Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

KLIENTU IZPĒTE, SANKCIJAS

Kādam jābūt iekšējās kontroles sistēmas saturam ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmumā?
Kādam jābūt iekšējās kontroles sistēmas saturam ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmumā?
Iekšējās kontroles sistēma ir vitāli svarīgs elements ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmumā. Tai jābūt izstrādātai atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām, aktualizētai. Par to, kam tieši jābūt iekļautam iekšējās kontroles sistēmā, stāsta Baiba Grandāne, Bac. iur., Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, sertificēta nodokļu konsultante darba pieredzi VID Nodokļu kontroles pārvaldē, SIA Konsultāciju birojs METODE valdes locekle. Kam jābūt iekļautam iekšējās kontroles sistēmā? Savas un savu klientu darbības riska novērtējums. Tā ir kārtība, kādā tiek novērtēts, dokumentēts un pārskatīts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem (iekšzemes, ES vai trešās valstis) un veiktajiem darījumiem saistītais risks. Kārtība paredz, ka vispirms jānovērtē pašam sevi, piešķirot savai darbībai noteiktu skaitu riska punktu, pēc tam - savus klientus. "Jāatceras, ka iekšējās kontroles sistēma jārealizē ne tikai attiecībā pret klientiem, bet arī pašiem pret sevi - pašnovērtējums arī jāveic....
Testa režīmā pieejama Finanšu izlūkošanas dienesta lietojumprogramma goAML ziņojumu iesniegšanai
Testa režīmā pieejama Finanšu izlūkošanas dienesta lietojumprogramma goAML ziņojumu iesniegšanai
Ministru kabinets 2021. gada 17. augustā pieņēma noteikumus Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”. Jaunie noteikumi stāsies spēkā šī gada 1. oktobrī, un tie regulē ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju iesniegšanas kārtību un saturu, Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmas (sistēma) lietotāja tiesību iegūšanas un pārvaldīšanas kārtību, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar sistēmas darbību. Sākot ar 2021. gada 1. oktobri, ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem vai darbībām un sliekšņa deklarācijas iesniedzamas jaunajā sistēmā, kuras galvenā sastāvdaļa ir starptautiska praksei atbilstoša lietojumprogramma goAML. goAML ir unikāla Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja izstrādāta lietojumprogramma, kas paredzēta tieši finanšu izlūkošanas dienestu darbam. goAML izmantošana ilgtermiņā ļaus tās lietotājiem (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (likums) subjektiem un citām personām) efektīvi iesniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas, kā arī novērsīs nepieciešamību paralēli ziņot gan...
Klientu izpētes pamatprincipi un obligātie pasākumi
Klientu izpētes pamatprincipi un obligātie pasākumi
Klientu izpētes mērķis ir nodrošināt, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekts ar pietiekamu pārliecību spēj apzināties, kādi klienta darījumi varētu būt aizdomīgi. "Likuma subjektam ir divi pamatpienākumi - veikt klientu izpēti un ziņot par aizdomīgiem darījumiem. Klientu izpētes mērķis ir aizdomīgu darījumu identificēšana - jo detalizētāk likuma subjekts zina savu klientu, jo lielākas iespējas pamanīt aizdomīgas darbības," saka Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificētā speciāliste. Obligātie klienta izpētes soļi Klienta izpētē veicamie obligātie pasākumi ir noteikti likumā: 1) Klienta identifikācija un identifikācijas datu pārbaude 2) Klienta patiesā labuma guvēja noskaidrošana (un, balstoties uz risku novērtējumu, pārliecināšanās, ka attiecīgā fiziskā persona ir klienta patiesais labuma guvējs) 3) Iegūt informāciju par darījuma attiecību (kā arī gadījuma rakstura darījuma) mērķi un paredzamo būtību 4) Pēc darījuma attiecību uzsākšanas veic to uzraudzību 5) Nodrošināt klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un...
Kādās situācijās obligāti jāveic klienta izpēte?
Kādās situācijās obligāti jāveic klienta izpēte?
