KLIENTU IZPĒTE, SANKCIJAS

Ilustrācija: © Омурали Тойчиев – stock.adobe.com Uzņēmumu reģistrs (UR) veidos jaunu reģistru, kurā apkopos ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā arī trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktiskajiem īpašniekiem, paredz Ministru kabineta 24. oktobra sēdē atbalstītie grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas gan vēl būs jāpieņem Saeimā. Likumprojekts paredz nodrošināt ziņu par patiesajiem labuma guvējiem apkopošanu UR vestajos reģistros, to tādējādi attiecinot uz visiem juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem. Likumdevējs konstatējis, ka esošā informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācija nenodrošina efektīvu tieši izveidota trasta vai cita juridiskā veidojuma informācijas reģistrāciju par to faktiskajiem īpašniekiem, līdz ar to Latvijā būtu izveidojams Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrs, kuru vestu UR, un kurā tiktu reģistrēta informācija par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem, tostarp, par šāda veidojuma dibinātāju, pilnvarnieku (pārvaldnieku), pārraudzītāju (ja tāds ir), labuma guvējiem vai labumu guvēju kategorijām un citām fiziskajām personām, kuras īsteno kontroli pār juridisko veidojumu. Ja iesniegtās...

Saeima 21. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar tiem subjektiem, uz kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO dalībvalstu sankcijas. Plānots, ka UR tiktu uzdots veikt tiesību aktu, lēmumu, citu dokumentu un institūciju sniegtās informācijas analīzi par piemērotajām starptautiskajām, nacionālajām un NATO sankcijām kopsakarā ar UR vestajos reģistros iekļauto informāciju. Paredzēts, ka UR secinās noteikto sankciju attiecināšanu uz tiesību subjektiem, kas reģistrēti UR, un nodrošinās šo ziņu publisku pieejamību. “Paredzētie grozījumi ir nozīmīgi ne tikai, lai nodrošinātu sankciju izpildi, bet arī, lai pasargātu tos komersantus, kas, sadarbojoties ar citiem, nezināšanas dēļ var pārkāpt aizliegumus. Jo informācija tiks nodrošināta ātrāk, jo labāk,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Latvijai ir juridiski saistoši vairāki desmiti atšķirīgu sankciju režīmu pret vairāk nekā...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13.septembrī, pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, pret kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO dalībvalstu sankcijas. “Paredzētie grozījumi ir nozīmīgi ne tikai, lai nodrošinātu sankciju izpildi, bet arī, lai pasargātu tos komersantus, kas, sadarbojoties ar citiem, nezināšanas dēļ var pārkāpt aizliegumus. Jo informācija tiks nodrošināta ātrāk, jo labāk,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, Latvijai ir juridiski saistoši vairāki desmiti atšķirīgu sankciju režīmu pret vairāk nekā 30 valstīm, kas aptver Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas sankciju režīmus. Sankciju ievērošanas jautājumu īpaši aktuālu padara Latvijas ģeopolitiskā situācija un fakts, ka sankcijas ir noteiktas pret divām Latvijas kaimiņvalstīm – Baltkrieviju un Krieviju –, uz kurām attiecas gan finanšu, civiltiesiski un ieceļošanas, gan dažādu veidu sektorālie ierobežojumi, piemēram, tirdzniecības ierobežojumi...

Valdībā 8. augustā pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 210 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām", kas stājās spēkā 11. augustā. Ministru kabineta noteikumu grozījumi paredz atteikties no Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošā valsts informācijas sistēmu savietotāja datu izplatīšanas tīkla (turpmāk – DIT) kanāla, kuru līdz šim varēja izmantot, lai sniegtu informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām. Kopš 2021. gada DIT kanālu ir izmantojusi tikai viena komercbanka, norāda Finanšu ministrija, kas ir šo grozījumu autore. Vienlaikus šādus ziņojumus iespējams bija iesniegt arī alsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), līdz ar to EDS paliks kā vienīgais DAC6 ziņojumu iesniegšanas kanāls. DAC6 ir starptautiska līmeņa iniciatīva, kas ieviesta ar Eiropas Savienības Padomes 2018. gada 25. jūnija Direktīvu (ES) 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES, un pārņemta Latvijas normatīvajos aktos. Tā paredz, ka...

