KLIENTU IZPĒTE, SANKCIJAS

Ministru kabineta (MK) 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 759 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumos Nr. 537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā"", kas stājās spēkā 2020. gada 23. decembrī, noteic kārtību, kādā ārvalstu subjektam, kurš pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā reģistrējis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksātāju reģistrā, ir pienākums sniegt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem (PLG). Saskaņā ar Saeimas 2019. gada 13. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un likuma 18.2 panta pirmo un septīto daļu juridiskā persona, tai skaitā personālsabiedrība, kas reģistrēta...

Turpmāk arī ārvalstu komersantiem, reģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, būs pienākums sniegt VID informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. To paredz valdības 17. decembrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra noteikumos Nr.537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā". Vienlaikus pieņemtie grozījumi nozīmē, ka jau reģistrētajiem šādiem komersantiem jau līdz šāgada beigām informācija par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) jāiesniedz VID, jo, saskaņā ar jaunpieņemtajiem noteikumiem, arī uz tiem tagad attiecas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 48. punkts. Reģistrējot pārstāvniecību, informācija par PLG tiks sniegta,...

Ministru kabineta (MK) sēdē 1. decembrī ir izskatīti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas izstrādāti atbilstoši Moneyval novērtējumam par Latvijas progresu tehnisko rekomendāciju izpildē un nodrošinātu atbilstību Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijām attiecībā uz likuma subjektu patiesā labuma guvēja atbilstības vērtēšanu. Ar grozījumiem paredzēts vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu un turpināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas riskos balstītas sistēmas pilnveidošanu. Par grozījumiem likumā vēl lems Saeima. Likumprojekts paredz nosacījumus sistēmiska un strukturēta risinājuma – kopīgā klienta izpētes rīka (shared KYC utility) izveidei. Kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos...

Klienta izpēte ir viens no primārajiem rīkiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riska mazināšanai. Sākotnējās klienta izpētes ietvaros likuma subjekts identificē klientu, noskaidro klienta patieso labuma guvēju, iegūst informāciju par klienta saimniecisko darbību, darījuma attiecību mērķi un veic klienta riska novērtējumu. Ja novērtējuma rezultātā ir konstatēts paaugstināts risks, jāveic klienta padziļinātā izpēte. Neskatoties uz to, ka padziļinātās izpētes prasības tiek noteiktas NILLTPFN likumā un tiek skaidrotas uzraudzības un kontroles institūciju vadlīnijās, ārpakalpojuma grāmatvežiem un citiem likuma subjektiem ir daudz jautājumu tā praktiskajā veikšanā. Šī problēma ir saistīta gan ar sarežģītām un arvien pieaugošām prasībām, gan...

Par to, kas ārpakalpojumu grāmatvedim jāņem vērā, sastādot klienta identifikācijas anketu, informē Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Klienta identifikācijas anketā obligāti iekļaujama likumā noteiktā informācija - par klientu, viņa pārstāvēt tiesīgo personu, darījumu attiecību mērķi un būtību, par klienta saimniecisko darbību un līdzekļu izcelsmes avotu (ja klienta risks ir augsts) un par klienta patiesā labuma guvēju. Anketā jābūt klienta apliecinājumiem par atbilstību politiski nozīmīgas personas statusam (atbilst vai nē). Tāpat iesakāms iekļaut apliecinājumu par klienta piekrišanu viņa datu apstrādei un pārbaudei citos avotos, kā arī piekrišanu par identifikācijas dokumentu kopijas izgatavošanu. Papildus...

Jautājums Par ko visbiežāk tiek sodīti ārpakalpojumu grāmatveži saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) prasību neievērošanu? Kādas ir tendences šo sodu dinamikā - vai šo gadījumu skaits pieaug? Atbild Ilona Torgašova, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Administratīvo strīdu daļas vadītāja: VID ir izveidota Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde, lai sekotu līdzi šim jautājumam. Pārvalde gada laikā veic aptuveni 1000 pārbaudes, bet rezultāti nav tik dramatiski - pārkāpumi tiek konstatēti apmēram 10% gadījumu. Apstrīdēto lēmumu īpatsvars ir liels - piemēram, šogad apstrīdēti jau 69 gadījumi. Kā zināms, katram...

Pēc klienta identifikācijas, patiesā labuma guvēja noskaidrošanas un sankciju sarakstu pārbaudīšanas nākamais etaps klienta pārbaudē ir darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķa un paredzamās būtības noskaidrošana. Par to, kā tas darāms, informē Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Šīs pārbaudes ietvaros jānoskaidro, kādus pakalpojumus klients plāno izmantot. "Ir svarīgi saprast, kāpēc klientam ir vajadzīgs konkrēts pakalpojums. Piemēram, ja tā ir grāmatvedības kārtošana - tā ir likuma prasība, bet, ja tās ir nodokļu vai finanšu konsultācijas, jāsaprot, kādi ir komerciālie vai personiskie apsvērumi šāda pakalpojuma nepieciešamībai," skaidro J. Marjasova. Vēl šajā pārbaudes etapā...

Pēc klienta identifikācijas un klienta patieso labuma guvēju noskaidrošanas nākamais solis, kas jāveic ārpakalpojumu grāmatvedim - jāpārbauda, vai klients nav atrodams sankciju sarakstos. Sīkāk par to skaidro Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Kuras personas pārbaudāmas? Sankciju sarakstos būtu pārbaudāmas pēc iespējas plašāks personu loks - ne tikai pats klients (gan fiziskas, gan juridiskas personas, jo arī juridiskas personas var būt sankciju subjekti), bet arī klienta valdes un padomes locekļi, klientu pārstāvēttiesīgās personas un klienta patiesais labuma guvējs, iesaka J. Marjasova. Pārbaudes veikšana noteikti jādokumentē - jāsaglabā attiecīgas ekrānuzņēmumu izdrukas klienta lietā, pārliecinoties,...