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums nosaka situācijas, kad noteikti veicama klientu izpēte. Likumā noteiktās prasības un to jaunākās izmaiņas komentē Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificētā speciāliste. 1)Pirms darījuma attiecību uzsākšanas. Likumā sniegta arī darījuma attiecību definīcija - tās ir likuma subjektu attiecības, kuras rodas, likuma subjektam veicot saimniecisko vai profesionālo darbību, un kurām to nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis. "Respektīvi, ja ir slēgts līgums par grāmatvedības pakalpojumiem, tas nozīmē, ka ir darījuma attiecības, un pirms līguma slēgšanas jāveic klienta izpēte," piemēru sniedz J. Marjasova. 2) Pirms gadījuma rakstura darījuma. Gadījuma rakstura darījums ir "darījums starp likuma subjektu un klientu, nenodibinot darījuma attiecības šā likuma izpratnē". "Piemēram, tā var būt vienreizēja nodokļu konsultācija," saka J. Marjasova. Likumā noteikts arī, ka klienta izpēte veicama, gadījuma rakstura darījumam sasniedzot noteiktu apjomu - ja darījuma apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu...
Iekšējā kontroles sistēma un atbildīgās personas izvēle
Iekšējā kontroles sistēma un atbildīgās personas izvēle
Visiem ārpakalpojumu grāmatvežiem obligāti izstrādājamajai iekšējas kontroles sistēmai ir savi likumā paredzēti pamatelementi, kuri noteikti tajā jāiekļauj. Arī viens no pirmajiem uzdevumiem - atbildīgās personas izvēle - veicams saskaņā ar noteiktām prasībām, nevis "pa roku galam". Konsultē Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificētā speciāliste. Iekšējās kontroles sistēmas četri pamatelementi "Iekšējās kontroles sistēmas (IKS) mērķis ir novērst likuma subjekta iesaistīšanu nelegāli iegūtas naudas legalizācijā vai sankciju neizpildē, tāpēc tai nedrīkst būt formāli uzrakstītas procedūras vai vienreiz aizpildītas klientu anketas. IKS jāatbilst uzņēmuma darbības specifikai, klientu bāzes riskam un jābūt reāli funkcionējošai. Tas nozīmē, ka ikvienam uzņēmuma darbiniekam, pildot ikdienas darba pienākumus, jāievēro IKS noteiktās politikas un jāizpilda IKS paredzētās procedūras," uzsver J. Marjasova. 1) Politikas ir skaidri un vienkārši apgalvojumi, kuri ir saistoši visai organizācijai. Piemēram: "Darījuma attiecības ar sankcionētām personām ir aizliegtas". 2) Procedūras ir konkrētas un formalizētas darbības, kas veiktas, lai izpildītu politikas. Procedūrās...
Kādi darījumu riski konstatēti Latvijas ārpakalpojumu grāmatvedības sektorā?
Kādi darījumu riski konstatēti Latvijas ārpakalpojumu grāmatvedības sektorā?
Iekšējās kontroles sistēmas izveidošana Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā (6. pantā) noteikta par pienākumu visiem likuma subjektiem. Pirms iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveides nepieciešams precīzi izprast normatīvā regulējuma prasības. "Īpaši svarīgi tas ir ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas procesā, jo licencējošā iestāde - Valsts ieņēmumu dienests - izvērtēs IKS atbilstību normatīvajam regulējumam," atgādina Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificētā speciāliste. Tāpat arī jāveic savas darbības risku novērtējums - tas ir IKS pamats. Arī Finanšu darījumu darba grupas (FATF) vadlīnijās par uz risku balstītu pieeju grāmatvedības profesijā teikts, ka "likuma subjektam jāfokusē resursi tur, kur risks ir augstāks". Kādi riski jāņem vērā? Pirmkārt, jāpievērš uzmanība riskiem, kurus identificējusi Eiropas Komisija ES noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā. Otrkārt, riski, kas identificēti nacionālajā līmenī (Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums) un, treškārt, citi attiecīgā likuma subjekta darbībai raksturīgie riski (specifiski...
Vai jebkuram uzņēmumam, kurš izsniedz aizdevumu, ir jāreģistrējas kā NILLTPFN likuma subjektam?
