KLIENTU IZPĒTE, SANKCIJAS

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju un nevalstiskajām organizācijām sagatavojusi finanšu iestādēm skaidrojumu par patieso labuma guvēju noskaidrošanu biedrībās. Tajā skaidrota biedrību patiesā labuma guvēja definīcija un kredītiestāžu pienākumi, noskaidrojot patiesos labuma guvējus. Skaidrojuma mērķis ir sniegt bankām papildu izklāstu par biedrību darbības praktiskiem aspektiem kontekstā ar normatīvo aktu prasībām un riskos balstīto pieeju arī nevalstisko organizāciju sektorā. Skaidrojums sniedz informāciju par to, ka biedrības mērķis tiek noteikts tās statūtos un var būt vērsts kā uz sabiedrisko labumu, tā biedru interesēm. Katrā biedrībā situācija jāvērtē individuāli, proti, jānoskaidro, vai biedrības darbības mērķis ir sniegt atbalstu plašai sabiedrības daļai, veicināt norises plašākas sabiedrības vai liela skaita biedru interesēs, vai arī biedrība ir izvēlēta kā juridiskā forma un tās darbība notiek ierobežota skaita konkrētu personu interesēs. Vairumā biedrību, ja tās izveidotas un darbojas atbilstoši biedrību statusa būtībai, patiesos labuma guvējus nebūs iespējams noskaidrot. Tomēr Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un...

Saeima ceturtdien, 21.janvārī, pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie nepieciešami, lai atvieglotu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanas kārtību, kā arī paredz kopīga klientu izpētes rīka izveidi. Šobrīd normatīvais regulējums uzliek pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā gan Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Līdz ar izmaiņām likumā iecerēts, ka informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jautājumos būs iespējams iesniegt, izmantojot FID uzturēto tīmekļvietni. Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad likuma subjektam tas būs jāatzīmē. Vienoto kanālu ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem plānots ieviest no 2021.gada 1.jūnija, norādīts likumprojekta anotācijā. Vienlaikus ar izmaiņām plānots ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) lietojumprogrammu goAML, kas īpaši izstrādāta finanšu izlūkošanas vienībām, nodrošinot datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkcijas, skaidrots anotācijā. Tāpat likumprojekts paredz ieviest regulējumu kopīga klientu izpētes rīka izveidei....

Ministru kabineta (MK) 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 759 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumos Nr. 537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā"", kas stājās spēkā 2020. gada 23. decembrī, noteic kārtību, kādā ārvalstu subjektam, kurš pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā reģistrējis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksātāju reģistrā, ir pienākums sniegt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem (PLG). Saskaņā ar Saeimas 2019. gada 13. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un likuma 18.2 panta pirmo un septīto daļu juridiskā persona, tai skaitā personālsabiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) vestajos publiskajos reģistros, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz UR pieteikumu informācijas par PLG reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai, norādot šā likuma 18.1 panta ceturtajā daļā noteikto informāciju. Ārvalsts subjekts šā panta prasības izpilda, iesniedzot informāciju UR...

Turpmāk arī ārvalstu komersantiem, reģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, būs pienākums sniegt VID informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. To paredz valdības 17. decembrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra noteikumos Nr.537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā". Vienlaikus pieņemtie grozījumi nozīmē, ka jau reģistrētajiem šādiem komersantiem jau līdz šāgada beigām informācija par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) jāiesniedz VID, jo, saskaņā ar jaunpieņemtajiem noteikumiem, arī uz tiem tagad attiecas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 48. punkts. Reģistrējot pārstāvniecību, informācija par PLG tiks sniegta, aizpildot pieteikumu nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā reģistrācijai (noteikumu Nr.537 2.pielikumā redzamā “Nodokļu maksātāja (cita subjekta) reģistrācijas lapa”). Informācija būs jāsniedz uzreiz, reģistrācijas brīdī, iesniedzot pieteikumu. Ja informācija netiks sniegta, tas būs pamats reģistrācijas atteikumam. Savukārt jau reģistrētam komersantam, gadījumā, ja PLG mainīsies, aktualizētā informācija būs jāsniedz, aizpildot pieteikumu par informācijas...

