DEKLARĀCIJAS UN PĀRSKATI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis divus jaunus metodiskos materiālus par reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaiti: “Reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaite vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskata sagatavošana un nodokļu piemērošana”; “Reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaite divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskata sagatavošana un nodokļu piemērošana”. Tiem ir ieteikuma raksturs un tie skaidro ar grāmatvedības uzskaiti saistīto likumu un noteikumu piemērošanu, kā arī ar piemēriem apraksta situācijas, kas nav atrunātas normatīvajos aktos. Reliģiskās organizācijas var izmantot metodiskos norādījumus, organizējot grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta vai divkāršā ieraksta sistēmā. Tāpat reliģiskās organizācijas var izstrādāt savas grāmatvedības uzskaites metodes, lai piemērotu normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitē. Reliģiskās organizācijas, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 EUR, var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Ja minētie kritēriji netiek izpildīti, tad reliģiskā organizācija kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, ņemot vērā šādus nosacījumus: ja reliģiskajai organizācijai, kura kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2020. gada 16. jūnijā pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” un 14. jūlijā pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr. 434 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"" Būtiskākie grozījumi ir piemērojami no 2021. gada 1. janvāra: mainās darba devēja ziņojuma aizpildīšanas kārtība, ņemot vērā vienotā nodokļu konta ieviešanu; noteikta kārtība, kādā par personai izmaksāto nesaņemto darba samaksu informāciju ietver darba devēja ziņojumā; mainās iesniedzamo ziņojumu nosaukumi, vienkāršojot tos. Ziņojumu nosaukumi turpmāk būs šādi: “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” “Darba devēja ziņojums” “Ziņojums par pašnodarbinātā vai darba ņēmēja pie ārvalstu darba devēja...

Starpministriju saskaņošanai 2. jūlijā ir nodoti vairāki Finanšu ministrijas sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izstrādātie normatīvie akti, tostarp likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" un likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", jo ir nepieciešams noteikt, kādās situācijās ir uzskatāms, ka nodokļu maksātājam, kurš vēlas pretendēt uz dalību publiskajos iepirkumos, nav izpildītas saistības nodokļu jomā. Kā norādīts saskaņojamo likumprojektu anotācijās, pastāv situācija, ka nodokļu maksātājs, kuram iespējams ar iesniegtajām nodokļu deklarācijām rastos pienākums noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas, apzināti nesniedz nodokļu deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, lai tam neizveidotos nodokļu parāds un tas varētu piedalīties iepirkumos. Ar likumu grozījumiem plānots noteikt, ka, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, tad tiek uzskatīts, ka nodokļu maksātājam nav izpildītas nodokļu saistības: nodokļu maksātājam VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 EUR un informācija par nodokļu maksātāju ir iekļauta atbilstoši šā likuma 18. panta pirmās daļas 8. punktā minētajam VID...

Tuvojas pandēmijas ārkārtas situācijas dēļ pārceltais gada pārskatu iesniegšanas termiņš - vairumam uzņēmumu - 31. jūlijs (bet uzņēmumiem, kuri parasti gada pārskatu iesniedz līdz 31. jūlijam, iesniegšanas termiņš šogad ir 31. oktobris). Atkarībā no uzņēmuma lieluma mainās finanšu pārskata sastāvs. Taču visiem uzņēmumiem jāiesniedz bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins un finanšu pārskata pielikums (vai bilances piezīmes mikrosabiedrībām). Savukārt vidējām un lielām sabiedrībām jāiesniedz arī naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats, skaidro Laila Kelmere, Mg.oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente. Bilance Bilance ir finanšu pārskata sastāvdaļa, kurā norāda uzņēmuma līdzekļu (aktīvu) un to avotu (pasīvu) atlikumu bilances datumā. “Uzņēmuma līdzekļi ir aktīvā, tos iespējams pēc kāda laika pārvērst naudā. Līdzekļu avoti ir pasīvā, kas parāda, kā līdzekļi ir iegūti. Piemēram, ja aktīvā ir automašīna, tad pasīvā varētu redzēt, ka automašīna iegādāta līzingā, par ko liecinātu ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumu atlikumi bilancē,”...

Atgādinām, ka līdz pēctaksācijas gada 1. jūnijam Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jāiesniedz informācija par taksācijas gadā (2019. gadā) izsniegtajiem/saņemtajiem aizdevumiem no viena aizdevēja: kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro; kuru apmērs (to kopsumma) kopā ar papildus izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 eiro; kas izsniegti/saņemti papildu aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 eiro. To noteic Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 1.1pielikums. Veidlapa: Informācija par aizdevumu fiziskajai personai Fiziskas personas ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu), kuru tā neņem saimnieciskās darbības ietvaros un kas nav atmaksāts sešu mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas. Aizņēmumi nav jādeklarē šādos gadījumos Informācija par neatmaksāto aizņēmuma daļu virs 15 000 eiro tā saņēmējiem nav jāsniedz šādos gadījumos:...

