GRĀMATVEDĪBA

Finanšu ministrija apkopojusi izmaiņas grāmatvedības jomā, kas jāņem vērā, sākot ar 2026.gadu. Revīzijas un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma regulējuma aktualitātes Ar Revīzijas pakalpojumu likuma grozījumiem, kas pieņemti 2024. gada 26. septembrī un stājās spēkā 2024. gada 17. oktobrī, pārejas noteikumi ir papildināti ar punktiem, kas paredz divas būtiskas lietas: Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumi Ja zvērināts revidents vai pretendents vēlas sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, bet līdz 2026. gada 1. janvārim nav pabeidzis sertifikācijas procesu vai ir ieguvis sertifikātu pēc šī datuma, tad viņam būs jāizpilda papildu prasības: jāiegūst vismaz trīs mēnešu praktiskā pieredze ilgtspējas jomā; jānokārto kvalifikācijas eksāmens ilgtspējas jomā. Bez šo prasību izpildes ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniegt nevarēs. Licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes Šīs iestādes jau no Revīzijas pakalpojumu likuma spēkā stāšanās dienas tiek uzskatītas par sabiedriskas nozīmes struktūrām (SNS), taču tām ir pārejas periods – prasības, kas attiecas uz SNS (piemēram, revīzijas komitejas izveide, revidenta iecelšanas termiņi, revidenta...

Labklājības ministrija aprēķinājusi četru veidu normālā darba laika ietvaros minimālās stundas tarifa likmes pa 2026. gada mēnešiem. Tās ir: minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā; darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā; pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā; pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā. Lejuplādēt Excel failu: Minimālās algas stundas tarifa likmes 2026 pa mēnešiem

Plānojot uzņēmuma vai tā daļas pārdošanu, viens no būtiskākajiem jautājumiem grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem ir – vai šis darījums ir apliekams ar PVN? Valsts ieņēmumu dienests (VID) decembrī publicējis uzziņu (Nr. P005-17/8.6.1/71561), kurā skaidro par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu uzņēmuma pārejas gadījumā. VID uzziņa sniedz detalizētu ieskatu kritērijos, kas ļauj biznesa pārdošanu kvalificēt kā uzņēmuma pāreju, kurai PVN nepiemēro. Darījuma būtība: aktīvu un saistību kopums Izskatītajā gadījumā sabiedrība plānoja pārdot savu "iekārtu biznesu", nododot pircējam ne tikai materiālos aktīvus (iekārtas, krājumus), bet arī nemateriālās vērtības un saistības: klientu un piegādātāju līgumus; intelektuālo īpašumu (preču zīmes, patentus, zinātību jeb know-how); darbiniekus (pārņemot lielāko daļu personāla); nekustamā īpašuma nomas līguma tiesības; debitoru parādus. Pārdevējam pēc darījuma paliktu tikai nebūtiski aktīvi, un tas plānoja mainīt darbības jomu uz zinātnisko pētniecību. Kad darījums nav uzskatāms par preču piegādi? Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 7. panta otro daļu, uzņēmuma pāreja nav uzskatāma par...

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas pieņemti 2026. gada 6. novembrī un piemērojami, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, paredz izmaiņas arī likuma 15.2 pantā "Nodokļu maksātāja pienākums sagatavot un sniegt transfertcenu dokumentāciju". Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka šai pantā veikti šādi būtiskākie grozījumi: Ieviests kontrolēto darījumu pārskats Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, transfertcenu dokumentācijas sastāvs būs papildināts ar kontrolēto darījumu pārskatu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem, kuru kontrolēto darījumu summa ar saistītu ārvalstu uzņēmumu, saistītām fiziskajām personām likuma 1. panta 18. punkta izpratnē un personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās (turpmāk – saistītām personām), pārskata gadā pārsniedz 250 000 EUR, 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām būs jāsagatavo un jāiesniedz kontrolēto darījumu pārskats VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) veidlapā “Kontrolēto darījumu pārskats”. Izmaiņas vietējās un globālās transfertcenu dokumentācijas iesniegšanas noteikumos Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, stāsies...

