KLIENTU IZPĒTE, SANKCIJAS

Viens no svarīgākajiem ārpakalpojumu grāmatvežu pienākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanas kontekstā ir ziņošana par aizdomīgiem darījumiem. Kopumā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2025. gadā saņēmis 5539 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, un, kā ierasts, lielākā daļa no tā ienākusi no finanšu sektora (komercbankas). Tomēr, kā ziņojumā raksta FID, novērojams pakāpenisks nefinanšu sektora iesniegto ziņojumu skaita īpatsvara pieaugums pret kopējo ziņojumu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gadu, 2025. gadā iesniegto nefinanšu sektora ziņojumu skaits ir pieaudzis par 36 %, savukārt, salīdzinot ar 2024. gadu – par 11 %. Interesanti, ka 59% ziņojumu saņemts no ārpakalpojumu grāmatvežiem un izložu un azartspēļu organizētājiem, savukārt būtiskākais pieaugums novērots tieši zvērinātu notāru, revidentu un advokātu grupā.Grāmatvežu sniegtā informācija ir neaizvietojama analīzes procesā, jo tā bieži papildina finanšu sektora rīcībā esošos datus, sniedzot plašāku ieskatu un veicinot iespējamu noziedzīgu nodarījumu savlaicīgu atklāšanu. Nefinanšu sektora ziņojumos visbiežāk netiek identificēts konkrēts predikatīvais noziedzīgais nodarījums, taču gadījumos, kad tas tiek identificēts, visbiežāk...

Latvijas grāmatvedības ārpakalpojumu sektors pēdējos gados piedzīvojis fundamentālas pārmaiņas, ko iezīmējusi 2021. gadā ieviestā un no 2023. gada vidus obligātā licencēšanas sistēma. Šis mehānisms nav bijis tikai formāls administratīvs solis, bet gan mērķtiecīga stratēģija nozares caurskatāmības uzlabošanai un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku mazināšanai. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati uzskatāmi parāda, ka licencēšanas ieviešana ir kalpojusi kā efektīvs tirgus filtrs – ja 2020. gadā saimniecisko darbību bija reģistrējuši vairāk nekā seši tūkstoši ārpakalpojuma grāmatvežu, tad līdz 2025. gadam to skaits ir sarucis līdz 4450, tādējādi beidzot ļaujot precīzi identificēt reālos tirgus dalībniekus un mazināt nereģistrētas darbības izplatību.Galvenais stūrakmens nozares sakārtošanā ir stingrāku profesionālās kvalifikācijas un reputācijas prasību ieviešana jeb tā dēvētais "fit and proper" princips. Šobrīd licenci var saņemt tikai tādas personas, kurām ir vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība grāmatvedības vai saistītās jomās un vismaz trīs gadu praktiskā pieredze, ko apliecina darba vai uzņēmuma...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2025. gada darbības pārskatu, iezīmējot būtiskāko paveikto finanšu izlūkošanā, sankciju izpildē un starptautiskajā sadarbībā. FID ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai (NILLTPF), kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Grāmatvežiem kā likuma subjektiem šis dokuments sniedz vērtīgu ieskatu aktuālajos riskos, tipoloģijās un valsts prioritātēs cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un sankciju apiešanu. Aicinām iepazīties ar pilnu 2025. gada pārskata ziņojumu.Viens no 2025. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem ir MONEYVAL 6. kārtas novērtējuma noslēgšana, kurā Latvija saņēma izteikti pozitīvu novērtējumu. Tas apliecina Latvijas NILLTPF novēršanas sistēmas efektivitāti un atjauno valsts finanšu sektora reputāciju starptautiskā mērogā. Tomēr, neraugoties uz augsto novērtējumu, valstī aizvien nav izskausti finanšu noziegumi. FID pērn sagatavoja un nosūtīja 612 analītiskos materiālus tiesībaizsardzības iestādēm (TAI), uzraudzības un kontroles institūcijām (UKI), kā arī izstrādāja 10 stratēģiskās un 12 taktiskās analīzes...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) prasības Latvijā kļūst arvien stingrākas, un uzraugošās iestādes arvien aktīvāk pārbauda, kā uzņēmumi tās ievēro praksē. Tomēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaužu rezultāti rāda – būtiskas kļūdas joprojām tiek pieļautas regulāri. Tas rada ne tikai reputācijas riskus, bet arī ļoti reālas sekas – no brīdinājumiem līdz pat uzņēmuma darbības apturēšanai un kontu bloķēšanai. Ar biežākajiem pārkāpumiem, to cēloņiem un sekām vebinārā 17. februārī iepazīstināja Elīna Ņebritova, SIA “Regulatīvās tehnoloģijas” valdes locekle, kurai ir divdesmit gadu pieredze NILLTPFN jomā.Starptautiskais ietvars un nacionālā likumdošanaKā norāda E. Ņebritova, Latvijas nacionālā likumdošana NILLTPFN jomā nav izolēta - tā cieši sakņojas globālajos standartos. Pamatu veido FATF (Finanšu darījumu darba grupas) 40 rekomendācijas un vadlīnijas, kas ir pasaules mēroga etalons cīņai pret finanšu noziegumiem. Šīs rekomendācijas ir iestrādātas Eiropas Savienības direktīvās, kuru pašlaik ir kopā sešas, savukārt septītā direktīva jau ir saistīta ar jaunās uzraudzības iestādes AMLA (Anti-Money Laundering...