Kā rīkoties ārpakalpojumu grāmatvedim, kurš konstatē, ka tā potenciālais klients ir politiski nozīmīga persona? Vai šādā gadījumā darījuma attiecību dibināšanu var vienkārši atteikt? Kā skaidro Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste, sadarbības atteikšana, pamatojoties tikai uz to, ka klients ir politiski nozīmīga persona, ir pretrunā gan ar Eiropas Savienības naudas atmazgāšanas novēršanas (anti-money laundering jeb AML) IV direktīvu, gan ar Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumiem. ES AML IV direktīvas 33. pants paredz, ka "politiski nozīmīgajām personām izvirzītās prasības pēc savas būtības ir preventīvas, nevis krimināltiesiskas un tās nebūtu jāinterpretē kā prasības, ka...

Gadījumā, kad starp divām personām tiek nodibināti darījumi, kuru pamatā ir naudas līdzekļu apgrozījums, rodas situācija, kad puses paliek parādā viena otrai noteiktu naudas summu. Protams, ir iespēja norēķināties, veicot maksājumus, bet pastāv arī iespēja prasījumu dzēst ar pretprasību. Līgumisks ieskaits Līgumisks ieskaits tiek noformēts Civillikumā noteiktajā kārtībā līguma veidā, un tam jāsatur līguma būtiskas sastāvdaļas — līdzēji, priekšmets, apmaksas kārtība. Līgumiskajā ieskaitā juridiskām personām jānorāda obligātie rekvizīti, kas atrunāti likuma "Par grāmatvedību" 7. pantā, un tie ir: nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese. Bankas rekvizītus var nenorādīt, jo tie nav obligātie rekvizīti un starp pusēm norēķins ar bankas pārskaitījumu nenotiek....

Jautājums: Kā skaidrot, vai ārpakalpojumu grāmatveža klients ir saistīts ar politiski nozīmīgām personām? Ārpakalpojumu grāmatvežiem kā vieniem no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, uzsākot darījuma attiecības ar klientu, ir jānoskaidro arī tas, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai šādas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona, skaidro Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Ar politiski nozīmīgām personām saistīti dažādi paaugstināti riski (publiskas varas izmantošana privātam labumam, korupcija, utt.). Likumā sniegta plaša politiski nozīmīgas personas definīcija, taču...

Jautājums: Kā noskaidrot/pārbaudīt patieso labuma guvēju ārvalsts uzņēmumam? Atbild Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste: "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums nosaka, ka, lai pārbaudītu patiesos labuma guvējus (vai citas personas), ir jāizmanto uzticams un neatkarīgs avots. Par šādiem avotiem tiek uzskatīti attiecīgo valstu reģistri (mūsu Uzņēmumu reģistra analogi). Eiropas Savienības valstu reģistros to ir vienkāršāk izdarīt. Piemēram, Igaunijas uzņēmumu reģistrā informāciju par patieso labuma guvēju var saņemt uzreiz un attālināti - pagaidām gan vēl par to ir jāmaksā, taču maksa ir ļoti simboliska - viens eiro....

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 6. pantu, ir četri galvenie klientu riska faktori (klienta risks, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai; valsts un ģeogrāfiskais risks; klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks; pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risks). Lai novērtētu šos riska faktorus, jāiegūst informācija par klientu. To jādara klienta izpētes ietvaros, atgādina Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consulting valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. "Grāmatveži kā neviens cits zina savus klientus un to darbību. Uzdevums ir šīs zināšanas...

Iepriekšējā rakstā (skat. arī žurnāla “Bilance”2020. gada jūnija (462.) numuru) tika apkopoti galvenie iekšējās kontroles elementi, risku izvērtējums attiecībā uz iekšējo kontroli un iekšējās kontroles dokumentācija. Visu iepriekš apkopoto svarīgi ievērot jebkurā organizācijas darbības procesā. Raksta turpinājumā par iekšējās kontroles nepieciešamību un funkcijām dažādos organizāciju darbības procesos. Iekšējā kontrole iepirkuma ciklā Nozīmīgākie riski iepirkuma ciklā: kukuļi vai citas dāvanas, ja preces pērk pie konkrētā pārdevēja; par daudz vai par maz iepirktas preces; iepirktas preces par augstāku cenu; iepirktas sliktas kvalitātes preces; netiek izmantotas atlaides; tiek veikta samaksa par precēm, kas nav saņemtas. Lai izvairītos no šiem riskiem iepirkuma ciklā, jāievēro:...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) apkopojis aktuālo informāciju un tendences par Covid-19 krīzes un valstī noteiktā ārkārtas stāvokļa radītajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) un terorisma finansēšanas (TF) riskiem, apvienojot starptautisko organizāciju, t.sk., Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force jeb FATF), sadarbības partneru un analogu ārvalstu dienestu, kā arī FID praksē gūto informāciju. Publicējam ieskatu šajās rekomendācijās. NILL riski Covid pandēmija ir izraisījusi ievērojamu pieprasījumu pēc medicīniskajām precēm Covid profilaksei, turklāt būtiskā pieprasījuma pieauguma dēļ novērojams šādu preču trūkums, kā arī neadekvāts cenas piedāvājums un nereti kritiski zema piegādātās vai piedāvātās preces kvalitāte. Ievērojot minēto, valdība, reaģējot uz Covid...