GRĀMATVEDĪBA

Latvijā, sniedzot atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, kas ieceļojuši valstī, ir izstrādāta specifiska kārtība to nodarbināšanai, kas gan līdzinās vispārējiem noteikumiem, gan ietver īpašas nianses, kas ir svarīgas darba devējiem. Būtībā, pieņemot darbā no Ukrainas ieceļojušos iedzīvotājus, darba devējam ir jāievēro tāda pati pārskatu un deklarāciju iesniegšanas kārtība un termiņi, kā nodarbinot jebkuru citu Latvijā strādājošu personu – gan nerezidentu, gan rezidentu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Galvenie darba devēja pienākumi ir reģistrēt darbinieku Valsts ieņēmumu dienestā (VID), norādot ziņu kodu 11, aprēķināt un ieturēt nodokļus – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – un iemaksāt tos vienotajā nodokļu kontā. Tāpat darba devējam ir jāmaksā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) un jāiesniedz visi nepieciešamie pārskati un deklarācijas. Nodokļu rezidences noteikšana ir atslēga Ukrainas pilsoņu nodarbināšanā. Šīs personas var būt gan Latvijas rezidenti, gan nerezidenti. Persona tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, ja tās deklarētā (pastāvīgā) dzīvesvieta atrodas Latvijas Republikā, vai ja...

Ārpakalpojumu grāmatveži un nodokļu konsultanti ir pērn biežāk sodītie par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasību pārkāpumiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes statistika. Par abu likumu pārkāpumiem soda sankcijas 80 320 eiro apmērā piemērotas 110 nodokļu konsultantiem un ārpakalpojumu grāmatvežiem. Gadu iepriekš soda sankcijas 71 150 eiro apmērā tika piemērotas 114 nodokļu konsultantiem un ārpakalpojumu grāmatvežiem. Tāpat soda sankcijas 7300 eiro apmērā pērn piemērotas 11 juridisko pakalpojumu sniedzējiem. Gadu iepriekš soda sankcijas 19 050 eiro apmērā tika piemērotas 23 juridisko pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt nekustamā īpašuma darījumu aģentiem un starpniekiem pērn deviņiem nodokļu maksātājiem piemērotas soda sankcijas 7150 eiro apmērā, bet gadu iepriekš soda sankcijas astoņiem nodokļu maksātājiem tika piemērotas 5750 eiro apmērā. Transportlīdzekļu tirgotājiem pērn trīs tirgotājiem piemērotas soda sankcijas 3750 eiro apmērā, bet gadu iepriekš vienam tirgotājam tika piemērotas sankcijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūnijā papildinājis strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) pakalpojuma sniedzēju sarakstu. Ja vēl aizvadītā gada novembra nogalē šāda pakalpojuma sniedzēju, kas Latvijā nodrošināja pakalpojumus saistībā ar strukturētu e-rēķinu izveidi, nosūtīšanu un saņemšanu, skaits bija mazāks par desmit, tad jau patlaban tie ir vairāk nekā 20 uzņēmumi. E-rēķinu pakalpojumu sniedzēji palīdz automatizēt rēķinu procesu un nodrošina drošu un efektīvu datu apmaiņu starp uzņēmumiem un to klientiem vai piegādātājiem. Uzņēmuma nosaukums NMR kods Kontakti Tīmekļvietne SIA Telema 40203162078 +371 67930031 [email protected] https://telema.lv/ SIA Visma Enterprise 40003734170 +371 67116211 [email protected] https://www.visma.lv/horizon/ SIA dots.365 40103857700 +371 67509912 [email protected] https://www.dots365.lv SIA Jumis Pro 42103112933 +371 67605757 [email protected] https://www.mansjumis.lv AS Unifiedpost 40003380477 [email protected] www.unifiedpostgroup.com www.rekini.lv SIA EDISOFT LATVIA 50003787201 +371 26800088

