GRĀMATVEDĪBA

Sabiedriskai apspriešanai līdz 5. jūnijam nodoti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā. Likumprojekta mērķis ir ieviest ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz 2 gadiem tiem likuma subjektiem, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu no 2025. vai 2026. pārskata gada atkarībā no to lieluma, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2025/794 (2025. gada 14. aprīlis), ar ko groza Direktīvas (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības. Kā arī ieviest no sabiedriskajām organizācijām saņemto priekšlikumu birokrātijas sloga mazināšanai, Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā nosakot, ka meitas sabiedrībai tīmekļvietnē latviešu valodā jāpublisko nevis mātes sabiedrības vadības ziņojums, bet tikai tajā ietvertais konsolidētais ilgtspējas ziņojums. Atgādinām, ka likums paredzēja, ka: lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras un kuros vidējais darbinieku skaits pārskatu gadā pārsniedz 500 darbiniekus, un sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām, kuru vidējais...

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis 20. maijā vienojās par 17. sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. Finanšu un izlūkošanas dienests (FID) aicina uzņēmējus uzmanīgi sekot līdzi izmaiņām, kas var ietekmēt darbību gan preču, gan pakalpojumu apritē. "Latvijā pastāv paaugstināts sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Lai pārliecinātos, ka sankcijas tiek izpildītas korekti - aicinām uzņēmējus neskaidru jautājumu gadījumā vērsties FID," pauda Paulis Iļjenkovs, FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos. Sankciju saraksts papildināts un tajā iekļautas 75 personas, tostarp no Ķīnas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un citām trešajām valstīm. Vēl sankcijas vērstas pret 28 fiziskām personām - tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kuri ar savu darbību pasliktinājuši cilvēktiesību situāciju Krievijā, tostarp ierobežojuši vārda un viedokļu brīvību. Sankciju režīms papildināts ar kritērijiem, kas ļaus vērsties pret aktīviem, ko izmanto Krievijas interesēs veiktās destabilizējošās darbībās, tajā skaitā pret kuģiem, kas bojā kritisko infrastruktūru. Tāpat paredzēta iespēja aizliegt pārraidīt vai citādi veicināt Krievijas propagandas kanālus ES. Papildu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 21. maijā otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, kuru mērķis ir precizēt un papildināt likuma normas, novērstu praksē identificētās problēmas jautājumos par zvērinātu revidentu profesionālo darbību. Finanšu ministrijas (FM) skaidrojusi, ka starp galvenajiem grozījumiem ir precizēta sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) definīcija, nosakot, ka par SNS ir uzskatāmas arī tādas finanšu institūcijas kā licencētas maksājuma iestādes un elektroniskās naudas iestādes, atklātie privātie pensiju fondi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un ieguldījumu brokeru sabiedrības. Vienlaikus no SNS definīcijas paredzēts izslēgt alternatīvo ieguldījuma fondu pārvaldītājus un alternatīvo ieguldījumu fondus. Tāpat ar grozījumiem tiks noteikta kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA) veic zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences pārreģistrāciju zvērinātu revidentu komercsabiedrības reorganizācijas gadījumā, un nosacījumi, kā tiek atjaunots vai grozīts zvērināta revidenta sertifikāts un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence. Ar grozījumiem tiks noteikts, ka LZRA kārtotais Zvērinātu revidentu reģistrs un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrs turpmāk tiks dalīts publiskojamā un nepubliskojamā daļā,...

Patlaban norit publiskā apspriešana par Finanšu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Šo grozījumu galvenais mērķis ir pielāgot PVN likuma regulējumu jaunajai obligātajai prasībai par attaisnojuma dokumentu (rēķinu) lietošanu strukturētā elektroniskā formā, kas noteikta Grāmatvedības likuma grozījumos, kuri tika pieņemti 2024. gada 31. oktobrī. Grozījumi paredz, ka reģistrētiem PVN maksātājiem, izrakstot PVN rēķinu par ar PVN apliekamajiem darījumiem, tas jānoformē strukturētā elektroniskā formā gadījumos, kad saskaņā ar grāmatvedību regulējošajiem normatīvajiem aktiem attaisnojuma dokuments ir jāizraksta strukturētā formātā. Šīs izmaiņas PVN likuma 132. panta ceturtajā un piektajā daļā plānots ieviest ar 2026. gada 1. janvāri. Likumprojekts arī paredz pilnveidot PVN regulējumu darījumiem ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām, atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām. Tāpat plānots samazināt administratīvo slogu komersantiem un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) saistībā ar reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā. Paredzētas izmaiņas attiecībā uz reģistrācijas sliekšņa pārsniegšanu un turpmāko saimniecisko darbību, kā arī iespējamas izmaiņas vienlaicīgai reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā...

