KLIENTU IZPĒTE, SANKCIJAS

Saeima 26. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Grozījumi ir nepieciešami, lai precizētu, kā Eiropas Savienības sankcijas darbojas iepretim Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) sankcijām un paātrinātu to pārņemšanu, it īpaši attiecībā uz tām, kas vērstas cīņai pret terorismu un tā finansēšanu, atbildot uz deputātu jautājumiem, iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Ārlietu komisijas sēdē pauda likumprojekta autori. Izmaiņas arīdzan vienādo nacionālo regulējumu ar Eiropas Savienības un ANO pieņemto terminoloģiju. Tāpat grozījumi noteic tiesības Finanšu izlūkošanas dienestam – Latvijas kompetentajai iestādei starptautisko un nacionālo sankciju ieviešanas jautājumos – izdot vispārīgo administratīvo aktu izņēmumu piemērošanā sankciju izpildē. Tas nepieciešams, lai pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto starptautisko sankciju ietekmē neciestu personas, pret kurām tās nav vērstas, minēts likumprojekta anotācijā. Finanšu izlūkošanas dienestam paredzētas arī tiesības pieprasīt un saņemt tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Izmaiņas...

Latvijas Banka ir izdevusi jaunus noteikumus, kas paredz finanšu tirgus dalībnieku klientu riska noteikšanas, klientu izpētes, klientu padziļinātas izpētes un informācijas tehnoloģiju risinājumu nodrošināšanas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku pārvaldības jomā. Jaunie noteikumi mazinās normatīvo slogu, jo tajos integrētas trīs iepriekš atsevišķos noteikumos ietvertās prasības. Turklāt noteikumos atsevišķas izpētes prasības vienkāršotas, sniedzot iespēju finanšu tirgus dalībniekiem plašāk izmantot uz risku izvērtējumu balstītu pieeju un individuāli noteikt piemērotus klientu izpētes pasākumus un termiņus. Noteikumi paredz vispārīgus principus, kas finanšu tirgus dalībniekiem jāņem vērā, nosakot klienta risku, un izpētes pasākumus, kas ir tieši atkarīgi no klientam piemītošā riska. Noteikumi paredz, ka, ievērojot tajos noteiktos pamatprincipus, padziļinātās izpētes termiņu varēs noteikt paši finanšu tirgus dalībnieki. Noteikumi vairs neparedz pazīmes savstarpēji saistītu klientu grupas noteikšanai, bet ietver vispārēju prasību klienta padziļinātās izpētes ietvaros, kad konstatēts paaugstināts risks, izvērtēt, vai klients un tā darījumi ir saistīti ar citiem tā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja ir pilnvarotā pārstāve saistībā ar 2023. gada 15. septembrī VID Muitas pārvaldes Latgales Muitas kontroles punktu (MKP) daļas Terehovas MKP veikto muitas fizisko kontroli, sastādīto muitas apskates aktu un 2023. gada 28. septembrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākto kriminālprocesu par kravu pēc Krimināllikuma 84. panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma pazīmēm, par Eiropas Savienības (ES) un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpšanu, t.i., par sankcijām pakļautas luksus preces izvešanu, pārkāpjot Padomes Regulu (ES) 2023/1214 (2023. gada 23. jūnijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 3.h panta 2. punktā minēto aizliegumu, ko piemēro luksus precēm, ciktāl to vērtība pārsniedz 300 EUR par vienību. 2024. gada 19. aprīlī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums un tika pieņemts lēmums...

Finanšu ministrija (FM) publiskai apspriešanai laikā no 21. augusta līdz 4. septembrim nodevusi likumprojektu "Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”", kurš izstrādāts ar mērķi efektīvāk uzraudzīt skaidras naudas apriti un veicināt bezskaidras naudas izmantošanu darījumos. Grozījumi likumā paredz vairākas būtiskas izmaiņas, un tie ir sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam iekļautos pasākumus. Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu paketē. Tādējādi tā spēkā stāšanās paredzēt no 2025. gada 1. janvāra. Likumprojektā Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt gadījumus, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) saņemšanas un analīzes sistēmu. Šobrīd likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir noteikts tikai viens konkrēts subjekts un gadījums, kad sliekšņa deklarācija, izmantojot FID Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu, ir iesniedzama VID. Paredzēts, ka...

Atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos* noteiktajam un Eiropas Komisijas skaidrojumiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 16. jūlija pulksten 00:01 personām ar Baltkrievijas Republikā reģistrētiem transportlīdzekļiem – vieglajām pasažieru automašīnām – liegts iebraukt Eiropas Savienībā (ES) caur Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas vietām. Lai mazinātu sankciju apiešanas riskus, ES, apstiprinot 8. sankciju pakotni pret Baltkrieviju, lielā mērā ir salāgojusi Baltkrievijai noteiktās sankcijas ar Krievijai noteiktajām sankcijām. Tagad no Baltkrievijas ir aizliegts ievest tādas preces, kas ļauj Baltkrievijai dažādot ieņēmumu avotus, tādējādi ļaujot tai iesaistīties Krievijas agresijā pret Ukrainu, ja šo preču izcelsme ir Baltkrievijā vai ja tās tiek eksportētas no Baltkrievijas (Padomes 2024. gada 29. jūnija Regulas (ES) 2024/1865, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, XXVII pielikumā uzskaitītās preces). Pielikumā ir iekļautas arī vieglās automašīnas. Lai nodrošinātu ES noteikto sankciju izpildi, no 2024. gada 16. jūlija...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 18. jūnijā pirms virzības izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstījusi Uzņēmumu reģistra (UR) priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”. Tie paredz uzlabot patieso labuma guvēju (PLG) pārbaudes procesu, ieviešot “iesniedz vienreiz” principu starp publisko un privāto sektoru. Iniciatīva ļaus mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un ikvienai citai juridiskajai personai situācijās, kad PLG pārbaudes veic kā UR, tā kredītiestādes, kā arī stiprina PLG pārbaudes un līdz ar to arī efektivizē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas procesu. Pašreizējais PLG pārbaužu regulējums nosaka, ka uzņēmēji, tostarp ārvalstu investori, reģistrējot uzņēmumu UR un atverot kontu kredītiestādē, vienus un tos pašus dokumentus sniedz divreiz – gan UR, gan kredītiestādē. Savukārt pārbaudes, ko veic publiskais un privātais sektors par uzņēmuma PLG, raugoties no klienta perspektīvas, savstarpēji pārklājas. Tāpēc UR un Tieslietu ministrijas ieskatā ir veicināma UR rīcībā esošās informācijas...

Latvijas Banka ir izstrādājusi "Vadlīnijas efektīvas sankciju riska pārvaldībā izmantojamās informācijas tehnoloģiju sistēmas izveidei un uzturēšanai", lai atbalstītu finanšu tirgus dalībniekus iedarbīgu un uz nepieciešamo rezultātu orientētu sankciju skrīninga informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu izveidē. Vadlīnijās iekļauti Latvijas Bankas veiktajā tematiskajā pārbaudē izdarītie secinājumi, kā arī labās un nevēlamās prakses piemēri. Pārbaudē Latvijas Banka vērtēja 22 finanšu tirgus dalībnieku sankciju pārbaudēm izmantotās 45 IT sistēmas. Latvijas Banka ir secinājusi, ka lielākā daļa IT sistēmu, ko finanšu iestādes izmanto sankciju skrīningam, vērtējamas kā kopumā efektīvas un lietderīgas, vienlaikus visās pārbaudītajās iestādēs tika konstatētas nepilnības, kuras finanšu tirgus dalībniekiem – bankām un nebanku finanšu iestādēm – uzdots novērst. Tematiskajā pārbaudē tika identificēti izplatītākie neefektīvas sankciju skrīninga sistēmas izveides iemesli, piemēram, neatbilstoša konfigurācija, atjauninājumu trūkums un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldības komandas vāja iesaiste sankciju skrīninga sistēmu izveidē, testēšanā un uzturēšanā. Vadlīnijas ir praktiska rokasgrāmata, kuras mērķis...

Eiropas Parlaments 24. aprīlī apstiprināja tiesību aktu kopumu, kas stiprinās Eiropas Savienības (ES) instrumentus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Minēto tiesību aktu kopumu veido Sestā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva, ES "vienoto noteikumu” regula un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāde (AMLA). Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem personām ar likumīgu interesi, tostarp žurnālistiem, plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kompetentajām iestādēm un uzraudzības iestādēm, būs tūlītēja, tieša un brīva piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem. Šī informācija tiks apkopota dalībvalstu datubāzēs, kuras tiks savienotas ES līmenī. Papildus aktuālajai informācijai datubāzēs būs jāglabā arī vismaz piecus gadus seni dati. Jaunie noteikumi piešķirs finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU) plašākas pilnvaras analizēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas gadījumus, kā arī apturēt aizdomīgus darījumus. Pastiprināta uzticamības pārbaude Jaunie noteikumi ievieš pastiprinātas uzticamības pārbaudes un klientu identitātes pārbaudes, kas būs jāveic “atbildīgajiem subjektiem”, piemēram, bankām, aktīvu un kriptoaktīvu pārvaldniekiem...