Pasaulē 144 valstīs biržā kotētām sabiedrībām ir obligāti jāpiemēro Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS), savukārt 12 valstīs tā ir pieļautā labā prakse1. Turklāt ļoti daudzās valstīs SFPS ir pieļaujamie ziņošanas standarti. Latvijā SFPS obligāti piemērojami relatīvi nelielam uzņēmumu skaitam — biržā kotētām sabiedrībām un finanšu institūcijām. Tomēr arvien vairāk vērojama tendence, ka SFPS tiek piemēroti brīvprātīgi, kur tas ir pieļauts, vai arī uzņēmumi piemēro Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma sniegto iespēju vērtēt noteiktus finanšu pārskatu posteņus pēc SFPS. Kāpēc tā? Mūsdienās ekonomika, lai arī būtiski transformējas Covid–19 ietekmē, tomēr ir globāla un starptautiskā kapitāla kustība joprojām notiek un investoru interese par potenciālajiem un strādājošiem ieguldījumiem nerimst, ņemot vērā citu peļņas avotu iztrūkumu, kā arī vēlmi maksimāli diversificēt ieguldījumus, lai mazinātu gaidāmās finanšu krīzes ietekmi. Savukārt vēsturiski katrā valstī ir veidojušies savi grāmatvedības un uzskaites pamatprincipi, kas atbilst vietējai specifikai, mentalitātei un vēsturiskajām peripetijām. Līdz ar šo uzskaites principu dažādību starptautiskajiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām līdz šī gada 1.jūnijam obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2019.gadu. Tas attiecas arī uz tiem iedzīvotājiem, kam saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā. Tā kā ārkārtējās situācijas dēļ VID nepieņem klientus klātienē, aicinām iesniegt deklarāciju elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kas ir arī ērtāk un vienkāršāk. Līdz šī gada 1.jūnijam ieskaitot gada ienākumu deklarācija obligāti jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuri 2019.gadā: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.); ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli; ir guvuši ar nodokli neapliekamos...

Šā gada 20. martā steidzamības kārtā Latvijas Republikas Saeimā tika izskatīts un pieņemts jauns likums «Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību», kas stājās spēkā jau 22. martā, un šā likuma 18. pants noteiktiem likumu subjektiem nosaka tiesības iesniegt gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds tiek sagatavots) vēlāk, nekā pašreiz ir noteikts termiņš atbilstošajos normatīvajos aktos. Ņemot vērā minēto faktu, grāmatveži, kuri kopā ar uzņēmuma vadību pašreiz strādā pie gada pārskata par 2019. pārskata gadu sagatavošanas, var nesasteigt savu darbu, bet vēlreiz cītīgi iziet cauri normatīvo aktu prasībām attiecībā uz gada pārskatu sagatavošanu, pārbaudi un iesniegšanu un sagatavot kvalitatīvu gada pārskatu. Tādēļ atgādinājumam iziesim cauri galvenajām normatīvo aktu prasībām, kas regulē gada pārskatu sagatavošanu, pārbaudi un iesniegšanu lielākajai daļai uzņēmumu jeb Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk tekstā — GPKGPL) subjektiem, kā arī izskatīsim Covid–19 izraisītās krīzes ietekmi uz gada pārskatiem...

Lūdzam atbildēt uz aptaujas jautājumu!

2020. gada 11. martā koronavīrusa uzliesmojumu Pasaules Veselības organizācija pasludināja par pandēmiju, atzīstot tā straujo izplatību visā pasaulē, un tas ir skāris vairāk nekā 150 valstis. Daudzu valstu valdības, tai skaitā Latvijas valdība, ieviesušas stingrus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, un daudzās jurisdikcijās, tai skaitā Latvijā, vīrusa izplatība ir samazināta, nosakot pašizolāciju vai karantīnu potenciālajiem vīrusa nēsātājiem, sociālās distancēšanās pasākumus visiem iedzīvotājiem, kontrolējot vai slēdzot valstu robežas un nosakot aizliegumus iebraukt un izbraukt no pilsētām, reģioniem vai pat valstīm. Šo notikumu ekonomiskā ietekme: traucēta uzņēmējdarbība; nozīmīgi traucējumi uzņēmumiem, jo īpaši tirdzniecības un transporta, ceļojumu un tūrisma, viesmīlības, izklaides, sporta un mazumtirdzniecības jomā; un ievērojams ekonomiskās nenoteiktības pieaugums, par ko liecina nestabilas aktīvu cenas un valūtas maiņas kursi, kā arī ievērojams ilgtermiņa procentu likmju kritums attīstītajās valstīs. Papildus iepriekš minētajam ievērojami kritušās naftas cenas, jo OPEC un Krievija savā 2020. gada marta sanāksmē nespēja vienoties par papildu ražošanas apjoma samazināšanu. Kopumā šie "pašreizējie notikumi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka, ņemot vērā, ka Ministru kabinets vairākkārtīgi veica grozījumus normatīvajos aktos par pabalstu piešķiršanu un tika paplašināts pabalsta saņēmēju loks, atsevišķiem darbiniekiem vai pašnodarbinātajām personām sākotnēji pieprasītais dīkstāves pabalsts tika atteikts. Šādos gadījumos darba devējam vai pašnodarbinātai personai VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir jāsniedz atkārtots iesniegums dīkstāves pabalsta piešķiršanai. Patlaban Ministru kabineta noteikumi Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” , pēc kuriem VID vērtē darba devēja un darbinieku atbilstību kritērijiem, nosaka, ka pabalstu izmaksu var veikt no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Gan darba devējam, gan pašnodarbinātai personai iesniegums dīkstāves pabalstam jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) līdz noteiktam termiņam: par dīkstāvi no 14. marta līdz 31. martam iesniegumu jāiesniedz līdz...

