KLIENTU IZPĒTE, SANKCIJAS

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 18. jūnijā pirms virzības izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstījusi Uzņēmumu reģistra (UR) priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”. Tie paredz uzlabot patieso labuma guvēju (PLG) pārbaudes procesu, ieviešot “iesniedz vienreiz” principu starp publisko un privāto sektoru. Iniciatīva ļaus mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un ikvienai citai juridiskajai personai situācijās, kad PLG pārbaudes veic kā UR, tā kredītiestādes, kā arī stiprina PLG pārbaudes un līdz ar to arī efektivizē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas procesu. Pašreizējais PLG pārbaužu regulējums nosaka, ka...

Latvijas Banka ir izstrādājusi "Vadlīnijas efektīvas sankciju riska pārvaldībā izmantojamās informācijas tehnoloģiju sistēmas izveidei un uzturēšanai", lai atbalstītu finanšu tirgus dalībniekus iedarbīgu un uz nepieciešamo rezultātu orientētu sankciju skrīninga informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu izveidē. Vadlīnijās iekļauti Latvijas Bankas veiktajā tematiskajā pārbaudē izdarītie secinājumi, kā arī labās un nevēlamās prakses piemēri. Pārbaudē Latvijas Banka vērtēja 22 finanšu tirgus dalībnieku sankciju pārbaudēm izmantotās 45 IT sistēmas. Latvijas Banka ir secinājusi, ka lielākā daļa IT sistēmu, ko finanšu iestādes izmanto sankciju skrīningam, vērtējamas kā kopumā efektīvas un lietderīgas, vienlaikus visās pārbaudītajās iestādēs tika konstatētas nepilnības, kuras finanšu tirgus dalībniekiem – bankām un nebanku...

Eiropas Parlaments 24. aprīlī apstiprināja tiesību aktu kopumu, kas stiprinās Eiropas Savienības (ES) instrumentus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Minēto tiesību aktu kopumu veido Sestā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva, ES "vienoto noteikumu” regula un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāde (AMLA). Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem personām ar likumīgu interesi, tostarp žurnālistiem, plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kompetentajām iestādēm un uzraudzības iestādēm, būs tūlītēja, tieša un brīva piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem. Šī informācija tiks apkopota dalībvalstu datubāzēs, kuras tiks savienotas ES līmenī. Papildus aktuālajai informācijai datubāzēs būs jāglabā arī vismaz piecus gadus...

Ar 2024. gada 1. aprīli Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kļūst par kompetento institūciju starptautisko un nacionālo sankciju (turpmāk – sankciju) izpildes jautājumos. Sankciju izpildes jautājumos FID tiek noteiktas šādas galvenās funkcijas: pieņemt lēmumu par sankcijās noteiktu izņēmumu piemērošanu, izsniedzot atļauju darījuma vai darbības veikšanai; saņemt un analizēt informāciju, kas saskaņā ar sankciju regulējuma prasībām ziņojama dalībvalsts kompetentajai iestādei, t. sk., informācija par sankciju izpildi, par līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu Latvijā, un citu informāciju; publicēt informāciju par sankciju subjektiem un tiem iesaldētajiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem Latvijā; uzturēt sankciju meklētāju, kurā pieejama informācija par Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas...

Pēc Saeimas deputātu aicinājuma atbildīgo ministriju un kompetento iestāžu pārstāvji 12. martā sprieda par aktuālo situāciju sankciju īstenošanā pret Krievijas režīmu un iespējām tās efektivizēt. Deputāti pauda bažas par arvien pastāvošām iespējām apiet sankcijas un uzsvēra nepieciešamību Eiropas Savienības (ES) līmenī nodrošināt iespēju vērsties pret trešo valstu personām, caur kurām ES sankcionētās preces nonāk Krievijā. “Lai sankcijas darbotos un būtu efektīvas, būtiska ir ne vien valsts aktīva rīcība to ieviešanā, bet arī uzņēmēju stingrā apņemšanās atteikties no sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju. Daudzi mūsu uzņēmēji jau ir pārtraukuši sadarbību ar agresorvalsti un pārorientējušies uz citiem tirgiem. Jautājums ir par to,...

