KLIENTU IZPĒTE, SANKCIJAS

Atgādinām, ka 1. jūlijā stājušies spēkā Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumi Nr. 210 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām". Tie attiecas uz starpniekiem jeb personām, kuras sniedz nodokļu maksātājiem konsultācijas saistībā ar pārrobežu shēmu ieviešanu, kā arī uz nodokļu maksātājiem, uz kuriem attiecas attiecīgā pārrobežu shēma, un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Noteikumos ietverti kritēriji, kuriem izpildoties, informācija par attiecīgo pārrobežu shēmu ir jāsniedz VID. Pamatā kritēriji raksturo shēmas, kuru rezultātā, izmantojot dažādu valstu regulējuma atšķirības, nodokļu maksātājs iegūst nodokļu priekšrocības, kādas parasti tieši nav paredzētas attiecīgo valstu regulējumā. Informācijas sniegšanas pienākums primāri attieksies uz starpnieku,...

Saistībā ar COVID-19 izplatību dalībvalstīm tiek piešķirtas tiesības pagarināt termiņus, kas saistīti ar ziņojumu sniegšanas uzsākšanu par pārrobežu nodokļu shēmām. To paredz Eiropas Savienības Padomes Direktīva (ES) 2020/876 (2020. gada 24. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES, lai risinātu steidzamo nepieciešamību Covid-19 pandēmijas dēļ atlikt konkrētus termiņus informācijas iesniegšanai un apmaiņai nodokļu jomā. Finanšu ministrija informē, ka ir sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos, lai izmantotu tiesības, kas paredzētas jaunajā direktīvā. Grozījumus tuvākajā laikā plānots izskatīt valdības sēdē. Saistībā ar ziņojumu sniegšanu par pārrobežu shēmām paredzēts par sešiem mēnešiem pagarināt: termiņu ziņojumu sniegšanai par tām ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras darītas pieejamas īstenošanai,...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma(turpmāk — NILLTPFN likums) subjektu pienākums ir izveidot iekšējās kontroles sistēmu (turpmāk — IKS). Pamatnoteikums efektīvas IKS izveidošanai — pareizs risku novērtējums, kas ļauj ieviest atbilstošus risku mazināšanas un pārvaldīšanas pasākumus. Tas aizsargā NILLTPFN likuma subjektu no iespējamības būt iesaistītam vai izmantotam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma un proliferācijas finansēšanā, sankciju pārkāpšanā vai apiešanā, zaudēt reputāciju un saņemt uzraudzības institūciju soda sankcijas. Prakse rada, ka risku novērtējumā NILLTPFN likuma subjektiem ir daudz jautājumu un neskaidrību. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, «ka uzraudzības pasākumu rezultātā visbiežāk identificētie pārkāpumi ir šādi:...

Šajā rakstā apkopoti galvenie iekšējās kontroles elementi, risku izvērtējums attiecībā uz iekšējo kontroli un iekšējās kontroles dokumentācija. Nākamajā rakstā — par iekšējās kontroles nepieciešamību un funkcijām dažādos organizācijas darbības procesos. Kāpēc ir svarīga iekšējā kontrole Iekšējā kontrole ir process, kas vērsts uz organizācijas mērķu sasniegšanu, un instruments, ko darbinieki var izmantot organizācijas risku mazināšanai. Tāpēc vadībai ir jāpievērš uzmanība iekšējās kontroles izveidei, jo tā sniegs iespēju laikus novērtēt organizācijas riskus, draudus, vājās un stiprās puses un laikus rīkoties, lai mazinātu konkrētu risku. Pat vismazākās aizdomas par neefektīvu līdzekļu izmantošanu var negatīvi ietekmēt sabiedrības uzticēšanos organizācijām. Organizācijām ir jāspēj pierādīt, ka...