Latvijas Banka informē, ka ir papildinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2021. gada 21. decembra ieteikumus Nr. 169 "Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei" (tie ir zaudējuši spēku) un pārizdevusi tos ar jaunu nosaukumu – "Vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei" (turpmāk – vadlīnijas). Vadlīnijas sniegts finanšu iestādēm noderīgi skaidrojumi un praktiski piemēri noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveidei un klientu izpētei. Vadlīnijas ir praktiska rokasgrāmata finanšu iestādēm. To mērķis ir finanšu pakalpojumu pieejamība un vienota izpratne gan banku un finanšu iestāžu, gan uzrauga pusē par normatīvo aktu piemērošanu saistībā ar finanšu noziegumu novēršanu, kā arī par risku izvērtējumā balstītas pieejas ieviešanu. Vadlīnijas papildinātas ar maksājumu...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) no 2023. gada 1. augusta pāriet uz jaunu ziņošanas sistēmas goAML versiju. Jaunā sistēmas versija sekmēs FID darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, saņemot kvalitatīvāku un precīzāku informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijām. goAML sistēmas jaunajā versija 5.2. ir pielāgota globālajām tendencēm finanšu izlūkošanas jomā ar mērķi efektivizēt FID darbu, kā arī ļautu iegūt kvalitatīvākus datus tālākam darbam naudas atmazgāšanas lietu izmeklēšanā un sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām. goAML sistēmu izstrādājis Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (UNODC), un to izmanto vairāk nekā 60 pasaules valstīs. Ieguvumi, ieviešot goAML sistēmas jauno versiju: iespēja iesniegt precīzākus un strukturētākus ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem; jaunas funkcijas, piemēram, iespēja ziņot par virtuālo valūtu darījumiem un sankciju subjektiem; XML datnes formāta ziņojumu augšupielādēšana un labošana uzreiz goAML tīmekļvietnē; jauni ziņojuma lauki atbilstoši identificētajām jaunākajām vajadzībām ziņošanas jomā. 2023. gada 30. un 31. jūlijā tika veikti tehniskie sistēmas pārejas darbi,...

Jaunie sankciju regulas grozījumi, kas stājās spēkā 2023. gada 24. jūnijā, palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas, muitas iestādēm cīnīties pret sankciju apiešanu, uzsver Valsts ieņēmumu dienests (VID). Lai pēc iespējas samazinātu ierobežojošo pasākumu apiešanas risku, aizliegts tādu no ES eksportētu preču un tehnoloģiju tranzīts caur Krievijas teritoriju, kuras varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu. Tāpat aizliegts izmantošanai aviācijas vai kosmosa nozarē piemērotu preču un tehnoloģiju, kā arī reaktīvo dzinēju degvielas un degvielas piedevu tranzīts caur Krievijas teritoriju. Tā kā muitas kontroles punkti uz Latvijas sauszemes robežas ir to skaitā, kas ir visvairāk noslogotās robežšķērsošanas vietas uz ES ārējās robežas ar Krieviju, jaunie grozījumi, kas tapuši tostarp ar Latvijas atbalstu, ir ļoti gaidīts instruments muitai, kas strādā paaugstinātas slodzes apstākļos kopš Krievijas izraisītā kara sākuma. Aptuveni 70% no visiem kontroles pasākumiem, ko veic muita, pašlaik ir saistīti ar sankciju režīma piemērošanu. VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls norāda:...

Valdības sēdē 27. jūnijā atbalstīts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts „Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts”. Noteikumi stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā, tāpēc Finanšu ministrija (FM) aicina nodokļu maksātājus pievērst īpašu uzmanību arī darījumiem ar personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Britu Virdžīnu salu teritorijā, Kostarikas Republikā, Māršala Salu Republikā un Krievijas Federācijā. Patlaban spēkā esošie MK noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām nosaka, ka zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir Angiljas teritorija, ASV Guamas teritorija, ASV Samoa teritorija, ASV Virdžīnu salu teritorija, Bahamu Sadraudzība, Fidži Republika, Palau Republika, Panamas Republika, Samoa Neatkarīgā Valsts, Tērksas un Kaikosas salu teritorija, Trinidādas un Tobāgo Republika, Vanuatu Republika. Savukārt, lai nodrošinātu zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksta atbilstību 2023. gada 14. februārī aktualizētajam Eiropas Savienības (ES) sarakstam ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, tajā, papildu jau esošajām valstīm un teritorijām, tiek iekļautas Britu Virdžīnu...

