DEKLARĀCIJAS UN PĀRSKATI

Sakarā ar pandēmijas radīto krīzes situāciju valstī, Saeimā 20. martā pieņemtais likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas stājās spēkā 22. martā, paredz izmaiņas juridisko personu dalībnieku sapulču, kā arī Gada pārskatu iesniegšanas un apstiprināšanas regulējumā. Likums noteic, ka sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu. Attiecīgi, ja gala termiņš Gada pārskata iesniegšanai bija 30. aprīlis, tad patlaban tas ir 2020. gada 31. jūlijs. Savukārt biedrība vai nodibinājums, kas pārsniedz Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešajā daļā noteikto termiņu un 102. pantā noteikto, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam....

Gada pārskatu iesniegšanas gala termiņš saistībā ar COVID-19 pandēmijas izraisīto ārkārtas situāciju un iespējamām problēmām sarīkot akcionāru vai kapitāldaļu dalībnieku sapulces to apstiprināšanai varētu tikt pārcelts līdz 31. jūlijam, tomēr allaž vērtīgi iepazīties ar ekspertu padomiem, kā izvairīties no kļūdām pārskatu aizpildīšanā. Zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča informē par vairākām raksturīgām kļūdām gada pārskatu bilances posteņu aizpildīšanā. Pamatlīdzekļu nolietojums Lai grāmatvedība negatīvi neietekmētu bilanci, jāseko līdzi, lai pamatlīdzekļiem netiek noteikts pārāk mazs nolietojuma periods, atgādina eksperte. "Var būt situācijas, kad pamatlīdzekļiem ir jāpārskata nolietojuma periods. Nenorakstiet pamatlīdzekļus par ātru! Nenorādiet pamatlīdzeklim trīs gadu kalpošanas termiņu, ja, loģiski spriežot, tas var kalpot piecus gadus. Ja pamatlīdzekļa vērtība ir 100 000 eiro, tad trīs gadi nozīmē 33,3 tūkstošus gadā. Tas samazina bilances peļņu. Padomājiet par to, lai grāmatvedība negatīvi neietekmētu bilanci! Grāmatvedībai galu galā jāsniedz patiess un objektīvs priekšstats. Nolietojuma normas var pārskatīt arī par iepriekšējiem periodiem," vērš uzmanību N. Janoviča....

Finanšu ministrija informē, ka paredzēts nodrošināt iespēju visiem uzņēmumiem pagarināt gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu vismaz līdz 31.jūlijam. Šāds priekšlikums iekļauts 17. marta valdības sēdē izskatītajā ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par risinājumiem COVID-19 seku pārvarēšanai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā". Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem šobrīd noteikts, ka gada pārskats VID jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tas ir līdz 1.maijam, savukārt tādas sabiedrības, kuras ir lielas, sabiedrības gada pārskatus var iesniegt ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tas ir līdz 31.jūlijam. Valdība arī nolēma veicināt naudas līdzekļu atgriešanu uzņēmējiem, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu visiem nodokļu maksātajiem 30 dienu laikā pēc PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa, tās neuzkrājot līdz taksācijas gada beigām, nosakot, ka tas stājas spēkā 2020. gada 1. aprīlī....

Svarīgākās atskaites, kas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem sniedzamas Valsts ieņēmumu dienestam, ir UIN deklarācijas un gada pārskati. Gada pārskatu iesniegšanā sācies pats karstākais «ražas laiks», jo uzņēmumiem tas jāizdara līdz 30. aprīlim. Savukārt deklarāciju iesniegšana ir aktuāla par katru mēnesi, kad vien notikuši ar UIN apliekami darījumi (pat ja daudzi uzņēmumi iesniedz tikai taksācijas perioda pēdējā mēneša deklarāciju, ko tie, kam taksācijas gads beidzas līdz ar decembri, iesniedz līdz 20. janvārim). Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, EDS sistēmā iesniedzot UIN deklarācijas un gada pārskatus, un kā izvairīties no uzkāpšanas uz šiem «grābekļiem», kas bieži nozīmē lieku laika un darba (labi, ja ne naudas) patēriņu? Konsultāciju žurnāla Bilance lasītājiem sniedz trīs Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas — Dina Kucina, Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore, Inita Ābele, Nodokļu pārvaldes Juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas Pirmās nodaļas vadītāja, un Līga Malteniece, Nodokļu pārvaldes Juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas Pirmās...