Lai pārrunātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba prioritātes, ēnu ekonomikas ierobežošanu, kā arī muitas pārvaldes darbu un sankciju efektīvu piemērošanu Latvijā un Eiropas Savienībā, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 12. martā tikās ar VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi, Valsts prezidents E. Rinkēvičs uzsvēra sankciju efektīvas piemērošanas nozīmi. “Ir jāpiemēro stingras sankcijas, lai vājinātu Krievijas ekonomiku un Krievijas spējas finansēt karu Ukrainā. Sankciju efektivitāte lielā mērā balstās uz mūsu gan kā Latvijas, gan kā Eiropas Savienības ieviešanas un kontroles spējām. Svarīgi stiprināt analītikas spējas, lai varam atklāt sankciju apiešanas gadījumus,” pauda Valsts prezidents E. Rinkēvičs. Tikšanās laikā puses pārrunāja mangāna rūdas eksportu...

Finanšu darījumu darba grupa (FATF) 23. februārī ir atjaunojusi augsta riska un pastiprinātās uzraudzības jurisdikciju sarakstu, nosakot valstis ar stratēģiskiem trūkumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmā. FATF, aktīvi sadarbojoties ar valstīm, palīdz tām novērst šīs nepilnības, lai mazinātu riskus starptautiskajai finanšu sistēmai, informē Finanšu izlūkošanas dienests (FID). Visām valstīm, kuras ir noteiktas kā augsta riska jurisdikcijas, ir konstatēti būtiski stratēģiskie trūkumi, lai cīnītos pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un proliferācijas finansēšanu. Attiecīgi valstīm ir jāveic pastiprināta uzticamības pārbaude un jānosaka pretpasākumi, lai aizsargātu starptautisko finanšu sistēmu no finanšu noziegumu riskiem. FATF noteicis, ka...

Eiropas Parlamentā apstiprināšanas procesa beigu fāzē atrodas jauns direktīvas projekts, kas paredz Eiropas Savienības mērogā vienotus, bargākus sodus par sankciju pārkāpšanu, informē Jeļena Marjasova, biznesa konsultante, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle. "Vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu regulējums jau iepriekš paredzēja sodus par sankciju pārkāpumiem. Latvijas Krimināllikumā noteikts, ka par sankciju pārkāpšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no 4 līdz 8 gadiem. Taču ne visās dalībvalstīs ir noteikta vienāda atbildība. Tieši tāpēc 2022. gada decembrī Eiropas Komisija rosinājusi pastiprināt un harmonizēt atbildību par sankciju pārkāpumiem, piedāvājot pieņemt principiāli jaunu direktīvu. Šāgada laikā noticis likumdošanas process, un šobrīd direktīva atrodas jau...

Eiropas Komisija (turpmāk - EK) vēlas vienkāršot ziņošanas prasības uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm par 25%, tādējādi samazinot administratīvo slogu, un ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu par šo iniciatīvu. Aicinām izmantot iespēju un ietekmēt turpmākās administratīvās procedūras, piedaloties sabiedriskajā apspriešanā EK mājaslapā “Izsakiet viedokli”. Viedokli latviešu valodā var sniegt, reģistrējoties vai pieslēdzoties ar sociālo mediju kontu, līdz 2023. gada 23. novembrim. Gadu gaitā daudzos jautājumos ir ieviesti, no Eiropas Savienības regulējuma izrietoši, pārmērīgi, dublējoši vai novecojuši ziņošanas pienākumi dalībvalstu uzņēmumiem un iestādēm. Tagad EK vēlas rast veidus, kā šīs prasības racionalizēt, modernizēt vai optimizēt. Piemēram, mainot noteikto ziņošanas biežumu, digitalizējot vai...

