KLIENTU IZPĒTE, SANKCIJAS

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 10. jūnijā stājas spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kuri noteic administratīvo atbildību par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 eiro, kā arī noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem veic VID. Par minētajiem pārkāpumiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz 2000 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no 2000 līdz 6000 naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 16. panta otro daļu viena naudas soda vienība ir pieci eiro. Vienlaikus ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā stājas spēkā grozījumi Krimināllikuma 84. pantā un likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.1 pantā. Krimināllikuma...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) vērš uzmanību, ka Latvijā no 10. jūnija stājas spēkā būtiski grozījumi attiecībā uz atbildību par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Grozījumi paredz gan stingrākus kriminālsodus, gan jaunu administratīvās atbildības mehānismu, kā arī vienkāršotu ziņošanu par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uzdevums ir nodrošināt, ka sankciju pārkāpumi tiek sodīti ar efektīviem, samērīgiem un atturošiem no pārkāpumu izdarīšanas sodiem. Stiprinot bargu sodu pieeju smagiem noziedzīgiem nodarījumiem un vienlaikus paredzot administratīvās atbildības noteikšanu par mazāka apmēra pārkāpumiem, ir sperts nozīmīgs solis, lai efektivizētu visu iesaistīto institūciju darbu sankciju pārkāpšanas apkarošanai, noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, norādījis ģenerālprokurors Juris Stukāns. Šīs ir nozīmīgas izmaiņas, kuru galvenais mērķis ir atturēt no potenciālas sankciju pārkāpšanas, kā arī padarīt sankciju pārkāpšanas izmeklēšanu un sodīšanu ātrāku un efektīvāku. Vienlaikus saglabāta kriminālatbildība par finanšu sankciju pārkāpumiem, kā arī pārkāpumiem, kas saistīti ar precēm un pakalpojumiem, kas veicina Krievijas militārās agresijas turpināšanu pret Ukrainu, norādījis...

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis 20. maijā vienojās par 17. sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. Finanšu un izlūkošanas dienests (FID) aicina uzņēmējus uzmanīgi sekot līdzi izmaiņām, kas var ietekmēt darbību gan preču, gan pakalpojumu apritē. "Latvijā pastāv paaugstināts sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Lai pārliecinātos, ka sankcijas tiek izpildītas korekti - aicinām uzņēmējus neskaidru jautājumu gadījumā vērsties FID," pauda Paulis Iļjenkovs, FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos. Sankciju saraksts papildināts un tajā iekļautas 75 personas, tostarp no Ķīnas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un citām trešajām valstīm. Vēl sankcijas vērstas pret 28 fiziskām personām - tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kuri ar savu darbību pasliktinājuši cilvēktiesību situāciju Krievijā, tostarp ierobežojuši vārda un viedokļu brīvību. Sankciju režīms papildināts ar kritērijiem, kas ļaus vērsties pret aktīviem, ko izmanto Krievijas interesēs veiktās destabilizējošās darbībās, tajā skaitā pret kuģiem, kas bojā kritisko infrastruktūru. Tāpat paredzēta iespēja aizliegt pārraidīt vai citādi veicināt Krievijas propagandas kanālus ES. Papildu...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aizvadītajā gadā saņēma 5501 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, kas ir par aptuveni 10% mazāk nekā 2023. gadā, un 95 518 sliekšņa deklarācijas, kas ir par aptuveni 6% vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt par 49,72 miljoniem eiro FID pieņēmis lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku, liecina publiskotais FID 2024. gada darbības pārskats. Veiktās finanšu izlūkošanas rezultātā FID 2024. gadā tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī citām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienībām un Latvijas Bankai nodeva 517 ziņojumus, tai skaitā 109 kompetentās iestādes atzinumus, 323 informācijas zināšanai, kā arī 85 papildu ziņas FID arī norāda, ka, lai veicinātu iespējamu noziedzīgu nodarījumu savlaicīgu atklāšanu un atvieglotu ziņojumu iesniegšanu nefinanšu sektora Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) subjektiem, FID 2024. gadā izstrādāja un ieviesa atvieglotu ziņojumu iesniegšanas kārtību. Salīdzinot 2023. un 2024. gada identisku periodu, nefinanšu sektora iesniegto ziņojumu skaits ir palielinājies par 42%. Kopumā ziņojumi...

