KLIENTU IZPĒTE, SANKCIJAS

Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest būtiskus grozījumus finanšu kontu pienācīgas pārbaudes kārtībā, lai pārņemtu Eiropas Savienības Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226 (turpmāk — DAC8) prasības. Šie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 20 (MK noteikumi Nr. 20) stāsies spēkā no 2026. gada 1. janvāra un ir vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu finanšu iestādēm, vienlaikus efektivizējot starptautisko sadarbību nodokļu jomā. Skaidrība par pārbaudes procedūrām un jauni atvieglojumi Viens no galvenajiem noteikumu projekta mērķiem ir papildināt MK noteikumus ar skaidrojumu par to, kādas pārbaudes procedūras finanšu iestādēm jāievēro gadījumos, kad tām nav pienākuma veikt klientu identifikācijas un izpētes procedūras saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu. Šādos gadījumos finanšu iestādei būs jāpiemēro pēc būtības līdzīgas procedūras, lai noteiktu konta turētāja patiesos labuma guvējus. Tāpat grozījumi risina vairākas tehniskas problēmas, kas apgrūtinājušas datu iesniegšanu: 1. XML datņu iesniegšana:...

Eiropas Savienības (ES) Padome 23. oktobrī pieņēma plašu 19. sankciju paketi pret Krieviju ar vēl 69 individuāliem sarakstiem un daudziem ekonomiskiem ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret galvenajām nozarēm, kuras veicina Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā, tostarp enerģētiku, finansēm un militāri rūpniecisko kompleksu. ES Padome arī pastiprina kontroli pār Krievijas diplomātu pārvietošanos visā ES un veic turpmākus pasākumus pret tiem, kas ir atbildīgi par Ukrainas bērnu nolaupīšanu. Kā daļa no pasākumu kopuma ES Padome arī noteica turpmākus pasākumus pret Baltkrieviju, lai ierobežotu tās atbalstu Krievijas kara centieniem. Šis pasākumu kopums ir atbilde uz Krievijas pieaugošo agresiju pret Ukrainu, jo īpaši neseno brutālo militāro kampaņu, kas apzināti vērsta pret civilo infrastruktūru, tostarp enerģētikas, ūdensapgādes un veselības aprūpes iestādēm. Šie uzbrukumi, kas ir nodarījuši smagas ciešanas civiliedzīvotājiem, vēl vairāk uzsver Krievijas nevēlēšanos tiekties pēc miera. 19. sankciju pakete ir vērsta pret Krievijas enerģētikas uzņēmumiem, bankām, kriptovalūtu biržām un uzņēmumiem Ķīnā, kā arī citiem un tā nebūs...