Ar 2024. gada 1. aprīli Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kļūst par kompetento institūciju starptautisko un nacionālo sankciju (turpmāk – sankciju) izpildes jautājumos. Sankciju izpildes jautājumos FID tiek noteiktas šādas galvenās funkcijas: pieņemt lēmumu par sankcijās noteiktu izņēmumu piemērošanu, izsniedzot atļauju darījuma vai darbības veikšanai; saņemt un analizēt informāciju, kas saskaņā ar sankciju regulējuma prasībām ziņojama dalībvalsts kompetentajai iestādei, t. sk., informācija par sankciju izpildi, par līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu Latvijā, un citu informāciju; publicēt informāciju par sankciju subjektiem un tiem iesaldētajiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem Latvijā; uzturēt sankciju meklētāju, kurā pieejama informācija par Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Savienības sankciju sarakstos iekļautām personām; lemt par līdzekļu un saimniecisko resursu atbrīvošanu no iesaldēšanas, ja tiek atceltas pret personu noteiktās sankcijas vai mainās sankciju subjekta īpašumtiesības vai kontrole, bet līdzekļi un saimnieciskie resursi nav atbrīvoti; sniegt skaidrojumus, veikt informatīvus pasākumus un apmācības par jautājumiem saistībā ar sankciju izpildi; veikt informācijas apmaiņu ar...

Pēc Saeimas deputātu aicinājuma atbildīgo ministriju un kompetento iestāžu pārstāvji 12. martā sprieda par aktuālo situāciju sankciju īstenošanā pret Krievijas režīmu un iespējām tās efektivizēt. Deputāti pauda bažas par arvien pastāvošām iespējām apiet sankcijas un uzsvēra nepieciešamību Eiropas Savienības (ES) līmenī nodrošināt iespēju vērsties pret trešo valstu personām, caur kurām ES sankcionētās preces nonāk Krievijā. “Lai sankcijas darbotos un būtu efektīvas, būtiska ir ne vien valsts aktīva rīcība to ieviešanā, bet arī uzņēmēju stingrā apņemšanās atteikties no sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju. Daudzi mūsu uzņēmēji jau ir pārtraukuši sadarbību ar agresorvalsti un pārorientējušies uz citiem tirgiem. Jautājums ir par to, cik jēgpilnas ir esošās sankcijas, kā tās ievērot un kā rīkoties, lai tās būtu efektīvas,” uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Ervins Labanovskis. Par sankciju politikas īstenošanu atbildīgās Ārlietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka pirmās ES sankcijas pret Krieviju noteiktas 2014. gadā. Patlaban ieviesta jau 13. sankciju...

Lai pārrunātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba prioritātes, ēnu ekonomikas ierobežošanu, kā arī muitas pārvaldes darbu un sankciju efektīvu piemērošanu Latvijā un Eiropas Savienībā, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 12. martā tikās ar VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi, Valsts prezidents E. Rinkēvičs uzsvēra sankciju efektīvas piemērošanas nozīmi. “Ir jāpiemēro stingras sankcijas, lai vājinātu Krievijas ekonomiku un Krievijas spējas finansēt karu Ukrainā. Sankciju efektivitāte lielā mērā balstās uz mūsu gan kā Latvijas, gan kā Eiropas Savienības ieviešanas un kontroles spējām. Svarīgi stiprināt analītikas spējas, lai varam atklāt sankciju apiešanas gadījumus,” pauda Valsts prezidents E. Rinkēvičs. Tikšanās laikā puses pārrunāja mangāna rūdas eksportu no Latvijas un Igaunijas ostām uz Krieviju. Valsts prezidents atzīmēja, ka šāda informācija liecina par sistēmas nepilnībām. E. Rinkēvičs uzsvēra, ka atbildīgajām iestādēm ir jāuzlabo sadarbība, lai kritiski izvērtētu, ar kuriem sankciju izņēmumiem riskējam atbalstīt Krievijas militāro industriju. Šādi gadījumi ir jāapzina laicīgi un aktīvi jāuzrunā Eiropas Savienības līmenī. Valsts...