Ministru kabineta (MK) sēdē 1. decembrī ir izskatīti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas izstrādāti atbilstoši Moneyval novērtējumam par Latvijas progresu tehnisko rekomendāciju izpildē un nodrošinātu atbilstību Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijām attiecībā uz likuma subjektu patiesā labuma guvēja atbilstības vērtēšanu. Ar grozījumiem paredzēts vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu un turpināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas riskos balstītas sistēmas pilnveidošanu. Par grozījumiem likumā vēl lems Saeima. Likumprojekts paredz nosacījumus sistēmiska un strukturēta risinājuma – kopīgā klienta izpētes rīka (shared KYC utility) izveidei. Kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar saviem klienta izpētes ietvaros iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas ietvara – kopīgajā klientu izpētes rīkā. Rīka darbības ietvaros varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju. Šobrīd kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir tiesības atzīt un pieņemt citas kredītiestādes vai finanšu iestādes veiktās klienta izpētes rezultātus un,...

Klienta izpēte ir viens no primārajiem rīkiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riska mazināšanai. Sākotnējās klienta izpētes ietvaros likuma subjekts identificē klientu, noskaidro klienta patieso labuma guvēju, iegūst informāciju par klienta saimniecisko darbību, darījuma attiecību mērķi un veic klienta riska novērtējumu. Ja novērtējuma rezultātā ir konstatēts paaugstināts risks, jāveic klienta padziļinātā izpēte. Neskatoties uz to, ka padziļinātās izpētes prasības tiek noteiktas NILLTPFN likumā un tiek skaidrotas uzraudzības un kontroles institūciju vadlīnijās, ārpakalpojuma grāmatvežiem un citiem likuma subjektiem ir daudz jautājumu tā praktiskajā veikšanā. Šī problēma ir saistīta gan ar sarežģītām un arvien pieaugošām prasībām, gan ar to, ka vienota pieeja visiem klientiem nav iespējama, jo padziļinātās izpētes darbību kopums jānosaka, izejot no konkrētā klienta riska profila. Rakstā aplūkotas padziļinātās izpētes ietvaros veicamās darbības un bieži sastopamās praktiskās situācijas. Starptautisko standartu un LV normatīvā regulējuma prasības Finanšu darījumu darba grupas (saīsināti FATF, no angļu valodas — Financial Action...

Par to, kas ārpakalpojumu grāmatvedim jāņem vērā, sastādot klienta identifikācijas anketu, informē Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Klienta identifikācijas anketā obligāti iekļaujama likumā noteiktā informācija - par klientu, viņa pārstāvēt tiesīgo personu, darījumu attiecību mērķi un būtību, par klienta saimniecisko darbību un līdzekļu izcelsmes avotu (ja klienta risks ir augsts) un par klienta patiesā labuma guvēju. Anketā jābūt klienta apliecinājumiem par atbilstību politiski nozīmīgas personas statusam (atbilst vai nē). Tāpat iesakāms iekļaut apliecinājumu par klienta piekrišanu viņa datu apstrādei un pārbaudei citos avotos, kā arī piekrišanu par identifikācijas dokumentu kopijas izgatavošanu. Papildus obligātajai informācijai, kuru prasa likums un klienta apliecinājumiem anketā ieteicams iekļaut arī citu informāciju, kas iegūta klienta sākotnējās izpētes gaitā, piemēram: kontaktinformācija un tīmekļa vietnes adrese gada apgrozījums vai ienākumu apmērs skaidras naudas darījumu īpatsvars klienta apgrozījumā cita informācija, kas dod labāku priekšstatu par klientu un tā darbību Tāpat klienta identifikācijas anketā...

Jautājums Par ko visbiežāk tiek sodīti ārpakalpojumu grāmatveži saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) prasību neievērošanu? Kādas ir tendences šo sodu dinamikā - vai šo gadījumu skaits pieaug? Atbild Ilona Torgašova, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Administratīvo strīdu daļas vadītāja: VID ir izveidota Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde, lai sekotu līdzi šim jautājumam. Pārvalde gada laikā veic aptuveni 1000 pārbaudes, bet rezultāti nav tik dramatiski - pārkāpumi tiek konstatēti apmēram 10% gadījumu. Apstrīdēto lēmumu īpatsvars ir liels - piemēram, šogad apstrīdēti jau 69 gadījumi. Kā zināms, katram likuma subjektam ir jāizstrādā iekšējā kontroles sistēma, kādā tas pārbauda potenciālos klientus un konstatē aizdomīgos darījumus. Biežāk konstatētais pārkāpums ir vai nu šīs kontroles sistēmas neesamība vai neprecizēšana atbilstoši normatīvo aktu grozījumiem (jo aizdomīgo darījumu pazīmes mainās). Tāpat konstatēti pārkāpumi par nepilnīgu klientu pārbaužu veikšanu (piemēram, netiek noskaidrota saistība ar politiski nozīmīgām...