Grāmatvedības digitālā transformācija ir visaptverošs process, kas ietver papīra dokumentu un manuālo darbību aizstāšanu ar digitāliem risinājumiem un automatizētiem procesiem. Šis process palīdz efektivizēt grāmatvedības funkcijas, samazināt kļūdu risku un uzlabot datu pieejamību un analīzi. Mākslīgais intelekts (MI) savukārt ir nākamais solis grāmatvedības digitalizācijā, piedāvājot vēl dziļāku automatizāciju, precizitāti un analītisko spēju. MI spēj veikt uzdevumus, kas pārsniedz tradicionālās automatizācijas iespējas, jo tas mācās no datiem, atpazīst modeļus un pat sniedz ieteikumus. Kā, izmantojot MI, grāmatvedis var kļūt par vērtīgāko biznesa partneri nevis "datu apstrādātāju"? Kāda ir MI loma grāmatvedības digitalizācijā, vai MI var palīdzēt jau tagad? Kas būs iespējams nākotnē? Kā praktiski norit grāmatvedības un uzskaites darba transformācija, kādi ir galvenie izaicinājumi, iespējas un reālie risinājumi, kas strādā jau patlaban? Ko nozīmē viedā finanšu prognozēšana, vai MI var kļūt par analītisko partneri un darboties bez cilvēciskām kļūdām? Vai MI ir arī mazo uzņēmumu iespēja? Kādi jau patlaban ir brīvi pieejamie...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš nodokļu maksātāju, tai skaitā uzņēmumu, individuālo komersantu un reģistrētu saimnieciskās darbības veicēju, uzmanību uz būtiskiem skaidras naudas lietošanas ierobežojumiem un darījumu deklarēšanas pienākumiem. Šie noteikumi ir izstrādāti, lai uzlabotu finanšu caurspīdīgumu un mazinātu ēnu ekonomiku, un tie ir noteikti likumā "Par nodokļiem un nodevām". Viens no galvenajiem noteikumiem paredz, ka darījuma dalībniekiem nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro. Šis ierobežojums ir spēkā neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās. Ierobežojums attiecas uz katru atsevišķu darījumu ar vienu darījuma partneri. Darījums likuma izpratnē ir darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai, piemēram, pirkums, nomas pakalpojums, aizdevums vai dāvinājums. Darījuma operācija ir naudas saņemšana vai izsniegšana viena darījuma ietvaros. Ir svarīgi saprast, ka nav pieļaujama viena darījuma summas mākslīga sadalīšana vairākās operācijās, lai apietu 7200 eiro ierobežojumu. Ierobežojums attiecas uz darījumiem ar jebkuru darījuma partneri, neatkarīgi no tā, vai...

Neraugoties uz to, ka visbiežāk krāpnieku mērķis ir privātpersonas, garnadžu redzeslokā regulāri nonāk arī uzņēmumi. Galvenokārt šādas krāpniecības upuri ir darbinieki, kuriem ir pilnvaras veikt maksājumus un kuriem ir piekļuve uzņēmuma finansēm un internetbankas datiem, piemēram, grāmatveži. Par to, kā rīkoties, lai mazinātu risku uzņēmuma darbiniekiem kļūt par krāpnieku upuriem, un kādas prakses var palīdzēt izvairīties no viltvāržiem, stāsta “Luminor” bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma. Finanšu krāpnieku mērķis visbiežāk ir darbinieki ar pieeju bankas kontiem, bet par krāpnieku mērķi var kļūt ikviens darbinieks – piemēram, atverot krāpnieka e-pasta pielikumu un inficējot visu uzņēmuma tīklu ar ļaunprātīgu programmatūru. Veidi, kādos krāpnieki cenšas nozagt uzņēmuma naudu, ir dažādi. Nākas saskarties ar gadījumiem, kad uzņēmumam tiek iesūtīti viltus rēķini vai avansa rēķini, izliekoties par esošu sadarbības partneri, tāpat arī, inficējot uzņēmuma tīklus ar izspiedējvīrusu, var notikt naudas izspiešana, lai atjaunotu piekļuvi. Bankas pieredze gan rāda, ka skaita ziņā biežāki gadījumi, par kuriem ziņo bankai,...