Viens no grāmatvežu bieži uzdotiem neskaidrajiem jautājumiem ir - kādos gadījumos gada pārskatam nepieciešama zvērināta revidenta revīzija vai ierobežotā pārbaude, atzīmē Nelda Janoviča, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante. Šos jautājumus regulē Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 91. un 92. pants. Pārbaude no revīzijas pēc būtības atšķiras ar to, ka, sakarā ar mazāku pārbaudāmās informācijas daudzumu, datu iegūšanai pārsvarā pietiek ar intervijām, skaidro eksperte. "Ierobežotajā pārbaudē revidents vispirms sāk ar sarunu, noskaidro riska zonas. Piemēram, ja uzņēmuma bilancē ir ļoti būtisks postenis "krājumi", tad ierobežotajā pārbaudē revidentam ir pieļaujams pārliecināties par izpratnes esamību, plūsmas organizācijas un uzskaites pareizību tikai pārrunājot, iepazīstoties ar dokumentiem un apskatot noliktavu, bez inventarizācijas uzsākšanas. Savukārt revīzija neļauj aprobežoties ar šādām mazajām procedūrām. Tāpēc ierobežotās pārbaudes aizņem mazāk laika un izmaksā mazāk nekā revīzijas," saka N. Janoviča. Likums nosaka, ka gada pārskata revīzija obligāti nepieciešama: vidējām sabiedrībām lielām sabiedrībām sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū...

Laikā, kad sācies gada pārskatu iesniegšanas periods - vairums komersantiem pārskats jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim, portālā BilancePLZ informējam par tipiskākajām kļūdām, kuras nodokļu maksātāji mēdz pieļaut, aizpildot un iesniedzot gada pārskatus. Konsultāciju portāla lasītājiem sniedz Dina Kucina, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore. Iepriekšējo pārskatu kļūdu labošana Likums neparedz iespēju uzņēmumiem precizēt jau iesniegtos gada pārskatus, līdz ar to, ja grāmatvedis atrod būtisku kļūdu par kādu no iepriekšējiem pārskata periodiem, šī kļūda ir jālabo nākamajā iesniedzamajā gada pārskatā, labojot posteņu atlikumus bilancē pārskata gada sākumā. Ja būtiskas kļūdas nav tikušas atklātas, skaitļiem iepriekšējā gada pārskata beigās un nākamā gada pārskata sākumā vajadzētu sakrist, bet atrastu būtisko kļūdu gadījumā jaunā gada pārskata sākumā tiks ierakstīti aktualizētie skaitļi (EDS ir tehniska iespēja to izdarīt). Protams, šī nesakritība noteikti jāpamato gada pārskata pielikumā, turklāt nevis tikai īsi un formāli (“atradu šādu kļūdu”), bet...

Gada pārskatā un tā pielikumā iesniedzamās informācijas apjoms ir atkarīgs no komercsabiedrības izmēra. Mazām komercsabiedrībām jāiesniedz bilance un peļņas/zaudējumu aprēķins, savukārt vidējām un lielām komercsabiedrībām papildus jāiesniedz arī naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats. "Sastādot gada pārskatu, vienmēr jāsaprot, cik lielas komercsabiedrības gada pārskats tas ir," uzsver Nelda Janoviča, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta 6. daļa nosaka, ka sabiedrības, kas divus pārskata gadus pēc kārtas nepārsniedz divas no noteikto kritēriju robežvērtībām (tās izlasāmas šā paša panta 2., 3., un 4. daļā), iegūst tiesības iesniegt pārskatā minimālo informācijas apjomu. Savukārt, ja divus pārskata gadus pēc kārtas noteiktās robežvērtības tiek pārsniegtas, tad sabiedrība šīs tiesības zaudē. Tātad, lai izvērtētu, kāds informācijas apjoms sniedzams pārskatā, uzņēmuma darbības apjoms jāskatās vairāku gadu kontekstā - pirmkārt, lai atvieglotos nosacījumus piemērotu, ir jāpārliecinās, ka darbības rādītāji likumā noteiktos kritērijus nepārsniedza vismaz divus gadus pēc kārtas, un tieši...