Latvijā tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta "Noteikumi par zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo atbildības limitu", lai modernizētu un precizētu zvērinātu revidentu un revidentu komercsabiedrību profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālos atbildības limitus, izpildot Ministru kabinetam doto deleģējumu. Svarīgākās izmaiņas paredz, ka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir obligāta gan revīzijas pakalpojumiem, gan arī jauniem ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka revidenti un komercsabiedrības nedrīkst sniegt nevienu no šiem pakalpojumiem bez spēkā esoša apdrošināšanas līguma (polises). Ja revidents plāno sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus papildus revīzijas pakalpojumiem, attiecīgā civiltiesiskā atbildība jāapdrošina pirms šo pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas. Jaunie noteikumi arī paplašina trešo personu loku, kuru interesēs apdrošināšana ir paredzēta, iekļaujot arī ilgtspējas ziņojuma lietotājus, ne tikai gada pārskatu lietotājus, kā līdz šim. Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma definīcija ietver ne tikai subjekta (klienta) ilgtspējas ziņojumu, bet arī konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja tāds ir sagatavots...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2025. gada 11. jūnijā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 111 (2025/111.1) ir publicēti grozījumi Grāmatvedības likumā, kas stājās spēkā 2025. gada 12. jūnijā. Ar grozījumiem Grāmatvedības likumā strukturētu elektronisko rēķinu (turpmāk – e-rēķins) obligātas aprites uzsākšana uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, ir pārcelta uz 2028. gada 1. janvāri. Precizēts pārejas noteikumu 10. punkts, saskaņā ar kuru uzņēmumiem (B2B darījumos) obligātais pienākums e-rēķinu datus nodot Valsts ieņēmumu dienestā ir pārcelts uz 2028. gada 1. janvāri. Obligāts pienākums lietot e-rēķinus darījumos, kur attaisnojuma dokuments tiek izsniegts samaksāšanai citam uzņēmumam, kas ir budžeta iestāde (G2G, B2G, G2B darījumi), paliek nemainīgs, t. i., 2026. gada 1. janvāris. Minētajiem uzņēmumiem (G2G, B2G, G2B darījumos) būs pienākums e-rēķinus, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, nodot Valsts ieņēmumu dienestam. Tas neaizliedz uzņēmumiem (B2B darījumos) sagatavot e-rēķinus un to datus brīvprātīgi nodot Valsts ieņēmumu dienestam, jau sākot ar 2026. gada 1. janvāri.

Grāmatvedības politika ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina kārtību finanšu jomā. Grāmatvedības politiku dēvē arī par grāmatvedības organizācijas dokumentiem. Budžeta iestādēs to bieži sauc par grāmatvedības uzskaites kārtību, informē Mg.Oec Laila Kelmere, lektore, docente, praktizējoša grāmatvede. Kas ir grāmatvedības politika? Būtībā grāmatvedības politika ir visaptverošs apraksts tam, kā uzņēmumā tiek organizēta grāmatvedība. Tā aptver gan dokumentu apriti un veidlapu izmantošanu, gan grāmatošanas principus. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka grāmatvedības kārtošana atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tostarp likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Šo dokumentu vai dokumentu kopumu apstiprina uzņēmuma vadītājs. Lai gan vadītājam nav obligāti jābūt grāmatvedības zināšanām, viņam ir pienākums organizēt un kārtot grāmatvedību atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Bieži vien politikas izstrādei ir nepieciešamas speciālistu zināšanas. Ko ietver grāmatvedības politika? Grāmatvedības politika var būt viens liels dokuments vai vairākas atsevišķas instrukcijas, piemēram, inventarizācijas veikšanas kārtība. Svarīgi, ka tā detalizēti apraksta daudzus grāmatvedības procesus, tostarp: Dokumentu apgrozības organizēšana, dokumentu sistematizēšanas kārtība,...