Ņemot vērā, ka ierobežojumi, ko paredz mērķētas finanšu sankcijas, jāpiemēro ne tikai tieši sankciju sarakstā iekļautām personām, bet arī attiecībā uz citām personām, kas ir sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis skaidrojumu “Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana”. Praksē tieši kontroles elementa novērtēšana ir viens no sarežģītākajiem mērķētu finanšu sankciju izpildes aspektiem, un papildu neskaidrības var radīt situācijas, kurās iespējamo kontroli īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona, jo īpaši tādās valsts pārvaldes sistēmās kā Krievijā un Baltkrievijā. FID atgādina, ka kritērijs, kas jāņem vērā, izvērtējot, vai juridiska persona atrodas sankciju sarakstā iekļautas personas īpašumā, ir tas, vai šai personai pieder 50% vai vairāk no juridiskās personas īpašumtiesībām vai tā ir tās daļu kontrolpaketes īpašnieks. Ja šis kritērijs ir izpildīts, tad tiek uzskatīts, ka juridiskā persona vai vienība atrodas citas personas vai vienības īpašumā. Tas nozīmē, ka pirms sadarbības uzsākšanas nepieciešams pārbaudīt, vai sadarbības partneris nav saistīts ar...

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli un nodrošinātu vienveidīgu un efektīvu sankciju izpildi Latvijā, kā arī īstenotu piemērotākos atbalsta pasākumus Latvijas uzņēmējiem, Finanšu izlūkošanas dienests kā nacionālā kompetentā institūcija starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos iniciēja sabiedriskās domas aptauju. 2024. gada nogalē veiktā aptauja par uzņēmēju izpratni un izaicinājumiem sankciju atbilstības nodrošināšanā atklāja, ka 79% uzņēmumu apzinās sankciju ierobežojumus. Analizējot rezultātus pa uzņēmumu grupām, secināts, ka sankciju ietekmi biežāk izprot un nepieciešamos atbilstības procesus ievieš lielāki uzņēmumi – tie, kuru darbinieku skaits pārsniedz 20, kā arī uzņēmumi ar apgrozījumu virs 3 miljoniem eiro. Tāpat augstāka izpratne un atbilstības nodrošināšanas prakse novērojama Rīgā reģistrētajos uzņēmumos. Savukārt mazāku uzņēmumu (10 līdz 19 darbinieki) ar apgrozījumu līdz 1 miljonam eiro vērtējumā nepieciešamība ieviest specifiskus procesus sankciju ievērošanai ir mazāk aktuāla. Aptaujas rezultāti atklāj augošo izpratni par sankciju ierobežojumiem uzņēmējdarbībā, gan arī norāda uz nepieciešamību turpināt izglītojošos pasākumus, īpaši mazāko uzņēmumu vidū, lai nodrošinātu vienotu un efektīvu sankciju...

Ministru kabineta sēdē 4. februāri izskatīti grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas saskaņo minēto likumu ar iepriekš pieņemtajiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, kas paredz, ka juridiskajām personām un juridiskajiem veidojumiem, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas, ir pienākums atklāt savus patiesos labuma guvējus pirms tiesību nostiprināšanas uz nekustamo īpašumu Latvijā. Šādu regulējumu plāno ieviest, lai palielinātu caurspīdīgumu un efektīvāk cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Arī tiem uzņēmumiem, kas nav reģistrēti Latvijas Uzņēmumu reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā, būs jāatklāj savus patiesos labuma guvējus. Iepriekš šāda prasība attiecās tikai uz juridiskajiem veidojumiem, kas uzsāk darījuma attiecības vai iegādājas īpašumus, taču tagad normatīvais regulējums aptvers arī gadījumus, kad ārvalstu juridiskie subjekti nostiprina īpašuma tiesības kā mantinieki vai ķīlas turētāji. Līdz ar to tiks aizpildīta esošā normatīvā plaisa, kas līdz šim ļāva noteiktiem uzņēmumiem iegūt īpašumus Latvijā, neatklājot patieso īpašnieku identitāti. Ārvalstu juridiskās personas netiks reģistrētas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros,...