Vai jebkuram uzņēmumam, kurš izsniedz aizdevumu, ir jāreģistrējas kā NILLTPFN likuma subjektam?
Jautājums Vai uzņēmumam, kurš nodarbojas ar celtniecību, tiešām jāreģistrējas kā subjektam, kurš atbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam, ja tas izsniedzis vienu aizdevumu citai juridiskai personai no savas peļņas? Turpinājumā Valsts ieņēmumu dienesta vēstules teksts: "Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – likums) 3. panta pirmās daļas 2. punktu, šā likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību, t.sk. finanšu iestādes. Atbilstoši likuma 1. panta 7. punktā noteiktajam, likumā ir lietoti šādi termini: finanšu iestāde ir komercreģistrā ierakstīts komersants, filiāle vai pārstāvniecība vai citas dalībvalsts vai trešās valsts attiecīgā reģistrā reģistrēts komersants, kurš nav kredītiestāde un kurš sniedz vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus Kredītiestāžu likuma izpratnē. Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 4. punkta “b” apakšpunktu finanšu pakalpojumi ir kreditēšana. Ņemot vērā minēto, secināms ka SIA “.....” atbilst likuma subjekta statusam." Vai no šī...
Iekšējās kontroles sistēmas sagatavošana licencēšanai
Iekšējās kontroles sistēmas sagatavošana licencēšanai
2021. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas paredz ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Licencēšanu veiks un licences izsniegs Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk — VID). Licencēšanā tiks izvērtēta ne tikai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja izglītība un profesionālā kvalifikācija, bet arī tā darbības, īpašnieku un vadības atbilstība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk — NILLTPFN) likuma prasībām. VID informatīvajā materiālā1 ir norādīts, ka, lai uzņēmums saņemtu licenci, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā no 2021. gada 1. jūlija būs pieejama speciāla tam paredzēta iesnieguma forma, kurā jānorāda atbildīgā grāmatveža personas dati un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju un profesionālo pieredzi apliecinošs dokuments, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise, iekšējās kontroles sistēma (turpmāk — IKS). Likums "Par grāmatvedību" nosaka, ka IKS ir jābūt izveidotai atbilstoši normatīvajiem aktiem NILLTPFN jomā. Tāpēc, gatavojoties ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanai, būtu ieteicams pārbaudīt IKS politiku un procedūru atbilstību spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un, ja nepieciešams, to aktualizēt. Rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kurus...
Būs izmaiņas ziņošanas kārtībā par aizdomīgiem darījumiem
Būs izmaiņas ziņošanas kārtībā par aizdomīgiem darījumiem
Saeima 15. jūnijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie nepieciešami, lai atvieglotu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanas kārtību, kā arī paredz kopīga klientu izpētes rīka izveidi. Likuma pārejas noteikumos noteikts, ka izmaiņas regulējumā dažādiem pantiem stāsies spēkā atšķirīgos temiņos, tostarp arī 2021. gada 1. oktobrī. Līdz šim normatīvais regulējums uzlika pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā gan Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Līdz ar izmaiņām likumā informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jautājumos būs iespējams iesniegt, izmantojot FID uzturēto tīmekļvietni. Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad likuma subjektam tas būs jāatzīmē. Vienlaikus ar izmaiņām plānots ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) lietojumprogrammu goAML, kas īpaši izstrādāta finanšu izlūkošanas vienībām, nodrošinot datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkcijas, skaidrots anotācijā. Tāpat ar likuma izmaiņām ieviests regulējums kopīga...