Laikā, kad sācies gada pārskatu iesniegšanas periods (komersantiem pārskats jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim), portālā BilancePLZ būs iespēja vairākos turpinājumos lasīt par dažām no tipiskākajām kļūdām, kuras nodokļu maksātāji mēdz pieļaut, aizpildot un iesniedzot gada pārskatus. Konsultāciju portāla lasītājiem sniedz Dina Kucina, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore. Galvenā šobrīd aktuālā kļūdu grupa saistīta ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasību, ka noteiktos gadījumos gada pārskatu ir jāpārbauda zvērinātam revidentam. “Ar šo prasību ir saistītas liela daļa neskaidrību šogad iesniegtajos gada pārskatos - nodokļu maksātāji bieži vien rada šīs kļūdas aiz neuzmanības," informē D. Kucina. Informācija par zvērinātu revidentu Pirmkārt, sadaļā “Iesniedzamā informācija” gada pārskata sākumdaļā tiek automātiski piedāvātas vairākas opcijas, kas pēc noklusējuma ir atķeksētas - to vidū arī opcija “Informācija par zvērinātu revidentu”. Ja lietotājs šo ķeksi neizņem ārā, sistēma saprot, ka uzņēmums iesniegs arī revidenta ziņojumu,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka martā sācies trīs mēnešu periods - līdz 1. jūnijam, kurā iesniedzamas deklarācijas par 2019. gada ienākumiem. Atsevišķām nodokļu maksātāju kategorijām tās jāiesniedz obligāti, taču tiem, kuri to vēlas darīt brīvprātīgi – attaisnoto izdevumu atgūšanai, ir atvēlēts vairāk nekā trīs gadus ilgs periods. Lai šis process noritētu iespējami ērti un raiti, VID aicina iesniegt deklarāciju elektroniski Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski būs iekļauti visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinātas ar nodokļiem saistītās summas. Obligāti 2019. gada deklarācija līdz 1. jūnijam (ja personas kopējie 2019. gada ienākumi pārsnieguši 62 800 eiro - līdz 1. jūlijam) jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuriem: saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā; tiek veikta saimnieciskā darbība, piemēram, izīrēts nekustamais īpašums vai gūti ienākumi no profesionālās darbības; ienākumi ir gūti ārvalstīs, tajā skaitā jūrniekiem, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos...

Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (tātad, ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim) Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats, atgādina zvērinātu advokātu biroja SORAINEN Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus un vecākā juriste Zane Paeglīte. Izņēmums ir: vidējas un lielas komercsabiedrības, kuras, atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem, un sabiedrības, kas ir koncerna mātes sabiedrības, kuras sagatavo konsolidēto gada pārskatu, kurām gada pārskats un konsolidētais gada pārskats (ja tāds tiek gatavots) ir jāiesniedz VID septiņu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Papildus gada pārskatam un revidenta atzinumam par gada pārskatu (tām sabiedrībām, kas sasniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktos kritērijus, kā arī sabiedrībām, kuru statūtos vai...

BILANCES AKADĒMIJĀ veikts semināra "Aktuālais un svarīgais – 2019. gada uzņēmumu ienākuma nodoklis un 2019. gada pārskats" video ieraksts. E-semināra laikā lektore Nelda Janoviča, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante informēja par aktuālāko 2019. gada pārskata iesniegšanas kārtībā EDS un MK noteikumos Nr. 399 „Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu”. Seminārā tika demonstrēti pārskata aizpildīšanas paraugi un sniegti ieteikumi, praktiskas situācijas tika apskatītas VID uzziņu kontekstā un revidenta darba praksē. Tāpat seminārā tika padziļinātas un paplašinātas prasmes saimniecisko situāciju izpratnē, likumu lasīšanas un piemērošanas praksē, grāmatvedības un nodokļu uzskaitē, pareizas nodokļu un finanšu uzskaites nodrošināšanai. Semināra gaitā varēja arī atsvaidzināt zināšanas par jauno UIN deklarāciju, par gada pēdējā deklarācijā uzrādāmo informāciju, izskatītas VID uzziņās paustās atziņas, t. sk. padziļināta izpratne par personāla ilgtspējas izdevumiem, uzkrājumiem, aizdevumiem, šaubīgiem debitoriem, aktīvu vērtības izmaiņām un to ietekmi uz UIN deklarāciju u. c. aktuālais. Skaidrojumus un dažādus praktiskus darba rīkus...