No 2025. gada 13. septembra spēkā stājušies Ministru kabineta 2025. gada 12. septembra noteikumi Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu", kas nosaka Latvijas nacionālo sankciju režīma ietvaru un definē kritērijus, uz kuru pamata iespējams noteikt nacionālās sankcijas konkrētām fiziskām un juridiskām personām, kas saistītas ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. Tas ir papildu instruments, ar ko esošajā ģeopolitiskajā situācijā iespējams reaģēt uz Krievijas agresijas radītajiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina iepazīties ar informāciju par to, ko paredz šie noteikumi un kā tie tiks piemēroti praksē. Latvijas Republikas nacionālo sankciju ietvaros valdība var noteikt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredzētos finanšu un ieceļošanas ierobežojumus pret subjektiem, uz kuriem nav noteiktas starptautiskās sankcijas un kuri atbilst konkrēto kritēriju uzskaitījumam. Piemēram, minētie ierobežojumi var tikt noteikti pret subjektiem, kuri ir ietekmīgi uzņēmēji, kas darbojas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien pirmajam lasījumam Saeimā konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas valūtu tirdzniecības uzņēmumiem paredz iespēju pašiem noteikt zemāku klienta izpētes darījuma slieksni par pašreiz spēkā esošo 1500 eiro robežu. Paredzēts, ka likumā noteiktais klienta izpētes slieksnis paliek nemainīgs 1500 eiro apmērā, bet, ja valūtas tirdzniecības uzņēmums darījumā saskata kādus riskus, tad uzņēmums pats var samazināt slieksni, no kura var prasīt personas identifikāciju. FM valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa deputātiem skaidroja, ka sākotnējais plāns pēc Finanšu izlūkošanas dienesta ierosinājuma bija noteikt slieksni 1000 eiro, taču pret to saņemts daudz iebildumu. Vienlaikus Kļaviņa informēja, ka saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu no 2027.gada slieksnis būs 3000 eiro. Tādēļ patlaban nolemts saglabāt esošo slieksni, bet pēc pusotra gada tiks ieviests jauns slieksnis. Tāpat Kļaviņa piebilda, ka FM uz likumprojekta otro lasījumu precizēs riska vērtēšanas...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un līdz 2. oktobrim nodevusi publiskajai apspriešanai plānotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem””. To mērķis ir vienkāršot informācijas apmaiņu par nerezidentu finanšu kontiem, atvieglojot ziņošanas procesu finanšu iestādēm, kā arī pārņemt Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC8), prasības un grozījumus Globālajā standartā (CRS) par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā. Latvijā šis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādātais informācijas apmaiņas standarts darbojas jau no 2017. gada. Šīs sistēmas ietvaros finanšu iestādes apkopo informāciju par nodokļu nerezidentu finanšu kontiem un reizi gadā to nodod tās valsts nodokļu administrācijai, kurā finanšu iestāde atrodas. Savukārt valsts nodokļu administrācija saņemto informāciju nodod attiecīgajai nodokļu maksātāja rezidences valstij. Tādējādi šīs...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem”. Jaunais regulējums paredz detalizētu kārtību, kādā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji apkopos un sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai nodrošinātu starptautisku datu apmaiņu ar citu valstu nodokļu administrācijām. Pēdējo desmit gadu laikā kriptoaktīvu tirgus ir ievērojami audzis un kļuvis par nozīmīgu finanšu instrumentu, kas prasa arī skaidru regulējumu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2022. gadā apstiprināja kriptoaktīvu ziņošanas standartu (Crypto-Asset Reporting Framework), kas ir starptautisks automātiskās informācijas apmaiņas risinājums. Eiropas Savienības līmenī šis jautājums regulēts ar 2023. gada 17. oktobra Padomes direktīvu, ar kuru grozīta direktīva par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Ar MK noteikumiem Latvijā tiks pārņemtas attiecīgo starptautisko dokumentu prasības. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jau šobrīd ir pienākums “pazīt savu klientu”, ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības. Līdz ar to lielākā daļa...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3. septembrī, trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Kontu reģistra likumā, ar kuriem paredzēts tiesībaizsardzības iestādēm nodrošināt informāciju par slēgtajiem kontiem. Likumprojekta mērķis ir paplašināt Kontu reģistra funkcionalitāti, nodrošinot tiesībaizsardzības iestādēm informāciju par konta turētāja slēgto kontu, kā arī paplašināt Finanšu izlūkošanas dienesta tiesības iegūt kontu reģistrā esošas ziņas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (Sankciju likums) noteikto funkciju izpildei. Patlaban Kontu reģistrā netiek atspoguļota informācija par personu kontiem, kurus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NILLTPFNL) nosaka par pienākumu slēgt, taču nauda no tiem netiek izņemta. Tādējādi kredītiestādēm jāturpina uzglabāt bijušā klienta naudas līdzekļus, bet tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī citām iestādēm atbilstoši kompetencei, šāda informācija Kontu reģistrā nav pieejama, skaidro Finanšu ministrijā (FM). Cita starpā tiesībaizsardzības iestādēm šobrīd nav iespēja identificēt līdzekļu esamību slēgtos kontos - Kontu reģistrā nav atzīmes par to, vai slēgtā konta atlikums ir ticis pārskaitīts uzglabāšanai uz...

