KLIENTU IZPĒTE, SANKCIJAS

Jautājums: Kā skaidrot, vai ārpakalpojumu grāmatveža klients ir saistīts ar politiski nozīmīgām personām? Ārpakalpojumu grāmatvežiem kā vieniem no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, uzsākot darījuma attiecības ar klientu, ir jānoskaidro arī tas, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai šādas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona, skaidro Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Ar politiski nozīmīgām personām saistīti dažādi paaugstināti riski (publiskas varas izmantošana privātam labumam, korupcija, utt.). Likumā sniegta plaša politiski nozīmīgas personas definīcija, taču svarīgākā pazīme šādai personai - tā Latvijā, citā ES valstī vai trešajā valstī ieņem vai (iepriekšējo 12 mēnešu laikā) ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu (ministrs, deputāts, mērs, politiskas partijas valdes loceklis, tiesnesis, vēstnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, u.c.). Savukārt politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļi ir laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona,...

Jautājums: Kā noskaidrot/pārbaudīt patieso labuma guvēju ārvalsts uzņēmumam? Atbild Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste: "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums nosaka, ka, lai pārbaudītu patiesos labuma guvējus (vai citas personas), ir jāizmanto uzticams un neatkarīgs avots. Par šādiem avotiem tiek uzskatīti attiecīgo valstu reģistri (mūsu Uzņēmumu reģistra analogi). Eiropas Savienības valstu reģistros to ir vienkāršāk izdarīt. Piemēram, Igaunijas uzņēmumu reģistrā informāciju par patieso labuma guvēju var saņemt uzreiz un attālināti - pagaidām gan vēl par to ir jāmaksā, taču maksa ir ļoti simboliska - viens eiro. Tāpat plānots, ka no 2021. gada darbosies ES apvienotā datu bāze, kurā būs pieejama informācija no visu dalībvalstu reģistriem. Ja runājam par citām jurisdikcijām, jāņem vērā, ka likums paredz iespēju noskaidrot informāciju par patiesajiem labuma guvējiem arī patstāvīgi. Likums nedefinē, tieši kādā veidā likuma subjekts noskaidro patieso labuma guvēju ārzemju uzņēmumam, bet...

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 6. pantu, ir četri galvenie klientu riska faktori (klienta risks, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai; valsts un ģeogrāfiskais risks; klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks; pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risks). Lai novērtētu šos riska faktorus, jāiegūst informācija par klientu. To jādara klienta izpētes ietvaros, atgādina Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consulting valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. "Grāmatveži kā neviens cits zina savus klientus un to darbību. Uzdevums ir šīs zināšanas formalizēt un dokumentēt tā, lai izpildītu likuma prasības," saka eksperte. Klienta izpēti var sadalīt divos posmos - sākotnējā un turpmākā izpēte. Sākotnējās izpētes ietvaros jāveic klienta identificēšana, patiesā labuma guvēja noskaidrošana, sankciju sarakstu un politiski nozīmīgas personas statusa pārbaudīšana, darījuma attiecību mērķa noskaidrošana, informācijas iegūšana par klienta saimniecisko vai profesionālo darbību un...