Ministru kabinets 24. oktobrī atbalstīja likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" virzīšanu izskatīšanai Saeimā. Likumprojekts paredz noteikt Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) kā kompetento iestādi ES regulās un lēmumos par sankciju noteikšanu paredzēto izņēmumu piemērošanā. Tādējādi tiek izveidota pilnībā centralizēta sistēma, neveidojot jaunu iestādi. Visus lēmumus par izņēmumiem un atļaujām, ja vien konkrētos jautājumos likumā nav paredzēts atsevišķs regulējums, pieņems viena iestāde - FID, tādējādi nodrošinot vienveidību un efektivitāti. Vienlaikus tiek nodrošināts, ka visos jautājumos par sankciju izpildi ir viens sākotnējais saziņas punkts un viena galvenā iestāde, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot saziņu starp privāto un publisko sektoru. Tāpat...

Ilustrācija: © Омурали Тойчиев – stock.adobe.com Uzņēmumu reģistrs (UR) veidos jaunu reģistru, kurā apkopos ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā arī trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktiskajiem īpašniekiem, paredz Ministru kabineta 24. oktobra sēdē atbalstītie grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas gan vēl būs jāpieņem Saeimā. Likumprojekts paredz nodrošināt ziņu par patiesajiem labuma guvējiem apkopošanu UR vestajos reģistros, to tādējādi attiecinot uz visiem juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem. Likumdevējs konstatējis, ka esošā informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācija nenodrošina efektīvu tieši izveidota trasta vai cita juridiskā veidojuma informācijas reģistrāciju par to faktiskajiem īpašniekiem, līdz ar to...

Saeima 21. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar tiem subjektiem, uz kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO dalībvalstu sankcijas. Plānots, ka UR tiktu uzdots veikt tiesību aktu, lēmumu, citu dokumentu un institūciju sniegtās informācijas analīzi par piemērotajām starptautiskajām, nacionālajām un NATO sankcijām kopsakarā ar UR vestajos reģistros iekļauto informāciju. Paredzēts, ka UR secinās noteikto sankciju attiecināšanu uz tiesību subjektiem, kas reģistrēti UR, un nodrošinās šo ziņu publisku pieejamību. “Paredzētie grozījumi ir nozīmīgi...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13.septembrī, pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, pret kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO dalībvalstu sankcijas. “Paredzētie grozījumi ir nozīmīgi ne tikai, lai nodrošinātu sankciju izpildi, bet arī, lai pasargātu tos komersantus, kas, sadarbojoties ar citiem, nezināšanas dēļ var pārkāpt aizliegumus. Jo informācija tiks nodrošināta ātrāk, jo labāk,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, Latvijai ir juridiski saistoši vairāki desmiti atšķirīgu sankciju režīmu pret vairāk nekā...

Valdībā 8. augustā pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 210 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām", kas stājās spēkā 11. augustā. Ministru kabineta noteikumu grozījumi paredz atteikties no Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošā valsts informācijas sistēmu savietotāja datu izplatīšanas tīkla (turpmāk – DIT) kanāla, kuru līdz šim varēja izmantot, lai sniegtu informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām. Kopš 2021. gada DIT kanālu ir izmantojusi tikai viena komercbanka, norāda Finanšu ministrija, kas ir šo grozījumu autore. Vienlaikus šādus ziņojumus iespējams bija iesniegt arī alsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), līdz ar to...

Latvijas Banka informē, ka ir papildinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2021. gada 21. decembra ieteikumus Nr. 169 "Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei" (tie ir zaudējuši spēku) un pārizdevusi tos ar jaunu nosaukumu – "Vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei" (turpmāk – vadlīnijas). Vadlīnijas sniegts finanšu iestādēm noderīgi skaidrojumi un praktiski piemēri noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) un sankciju riska pārvaldīšanas...