Saeima 5. februārī galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu ministrijas grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas valūtu tirdzniecības uzņēmumiem ļaus noteikt zemāku klienta izpētes darījuma slieksni par līdzšinējiem 1500 eiro. Jaunā regulācija sniedz uzņēmumiem iespēju elastīgi pielāgot klientu izpēti, balstoties uz darījuma riskiem, tādējādi uzlabojot finanšu izlūkošanas efektivitāti un mazinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus.Paredzēts, ka likumā noteiktais klienta izpētes slieksnis paliks nemainīgs 1500 eiro apmērā, bet, ja valūtas tirdzniecības uzņēmums darījumā saskatīs kādus riskus, tas varēs pats samazināt slieksni, no kura var prasīt personas identifikāciju.Grozījumu mērķis ir uzlabot finanšu izlūkošanas un uzraudzības efektivitāti, kā arī mazināt kriptoaktīvu un valūtas tirdzniecības uzņēmumu darījumu sektoros pastāvošos riskus, skaidro FM.Lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus valūtu tirdzniecības darījumos, klientu izpētes slieksnis tiks noteikts, balstoties uz valūtas tirdzniecības uzņēmuma darbības risku novērtējumu. Attiecīgā pieeja ļaušot elastīgāk reaģēt uz riskiem, īstenojot uz risku balstītu pieeju klientu izpētē, skaidro FM.Grozījumi paredz...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest būtiskus grozījumus finanšu kontu pienācīgas pārbaudes kārtībā, lai pārņemtu Eiropas Savienības Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226 (turpmāk — DAC8) prasības. Šie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 20 (MK noteikumi Nr. 20) stāsies spēkā no 2026. gada 1. janvāra un ir vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu finanšu iestādēm, vienlaikus efektivizējot starptautisko sadarbību nodokļu jomā. Skaidrība par pārbaudes procedūrām un jauni atvieglojumi Viens no galvenajiem noteikumu projekta mērķiem ir papildināt MK noteikumus ar skaidrojumu par to, kādas pārbaudes procedūras finanšu iestādēm jāievēro gadījumos, kad tām nav pienākuma veikt klientu identifikācijas un izpētes procedūras saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu. Šādos gadījumos finanšu iestādei būs jāpiemēro pēc būtības līdzīgas procedūras, lai noteiktu konta turētāja patiesos labuma guvējus. Tāpat grozījumi risina vairākas tehniskas problēmas, kas apgrūtinājušas datu iesniegšanu: 1. XML datņu iesniegšana:...

Eiropas Savienības (ES) Padome 23. oktobrī pieņēma plašu 19. sankciju paketi pret Krieviju ar vēl 69 individuāliem sarakstiem un daudziem ekonomiskiem ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret galvenajām nozarēm, kuras veicina Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā, tostarp enerģētiku, finansēm un militāri rūpniecisko kompleksu. ES Padome arī pastiprina kontroli pār Krievijas diplomātu pārvietošanos visā ES un veic turpmākus pasākumus pret tiem, kas ir atbildīgi par Ukrainas bērnu nolaupīšanu. Kā daļa no pasākumu kopuma ES Padome arī noteica turpmākus pasākumus pret Baltkrieviju, lai ierobežotu tās atbalstu Krievijas kara centieniem. Šis pasākumu kopums ir atbilde uz Krievijas pieaugošo agresiju pret Ukrainu, jo īpaši neseno brutālo militāro kampaņu, kas apzināti vērsta pret civilo infrastruktūru, tostarp enerģētikas, ūdensapgādes un veselības aprūpes iestādēm. Šie uzbrukumi, kas ir nodarījuši smagas ciešanas civiliedzīvotājiem, vēl vairāk uzsver Krievijas nevēlēšanos tiekties pēc miera. 19. sankciju pakete ir vērsta pret Krievijas enerģētikas uzņēmumiem, bankām, kriptovalūtu biržām un uzņēmumiem Ķīnā, kā arī citiem un tā nebūs...