Iepriekšējā rakstā (skat. arī žurnāla “Bilance”2020. gada jūnija (462.) numuru) tika apkopoti galvenie iekšējās kontroles elementi, risku izvērtējums attiecībā uz iekšējo kontroli un iekšējās kontroles dokumentācija. Visu iepriekš apkopoto svarīgi ievērot jebkurā organizācijas darbības procesā. Raksta turpinājumā par iekšējās kontroles nepieciešamību un funkcijām dažādos organizāciju darbības procesos. Iekšējā kontrole iepirkuma ciklā Nozīmīgākie riski iepirkuma ciklā: kukuļi vai citas dāvanas, ja preces pērk pie konkrētā pārdevēja; par daudz vai par maz iepirktas preces; iepirktas preces par augstāku cenu; iepirktas sliktas kvalitātes preces; netiek izmantotas atlaides; tiek veikta samaksa par precēm, kas nav saņemtas. Lai izvairītos no šiem riskiem iepirkuma ciklā, jāievēro: normatīvo aktu prasības; organizējot iepirkumus, jāizvēlas konkursa procedūra vai jālieto cenu aptaujas politika; pasūtījumi, kā arī cita iepirkuma cikla dokumentācija jānoformē rakstiski; personai, kas veic iepirkumu, ir jābūt atļaujai to veikt (autorizācijai); jānodrošina pasūtījuma pārraudzīšana un kvalitātes kontrole; pienākumu norobežošana; četru acu principa pielietošana. Iepirkuma pasūtīšanas procesā: jānosaka, kuri piegādātāji var piegādāt...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) apkopojis aktuālo informāciju un tendences par Covid-19 krīzes un valstī noteiktā ārkārtas stāvokļa radītajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) un terorisma finansēšanas (TF) riskiem, apvienojot starptautisko organizāciju, t.sk., Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force jeb FATF), sadarbības partneru un analogu ārvalstu dienestu, kā arī FID praksē gūto informāciju. Publicējam ieskatu šajās rekomendācijās. NILL riski Covid pandēmija ir izraisījusi ievērojamu pieprasījumu pēc medicīniskajām precēm Covid profilaksei, turklāt būtiskā pieprasījuma pieauguma dēļ novērojams šādu preču trūkums, kā arī neadekvāts cenas piedāvājums un nereti kritiski zema piegādātās vai piedāvātās preces kvalitāte. Ievērojot minēto, valdība, reaģējot uz Covid pandēmiju un tās radītajām sekām, ir lēmusi par normatīvā regulējuma prasību samazināšanu publisko iepirkumu jomā, proti, regulējums paredz, ka konkrētiem subjektiem – valsts kapitālsabiedrībām, stacionārajām ārstniecības iestādēm u.c. dienestiem un iestādēm, iegādājoties Covid ierobežošanai nepieciešamās preces un pakalpojumus, ir atļauts nepiemērot Publisko iepirkumu likumā noteiktās prasības. Papildus iepriekš minētajam, valdība ir nodrošinājusi...

Atgādinām, ka 1. jūlijā stājušies spēkā Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumi Nr. 210 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām". Tie attiecas uz starpniekiem jeb personām, kuras sniedz nodokļu maksātājiem konsultācijas saistībā ar pārrobežu shēmu ieviešanu, kā arī uz nodokļu maksātājiem, uz kuriem attiecas attiecīgā pārrobežu shēma, un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Noteikumos ietverti kritēriji, kuriem izpildoties, informācija par attiecīgo pārrobežu shēmu ir jāsniedz VID. Pamatā kritēriji raksturo shēmas, kuru rezultātā, izmantojot dažādu valstu regulējuma atšķirības, nodokļu maksātājs iegūst nodokļu priekšrocības, kādas parasti tieši nav paredzētas attiecīgo valstu regulējumā. Informācijas sniegšanas pienākums primāri attieksies uz starpnieku, piemēram, nodokļu konsultantu, ārpakalpojuma grāmatvedi u.tml., bet, ja tāda nebūs, tad uz nodokļu maksātāju, uz kuru attiecas pārrobežu shēma. Noteikumi arī paredz regulējumu gadījumam, kad ir vairāki starpnieki vai attiecīgie nodokļu maksātāji. Automātisko informācijas apmaiņu veiks VID, reizi ceturksnī darot pieejamu tā saņemto informāciju pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentām iestādēm. Tāpat...

Saistībā ar COVID-19 izplatību dalībvalstīm tiek piešķirtas tiesības pagarināt termiņus, kas saistīti ar ziņojumu sniegšanas uzsākšanu par pārrobežu nodokļu shēmām. To paredz Eiropas Savienības Padomes Direktīva (ES) 2020/876 (2020. gada 24. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES, lai risinātu steidzamo nepieciešamību Covid-19 pandēmijas dēļ atlikt konkrētus termiņus informācijas iesniegšanai un apmaiņai nodokļu jomā. Finanšu ministrija informē, ka ir sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos, lai izmantotu tiesības, kas paredzētas jaunajā direktīvā. Grozījumus tuvākajā laikā plānots izskatīt valdības sēdē. Saistībā ar ziņojumu sniegšanu par pārrobežu shēmām paredzēts par sešiem mēnešiem pagarināt: termiņu ziņojumu sniegšanai par tām ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras darītas pieejamas īstenošanai, ir gatavas īstenošanai vai ir uzsākts to īstenošanas pirmais posms laika periodā no 2018. gada 25. jūnija līdz 2020. gada 30. jūnijam. Tādējādi termiņš tiks pagarināts no 2020. gada 31. augusta līdz 2021. gada 28. februārim; termiņu, ar kuru sāk rēķināt 30 dienu ziņošanas periodu tām ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras darītas pieejamas...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma(turpmāk — NILLTPFN likums) subjektu pienākums ir izveidot iekšējās kontroles sistēmu (turpmāk — IKS). Pamatnoteikums efektīvas IKS izveidošanai — pareizs risku novērtējums, kas ļauj ieviest atbilstošus risku mazināšanas un pārvaldīšanas pasākumus. Tas aizsargā NILLTPFN likuma subjektu no iespējamības būt iesaistītam vai izmantotam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma un proliferācijas finansēšanā, sankciju pārkāpšanā vai apiešanā, zaudēt reputāciju un saņemt uzraudzības institūciju soda sankcijas. Prakse rada, ka risku novērtējumā NILLTPFN likuma subjektiem ir daudz jautājumu un neskaidrību. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, «ka uzraudzības pasākumu rezultātā visbiežāk identificētie pārkāpumi ir šādi: NILLTPF risku novērtējuma neesamība, ietekmējot arī IKS izveidošanas un piemērošanas atbilstību un efektivitāti, un klienta NILLTPF risku novērtēšanas nepilnības». Šajā rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar savai darbībai un klientiem piemītošo risku novērtējumu, kas jāveic ārpakalpojumu grāmatvežiem, nodokļu konsultantiem, neatkarīgiem juristiem un citiem profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir NILLTPFN likuma un...