Latvijas Finanšu nozares asociācija (turpmāk - asociācija) ir izteikusi iebildumus par Finanšu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 7 "Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts), kas paredz precizēt autentificēšanās kārtību Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ar lietotājvārdu un paroli. Grozījumi paredz, ka turpmāk VID EDS ar lietotājvārdu un paroli varēs autentificēties tikai personas, kurām nav iespēju iegūt un izmantot kvalificētus autentifikācijas rīkus: ārvalstnieki, kam neveidojas tiesiska saite ar Latvijas Republiku un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, muitas iestādes klienti – ārvalstnieki un ārvalstu juridiskas personas kurām nav iespēju iegūt un izmantot noteikumu 11.1., 11.2. vai 11.3. apakšpunktā minēto autentifikācijas līdzekli; Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotāji muitas deklarāciju iesniegšanai, izmantojot lietojumprogrammu saskarni Application Programming Interface (API); Digitāli un e-vidē objektīvu iemeslu dēļ neaktīvas personas, kā arī personas, kurām objektīvu iemeslu nav pieejami elektroniskās identifikācijas līdzekļi, sabiedrības...

Eiropes Padome 2025. gada 14. aprīlī deva galīgo apstiprinājumu Eiropas Komisijas priekšlikumam par diviem gadiem atlikt datumu, no kura sāk piemērot Direktīvas par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (Direktīva (ES) 2022/2464 jeb CSRD) prasības attiecībā uz lieliem uzņēmumiem, kas vēl nav sākuši sniegt ziņojumus, kā arī biržā kotētiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī par vienu gadu atlikt Direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (Direktīva (ES) 2024/1760 jeb CSDDD) transponēšanas termiņu un piemērošanas pirmo posmu (kas aptver lielākos uzņēmumus). Direktīva stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas “ES Oficiālajā Vēstnesī”. Dalībvalstīm direktīva savos tiesību aktos jātransponē līdz 2025. gada 31. decembrim. Eiropas Komisija 2025. gada 26. februārī savā pirmajā visaptverošajā paketē (“Omnibus” pakete) ierosināja grozījumus direktīvās par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu nolūkā: vienkāršot pienācīgas rūpības pienākumus, padarīt ilgtspējas ziņojumu sniegšanu pieejamāku un vieglāk īstenojamu. Minēto priekšlikumu mērķis ir mazināt ES prasību sarežģītību...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aizvadītajā gadā saņēma 5501 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, kas ir par aptuveni 10% mazāk nekā 2023. gadā, un 95 518 sliekšņa deklarācijas, kas ir par aptuveni 6% vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt par 49,72 miljoniem eiro FID pieņēmis lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku, liecina publiskotais FID 2024. gada darbības pārskats. Veiktās finanšu izlūkošanas rezultātā FID 2024. gadā tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī citām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienībām un Latvijas Bankai nodeva 517 ziņojumus, tai skaitā 109 kompetentās iestādes atzinumus, 323 informācijas zināšanai, kā arī 85 papildu ziņas FID arī norāda, ka, lai veicinātu iespējamu noziedzīgu nodarījumu savlaicīgu atklāšanu un atvieglotu ziņojumu iesniegšanu nefinanšu sektora Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) subjektiem, FID 2024. gadā izstrādāja un ieviesa atvieglotu ziņojumu iesniegšanas kārtību. Salīdzinot 2023. un 2024. gada identisku periodu, nefinanšu sektora iesniegto ziņojumu skaits ir palielinājies par 42%. Kopumā ziņojumi...

Strauji pieaugošā interese par ilgtspējību un caurskatāmību liek pārdomāt tradicionālās uzņēmumu pārskatu sniegšanas pieejas. Finanšu, ilgtspējas un integrētie pārskati veido trīs atšķirīgas perspektīvas uz vērtības radīšanu, taču tikai integrētais pārskats piedāvā vienotu ietvaru, kurā finansiālās un nefinansiālās informācijas integrācija ir sistemātiska un cieši saistīta ar stratēģisku lēmumu pieņemšanu. Pieejas salīdzinājums (IFRS, 2025) ļauj sīkāk analizēt, kā dažādos pārskatos tiek atspoguļota vērtības radīšana un kā iespējams pilnveidot integrētās informācijas struktūru. Vērtības jēdziens integrētajos pārskatos bieži tiek saistīts ar pārvaldību, sabiedrības labumu un ilgtspēju. Vienlaikus finanšu kapitāls un dabas kapitāls, lai arī bieži tiek pieminēti, integrētajā pārskatā netiek uzskatīti par pamata kapitāliem vērtības radīšanas procesā, atšķirībā no gada un ilgtspējas pārskatiem, kuru vērtību sistēmas galvenokārt balstās attiecīgi uz finanšu kapitālu vai dabas un sociālajiem faktoriem. Tematisko un konceptuālo atšķirību dēļ integrētais pārskats izceļas kā ietvars, kas ļauj stratēģiski sasaistīt dažādus kapitāla veidus vienotā vērtības radīšanas stāstījumā. Finanšu un...