Pēc klienta identifikācijas, patiesā labuma guvēja noskaidrošanas un sankciju sarakstu pārbaudīšanas nākamais etaps klienta pārbaudē ir darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķa un paredzamās būtības noskaidrošana. Par to, kā tas darāms, informē Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Šīs pārbaudes ietvaros jānoskaidro, kādus pakalpojumus klients plāno izmantot. "Ir svarīgi saprast, kāpēc klientam ir vajadzīgs konkrēts pakalpojums. Piemēram, ja tā ir grāmatvedības kārtošana - tā ir likuma prasība, bet, ja tās ir nodokļu vai finanšu konsultācijas, jāsaprot, kādi ir komerciālie vai personiskie apsvērumi šāda pakalpojuma nepieciešamībai," skaidro J. Marjasova. Vēl šajā pārbaudes etapā jānoskaidro, kāda ir klienta saimnieciskā darbība, kuras ietvaros tas izmantos attiecīgos pakalpojumus. "Te jāņem vērā, ka jānoskaidro faktiskā darbība, nevis tikai tā, kas ir norādīts kā darbības veids pēc NACE klasifikatora. Jābūt izpratnei par klienta faktisko saimniecisko darbību, kuras ietvaros tas izmantos mūsu pakalpojumus," piekodina eksperte. Tāpat jānoskaidro, kāds ir plānotais darījumu...

Pēc klienta identifikācijas un klienta patieso labuma guvēju noskaidrošanas nākamais solis, kas jāveic ārpakalpojumu grāmatvedim - jāpārbauda, vai klients nav atrodams sankciju sarakstos. Sīkāk par to skaidro Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Kuras personas pārbaudāmas? Sankciju sarakstos būtu pārbaudāmas pēc iespējas plašāks personu loks - ne tikai pats klients (gan fiziskas, gan juridiskas personas, jo arī juridiskas personas var būt sankciju subjekti), bet arī klienta valdes un padomes locekļi, klientu pārstāvēttiesīgās personas un klienta patiesais labuma guvējs, iesaka J. Marjasova. Pārbaudes veikšana noteikti jādokumentē - jāsaglabā attiecīgas ekrānuzņēmumu izdrukas klienta lietā, pārliecinoties, ka tās satur datumu. Kur meklēt sankciju sarakstus? Pirmais, kas būtu jāpārbauda - konsolidētais ANO pieņemto sankciju saraksts, kas atrodams vietnē https://scsanctions.un.org/consolidated. Tāpat ērts rīks pieejams vietnē https://sanctionsmap.eu/#/main - apvienota datu bāze, kurā apkopotas gan sankcijas, ko noteikusi Eiropas Savienība, gan tās, ko noteikusi ANO. Vēl pieejams arī ASV OFAC sankciju saraksts...

Kā rīkoties ārpakalpojumu grāmatvedim, kurš konstatē, ka tā potenciālais klients ir politiski nozīmīga persona? Vai šādā gadījumā darījuma attiecību dibināšanu var vienkārši atteikt? Kā skaidro Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste, sadarbības atteikšana, pamatojoties tikai uz to, ka klients ir politiski nozīmīga persona, ir pretrunā gan ar Eiropas Savienības naudas atmazgāšanas novēršanas (anti-money laundering jeb AML) IV direktīvu, gan ar Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumiem. ES AML IV direktīvas 33. pants paredz, ka "politiski nozīmīgajām personām izvirzītās prasības pēc savas būtības ir preventīvas, nevis krimināltiesiskas un tās nebūtu jāinterpretē kā prasības, ka politiski nozīmīgas personas viennozīmīgi jāuztver kā personas, kuras iesaistītas noziedzīgā darbībā." "Tas arī ir loģiski, jo politiski nozīmīgas personas statuss pats par sevi nav noziegums. Mēs nevaram atteikt dibināt darījuma attiecības, bet ar šādiem klientiem mums jāstrādā ļoti piesardzīgi un jāveic padziļināto izpēti," iesaka eksperte. Lasiet vēl: Kā skaidrot, vai klients...

