KLIENTU IZPĒTE, SANKCIJAS

Valdība 2. jūlijā pārizdevusi Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem" , kas regulē ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem un nosaka neparastu darījumu pazīmes. Ar to spēkā stāšanos tiks atcelti MK 2008. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1071 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem". Izmaiņas regulējumā bija nepieciešamas, lai Finanšu izlūkošanas dienests saņemtu pēc iespējas kvalitatīvākus un pamatotāku likuma subjektu ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un samazinātu nepamatotu ziņojumu skaitu. Ar jaunajiem noteikumiem ziņošanas subjektiem, tai skaitā arī ārpakalpojumu grāmatvežiem, uzlikts pienākums rūpīgāk izvērtēt darījuma iespējamo noziedzīgumu un ziņošanas gadījumā sniegt pamatojumu aizdomām. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, līdz šim šādu formālu ziņojumu skaits ir bijis liels, Finanšu izlūkošanas dienestam jāpatērē resursi to patstāvīgai analīzei, taču to efektivitāte ir zema. Ziņojumā par aizdomīgu darījumu ir jāiekļauj pamatojums aizdomām...

Finanšu izlūkošanas dienests noteicis sasaistes starp aizdomīgām klientu darbībām (t.sk. konkrētiem likumpārkāpumiem) un iespējamajiem noziedzīgu nodarījumu veidiem. Šīs sasaistes var noderēt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kuru vidū ir arī ārpakalpojumu grāmatveži, gatavojot ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kurus, saskaņā ar Ministru Kabineta (MK) 2. jūlijā pieņemtajiem noteikumiem, turpmāk nāksies pamatot. Noteiktās sasaistes publicētas no jauna pieņemto MK noteikumu “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” anotācijā. Finanšu izlūkošanas dienesta noteiktās sasaistes starp iespējamiem aizdomīgiem darījumiem ar sekojošiem aktuāliem noziedzīgu nodarījumu veidiem: izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (Krimināllikuma (turpmāk – KL) 218. pants)– uzņēmuma darbības analīze liecina, ka uzņēmums, iespējams, darbojas citu partneru interesēs, tā saimnieciskās darbības analīze norāda uz iespējamu fiktīvu darbību vai patieso saimnieciskās darbības rezultātu slēpšanu un nepatiesu datu atspoguļošanu grāmatvedības pārskatos; krāpšana elektroniskā vidē (KL 177., 1771., 193., 1931. pants)...

Kontekstā ar izmaiņām noteikumos par aizdomīga darījuma kritērijiem un ziņošanas kārtību, izstrādātas un Finanšu izlūkošanas dienests likuma subjektiem jau nosūtījis metodiskās vadlīnijas darījuma aizdomīguma pamatošanai. Metodisko vadlīniju ietvaros katram no minētajiem iespējamo noziedzīgo nodarījumu veidiem ietvertas raksturīgākās pazīmes, kas varētu norādīt aizdomīgā darījuma piederību kādam no tiem. Noteikumu projekta anotācijā kā piemērs minētas šādas raksturīgākās pazīmes, kas varētu liecināt, ka notikusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas: 1) uzņēmuma kontos pārsvarā ir tranzīta darījumi; 2) naudas plūsmas analīze kontā rada aizdomas, ka maksājumu mērķi nesakrīt ar uzņēmuma deklarēto saimniecisko darbību un nav skaidra to ekonomiskā būtība; 3) deklarētie sadarbības partneri atšķiras no reālajiem kreditoriem un debitoriem uzņēmuma kontos; 4) trūkst maksājumu, kas norādītu uz uzņēmuma reālu pastāvēšanu (piemēram, telpu noma, komunālie maksājumi, maksājumi valsts budžetā); 5) par it kā saimnieciskiem darījumiem saņemtie līdzekļi lielākoties tiek izņemti skaidrā naudā vai pārskaitīti fiziskām personām; 6) galvenie sadarbības partneri ir vienā un tajā pašā juridiskajā adresē reģistrēti...

No 2018. gada 12. jūlija ir spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. To mērķis ir precizēt subjektu loku, uz ko attiecas sankciju ievērošana un izpilde, kā arī tie nosaka VID kā kompetentās institūcijas tiesības pieņemt lēmumu par sodu noteikšanu, ja tiek pārkāpts likuma regulējums. Minētie likuma grozījumi nosaka, ka VID ir kompetentā institūcija, kas arī uzrauga starptautiskās un nacionālajās sankcijās noteikto finanšu un civiltiesisko ierobežojumu izpildi nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem un citām personām, kas noteiktas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Vienlaikus šīm VID uzraudzībā esošajām personām paredzēts pārejas periods līdz 2019.gada 1.maijam, līdz kuram tām atbilstoši savam darbības veidam, jāveic un jādokumentē starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējums, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju risku. Pamatojoties uz šo novērtējumu, ir jāizstrādā starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma, tostarp dokumentējot attiecīgās politikas...