Ministru kabinets 2. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Grozījumu projekta mērķis ir stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, uzlabot finanšu izlūkošanas un uzraudzības efektivitāti, kā arī mazināt kriptoaktīvu un valūtas tirdzniecības sabiedrību darījumu sektoros pastāvošos riskus. Lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus valūtu tirdzniecības darījumos, plānots paredzēt, ka valūtu tirdzniecības sabiedrībām būs iespēja noteikt zemāku klienta izpētes darījuma slieksni par pašreiz spēkā esošo 1500 eiro robežu. Šis slieksnis tiks noteikts, balstoties uz valūtas tirdzniecības sabiedrības darbības risku novērtējumu. Attiecīgā pieeja ļaus elastīgāk reaģēt uz riskiem, īstenojot uz risku balstītu pieeju klientu izpētē. Grozījumi paredz arī stingrākas prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem būs jāieceļ atbildīgie darbinieki gan augstākajā vadības līmenī, gan iekšējās kontroles struktūrvienībās. Tādējādi tiks mazināti un pārvaldīti kriptoaktīvu pakalpojumu sektoram piemītošie paaugstinātie riski. Vienlaikus tiks precizēts veids, kādā valsts un pašvaldību iestādes sniegs Finanšu izlūkošanas dienestam (FID)...

Latvijā līdz 2020. gadam ieplūda ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs. Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs". Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam. Skaidra nauda kā ēnu ekonomikas veicinātāja Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs. Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem: skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts; skaidras naudas...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde 2025. gada pirmajos sešos mēnešos konstatējusi 3383 pārkāpumus, kas saistīti ar Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju neievērošanu. Tas ir nedaudz mazāk nekā pērn, kad tajā pašā laika periodā tika novērsti 4208 sankciju pārkāpumi. Pārkāpumi ir saistīti gan ar fizisko un juridisko personu veikto preču pārvadāšanu un sūtīšanu, gan ar skaidras naudas pārvadāšanu. Lai nepieļautu sankcijām pakļautu preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības (ES) ārējai robežai, 2025. gada pirmajā pusgadā VID Muitas pārvalde liegusi piemērot muitas procedūras 1055 kravām ar sankcijām pakļautajām precēm, tādējādi novēršot 984 sankcijām pakļautu kravu izvešanu no ES un 71 kravas ievešanu ES no Krievijas un Baltkrievijas. Savukārt 2024. gada janvārī-jūnijā 1733 gadījumos tika liegts piemērot muitas procedūru sankcijām pakļautu preču kravām. Lielākā daļa no kravām, kurām tika piemērots eksporta jeb izvešanas aizliegums, arī šogad bija kravas ar precēm, kurām muitas procedūra bija sākta nevis Latvijā, bet gan kādā citā ES dalībvalstī - no...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 10. jūnijā stājas spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kuri noteic administratīvo atbildību par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 eiro, kā arī noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem veic VID. Par minētajiem pārkāpumiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz 2000 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no 2000 līdz 6000 naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 16. panta otro daļu viena naudas soda vienība ir pieci eiro. Vienlaikus ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā stājas spēkā grozījumi Krimināllikuma 84. pantā un likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.1 pantā. Krimināllikuma...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) vērš uzmanību, ka Latvijā no 10. jūnija stājas spēkā būtiski grozījumi attiecībā uz atbildību par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Grozījumi paredz gan stingrākus kriminālsodus, gan jaunu administratīvās atbildības mehānismu, kā arī vienkāršotu ziņošanu par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uzdevums ir nodrošināt, ka sankciju pārkāpumi tiek sodīti ar efektīviem, samērīgiem un atturošiem no pārkāpumu izdarīšanas sodiem. Stiprinot bargu sodu pieeju smagiem noziedzīgiem nodarījumiem un vienlaikus paredzot administratīvās atbildības noteikšanu par mazāka apmēra pārkāpumiem, ir sperts nozīmīgs solis, lai efektivizētu visu iesaistīto institūciju darbu sankciju pārkāpšanas apkarošanai, noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, norādījis ģenerālprokurors Juris Stukāns. Šīs ir nozīmīgas izmaiņas, kuru galvenais mērķis ir atturēt no potenciālas sankciju pārkāpšanas, kā arī padarīt sankciju pārkāpšanas izmeklēšanu un sodīšanu ātrāku un efektīvāku. Vienlaikus saglabāta kriminālatbildība par finanšu sankciju pārkāpumiem, kā arī pārkāpumiem, kas saistīti ar precēm un pakalpojumiem, kas veicina Krievijas militārās agresijas turpināšanu pret Ukrainu, norādījis...