Šajā rakstā apkopoti galvenie iekšējās kontroles elementi, risku izvērtējums attiecībā uz iekšējo kontroli un iekšējās kontroles dokumentācija. Nākamajā rakstā — par iekšējās kontroles nepieciešamību un funkcijām dažādos organizācijas darbības procesos. Kāpēc ir svarīga iekšējā kontrole Iekšējā kontrole ir process, kas vērsts uz organizācijas mērķu sasniegšanu, un instruments, ko darbinieki var izmantot organizācijas risku mazināšanai. Tāpēc vadībai ir jāpievērš uzmanība iekšējās kontroles izveidei, jo tā sniegs iespēju laikus novērtēt organizācijas riskus, draudus, vājās un stiprās puses un laikus rīkoties, lai mazinātu konkrētu risku. Pat vismazākās aizdomas par neefektīvu līdzekļu izmantošanu var negatīvi ietekmēt sabiedrības uzticēšanos organizācijām. Organizācijām ir jāspēj pierādīt, ka līdzekļi tiek tērēti paredzētajiem mērķiem un labi pārvaldīti. Tāpat tām jābūt atklātām — ja stingrās prasības dažkārt netiek izpildītas, tad jāsniedz detalizēta informācija, kā konstatētās nepilnības tiek novērstas. Kontrole ļauj mazināt izmaksas, palielinot resursu izmantošanas lietderīgumu un produktivitāti, pilnveidot drošību, padarīt caurskatāmāku pārvaldību, novērst nesankcionētu mantas un finanšu līdzekļu izmantošanu. Ja iekšējā...

Šī gada 1. jūlijā spēkā stāsies Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) grozījumi, kas paredz speciālu kartību informācijas apmaiņai starp valsts iestādēm un likuma subjektiem, piemēram, ārpakalpojumu grāmatvežiem, zvērinātiem advokātiem, maksātnespējas administratoriem, bankām u.c. Uzņēmumu reģistrs ir sagatavojis skaidrojumu par ziņošanas par neatbilstošu informāciju par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) pienākumu un informācijas apmaiņas starp publisko un privāto sektoru kārtību. Ziņošanas nosacījumi pēc 01.07.2020. Atgādinām, ka likuma subjekti noteikti NILLTPFN likuma 3.pantā: 1) kredītiestādes; 2) finanšu iestādes; 3) ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības; 4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai...

Uz risku balstīta pieeja (angļ. valodā risk - based approach) ir noteikta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 1. rekomendācijā un ir pamatnoteikums efektīvas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveidošanai. Prakse rada, ka risku novērtējuma veikšanā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem, tostarp grāmatvežiem, ir daudz jautājumu un neskaidrības. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudēs arī visbiežāk identificētie pārkāpumi saistīti ar risku novērtējuma neesamību vai to nekorekto veikšanu, norāda Mg. oec., Jeļena Marjasova, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste un SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, kurai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze korporatīvo finanšu jomā. Viņa arī konsultē NILLTPF novēršanas un sankciju risku pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu (IKS) jautājumos – IKS izveidošana, aktualizēšana, audits. Klientiem piemītošā riska novērtējums ir viens no pamatuzdevumiem, kuru jāizpilda klientu izpētes laikā. Tas ir priekšnoteikums tam, lai: a) pieņemtu lēmumu par klienta akceptēšanu vai neakceptēšanu; b) noteiktu turpmākās klienta izpētes un darījumu uzraudzības...