Saeima 2024. gada 4. decembrī pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), kas no 2025. gada 1. janvāra ieviesa atvieglojumus darba devējiem un darbiniekiem, paplašinot ar nodokli neapliekamo izdevumu tvērumu, kas tiek segti saskaņā ar koplīgumiem. Šīs izmaiņas tagad precīzāk noteiktas arī valdības 16. decembrī pieņemtajos Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" grozījumos, kas detalizē atvieglojumu piemērošanas kārtību, kā arī pārskata sen nemainītās kompensācijas normas transporta izdevumiem un apgādei natūrā. Koplīgumu atvieglojumu izdevumu tvēruma precizēšana Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumi paredzēja paplašināt nodokļa atvieglojumu maksājumiem, ko darba devējs veic, pamatojoties uz noslēgtajiem koplīgumiem - ar IIN netiek aplikti darba devēja segtie darbinieka ēdināšanas, ārstniecības, pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumi, ja tie ir noteikti darba koplīgumā un pamatoti ar attiecīgiem ārējiem attaisnojuma dokumentiem. Tomēr ir noteikts strikts kopējais limits: visu darbinieku izdevumu kopsumma gadā nedrīkst pārsniegt apmēru, kas iegūts, reizinot darba devēja vidējo...

Valdība pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs", kuru mērķis ir pilnveidot valsts budžeta ieņēmumu uzskaiti un sakārtot kārtību, kādā tiek uzskaitīta valstij piekritīgā manta. Šīs izmaiņas paredz atcelt pašreizējos izņēmumus transportlīdzekļu nodokļu uzskaitē un nodot valstij piekritīgās mantas rīcības funkciju valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Nodokļu uzskaites pilnveidošana Valsts ieņēmumu dienestā Grozījumu nepieciešamība radusies, reaģējot uz Valsts kontroles (VK) ieteikumu, kas tika sniegts finanšu revīzijā par Latvijas Republikas 2024. gada konsolidēto saimniecisko gada pārskatu. VK ieteica pilnveidot valsts budžeta ieņēmumu uzskaiti, nodrošinot, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi tiek iekļauti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējā nodokļu pārskatā, ievērojot uzkrāšanas principu. Pašreizējā situācijā MK noteikumi Nr. 87 neattiecas uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) administrēto transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumu uzskaiti. Šos ieņēmumus saskaņā ar saņemtajiem maksājumiem valsts budžetā uzskaita un gada pārskatā iekļauj Valsts kase....

Turpinām iepazīstināt ar novembra nogalē rīkotās žurnāla “Bilance” konference “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” lektoru atziņām. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe savā uzrunā sniedza klātesošajiem grāmatvežiem ne tikai pozitīvu vēstījumu, bet arī ieskatu tajā, kādā milzīgas atbildības centrā viņi atrodas. Uzrunas centrā bija tēze par to, kur patiesībā satiekas valsts un uzņēmējs, un atbilde bija nepārprotama - tas notiek grāmatvežu kabinetos, datoros un zvanu vēsturē. Šmite-Roķe uzsvēra grāmatvežu būtisko lomu kā valsts ceļabiedriem ceļā uz labklājīgu un bagātu Latviju. VID ģenerāldirektore nāca klajā ar tiešu aicinājumu politiķiem, sakot, ka valstij ar tik mazu iedzīvotāju skaitu vajadzētu ne tikai neaiztikt nodokļu likmes, bet vispār neaiztikt nodokļu likumdošanu. Jau trīs grozījumi gada laikā, viņasprāt, ir krietni par daudz. Katrs grozījums vai nianse rada jautājumu lavīnu. VID katru dienu vidēji saņemot vairāk nekā 2000 iesniegumu (neskaitot deklarācijas), un paredzams, ka jautājumu skaits, stājoties spēkā jaunām normām, tikai palielināsies. VID pārmaiņas...

Ministru kabinetā 9. decembrī pieņemts noteikumu projekts "Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam", kas paredz nosacījumus e-rēķinu datu apmaiņai un nodošanai Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Šī jaunā kārtība stāsies spēkā, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, kad VID uzsāks strukturētu e-rēķinu datu saņemšanu. Obligātums un termiņi Noteikumu projekts izstrādāts, lai izpildītu pilnvarojumu, kas noteikts Grāmatvedības likumā. Tā galvenais mērķis ir noteikt kārtību, kādā uzņēmumi organizē un īsteno strukturētu e-rēķinu apriti un iesniedz datus VID. Šis solis tiek saskaņots ar stratēģisko mērķi nodrošināt visas valsts pāreju uz digitālo dokumentu apriti un ir iekļauts arī Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam. Lai gan uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, obligāta e-rēķinu lietošana B2B (bizness uz biznesu) darījumos tika pārcelta un stāsies spēkā tikai 2028. gada 1. janvārī, e-rēķinu lietošana jau tagad ir obligāta darījumos starp budžeta iestādēm, kā arī starp uzņēmumiem un...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest būtiskus grozījumus finanšu kontu pienācīgas pārbaudes kārtībā, lai pārņemtu Eiropas Savienības Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226 (turpmāk — DAC8) prasības. Šie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 20 (MK noteikumi Nr. 20) stāsies spēkā no 2026. gada 1. janvāra un ir vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu finanšu iestādēm, vienlaikus efektivizējot starptautisko sadarbību nodokļu jomā. Skaidrība par pārbaudes procedūrām un jauni atvieglojumi Viens no galvenajiem noteikumu projekta mērķiem ir papildināt MK noteikumus ar skaidrojumu par to, kādas pārbaudes procedūras finanšu iestādēm jāievēro gadījumos, kad tām nav pienākuma veikt klientu identifikācijas un izpētes procedūras saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu. Šādos gadījumos finanšu iestādei būs jāpiemēro pēc būtības līdzīgas procedūras, lai noteiktu konta turētāja patiesos labuma guvējus. Tāpat grozījumi risina vairākas tehniskas problēmas, kas apgrūtinājušas datu iesniegšanu: 1. XML datņu iesniegšana:...