Ministru kabinets 10. jūnija sēdē izskatījis rīkojumu Nr. 330 "Par darba dienu pārcelšanu 2026. gadā", kas nākamgad paredz pārcelt divas darba dienas. Nākamajā (2026.) gadā ir 2 darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – piektdiena, 2.janvāris (iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1.janvāri, un sestdienu – 3.janvāri), un pirmdiena, 22.jūnijs (iekrīt starp svētdienu – 21.jūniju, un svētku dienu otrdienu – 23.jūniju). Darba likuma 133.panta ceturtā daļa paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam. Ministru kabineta rīkojums...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu portālā ir iesniedzis Finanšu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam” projektu. Ar šiem MK noteikumiem tiek noteikta kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķins) apriti un kādā e-rēķinu datus iesniedz VID. Publiskā apspriešana pieejama līdz 23. jūnijam (ieskaitot). MK noteikumi paredz, ka noteikumus piemēro Grāmatvedības likuma 3. pantā minētie subjekti (uzņēmumi) attiecībā uz kārtību, kādā tie organizē un īsteno e-rēķinu apriti ar saimnieciskā darījuma dalībniekiem. MK noteikumos ir noteikti savstarpēji izmantojamie e-rēķinu piegādes kanāli, kas nodrošina e-rēķina nosūtīšanu un saņemšanu. Noteikumi paredz iesniegšanas termiņu un kārtību, kādā uzņēmums atkarībā no tā izvēlētā piegādes kanāla iesniedz atbilstoši valstī noteiktajai strukturētajai datu formai e-rēķinu datus VID izveidotā un uzturētā e-rēķinu iesniegšanas risinājumā. Tāpat noteikumi paredz e-rēķinu iesniegšanas termiņu un kārtību situācijā, ja e-rēķinu VID...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11. jūnijā trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, kuru mērķis ir precizēt un papildināt likuma normas, lai novērstu praksē identificētās problēmas jautājumos par zvērinātu revidentu profesionālo darbību. Finanšu ministrijā (FM) iepriekš skaidroja, ka tostarp tiks precizēta sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) definīcija, nosakot, ka par SNS ir uzskatāmas arī tādas finanšu institūcijas kā licencētas maksājuma iestādes un elektroniskās naudas iestādes, atklātie privātie pensiju fondi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un ieguldījumu brokeru sabiedrības. Vienlaikus no SNS definīcijas paredzēts izslēgt alternatīvo ieguldījuma fondu pārvaldītājus un alternatīvo ieguldījumu fondus. Tāpat grozījumos tiks noteikta kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) veic zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences pārreģistrāciju zvērinātu revidentu komercsabiedrības reorganizācijas gadījumā, un nosacījumi, kā tiek atjaunots vai grozīts zvērināta revidenta sertifikāts un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence. Grozījumos tiks noteikts, ka LZRA kārtotais Zvērinātu revidentu reģistrs un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrs turpmāk tiks dalīts publiskojamā un nepubliskojamā daļā, un uzskaitīta šajās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 10. jūnijā stājas spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kuri noteic administratīvo atbildību par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 eiro, kā arī noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem veic VID. Par minētajiem pārkāpumiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz 2000 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no 2000 līdz 6000 naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 16. panta otro daļu viena naudas soda vienība ir pieci eiro. Vienlaikus ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā stājas spēkā grozījumi Krimināllikuma 84. pantā un likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.1 pantā. Krimināllikuma...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) vērš uzmanību, ka Latvijā no 10. jūnija stājas spēkā būtiski grozījumi attiecībā uz atbildību par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Grozījumi paredz gan stingrākus kriminālsodus, gan jaunu administratīvās atbildības mehānismu, kā arī vienkāršotu ziņošanu par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uzdevums ir nodrošināt, ka sankciju pārkāpumi tiek sodīti ar efektīviem, samērīgiem un atturošiem no pārkāpumu izdarīšanas sodiem. Stiprinot bargu sodu pieeju smagiem noziedzīgiem nodarījumiem un vienlaikus paredzot administratīvās atbildības noteikšanu par mazāka apmēra pārkāpumiem, ir sperts nozīmīgs solis, lai efektivizētu visu iesaistīto institūciju darbu sankciju pārkāpšanas apkarošanai, noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, norādījis ģenerālprokurors Juris Stukāns. Šīs ir nozīmīgas izmaiņas, kuru galvenais mērķis ir atturēt no potenciālas sankciju pārkāpšanas, kā arī padarīt sankciju pārkāpšanas izmeklēšanu un sodīšanu ātrāku un efektīvāku. Vienlaikus saglabāta kriminālatbildība par finanšu sankciju pārkāpumiem, kā arī pārkāpumiem, kas saistīti ar precēm un pakalpojumiem, kas veicina Krievijas militārās agresijas turpināšanu pret Ukrainu, norādījis...