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen prezentēja savu redzējumu par šogad svarīgākajām juridiskajām aktualitātēm biznesa un nodokļu jomā. Turpinājums. Sākumu rakstam lasīt šeit. OECD pieprasa stingrāk izvērtēt uzņēmumu atbildību pārrobežu korupcijas lietās Korupcija ir kļuvusi par valsts mēroga problēmu, neaprobežojoties tikai ar vietējo līmeni. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā ziņojumā kritizēta Latvijā īstenotā cīņa pret pārrobežu kukuļošanu un izteiktas 44 rekomendācijas prasību izpildei. Paredzamas būtiskas reformas, kas var būt vērstas pret juridiskajām personām, kas iesaistītas korupcijā, seminārā informēja Sorainen vadošā partnere, zvērināta advokāte Viktorija Jarkina. OECD secinājis, ka notiesāšanas līmenis Latvijā ir daudz zemāks par reālo finanšu noziegumu apmēru valstī (naudas atmazgāšana, kukuļošana un nodokļu mahinācijas). Līdz ar to, kā konstatē OECD, Latvijā nepietiekami strādā un nav pilnībā ieviests soda neizbēgamības princips pār juridiskām un fiziskām personām, kas iesaistītas ārvalstu amatpersonu kukuļošanas shēmās. Interesanti, ka OECD rekomendācijās pat konstatētas neatbilstības Latvijas normatīvajā regulējumā — kukuļošanas definīcijas neatbilstība Pretkukuļošanas konvencijas mērķiem un definīcijai....

Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, kas stājās spēkā 2019. gada 17. decembrī, paredz atteikties no ziņojumiem par neparastiem darījumiem un ieviest pienākumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem sniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem. Jaunajos noteikumos Nr.408 svītrota sadaļa par neparasta darījuma pazīmēm, kā arī ir precizētas noteikumu pielikumā pievienotās veidlapas ar likuma subjekta ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu (informācija par klienta kontu, līdzekļu atlikumu, klienta ekonomisko darbību, patieso labuma guvēju, klienta grupu, klienta piesaistītāju, klienta īpašniekiem un ziņojumā iekļauto personu saistību ar politiski nozīmīgu personu). Ziņojumam tiek pievienoti klienta izpētes dokumenti un klienta darījumu izpētes dokumenti. Tāpat ziņojuma veidlapā paredzēti lauki informācijas norādīšanai par iespējamo noziedzīgo nodarījumu un konstatētajām darbībām, kas raksturo attiecīgo tipoloģiju. Ziņojuma veidlapas papildu lauki par klienta izpētes informāciju aizpildāmi tikai par ziņojuma iesniedzēja klientu. Ziņojumā ietverami visi savstarpēji saistīti...

Drīzumā galīgajā lasījumā tiks pieņemti kārtējie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kuros formulēti jauni pienākumi noteiktām nodokļu maksātāju grupām. Likuma grozījumos noteikts, ka, iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par pārrobežu shēmām, kuras saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu tiešo nodokļu jomā. Kāpēc grozījumi tiek pieņemti? Ziņošanas pienākums noteikts ES Padomes direktīvā 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza direktīvu 2011/16/ES. Tajā noteikts, ka dalībvalstis, vēlākais, līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Direktīvā minētos noteikumus valstīm jāsāk piemērot no 2020. gada 1. jūlija. Līdz ar to Latvijai kā vienai no ES dalībvalstīm ir saistošas šīs direktīvas normas. Kā rakstīts likumprojekta anotācijā, kopš 2016. gada, kad tika publiskoti tā saucamie Panamas dokumenti, ir aktualizējies jautājums par nodokļu konsultantu, banku...

Veicot neatkarīgus auditus, kurus prasa Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk — NILLTPFN likums), lai pārbaudītu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību, bieži vien ir sastopamas situācijas, kad NILLTPFN likuma subjekta darbiniekiem grūtības sagādā klienta izpēte. Apmācību laikā arī tiek saņemti daudzi jautājumi, kas saistīti ar klienta identifikāciju, patiesā labuma guvēja noskaidrošanu, veicamo darbību secību un klienta lietas kārtošanu. Ar klienta izpēti saistītie jautājumi rodas ne vien atsevišķiem NILLTPFN likuma subjektiem, bet sektoram kopumā. To apliecina arī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) pārbaudes, kurās VID arvien biežāk konstatē, ka «nav veikta un dokumentēta klienta identifikācija, nav noskaidrots klienta patiesais labuma guvējs un tā piederība politiski nozīmīgas personas statusam, nav veikta savlaicīga klienta izpēte», un par to piemēro soda sankcijas. Šajā rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar klienta sākotnējo izpēti, kas jāveic nefinanšu sektora NILLTPFN likuma subjektiem. Klienta izpētes nepieciešamība un veicamie pasākumi Klienta izpēte un «Pazīsti...