Iestādes ar zemāku naudas atmazgāšanas risku iekšējās kontroles sistēmas varēs izvērtēt retāk
Iestādes ar zemāku naudas atmazgāšanas risku iekšējās kontroles sistēmas varēs izvērtēt retāk
Lai stiprinātu riskos balstītas pieejas piemērošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) precizējusi prasības iekšējās kontroles sistēmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk – NILLTPF) novēršanas jomā neatkarīgā izvērtējuma veikšanai, samazinot izvērtējuma veikšanas biežumu finanšu iestādēm, kurām piemīt zemāks NILLTPF risks un saglabājot līdzšinējo izvērtējuma veikšanas biežumu finanšu iestādēm, kurām piemīt augsts NILLTPF risks. Precizējumi ietverti grozījumos "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas neatkarīga izvērtējuma veikšanas normatīvajos noteikumos", kurus FKTK padome pieņēmusi 1. jūnijā. Prasības attiecas uz kredītiestādēm, licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm, kā arī dalībvalsts un trešās valsts kredītiestādes un licencētas maksājumu un elektroniskās naudas iestādes filiālēm Latvijas Republikā. Grozījumi veikti atbilstoši "Pasākumu plānā samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības" 11.3. punktā noteiktajam, proti, noteikt FKTK noteikumos prasības banku ārējam auditam atbilstoši bankas riska līmenim. Grozījumi stājas spēkā tikai 2022....
VID uzziņā paskaidrojis, kad veicama klientu identifikācija un izpēte iespējamās naudas atmazgāšanas darbību novēršanai
VID uzziņā paskaidrojis, kad veicama klientu identifikācija un izpēte iespējamās naudas atmazgāšanas darbību novēršanai
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildi uz uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk - Iesniedzējs) jautājumiem. Iesniedzēja vēlas reģistrēt saimniecisko darbību un reģistrēt šādus darbības veidus: „Juridiskie pakalpojumi” un „Kopēšana, dokumentu sagatavošana un citas specializētās biroju palīgdarbības”. Sniedzot juridiskus pakalpojumus, netiek plānots sniegt klientiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) 3. panta pirmās daļas 4. punkta a-d apakšpunktos minētos pakalpojumus, t.i. a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu; b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu; c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs; d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu. Tiek plānots sniegt: lietvedības un sekretariāta pakalpojumus. Vienlaicīgi ar saimnieciskās darbības veikšanu, Iesniedzēja plāno būt par darba ņēmēju divos uzņēmumos, kuros ir nodarbināta šobrīd. Iesniedzēja, cita starpā vaicā,...
No jūlija - jaunas prasības klientu izpētei un aizdomīgu darījumu ziņošanai
No jūlija - jaunas prasības klientu izpētei un aizdomīgu darījumu ziņošanai
Plānots, ka šāgada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas ietekmēs likuma subjektu, tai skaitā ārpakalpojumu grāmatvežu darba pienākumus. Likuma grozījumiem noteikti daži galvenie mērķi - precīzi ieviest Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas; ieviest jaunu kopīgu klientu izpētes rīku; ieviest jaunu kārtību, kā ziņot par aizdomīgiem darījumiem; nodrošināt likuma subjekta patiesā labuma guvēja atbilstību. Par tiem "Bilances Akadēmijas" seminārā informējusi Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle. Stingrākas prasības likuma subjektu patieso labuma guvēju reputācijai Likumprojektā paredzēts, ka turpmāk prasības par nevainojamu reputāciju attieksies ne tikai uz likuma subjektu atbildīgajiem darbiniekiem, bet arī patiesajiem labuma guvējiem. "Tas nozīmē, ka tiks pārbaudīta patieso labuma guvēju sodāmība, personiskā vai komercdarbība un tiks izvērtēta arī to reputācija. Informācija par sodāmību vai pārkāpumiem NILLTFN jomā ir atrodama oficiālos reģistros (Sodu reģistrā, kontrolējošo institūciju datu bāzēs) un tā ir objektīva, taču nevainojamas reputācijas pārbaudei,...