Valdība 18. aprīlī apstiprināja Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumos Nr. 705 "Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem", kas veicinās starptautiski atzītas uz riska novērtējumu balstītas pieejas īstenošanu kredīta devēju un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju klientu izpētes procesā un risku novērtēšanā (jo zemāks ir klienta risks, jo mazāks ir izpētes apjoms, savukārt, jo augstāks klienta risks, jo izpētes apjoms ir lielāks). Grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā šā gada 1. jūnijā, lai komersanti varētu pielāgoties jaunajām prasībām. MK noteikumi Nr. 705 nosaka prasības patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) prasību ievērošanai. Līdz ar apstiprinātajiem grozījumiem MK noteikumu regulējums salāgots ar vairākiem 2019.-2022. gadā veiktajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļa legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – likums). Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs sniedz pakalpojumus saviem klientiem naftas produktu uzglabāšanai un pārkraušanai Rīgas brīvostas teritorijā. Iesniedzējs 2021. gada 15. aprīlī ir noslēdzis pakalpojumu līgumu ar Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmumu PPPPP par naftas produktu pieņemšanu un pārkraušanu eksportam un vagonu ekspedīcijai Latvijas Republikas teritorijā iesniedzēja terminālī. Pamatojoties uz noslēgto līgumu, iesniedzējs plāno sniegt pakalpojumus naftas produktu – vieglās naftas eļļas un vieglie naftas produkti, kas ietilpst Kombinētās nomenklatūras (KN) preču grupā 271012 un vidējās eļļas, kas ietilpst KN preču grupā 271019. Preču pārdevējs ir Krievijas uzņēmums PPP LLLLL; preču nosūtītājs: Krievijas uzņēmums ООО “СCCC”; pircējs/piegādātājs uz Latviju: PPPPPP. Naftas produktus plānots piegādāt uz iesniedzēja termināli pa dzelzceļu un/vai jūras transportu. Pēc naftas produktu saņemšanas un/vai uzglabāšanas iesniedzēja terminālī tos plānots nosūtīt ar jūras transportu uz trešajām valstīm un/vai Eiropas Savienības valstīm. Iesniedzēja jautājumi: Vai iesniedzējam atbilstoši starptautiskajiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības veikt noslēgtā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz uzziņas pieprasījuma iesniedzējas iesniegumā norādīto šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja vēlas iegādāties naftas produktus, izmantojot autotransportu un dzelzceļa transportu. Preces ražotājvalsts un eksporta valsts ir Krievijas Federācija. Ņemot vērā ieviestās sankcijas pret Krievijas Federāciju, naftas produktu imports no Krievijas Federācijas teritorijas ir aizliegts. Tomēr nosacījumos pastāv izņēmuma gadījumi aizliegumam importēt naftas produktus, saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2022/2367 (2022. gada 3. decembris), turpmāk – Regula, ar kuru veikti grozījumi Regulā (ES) 833/2014, Regulas 3.n pantu, 1. punktu, kur ir noteikts, ka preces imports ir iespējams, nepārsniedzot noteiktos preces cenas griestus. Sakarā ar to, ka šobrīd joprojām nav noteikti iegādei paredzēto produktu cenas griesti, iesniedzēja uzdeva VID šādus jautājumus: Vai ir iespējama naftas produktu ar kodu CN 27101942 (dīzeļdegviela) ievešana no Krievijas Federācijas teritorijas Latvijas Republikas teritorijā pēc 2023. gada 5. februāra sakarā ar cenas griestu nenoteikšanu? Vai ir iespējama naftas produktu ar kodu CN27101943 (dīzeļdegviela) ievešana...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par uzziņas pieprasījuma iesniegumā minēto šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja vēlās organizēt preces eksportu pircējam uz Krievijas Federāciju. Iesniedzēja lūdz VID Muitas pārvaldi atbilstoši kompetencei sniegt uzziņu, vai konkrētā prece ir iekļauta kādā no Krievijas Federācijai noteiktajām sankcijām atbilstoši Eiropas Padomes (ES) 2022. gada 6. oktobra Regulai 2022/1904, ar kuru groza Regulu (ES) 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā vai citam ārējam normatīvajam aktam, kas attiecas uz preču eksportu un to ierobežojumiem uz Krievijas Federāciju, proti, vai ir atļauts šīs preces eksports. Preces apraksts: NX-Y/D/K/0352P ar gaisu dzesējams šķidruma dzesētājs ar daļēju siltuma atgūšanu. VID atbildē norāda, ka preču tarifa klasifikācija Eiropas Savienībā (ES) tiek veikta saskaņā ar Padomes 1987. gada 23. jūlija regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (turpmāk – regula Nr. 2658/87), kas 2023. gadam tiek noteikta ar Komisijas 2022. gada 20....