Finanšu darījumu darba grupa (FATF) 23. februārī ir atjaunojusi augsta riska un pastiprinātās uzraudzības jurisdikciju sarakstu, nosakot valstis ar stratēģiskiem trūkumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmā. FATF, aktīvi sadarbojoties ar valstīm, palīdz tām novērst šīs nepilnības, lai mazinātu riskus starptautiskajai finanšu sistēmai, informē Finanšu izlūkošanas dienests (FID). Visām valstīm, kuras ir noteiktas kā augsta riska jurisdikcijas, ir konstatēti būtiski stratēģiskie trūkumi, lai cīnītos pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un proliferācijas finansēšanu. Attiecīgi valstīm ir jāveic pastiprināta uzticamības pārbaude un jānosaka pretpasākumi, lai aizsargātu starptautisko finanšu sistēmu no finanšu noziegumu riskiem. FATF noteicis, ka augsta riska jurisdikcijas ir Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Irāna un Mjanma. Savukārt pastiprinātu uzraudzību FATF piešķir tām jurisdikcijām, kas ir apņēmušās ātri atrisināt konstatētos trūkumus noteiktā termiņā un ir pakļautas pastiprinātai uzraudzībai. 23. februārī FATF noteicis, ka pastiprinātas uzraudzības jurisdikcijas ir: Bulgārija, Burkinafaso, Kamerūna, Kongo Demokrātiskā Republika, Horvārija, Haiti, Jamaika, Kenija, Mali,...

Eiropas Parlamentā apstiprināšanas procesa beigu fāzē atrodas jauns direktīvas projekts, kas paredz Eiropas Savienības mērogā vienotus, bargākus sodus par sankciju pārkāpšanu, informē Jeļena Marjasova, biznesa konsultante, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle. "Vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu regulējums jau iepriekš paredzēja sodus par sankciju pārkāpumiem. Latvijas Krimināllikumā noteikts, ka par sankciju pārkāpšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no 4 līdz 8 gadiem. Taču ne visās dalībvalstīs ir noteikta vienāda atbildība. Tieši tāpēc 2022. gada decembrī Eiropas Komisija rosinājusi pastiprināt un harmonizēt atbildību par sankciju pārkāpumiem, piedāvājot pieņemt principiāli jaunu direktīvu. Šāgada laikā noticis likumdošanas process, un šobrīd direktīva atrodas jau apstiprināšanas fināla stadijā," "Bilances Akadēmijas" seminārā atklājusi J. Marjasova. Direktīvas projekts paredz harmonizēt sodīšanu par sankciju pārkāpumiem ES līmenī, un noteiktus "minimāli maksimālos" sodus fiziskām un juridiskām personām. Fiziskām personām: par atsevišķiem sankciju pārkāpumu veidiem "maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem"; par citiem pārkāpumu veidiem "vismaz viena gada" brīvības...

Eiropas Komisija (turpmāk - EK) vēlas vienkāršot ziņošanas prasības uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm par 25%, tādējādi samazinot administratīvo slogu, un ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu par šo iniciatīvu. Aicinām izmantot iespēju un ietekmēt turpmākās administratīvās procedūras, piedaloties sabiedriskajā apspriešanā EK mājaslapā “Izsakiet viedokli”. Viedokli latviešu valodā var sniegt, reģistrējoties vai pieslēdzoties ar sociālo mediju kontu, līdz 2023. gada 23. novembrim. Gadu gaitā daudzos jautājumos ir ieviesti, no Eiropas Savienības regulējuma izrietoši, pārmērīgi, dublējoši vai novecojuši ziņošanas pienākumi dalībvalstu uzņēmumiem un iestādēm. Tagad EK vēlas rast veidus, kā šīs prasības racionalizēt, modernizēt vai optimizēt. Piemēram, mainot noteikto ziņošanas biežumu, digitalizējot vai piemērojot vienreizējas ziņošanas principu, kad uzņēmumiem vairs nebūs vieni un tie paši dati jāsniedz vairākas reizes vai vairākos ievades punktos.

Ministru kabinets 24. oktobrī atbalstīja likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" virzīšanu izskatīšanai Saeimā. Likumprojekts paredz noteikt Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) kā kompetento iestādi ES regulās un lēmumos par sankciju noteikšanu paredzēto izņēmumu piemērošanā. Tādējādi tiek izveidota pilnībā centralizēta sistēma, neveidojot jaunu iestādi. Visus lēmumus par izņēmumiem un atļaujām, ja vien konkrētos jautājumos likumā nav paredzēts atsevišķs regulējums, pieņems viena iestāde - FID, tādējādi nodrošinot vienveidību un efektivitāti. Vienlaikus tiek nodrošināts, ka visos jautājumos par sankciju izpildi ir viens sākotnējais saziņas punkts un viena galvenā iestāde, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot saziņu starp privāto un publisko sektoru. Tāpat likumprojekts paredz, ka FID kļūst par galveno iestādi sankciju izpildē Latvijā, tai skaitā, ietverot lēmumu pieņemšanu par līdzekļu iesaldēšanu. Tas nozīmē atzīt noteiktas personas par sankcijām pakļautām personām un izdot saistošus lēmumus par šo personu līdzekļu iesaldēšanu, ja FID rīcībā ir informācija par personas pienākumu izpildīt sankcijas, bet sankcijas nav izpildītas saskaņā...