No 2025. gada 13. septembra spēkā stājušies Ministru kabineta 2025. gada 12. septembra noteikumi Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu", kas nosaka Latvijas nacionālo sankciju režīma ietvaru un definē kritērijus, uz kuru pamata iespējams noteikt nacionālās sankcijas konkrētām fiziskām un juridiskām personām, kas saistītas ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. Tas ir papildu instruments, ar ko esošajā ģeopolitiskajā situācijā iespējams reaģēt uz Krievijas agresijas radītajiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina iepazīties ar informāciju par to, ko paredz šie noteikumi un kā tie tiks piemēroti praksē. Latvijas Republikas nacionālo sankciju ietvaros valdība var noteikt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredzētos finanšu un ieceļošanas ierobežojumus pret subjektiem, uz kuriem nav noteiktas starptautiskās sankcijas un kuri atbilst konkrēto kritēriju uzskaitījumam. Piemēram, minētie ierobežojumi var tikt noteikti pret subjektiem, kuri ir ietekmīgi uzņēmēji, kas darbojas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien pirmajam lasījumam Saeimā konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas valūtu tirdzniecības uzņēmumiem paredz iespēju pašiem noteikt zemāku klienta izpētes darījuma slieksni par pašreiz spēkā esošo 1500 eiro robežu. Paredzēts, ka likumā noteiktais klienta izpētes slieksnis paliek nemainīgs 1500 eiro apmērā, bet, ja valūtas tirdzniecības uzņēmums darījumā saskata kādus riskus, tad uzņēmums pats var samazināt slieksni, no kura var prasīt personas identifikāciju. FM valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa deputātiem skaidroja, ka sākotnējais plāns pēc Finanšu izlūkošanas dienesta ierosinājuma bija noteikt slieksni 1000 eiro, taču pret to saņemts daudz iebildumu. Vienlaikus Kļaviņa informēja, ka saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu no 2027.gada slieksnis būs 3000 eiro. Tādēļ patlaban nolemts saglabāt esošo slieksni, bet pēc pusotra gada tiks ieviests jauns slieksnis. Tāpat Kļaviņa piebilda, ka FM uz likumprojekta otro lasījumu precizēs riska vērtēšanas...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un līdz 2. oktobrim nodevusi publiskajai apspriešanai plānotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem””. To mērķis ir vienkāršot informācijas apmaiņu par nerezidentu finanšu kontiem, atvieglojot ziņošanas procesu finanšu iestādēm, kā arī pārņemt Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC8), prasības un grozījumus Globālajā standartā (CRS) par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā. Latvijā šis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādātais informācijas apmaiņas standarts darbojas jau no 2017. gada. Šīs sistēmas ietvaros finanšu iestādes apkopo informāciju par nodokļu nerezidentu finanšu kontiem un reizi gadā to nodod tās valsts nodokļu administrācijai, kurā finanšu iestāde atrodas. Savukārt valsts nodokļu administrācija saņemto informāciju nodod attiecīgajai nodokļu maksātāja rezidences valstij. Tādējādi šīs...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem”. Jaunais regulējums paredz detalizētu kārtību, kādā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji apkopos un sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai nodrošinātu starptautisku datu apmaiņu ar citu valstu nodokļu administrācijām. Pēdējo desmit gadu laikā kriptoaktīvu tirgus ir ievērojami audzis un kļuvis par nozīmīgu finanšu instrumentu, kas prasa arī skaidru regulējumu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2022. gadā apstiprināja kriptoaktīvu ziņošanas standartu (Crypto-Asset Reporting Framework), kas ir starptautisks automātiskās informācijas apmaiņas risinājums. Eiropas Savienības līmenī šis jautājums regulēts ar 2023. gada 17. oktobra Padomes direktīvu, ar kuru grozīta direktīva par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Ar MK noteikumiem Latvijā tiks pārņemtas attiecīgo starptautisko dokumentu prasības. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jau šobrīd ir pienākums “pazīt savu klientu”, ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības. Līdz ar to lielākā daļa...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3. septembrī, trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Kontu reģistra likumā, ar kuriem paredzēts tiesībaizsardzības iestādēm nodrošināt informāciju par slēgtajiem kontiem. Likumprojekta mērķis ir paplašināt Kontu reģistra funkcionalitāti, nodrošinot tiesībaizsardzības iestādēm informāciju par konta turētāja slēgto kontu, kā arī paplašināt Finanšu izlūkošanas dienesta tiesības iegūt kontu reģistrā esošas ziņas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (Sankciju likums) noteikto funkciju izpildei. Patlaban Kontu reģistrā netiek atspoguļota informācija par personu kontiem, kurus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NILLTPFNL) nosaka par pienākumu slēgt, taču nauda no tiem netiek izņemta. Tādējādi kredītiestādēm jāturpina uzglabāt bijušā klienta naudas līdzekļus, bet tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī citām iestādēm atbilstoši kompetencei, šāda informācija Kontu reģistrā nav pieejama, skaidro Finanšu ministrijā (FM). Cita starpā tiesībaizsardzības iestādēm šobrīd nav iespēja identificēt līdzekļu esamību slēgtos kontos - Kontu reģistrā nav atzīmes par to, vai slēgtā konta atlikums ir ticis pārskaitīts uzglabāšanai uz...