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 17. novembrī izskatījusi lietu "SIA „Rodl & Partner” pret Valsts ieņēmumu dienestu" (lieta C-562/20, ECLI:EU:C:2022:883) par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību darbību (LESD) 267. pantam, ko Administratīvā rajona tiesa iesniegusi ar 2020. gada 12. oktobra lēmumu un kas EST reģistrēts 2020. gada 28. oktobrī. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV 2015, L 141, 73. lpp.), 13. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu, 14. panta 5. punktu, 18. pantu, 60. panta 1. un 2. punktu un III pielikuma 3. punkta b) apakšpunktu, kā arī par šīs direktīvas 14. panta 5. punkta...

Veicot pirmstiesas izmeklēšanu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šā gada augustā, pamatojoties uz VID Muitas pārvaldes sniegto informāciju, uzsāka kriminālprocesu par divu Latvijas uzņēmumu amatpersonu iespējamo Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu. Noskaidrots, ka divi Latvijas uzņēmumi iesaistījās darījumos ar Baltkrievijas Republikā reģistrētu uzņēmumu, pērkot un importējot Baltkrievijas izcelsmes preces, tādējādi pārkāpjot ES Padomes regulā Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, kura grozīta ar 2022. gada 2. marta regulu Nr. 2022/355, noteiktās sankcijas – iepirkt un importēt koksnes un tērauda izstrādājumus. VID Muitas pārvalde konstatēja, ka Latvijas Republikā no Baltkrievijas puses iebrauca transportlīdzeklis ar deklarētu Baltkrievijas izcelsmes kravu – saliekamas koka būvkonstrukcijas. Kravai pieteikta muitas procedūra – laišana brīva apgrozībā, noformējot importa deklarāciju. Kontroles pasākumu rezultātā radās aizdomas par nepareizi piemēroto preces kodu un muitas fiziskās kontroles rezultātā konstatēts, ka kravas nodalījumā atrodas sliežu ceļu gulšņi no koka...

Šā gada 8. novembrī spēkā stāsies Finanšu ministrijas sagatavotais un Saeimā 13. oktobrī gala lasījumā pieņemtais likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā", kas paredz uzraudzības un kontroles institūcijām pienākumu sniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram uzraudzības un kontroles institūcijas reģistrēto likuma subjektu un to darbinieku, kuri deleģēti paziņot par neatbilstošu informāciju, identificējošos datus, kontaktinformāciju un citu informāciju, kas Uzņēmumu reģistram nepieciešama paziņojumu sistēmas darbības nodrošināšanai un informācijas nodošanai Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā. Paredzēts ieviest arī jaunu pienākumu: ja kredītiestāde vai finanšu iestāde pēc savas iniciatīvas izbeigs darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus saskaņā ar klienta norādījumu pārskaitīs uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē vai uz norādīto norēķinu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, ja šāda rīcība atbilst ar minēto līdzekļu pārskaitīšanu saistīto risku novērtējumam, vai uz kontu, no kura naudas...