Gadījumā, kad starp divām personām tiek nodibināti darījumi, kuru pamatā ir naudas līdzekļu apgrozījums, rodas situācija, kad puses paliek parādā viena otrai noteiktu naudas summu. Protams, ir iespēja norēķināties, veicot maksājumus, bet pastāv arī iespēja prasījumu dzēst ar pretprasību. Līgumisks ieskaits Līgumisks ieskaits tiek noformēts Civillikumā noteiktajā kārtībā līguma veidā, un tam jāsatur līguma būtiskas sastāvdaļas — līdzēji, priekšmets, apmaksas kārtība. Līgumiskajā ieskaitā juridiskām personām jānorāda obligātie rekvizīti, kas atrunāti likuma "Par grāmatvedību" 7. pantā, un tie ir: nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese. Bankas rekvizītus var nenorādīt, jo tie nav obligātie rekvizīti un starp pusēm norēķins ar bankas pārskaitījumu nenotiek. Personai, kura paraksta ieskaitu, jābūt nodibinātām tiesībām šo ieskaitu parakstīt. Piemēram, starp divām juridiskām personām nodibināti darījumi. Līgumu par ieskaitu sagatavo uzņēmuma grāmatvedis, paraksta to un nosūta otra uzņēmuma grāmatvedim apstiprināšanai. Abiem grāmatvežiem nav pilnvaras, ar kuru piešķirtas tiesības parakstīt ieskaitu, jo puses uzskata, ka ieskata parakstīšanai nav jānoformē speciāla pilnvara, svarīgi...

Jautājums: Kā skaidrot, vai ārpakalpojumu grāmatveža klients ir saistīts ar politiski nozīmīgām personām? Ārpakalpojumu grāmatvežiem kā vieniem no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, uzsākot darījuma attiecības ar klientu, ir jānoskaidro arī tas, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai šādas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona, skaidro Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Ar politiski nozīmīgām personām saistīti dažādi paaugstināti riski (publiskas varas izmantošana privātam labumam, korupcija, utt.). Likumā sniegta plaša politiski nozīmīgas personas definīcija, taču svarīgākā pazīme šādai personai - tā Latvijā, citā ES valstī vai trešajā valstī ieņem vai (iepriekšējo 12 mēnešu laikā) ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu (ministrs, deputāts, mērs, politiskas partijas valdes loceklis, tiesnesis, vēstnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, u.c.). Savukārt politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļi ir laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona,...

Jautājums: Kā noskaidrot/pārbaudīt patieso labuma guvēju ārvalsts uzņēmumam? Atbild Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste: "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums nosaka, ka, lai pārbaudītu patiesos labuma guvējus (vai citas personas), ir jāizmanto uzticams un neatkarīgs avots. Par šādiem avotiem tiek uzskatīti attiecīgo valstu reģistri (mūsu Uzņēmumu reģistra analogi). Eiropas Savienības valstu reģistros to ir vienkāršāk izdarīt. Piemēram, Igaunijas uzņēmumu reģistrā informāciju par patieso labuma guvēju var saņemt uzreiz un attālināti - pagaidām gan vēl par to ir jāmaksā, taču maksa ir ļoti simboliska - viens eiro. Tāpat plānots, ka no 2021. gada darbosies ES apvienotā datu bāze, kurā būs pieejama informācija no visu dalībvalstu reģistriem. Ja runājam par citām jurisdikcijām, jāņem vērā, ka likums paredz iespēju noskaidrot informāciju par patiesajiem labuma guvējiem arī patstāvīgi. Likums nedefinē, tieši kādā veidā likuma subjekts noskaidro patieso labuma guvēju ārzemju uzņēmumam, bet...

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 6. pantu, ir četri galvenie klientu riska faktori (klienta risks, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai; valsts un ģeogrāfiskais risks; klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks; pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risks). Lai novērtētu šos riska faktorus, jāiegūst informācija par klientu. To jādara klienta izpētes ietvaros, atgādina Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consulting valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. "Grāmatveži kā neviens cits zina savus klientus un to darbību. Uzdevums ir šīs zināšanas formalizēt un dokumentēt tā, lai izpildītu likuma prasības," saka eksperte. Klienta izpēti var sadalīt divos posmos - sākotnējā un turpmākā izpēte. Sākotnējās izpētes ietvaros jāveic klienta identificēšana, patiesā labuma guvēja noskaidrošana, sankciju sarakstu un politiski nozīmīgas personas statusa pārbaudīšana, darījuma attiecību mērķa noskaidrošana, informācijas iegūšana par klienta saimniecisko vai profesionālo darbību un...