Šī gada 1. jūlijā spēkā stāsies Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) grozījumi, kas paredz speciālu kartību informācijas apmaiņai starp valsts iestādēm un likuma subjektiem, piemēram, ārpakalpojumu grāmatvežiem, zvērinātiem advokātiem, maksātnespējas administratoriem, bankām u.c. Uzņēmumu reģistrs ir sagatavojis skaidrojumu par ziņošanas par neatbilstošu informāciju par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) pienākumu un informācijas apmaiņas starp publisko un privāto sektoru kārtību. Ziņošanas nosacījumi pēc 01.07.2020. Atgādinām, ka likuma subjekti noteikti NILLTPFN likuma 3.pantā: 1) kredītiestādes; 2) finanšu iestādes; 3) ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas...

Uz risku balstīta pieeja (angļ. valodā risk - based approach) ir noteikta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 1. rekomendācijā un ir pamatnoteikums efektīvas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveidošanai. Prakse rada, ka risku novērtējuma veikšanā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem, tostarp grāmatvežiem, ir daudz jautājumu un neskaidrības. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudēs arī visbiežāk identificētie pārkāpumi saistīti ar risku novērtējuma neesamību vai to nekorekto veikšanu, norāda Mg. oec., Jeļena Marjasova, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste un SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, kurai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze korporatīvo finanšu jomā. Viņa...

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen prezentēja savu redzējumu par šogad svarīgākajām juridiskajām aktualitātēm biznesa un nodokļu jomā. Turpinājums. Sākumu rakstam lasīt šeit. OECD pieprasa stingrāk izvērtēt uzņēmumu atbildību pārrobežu korupcijas lietās Korupcija ir kļuvusi par valsts mēroga problēmu, neaprobežojoties tikai ar vietējo līmeni. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā ziņojumā kritizēta Latvijā īstenotā cīņa pret pārrobežu kukuļošanu un izteiktas 44 rekomendācijas prasību izpildei. Paredzamas būtiskas reformas, kas var būt vērstas pret juridiskajām personām, kas iesaistītas korupcijā, seminārā informēja Sorainen vadošā partnere, zvērināta advokāte Viktorija Jarkina. OECD secinājis, ka notiesāšanas līmenis Latvijā ir daudz zemāks par reālo finanšu noziegumu apmēru valstī...

Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, kas stājās spēkā 2019. gada 17. decembrī, paredz atteikties no ziņojumiem par neparastiem darījumiem un ieviest pienākumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem sniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem. Jaunajos noteikumos Nr.408 svītrota sadaļa par neparasta darījuma pazīmēm, kā arī ir precizētas noteikumu pielikumā pievienotās veidlapas ar likuma subjekta ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu (informācija par klienta kontu, līdzekļu atlikumu, klienta ekonomisko darbību, patieso labuma guvēju, klienta grupu, klienta piesaistītāju, klienta īpašniekiem un ziņojumā iekļauto personu saistību...

Drīzumā galīgajā lasījumā tiks pieņemti kārtējie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kuros formulēti jauni pienākumi noteiktām nodokļu maksātāju grupām. Likuma grozījumos noteikts, ka, iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par pārrobežu shēmām, kuras saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu tiešo nodokļu jomā. Kāpēc grozījumi tiek pieņemti? Ziņošanas pienākums noteikts ES Padomes direktīvā 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza direktīvu 2011/16/ES. Tajā noteikts, ka dalībvalstis, vēlākais, līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas...

Veicot neatkarīgus auditus, kurus prasa Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk — NILLTPFN likums), lai pārbaudītu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību, bieži vien ir sastopamas situācijas, kad NILLTPFN likuma subjekta darbiniekiem grūtības sagādā klienta izpēte. Apmācību laikā arī tiek saņemti daudzi jautājumi, kas saistīti ar klienta identifikāciju, patiesā labuma guvēja noskaidrošanu, veicamo darbību secību un klienta lietas kārtošanu. Ar klienta izpēti saistītie jautājumi rodas ne vien atsevišķiem NILLTPFN likuma subjektiem, bet sektoram kopumā. To apliecina arī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) pārbaudes, kurās VID arvien biežāk konstatē, ka «nav veikta un dokumentēta klienta identifikācija,...

