KLIENTU IZPĒTE, SANKCIJAS

No 2018. gada 12. jūlija ir spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. To mērķis ir precizēt subjektu loku, uz ko attiecas sankciju ievērošana un izpilde, kā arī tie nosaka VID kā kompetentās institūcijas tiesības pieņemt lēmumu par sodu noteikšanu, ja tiek pārkāpts likuma regulējums. Minētie likuma grozījumi nosaka, ka VID ir kompetentā institūcija, kas arī uzrauga starptautiskās un nacionālajās sankcijās noteikto finanšu un civiltiesisko ierobežojumu izpildi nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem un citām personām, kas noteiktas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Vienlaikus šīm VID uzraudzībā esošajām personām paredzēts pārejas periods līdz 2019.gada 1.maijam, līdz kuram tām atbilstoši savam darbības veidam, jāveic un jādokumentē starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējums, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju risku. Pamatojoties uz šo novērtējumu, ir jāizstrādā starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma, tostarp dokumentējot attiecīgās politikas...

Pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmas joprojām ir Latvijas ēnu ekonomikas lielākā sāpe. Negodīgo blēžu dēļ nākas ciest arī labticīgiem uzņēmējiem - ja tie nav spējuši noteikt, ka darījuma partneris ir krāpnieks, var arī nesaņemt PVN atmaksu no valsts budžeta. Ko darīt, lai maksimāli nodrošinātos pret šādu scenāriju - kā pārbaudīt darījuma partneri tā, lai būtu iespējams Valsts ieņēmumu dienestam pierādīt, ka esam darījuši visu iespējamo? Šis ir viens no tematiem, par ko žurnāla "Bilances Juridiskie padomi" jūnija numurā runā zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" nodokļu advokāts Jānis Taukačs. Interviju pilnā apmērā iespējams lasīt žurnālā. Latvijā, lai pēcāk būtu iespējams saņemt PVN atmaksu, no uzņēmuma reizēm tiek prasīts veikt skrupulozas darījuma partnera pārbaudes.. Kā to praktiski paveikt, kādi instrumenti ir uzņēmuma rīcībā? Nesen salīdzinājām britu kolēģu pieredzi ar savējo - arī viņiem ir nodokļu administrācijas izdoti metodiskie skaidrojumi par to, kā jāpārbauda darījumu partneris. Protams, šīs prasības atšķiras, diemžēl, kaut arī PVN sistēmai...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – likums) Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noteikts pienākums uzskaitīt un reģistrēt uzraugāmos likuma subjektus, kā arī veikt regulāras pārbaudes, lai izvērtētu, kā likuma subjekti izpilda šā likuma prasības. VID 2017. gadā ir arī izstrādājis vadlīnijas nodokļu konsultantiem un ārpakalpojuma grāmatvežiem (likuma subjektiem), kurās skaidro viņu tiesības un pienākumus. Vadlīnijas sniedz ieteikumus, kurus jāievēro, izveidojot iekšējo kontroles sistēmu, kā arī neparastu un aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (turpmāk – Kontroles dienests). Šo vadlīniju ieskatā noziedzīgi iegūti līdzekļi ir manta un/vai finanšu līdzekļi, kuri iegūti tādu noziedzīgu darbību rezultātā, par kuru izdarīšanu iestājas kriminālatbildība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Savukārt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju uzskatāma noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, zinot, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, ja šīs darbības veiktas, lai slēptu vai maskētu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai,...