000 eiro; neto apgrozījums — 900 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura uz pārskata perioda beigu datumu atbilst vismaz divām no trim šādām pazīmēm: bilances kopsumma — 5 000 000 eiro; neto apgrozījums — 10 000 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50. Gada pārskats ir jāiesniedz elektroniski, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Dokumenti - No veidlapas – Dokumentu grupa “Gada pārskati”. Savukārt vidējai sabiedrībai, lielai sabiedrībai un koncerna mātes sabiedrībai,...