Saeima 2020. gada 20. februāra sēdē trešajā, galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka naudas sodus uzņēmumiem un finanšu iestādēm par noteikta veida informācijas neiesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam. Soda naudas apmēri pielīdzināti Igaunijai Grozījumos noteikta soda nauda līdz 1% no nodokļu maksātāja gada apgrozījuma (ieņēmumiem) attiecīgajā pārskata periodā, bet ne vairāk kā 3 200 euro, ja nodokļu maksātājs nav iesniedzis starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti nodokļu normatīvajos aktos noteiktā termiņā vai nav ievērojis starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata par katru valsti normatīvajos aktos paredzētās sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. Kā skaidrots grozījumu anotācijā, maksimālais soda naudas līmenis ir tuvu Igaunijā noteiktam. Tas ir vērā ņemams, jo starptautiskas uzņēmumu grupas pašas izvēlas, kurš, piemēram, meitas uzņēmums sniegs pārskatu, un lai tādējādi nebūtu situācija, ka Latvijā neievērot normatīvo regulējumu attiecībā uz pārskatiem būtu izdevīgāk. Salīdzinājumā ar citām valstīm – Slovākijā par pārskata neiesniegšanu noteikts sods līdz 10 000 euro, bet...

Laikā, kad sācies gada pārskatu iesniegšanas periods (komersantiem pārskats jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim), portālā BilancePLZ būs iespēja vairākos turpinājumos lasīt par dažām no tipiskākajām kļūdām, kuras nodokļu maksātāji mēdz pieļaut, aizpildot un iesniedzot gada pārskatus. Konsultāciju portāla lasītājiem sniedz Dina Kucina, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore. Saimnieciskās darbības pārskata aile jāatzīmē tikai specifiskos gadījumos Viena no biežākajām kļūdām gada pārskatu aizpildīšanā ir tā, ka pārskata sadaļā “Pamatinformācija” tiek atzīmēts, ka tiek iesniegts “saimnieciskās darbības pārskats” (ielikts ķeksis ailē ar šādu nosaukumu), sk. attēlā: “Virspusēji raugoties, varētu šķist gluži loģiski pieņemt, ka tas ir “saimnieciskās darbības pārskats”, bet būtībā, saskaņā ar Komerclikumu, saimnieciskās darbības pārskats ir, tautas valodā runājot, tāda kā operatīvā bilance, kuru uzņēmumam ir nepieciešams sastādīt tikai atsevišķos gadījumos un par īsāku pārskata periodu - piemēram, tad, ja vēlas sadalīt ārkārtas dividendes. Šo niansi nodokļu maksātāji līdz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no 2020. gada 15. februāra līdz 1. aprīlim ieskaitot valsts amatpersonām ir pienākums VID iesniegt valsts amatpersonas kārtējā gada deklarāciju par 2019.gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtība ir noteikta likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – likums) un Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumos Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”. Plašāka informācija par valsts amatpersonas amatiem, amatpersonas deklarāciju iesniegšanas kārtību un termiņiem, kā arī uzskatāms metodiskais un informatīvais materiāls (ar vizuālu pamācību) par deklarācijas iesniegšanu pieejams VID tīmekļvietnes sadaļā “Privātpersonām/Valsts amatpersonām”. VID vērš uzmanību, ka valsts amatpersonas deklarācijā ir punkts “Cita informācija”, kurā iespējams norādīt informāciju, kas pēc deklarācijas iesniedzēja ieskatiem sniedz pilnīgāku priekšstatu par mantiskā stāvokļa izmaiņām deklarēšanas periodā vai paskaidrot ar deklarētajām ziņām saistītas intereses vai citus apstākļus. Aizpildīto...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par 2020.gada 4.februārī pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 68 “Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 4.jūlija noteikumos Nr.397 “Noteikumi par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti”” (turpmāk – noteikumi), kas stājas spēkā 2020.gada 7.februārī. Noteikumos veikti grozījumi, ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas. Noteikumos precizēti terminu skaidrojumi un papildināti starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatos par katru valsti (Country by Country report) (turpmāk – grupas pārskati) iekļautās informācijas lietošanas nosacījumi. Noteikumu 2.3. apakšpunktā precizēts termins “izslēgta starptautiska uzņēmumu grupa”. Līdz šim noteiktā robežvērtība starptautiskas uzņēmumu grupas atzīšanai par izslēgtu starptautisku uzņēmumu grupu bija – tās kopējie ieņēmumi nedrīkstēja pārsniegt 750 milj. euro. Turpmāk par robežvērtību var uzskatīt arī 750 milj. euro vai gandrīz līdzvērtīgu summu attiecīgajā valūtā. Par "gandrīz līdzvērtīgu summu attiecīgajā valūtā" uzskatāms ieņēmumu palielinājums, kas radies valūtas svārstību rezultātā, kuras notikušas pēc tam, kad grupas uzņēmuma – nerezidenta – valstī tika ieviests pienākums...