Patiesā labuma guvēja definīcija Patiesā labuma guvēja definīcija minēta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFNL) 1. panta 5. punktā. Minētā norma ir sadalīta divās daļās, proti, a) apakšpunktā noteikti kritēriji, lai fizisko personu atzītu par patieso labuma guvēju juridiskā personā, savukārt b) apakšpunktā juridiskā veidojumā, piemēram, nodibinājumā. Ņemot vērā, ka izplatītākajam juridisko personu veidam — sabiedrībām ar ierobežotu atbildību piemērojams tieši normas a) apakšpunkts, turpmākajā rakstā tiks veikta tieši šīs patiesā labuma guvēja definīcijas daļas padziļinātāka analīze. NILLTPFNL 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona,...

Ārpakalpojumu grāmatvedis jaunajā cīņas ar finanšu noziegumiem paradigmā tiek uztverts kā viens no "vārtsargiem" jeb profesionāļiem, kuri potenciāli var saskarties ar informāciju par plānotiem vai jau notikušiem nelikumīgiem darījumiem. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Sandijs Vectēvs žurnāla BILANCE konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" skaidroja, tieši kādā veidā grāmatvežu pakalpojumi var tikt izmantoti tumšajiem mērķiem, sniedzot arī dažus piemērus, kam šādās situācijās jāpievērš uzmanība un kā jārīkojas.  Shēmas un to pasūtītāji Bieži tiekot konstatēti gadījumi, kad grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs palīdz nerezidentam - fiziskai personai - reģistrēt Latvijā saimniecisko darbību, tādā veidā palīdzot tam kļūt par...

Šā gada 17. decembrī stāsies spēkā Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, kas paredz atteikties no ziņojumiem par neparastiem darījumiem un ieviest pienākumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem iesniegt sliekšņa deklarācijas. Sliekšņa deklarācijas pamatbūtība ir sniegt ziņas par faktu, kā konstatēšanai nav nepieciešama papildu analīze. Sliekšņa deklarācijas būs iesniedzamas elektroniski, aizpildot veidlapu tiešsaistes formā vietnē fid.gov.lv. Kā šādas sliekšņa deklarācijas iesniedzamas, to attiecīgi noteic Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 407 “Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un...

No 22. novembra stājušies spēkā Ministru kabineta 2019. gada 19. novembrī noteikumi Nr. 530 “Noteikumi par veidlapas paraugu ziņojumam par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā”. Tie attiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kas ziņo par iespējamiem pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) jomā, valsts institūcijām un profesionālajām organizācijām, kas veic Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likuma) prasību izpildes uzraudzības un kontroles pasākumus un izskata ziņojumus par pārkāpumiem NILLTPFN jomā. 2019.gada 29.jūnijā stājās spēkā grozījumi NILLTPFN likumā, kas cita...

Ņemot vērā uzraudzības ietvaros konstatētās problēmas tiesību aktu piemērošanā, veicot patieso labuma guvēju (PLG) noskaidrošanu un atbilstības pārbaudi, Finanšu un kapitāla tirgus komisija secinājusi, ka papildu skaidrojums ir nepieciešams saistībā ar valsts un pašvaldību uzņēmumu, biedrību un starptautisko uzņēmumu ar sarežģītu īpašnieku struktūru PLG noteikšanu. Ir novēroti gadījumi, kad Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – LR UR) nereģistrē uzņēmuma PLG, ja juridiska persona iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka PLG noskaidrot nav iespējams. Ir izdalāms arī jautājums par rīcību gadījumos, kad likuma subjekta noskaidrotais PLG neatbilst LR UR reģistrētajam PLG. Ņemot vērā minēto, Komisija sniedz šādu viedokli. Veidi, kādos jāpārliecinās par...