Turpinām iepazīstināt ar novembra nogalē rīkotās žurnāla “Bilance” konference “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” lektoru atziņām. Arī šogad konferences dalībniekus uzrunāja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, sniedzot pārskatu par būtiskākajiem procesiem finanšu, ekonomikas un grāmatvedības jomā. Ministrs atzina, ka grāmatvedības pasaulē pašlaik briest lielas pārmaiņas. Kapitāltirgus kā attīstības dzinējspēks Cita starpā A. Ašeradens norādīja uz iespaidīgo izaugsmi kapitāla tirgū, īpaši obligāciju emisiju jomā, kas ir viens no straujāk augošajiem uzņēmumu kreditēšanas mehānismiem Baltijā. Šis pieaugums Baltijā ir tuvu pie 150% gadā, un kompānijas ļoti strauji dodas tā saucamajā parādu tirgū. Kā piemēru straujajai attīstībai ministrs minēja Latvenergo, kas tikko iestartēja ar vienu miljarda obligāciju laidienu. Tomēr, salīdzinot ar Zviedriju, kur kapitalizācijas līmenis kapitāltirgos ir 160% no IKP, Latvijā akciju tirgus, šķiet, virzās pretējā virzienā, attiecīgi tas ir pie 1,3%. Obligāciju tirgus gan ir dinamisks un svarīgs tautsaimniecības finansēšanas avots. Lai uzņēmumi varētu veiksmīgi...

Pārskatu par gaidāmajām nodokļu politikas izmaiņām un administratīvajiem uzlabojumiem, kas ietverti 2026. gada valsts budžeta likumprojektā, žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” sniedza Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos. Prezentācijas laikā, 27. novembrī, budžeta un to pavadošie likumprojekti Saeimā vēl nebija pieņemti, taču Saeimas 3. decembra tie tika skatīti otrajā steidzamajā lasījumā un arī pieņemti. Latvijas ekonomikas un budžeta izaicinājumi Kā konferences dalībniekiem norādīja I. Šņucins, budžets ir veidots uz ekonomikas izaugsmes pamata. Neskatoties uz iekšējiem un ārējiem sarežģījumiem, IKP turpina pieaugt, un vidējā termiņā prognozētais IKP pieaugums ir aptuveni 2% salīdzināmās cenās. Šī izaugsme nodrošina stabilu ieņēmumu pieaugumu – aptuveni 700 līdz 800 miljoni eiro ik gadu nonāk valsts un pašvaldību maciņos pat bez būtiskām politikas izmaiņām, pieaugot apgrozījumam un atalgojumam. Tomēr pastāv izaicinājumi. Pirmkārt, darbaspēka piedāvājums krīt, bet algas aug, radot spiedienu uz...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem ir pieejams svarīgs mehānisms nodokļu bāzes samazināšanai, kas attiecas uz atgūtiem aizdevumiem. Taksācijas perioda ar UIN apliekamo bāzi var samazināt par atmaksātā aizdevuma summu. Nosacījumi bāzes samazināšanai Lai uzņēmums varētu izmantot šo samazinājumu, ir jāizpildās vienam no diviem galvenajiem nosacījumiem: Aizdevuma summa kādā no pirmstaksācijas periodiem bija iekļauta ar UIN apliekamajā bāzē. Aizdevums bija aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.¹ pantu (Ienākumam pielīdzināmi aizdevumi). Šīs tiesības ir nostiprinātas UIN likuma 11. panta 5. daļā. Praktiskais piemērs: UIN bāzē iekļauts aizdevums Apliekamās bāzes samazināšanas mehānismu labi ilustrē šāds piemērs: Sabiedrība A 2021. gada 1. septembrī izsniedza saistītam uzņēmumam aizdevumu 5000 eiro apmērā. Lai gan līgumā bija noteikts atmaksas termiņš 2022. gada 31. augusts, aizdevums netika atmaksāts līdz 31.12.2022. Tāpēc 5000 eiro summa veidoja ar UIN apliekamo bāzi, tika iekļauta 2022. gada decembra deklarācijas 6.4. rindā un par to tika aprēķināts...