Veidojot gada pārskatu, pārsniedzot likumā noteiktās pamatprasības, tas var veidoties apjomīgāks par to informāciju, ko iespējams pievienot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) gada pārskata pielikumā (piemēram, administrācijas izmaksu, ražošanas izmaksu vai peļņas un zaudējumu atšifrējumi, dažāda vēsturiskā informācija utt.). "Rodas jautājums - vai šo informāciju drīkst nepievienot gada pārskata pielikumam EDS? Varbūt drīkst pievienot šo informāciju atsevišķā pdf failā?" - jautā zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča. Ministru kabineta noteikumos Nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" noteikts, ka "dokumenta norakstu izstrādā, pilnībā pārrakstot dokumenta oriģināla informāciju vai aizpildot īpašu noraksta veidlapu." Kā skaidro N. Janoviča, šo punktu iespējams pārprast - var saprast, ka, ja reiz noteikumos minēta īpaša veidlapa, tad, ja tāda ir piedāvāta (kā EDS sistēmā iesniedzot gada pārskatu), tas nozīmētu, ka tā atbilst norakstam - pat tad, ja veidlapā iesniedzamā informācija ir mazākā apjomā nekā oriģinālajā papīra vai elektroniskajā dokumentā (gada pārskatā). Tomēr, precizējot šo...

Gada pārskatu iesniegšanas termiņi ir noteikti Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. pantā, tātad lielākajai daļai uzņēmumu tas ir līdz 1. maijam, bet vidējai un lielai sabiedrībai, kā arī koncerna mātes sabiedrībai, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., līdz 31. jūlijam. Šī gada 22. marta spēkā stājās likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību", kura 18. pantā attiecībā uz gada pārskatu par 2019. gadu noteikts: gada pārskatu atļauts iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz iepriekš minētos iesniegšanas termiņus. Arī biedrība vai nodibinājums ir tiesīgi iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam (ja pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu). Tas pats attiecas uz reliģisko organizāciju, tā ir tiesīga iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31....

Turpinājums. Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 3 (459) Kā pareizi deklarēt ziedojumus Kļūdas veidojas, arī aizpildot deklarācijas 9. rindu, piemērojot nodokļu atvieglojumus par ziedojumiem. Likumā paredzēti trīs veidi, kā uzņēmumam iespējams veikt ziedojumus, nepakļaujot tos aplikšanai ar uzņēmumu ienākuma nodokli vai samazinot nodokļa summu: uzņēmums var ziedot līdz 5% no iepriekšējā pārskata gada peļņas; uzņēmums var ziedot līdz 2% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darbiniekiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; uzņēmums par 75% no ziedotās summas var samazināt taksācijas periodā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli no pārskata gadā aprēķinātām dividendēm, nepārsniedzot 20% no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm (te jāpiebilst, ka turpmākajos gados šis nosacījums mainīsies, jo Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir veikti grozījumi, kas nosaka, ka laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim nodokļa maksātājiem pārskata gadā, kas sākas 2020., 2021. un 2022. gadā, ir tiesības samazināt...

Priekšlikumus par likumprojektu "Grāmatvedības likums" Finanšu ministrijai iesniegusi arī Latvijas Pilsoniskā alianse. Nevalstisko organizāciju (NVO) - biedrību un nodibinājumu - atzinums veidots, balstoties uz NVO pārstāvju ieteikumiem, kas apkopoti ikmēneša NVO tematisko tikšanās laikā 25. martā. LPA priekšlikumos norādījusi, ka būtu jānosaka slieksnis, līdz kuram grāmatvedību var vest pats organizācijas vadītājs (tāpat kā tas noteikts reliģisko organizāciju vadītājiem) - likumprojekta pašreizējā redakcijā netiek pieļauta situācija, ka grāmatvedības uzskaiti varētu veikt biedrības vai nodibinājuma izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas (valdes) loceklis, kā to paredz Biedrību un nodibinājumu likuma 43. panta otrā daļa. Tāpat LPA rosina iekļaut likumprojektā atrunu, ka biedrību un nodibinājumu grāmatvedību var vest brīvprātīgais, jo finansiālu apsvērumu dēļ nelielās biedrības un nodibināji nevar atļauties algot grāmatvedības jomas speciālistus - šāds likumprojekta papildinājums ļautu nelielajām biedrībām un nodibinājumiem piesaistīt kvalificētu grāmatvedības jomas speciālistu brīvprātīgā darba formā, kas, savukārt, ļaus sagatavot kvalitatīvus un normatīvo aktu prasībām atbilstošus pārskatus. LPA vērš uzmanību, ka likumprojekta “Grāmatvedības...