Ministru kabinets 2. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Grozījumu projekta mērķis ir stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, uzlabot finanšu izlūkošanas un uzraudzības efektivitāti, kā arī mazināt kriptoaktīvu un valūtas tirdzniecības sabiedrību darījumu sektoros pastāvošos riskus. Lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus valūtu tirdzniecības darījumos, plānots paredzēt, ka valūtu tirdzniecības sabiedrībām būs iespēja noteikt zemāku klienta izpētes darījuma slieksni par pašreiz spēkā esošo 1500 eiro robežu. Šis slieksnis tiks noteikts, balstoties uz valūtas tirdzniecības sabiedrības darbības risku novērtējumu. Attiecīgā pieeja ļaus elastīgāk reaģēt uz riskiem, īstenojot uz risku balstītu pieeju klientu izpētē. Grozījumi paredz arī stingrākas prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem būs jāieceļ atbildīgie darbinieki gan augstākajā vadības līmenī, gan iekšējās kontroles struktūrvienībās. Tādējādi tiks mazināti un pārvaldīti kriptoaktīvu pakalpojumu sektoram piemītošie paaugstinātie riski. Vienlaikus tiks precizēts veids, kādā valsts un pašvaldību iestādes sniegs Finanšu izlūkošanas dienestam (FID)...

Latvijā līdz 2020. gadam ieplūda ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs. Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs". Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam. Skaidra nauda kā ēnu ekonomikas veicinātāja Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs. Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem: skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts; skaidras naudas...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde 2025. gada pirmajos sešos mēnešos konstatējusi 3383 pārkāpumus, kas saistīti ar Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju neievērošanu. Tas ir nedaudz mazāk nekā pērn, kad tajā pašā laika periodā tika novērsti 4208 sankciju pārkāpumi. Pārkāpumi ir saistīti gan ar fizisko un juridisko personu veikto preču pārvadāšanu un sūtīšanu, gan ar skaidras naudas pārvadāšanu. Lai nepieļautu sankcijām pakļautu preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības (ES) ārējai robežai, 2025. gada pirmajā pusgadā VID Muitas pārvalde liegusi piemērot muitas procedūras 1055 kravām ar sankcijām pakļautajām precēm, tādējādi novēršot 984 sankcijām pakļautu kravu izvešanu no ES un 71 kravas ievešanu ES no Krievijas un Baltkrievijas. Savukārt 2024. gada janvārī-jūnijā 1733 gadījumos tika liegts piemērot muitas procedūru sankcijām pakļautu preču kravām. Lielākā daļa no kravām, kurām tika piemērots eksporta jeb izvešanas aizliegums, arī šogad bija kravas ar precēm, kurām muitas procedūra bija sākta nevis Latvijā, bet gan kādā citā ES dalībvalstī - no...