Saeima 5. jūnijā kā steidzamu otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz, ka strukturētu elektronisko rēķin (e-rēķinu) ieviešanu norēķinos starp uzņēmumiem nevis no 2026. gada 1. janvāra, bet gan no 2028. gada 1. janvāra. Vienlaikus uzņēmumiem, kuri izsniedz apmaksai attaisnojuma dokumentu citam uzņēmumam – budžeta iestādei, kas ir preces vai pakalpojuma saņēmējs, – attiecībā uz šiem dokumentiem ir pienākums nodot Valsts ieņēmumu dienestam strukturēto e- rēķinu datus, sākot no 2026. gada 1. janvāra. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Nepieciešamība atlikt e-rēķinu ieviešanu pamatota Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par e-rēķinu ieviešanas gaitu", kas izskatīts un pieņemts Ministru kabineta (MK) 2025. gada 27. maija sēdē. VARAM informatīvajā ziņojumā teikts, ka ir nepietiekams laiks, lai uzņēmumi sagatavotos obligātai e-rēķinu lietošanai un ieviestu tehnoloģiskus risinājumus, kas atbalstītu pilnvērtīgu e-rēķinu izveides un apstrādes procesu. Līdz tam rēķinu bija iespējams izrakstīt dažādos formātos, kas tostarp bija brīvi...

2024. gada 10. oktobrī izdotie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz izmaiņas ziņu sniegšanā par darbiniekiem, atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Būtiskākās izmaiņas: darba devēja ziņojumā jāatzīmē algas saņēmēja ienākumu izmaksas veids, ja tas notiek skaidrā naudā;ziņas par darba ņēmējiem papildinātas ar jaunu kodu darba ņēmējiem, kuriem ir piešķirts aprūpētāja atvaļinājums. Darba devēja ziņojuma aizpildīšana, ja darba samaksa tiek izmaksāta skaidrā naudā Ja darba devējs izmaksā darba samaksu skaidrā naudā, sākot ar 2025. gada 1. jūliju, darba devēja ziņojumā tam par katru darbinieku būs jāizdara atzīme jaunā darba devēja ziņojuma ailē “Darba ienākumi izmaksāti skaidrā naudā”. Ja darba samaksu izmaksā tikai bezskaidrā naudā, aizpildīšanas kārtība nemainās. Jauns ziņu kods darba ņēmējam, kuram ir piešķirts aprūpētāja atvaļinājums Darba devēja iesniedzamās ziņas par darba ņēmējiem tiek papildinātas ar jaunu...

Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2024. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2025. gada 2. jūnijam vai 1.jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Ja kopējie gada ienākumi 2024. gadā nepārsniedza 78 100 eiro, tad deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 2. jūnijam (ieskaitot), bet, ja ienākumi bija lielāki, tad līdz 1. jūlijam (ieskaitot). Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Elektroniskās deklarēšanas sistēma Obligāti deklarācija ir jāiesniedz tiem iedzīvotājiem, par kuru ienākumiem valstij citādi nav informācijas – piemēram, pašnodarbinātajiem vai iedzīvotājiem, kas ienākumus guva ārvalstīs. Deklarācija obligāti jāiesniedz arī tad, ja gada laikā ir saņemti mazākajiem ienākumiem paredzētie atvieglojumi, bet gada kopējie ienākumi tomēr bijuši lielāki, tāpēc cilvēkam pēc deklarācijas aizpildīšanas jāatmaksā šī atvieglojuma jeb atlaides daļa. Visa aktuālā informācija par obligātās gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Gada ienākumu deklarācija / Obligāti iesniedzamā gada ienākumu...

Valdība 27. maija sēdē apstiprināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts digitālās attīstības aģentūras sadarbībā ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par strukturētu elektronisko rēķinu ieviešanas gaitu”. Sākot ar 2028. gada 1. janvāri, attaisnojuma dokuments, ko uzņēmums iesniedz citam uzņēmumam, kas nav budžeta iestāde, būs jānoformē kā e-rēķins. Sagatavotais informatīvais ziņojums rosināja pārcelt obligātās e-rēķinu aprites ieviešanu starp uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, no 2026. gada 1. janvāra uz 2028. gada 1. janvāri, kā arī ieviest pārejas periodu brīvprātīgai lietošanai no 2026. gada 30. marta. Esošā situācija e-rēķinu obligātā apritē ar budžeta iestādēm parādījusi, ka īpaši mazie un vidējie uzņēmumi vēl nav gatavi tikai elektroniskai rēķinu apritei strukturētā formā, tam nepieciešams papildus pielāgošanās laiks. Uzņēmumiem (t. sk. fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību) ir nepieciešams nodrošināt samērīgu laiku informācijas sistēmu un procesu pielāgošanai, tostarp tehnoloģisko nepilnību novēršanai, kas nereti izgaismojas vien pilnvērtīga procesa īstenošanas brīdī. Uz...