Ārpakalpojumu grāmatveži identificēti kā otra augstākā riska sektors naudas atmazgāšanā
Ārpakalpojumu grāmatveži identificēti kā otra augstākā riska sektors naudas atmazgāšanā
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 5. martā publiskojis kopsavilkumu par risku novērtēšanas ziņojumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā par 2017. - 2019. gadu. Ziņojumā izvērtēti arī tautsaimniecības sektori, rindojot tos pēc riska pakāpes, un interesanti, ka ārpakalpojumu grāmatveži šajā sarakstā ierindoti otrajā vietā - uzreiz aiz kredītiestādēm, riska novērtējums - "vidēji augsts", informē Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle. Attiecībā uz ārpakalpojumu grāmatvežu sektoru identificēts risks, ka ārpakalpojumu grāmatveži ne tikai neapzināti var tikt iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, bet arī apzināti veic darbības, kas palīdz to klientiem veikt naudas atmazgāšanu, konsultējot par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par līdzekļu strukturēšanu, sagatavojot fiktīvu darījumu dokumentāciju un veicot iegrāmatošanas pakalpojumus, kā arī izveidojot sarežģītas juridisko personu un ārzonas uzņēmumu struktūras. Tāpat pastāv risks, ka ārpakalpojumu grāmatveži klienta interesēs varētu apzināti nesniegt aizdomīgu darījumu ziņojumus. J. Marjasova gan nepiekrīt, ka ārpakalpojumu grāmatvežu uzraudzība būtu bijusi nepietiekama. "FID vadītāja Ilze Znotiņa publiski paudusi...
Kā mazināt risku iedzīvoties kriminālatbildībā par izvairīšanos no nodokļiem?
Kā mazināt risku iedzīvoties kriminālatbildībā par izvairīšanos no nodokļiem?
Izvairīšanās no nodokļiem ne vienmēr ir uzņēmuma vadības apzināta un ļaunprātīga rīcība - šāda situācija var rasties arī aiz nezināšanas, neuzmanības, paviršības, kļūšanas par krāpnieku upuri. Tomēr par nodokļu nemaksāšanu, ienākumu slēpšanu vai samazināšanu tad, ja valstij vai pašvaldībai nodarītie zaudējumi pārsniedz 50 minimālās algas jeb šobrīd 25 000 eiro, iestājas kriminālatbildība. Par to, kas jāņem vērā, lai mazinātu risku, ka šādā situācijā nonāk pamatā godprātīgs uzņēmējs, informē zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" zvērināta advokāte, nodokļu strīdu eksperte Alisa Leškoviča. Galvenā atbildība - valdes loceklim Visos gadījumos, kad ir runa par izvairīšanos no nodokļiem, juridiski atbildīgi būs uzņēmuma valdes locekļi, jo tieši uzņēmuma valde ir atbildīga par grāmatvedības kārtošanu - lai dokumentos būtu norādīta patiesa informācija, lai būtu iegrāmatoti tikai reāli notikuši darījumi, lai tiktu saglabāti darījumus apliecinošie dokumenti un tiktu nomaksāti nodokļi. "Ja jūs esat vienīgais valdes loceklis un nenomaksāto nodokļu apmērs sasniedzis kriminālatbildības slieksni, variantu nav - jūs un tikai jūs...
Par klientu izpētes pienākuma neveikšanu, tirgojot virtuālo valūtu, aizturēts Polijas pilsonis
Par klientu izpētes pienākuma neveikšanu, tirgojot virtuālo valūtu, aizturēts Polijas pilsonis
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas amatpersonas kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju šī gada 10. janvārī aizturēja kādu Polijas Republikas pilsoni. Aizturētā pienākumos ietilpa tehniski apkalpot virtuālās valūtas pārdošanas un pirkšanas iekārtas Latvijā un Igaunijā. Izmeklēšanas laikā izņemtas trīs šādas iekārtas un skaidra nauda 97 000 eiro apmērā. Kriminālprocesā šobrīd turpinās izmeklēšana. Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas tika uzsākts 2020. gada 27. novembrī un tiek izmeklēts pēc Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā paredzētajām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvietojot Rīgas tirdzniecības centros divas virtuālās valūtas pārdošanas un pirkšanas iekārtas, ar kuru palīdzību tika nodrošināti pakalpojumi virtuālās valūtas pakalpojumi, neievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk NILL likums) noteiktās prasības. Pakalpojuma sniedzējs piedāvāja pirkt un pārdot virtuālo valūtu, nepildot pienākumu veikt klientu izpēti, kas viņam kā subjektam noteikts saskaņā ar NILL...