Lai atvieglotu uzņēmumu dibināšanu un darbību, plānots paaugstināt slieksni, no kura nepieciešams eksperta veikts mantiskā ieguldījuma novērtējums, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), paredz ceturtdien, 8.maijā, Saeimā konceptuāli atbalstītās izmaiņas Komerclikumā. Iecerēts, ka mantiskajam ieguldījumam līdz 25 000 eiro nebūs nepieciešams novērtējums. Ja, palielinot SIA pamatkapitālu, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība būs virs 25 000, bet nepārsniegs 50 000 eiro, novērtējumu un atzinumu par to varēs sniegt uzņēmuma valde. Eksperta atzinums mantiskajam ieguldījumam SIA būs nepieciešams, sākot no 50 000 eiro. Esošais regulējums paredz, ka jebkuram mantiskajam ieguldījumam uzņēmuma dibināšanas brīdī, ja tas pārsniedz 5700 eiro, nepieciešams neatkarīga eksperta novērtējums. Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem tās ir nesamērīgas prasības, pausts likumprojekta anotācijā. Tāpat plānots, ka turpmāk nebūs jānovērtē arī mantiskais ieguldījums no bezskaidras naudas aizdevuma. Ar grozījumiem iecerēts veicināt elastīgāku pieeju mantiskā ieguldījuma novērtēšanai pamatkapitāla palielināšanas vai dibināšanas brīdī, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē iepriekš pauda...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID), politisko partiju pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm, izrunājusi aktuālo situāciju saistībā ar plānoto strukturēto elektronisko rēķinu (e-rēķinu) obligāto ieviešanu uzņēmumu savstarpējos darījumos no 2026. gada 1. janvāra. Izvērtējot visus faktorus, LTRK uzskata, ka pašreizējos apstākļos e-rēķinu obligāta ieviešana šādā termiņā nav pieņemama. LTRK norāda, ka nepieciešamā sistēma, lai ieviestu šādu mehānismu, gan tehniski, gan praktiski nav gatava. Pašreizējā pieredze e-rēķinu apritei darbā ar valsts iestādēm, kur šāda prasība ir obligāta kopš 2025. gada sākuma, jau atklājusi būtiskas nepilnības. Portālā latvija.lv nevar pilnvērtīgi nosūtīt visus nepieciešamos dokumentus, savukārt izveidotā sistēma tikai daļēji atbilst Peppol starptautiskajam standartam, kā arī valsts iestāžu operētājs Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) nespēj pieņemt pilnu rēķinu datu apjomu. Tāpat nav rasts risinājums jautājumam par gadījumiem, kad rēķina funkciju pilda preču pavadzīmes, kas pie jaunās kārtības nebūs iespējams. LTRK uzsver, ka šobrīd uzņēmumiem, ja tie izmanto starpnieku šo...

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sniegusi atbildi uz Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas (LRGA) uzdoto jautājumu par to, kā saprotama likuma "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk – likums) 30. panta 1.7 daļa par iespējām norēķināties bezskaidrā naudā. Kā noprotams, šis jautājums īpaši interesē medicīnas darbiniekus, kuri sniedz pakalpojumus. Lai veicinātu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu, ar 2025. gada 1. aprīli ir stājusies spēkā likuma 30. panta 1.7 daļa, kurā noteikts, ka gadījumos, ja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tirdzniecības automātā, kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar juridisko adresi vai struktūrvienības adresi, iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, tad šajā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā (t. i., tajā vietā, attiecībā uz kuru izpildās šis apgrozījuma kritērijs) nodokļu maksātājs nodrošina iespēju saviem klientiem par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā. Minētā norma neparedz vērtēt iepriekšējā pārskata gada apgrozījumu, to diferencējot,...

Gada pārskatā ir vairākas sastāvdaļas, kurās sniedzamās informācijas apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. Par to seminārā par 2024. gada pārskata sagatavošanu informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodaļu pārvaldes speciāliste Marina Nuka. Gada pārskats ir vienots kopums, kas sastāv no divām galvenajām daļām – finanšu pārskata un vadības ziņojuma. Finanšu pārskatu savukārt veido vairākas sadaļas: bilance, peļņas vai zaudējuma aprēķins, naudas plūsmas pārskats, pašu kapitāla izmaiņu pārskats un pielikums. Naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu obligāti sagatavo tikai vidējās un lielās sabiedrības. Mazajām sabiedrībām pietiek ar bilanci, peļņas vai zaudējuma aprēķinu un pielikumu. Vadības ziņojums sniedz vispārīgu informāciju par sabiedrību – tās attīstību, finanšu rezultātiem un finansiālo stāvokli. Turklāt tagad šajā ziņojumā iekļauj arī ilgtspējas ziņojumu atbilstoši jaunajam Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumam. Savukārt mikrosabiedrībām Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā ir paredzēti vairāki atvieglojumi. Pirmkārt, tām ir atļauts nesagatavot vadības ziņojumu,...