Valdība 2. decembrī apstiprinājusi grozījumus Grāmatvedības likumā, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt valsts tiesību aktu atbilstību jaunajām Eiropas Savienības prasībām, kas paredz informācijas pieejamību Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP). Vienlaikus tiek precizēts arī likuma subjektu loks, iekļaujot tajā Latvijas Banku un dzīvokļu īpašnieku kopības, kas veic saimniecisko darbību. ESAP ieviešana - centralizēta piekļuve informācijai Likumprojekts "Grozījumi Grāmatvedības likumā" izstrādāts, lai pārņemtu prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīvas (ES) 2023/2864, kura groza direktīvu 2013/34/ES. Šie grozījumi paredz jauna panta – 18.1. pants "Informācijas nodošana Eiropas vienotajam piekļuves punktam" – iekļaušanu Grāmatvedības likumā. Eiropas vienotais piekļuves punkts (ESAP) tiek izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2023/2859 un tas nodrošinās centralizētu un vieglu piekļuvi publiski pieejamai informācijai, kas saistīta ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju. Šāda centralizēta datu pieejamība ir svarīga lēmumu pieņēmējiem, lai veicinātu tirgus efektīvu darbību un atbalstītu MVU izaugsmi. Prasības par informācijas nodošanu ESAP...

Ikgadējā žurnāla "Bilance" konference “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” 27. novembrī pulcēja plašu grāmatvežu, finanšu speciālistu un uzņēmumu vadītāju auditoriju gan klātienē Hestia Hotel Draugi konferenču zālē, gan tiešsaistē. Pasākumu vadīja žurnālists un RSU asociētais profesors Edijs Bošs, kurš konferences laikā izcēla svarīgākos jautājumus un rosināja diskusijas ar nozares ekspertiem. Konference tika atklāta ar "Bilances" redaktores Vitas Zariņas ievadvārdiem. Tam sekoja vairāki nozaru vadītāju un ekspertu priekšlasījumi. Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins iepazīstināja ar aktuālajām nodokļu politikas izmaiņām un priekšlikumiem, savukārt FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne skaidroja, ko tiešo nodokļu jomā var sagaidīt jau 2026. gadā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe informēja par VID aktualitātēm, tostarp digitalizācijas risinājumiem un ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem. Pasākuma pirmo daļu noslēdza SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis ar ekonomikas attīstības un labklājības prognozēm nākamajam gadam. Pēc pusdienām, kas tradicionāli notika viesnīcas...

Baltijas valstis ir izvēlējušās samērā atšķirīgas stratēģijas mazo uzņēmumu atbalstam, kas attiecas gan uz finanšu pārskatu sagatavošanu, gan nodokļu nomaksu. Nodokļu režīmi, grāmatvedības kārtošanas prasības un administratīvās atbilstības sliekšņi Baltijā veido trīs modeļus, kas dažos aspektos līdzinās, bet citos būtiski atšķiras. Vispārējās atšķirības un līdzības Pirmkārt, Baltijā ir skaidra nodokļu paradigmu atšķirība. Igaunijā un Latvijā pastāv uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 0% likme nesadalītajai (reinvestētajai) peļņai. Šis atvieglojums ir universāls visiem uzņēmumiem. Savukārt Lietuva izmanto tradicionālo UIN modeli, bet piedāvā ļoti zemas, mērķētas likmes (0-6%) tikai mazākajiem uzņēmumiem, kas atbilst stingriem kvalifikācijas kritērijiem, piemēram, gada apgrozījums nepārsniedz 300 000 eiro un darbinieku skaits ir mazāks par 10. Savukārt uzņēmumu klasifikācijas sliekšņi atvieglojumiem Baltijas valstīs ir unificēti. Uzņēmums tiek klasificēts kā mikrouzņēmums, ja bilances datumā tiek izpildīti vismaz divi no šiem nosacījumiem: neto apgrozījums nepārsniedz 900 000 eiro; aktīvu vērtība nepārsniedz 450 000 eiro; vidējais darbinieku skaits nepārsniedz 10 personas. Uzņēmums tiek klasificēts kā...