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis 20. maijā vienojās par 17. sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. Finanšu un izlūkošanas dienests (FID) aicina uzņēmējus uzmanīgi sekot līdzi izmaiņām, kas var ietekmēt darbību gan preču, gan pakalpojumu apritē. "Latvijā pastāv paaugstināts sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Lai pārliecinātos, ka sankcijas tiek izpildītas korekti - aicinām uzņēmējus neskaidru jautājumu gadījumā vērsties FID," pauda Paulis Iļjenkovs, FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos. Sankciju saraksts papildināts un tajā iekļautas 75 personas, tostarp no Ķīnas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un citām trešajām valstīm. Vēl sankcijas vērstas pret 28 fiziskām personām - tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kuri ar savu darbību pasliktinājuši cilvēktiesību situāciju Krievijā, tostarp ierobežojuši vārda un viedokļu brīvību. Sankciju režīms papildināts ar kritērijiem, kas ļaus vērsties pret aktīviem, ko izmanto Krievijas interesēs veiktās destabilizējošās darbībās, tajā skaitā pret kuģiem, kas bojā kritisko infrastruktūru. Tāpat paredzēta iespēja aizliegt pārraidīt vai citādi veicināt Krievijas propagandas kanālus ES. Papildu...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aizvadītajā gadā saņēma 5501 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, kas ir par aptuveni 10% mazāk nekā 2023. gadā, un 95 518 sliekšņa deklarācijas, kas ir par aptuveni 6% vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt par 49,72 miljoniem eiro FID pieņēmis lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku, liecina publiskotais FID 2024. gada darbības pārskats. Veiktās finanšu izlūkošanas rezultātā FID 2024. gadā tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī citām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienībām un Latvijas Bankai nodeva 517 ziņojumus, tai skaitā 109 kompetentās iestādes atzinumus, 323 informācijas zināšanai, kā arī 85 papildu ziņas FID arī norāda, ka, lai veicinātu iespējamu noziedzīgu nodarījumu savlaicīgu atklāšanu un atvieglotu ziņojumu iesniegšanu nefinanšu sektora Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) subjektiem, FID 2024. gadā izstrādāja un ieviesa atvieglotu ziņojumu iesniegšanas kārtību. Salīdzinot 2023. un 2024. gada identisku periodu, nefinanšu sektora iesniegto ziņojumu skaits ir palielinājies par 42%. Kopumā ziņojumi...

Ņemot vērā, ka ierobežojumi, ko paredz mērķētas finanšu sankcijas, jāpiemēro ne tikai tieši sankciju sarakstā iekļautām personām, bet arī attiecībā uz citām personām, kas ir sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis skaidrojumu “Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana”. Praksē tieši kontroles elementa novērtēšana ir viens no sarežģītākajiem mērķētu finanšu sankciju izpildes aspektiem, un papildu neskaidrības var radīt situācijas, kurās iespējamo kontroli īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona, jo īpaši tādās valsts pārvaldes sistēmās kā Krievijā un Baltkrievijā. FID atgādina, ka kritērijs, kas jāņem vērā, izvērtējot, vai juridiska persona atrodas sankciju sarakstā iekļautas personas īpašumā, ir tas, vai šai personai pieder 50% vai vairāk no juridiskās personas īpašumtiesībām vai tā ir tās daļu kontrolpaketes īpašnieks. Ja šis kritērijs ir izpildīts, tad tiek uzskatīts, ka juridiskā persona vai vienība atrodas citas personas vai vienības īpašumā. Tas nozīmē, ka pirms sadarbības uzsākšanas nepieciešams pārbaudīt, vai sadarbības partneris nav saistīts ar...