Valsts drošības dienests (VDD) norāda, ka 2024. gadā būtiskus riskus turpināja radīt gan vietējo, gan ārvalstu uzņēmēju pārrobežu biznesa darījumi ar sankcijām pakļautajām precēm un pakalpojumiem austrumu virzienā. VDD veiktā informācijas analīze liecina, ka paaugstinātus sankciju pārkāpšanas riskus joprojām radīja sankcijām pakļauto preču tirdzniecība ar Centrālāzijas un Tuvo Austrumu reģiona valstīm, kuras nav ieviesušas tirdzniecības ierobežojumus ar Krieviju. 2024. gadā VDD saņēma 273 ziņojumus par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. 150 ziņojumi bija no bankām, 14 bija no fiziskām personām un seši – no juridiskām personām. Pārējos 103 ziņojumus VDD saņēma no valsts iestādēm, no kuriem lielākā daļa – 83 – bija no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID). Sankciju apiešanai negodprātīgi uzņēmēji turpināja slēpt biznesa darījumu patieso būtību un saiknes ar Krieviju. Uzņēmēji manipulēja ar informāciju par kravu faktisko sastāvu, izcelsmi vai gala saņēmēju, iesaistīja starpniekus ne tikai trešajās valstīs, bet arī Eiropā, kā arī izvēlējās sarežģītus un ekonomiski nepamatotus piegādes maršrutus un veidus. Lai...

Ņemot vērā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārejas noteikumu 8. punktā noteikto, ar mērķi nodrošināt, lai pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku vērsto starptautisko sankciju ietekmē neciestu personas, pret kurām sankcijas nav vērstas, kā arī ar mērķi samazināt administratīvo slogu, jo īpaši noteiktu maksājumu saņēmējiem, pret kuriem nav vērstas sankcijas, un attiecīgo maksājumu saņemšanai no sankcijām pakļautām personām ir objektīvs tiesiskais pamats Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2024. gada 27. decembrī ir izdevis lēmumu Nr. 13-1/147 “Par atļauto maksājumu noteikšanu” (turpmāk – lēmums), kas stājies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Lēmums ir izdots, pamatojoties uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 10. panta piekto daļu, kas paredz FID tiesības izdot vispārīgu administratīvo aktu izņēmumu piemērošanā sankciju izpildē. Lēmums noteic kategorijas maksājumiem, kuru veikšana sankcijām pakļautām fiziskajām un juridiskajām personām, kam ir piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana un aizliegums darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus (turpmāk – sankciju subjekti), ir...

Plaša mēroga starptautiskā operācijā iznīcina noziedzīgu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpnieku sindikātu; kopīgam darbam mobilizētas lielākās Latvijas tiesībaizsardzības iestādes. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas uzsāktā un izmeklētā kriminālprocesā Eiropas Prokuratūra (EPPO) Rīgā un Viļņā vada plaša mēroga operāciju pret noziedzīgu sindikātu, kas tiek turēts aizdomās par sarežģītu PVN krāpšanas shēmu saistībā ar elektronisko preču tirdzniecību. Operācija kopumā tika īstenota 16 valstīs, tajā skaitā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Operācijā tika iesaistīti dažādu valstu tiesībaizsardzības iestāžu 624 darbinieki, tai skaitā Latvijas VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes, Iekšējās drošības pārvaldes, Valsts policijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki. “Tikai apvienojot spēkus, neliedzot cits citam savas zināšanas, spējas un informāciju, mērķtiecīgi darbojoties vienotā starptautiskā komandā, ir iespējams paveikt tik ievērojamu darbu un dot tik spēcīgu triecienu noziedzīgajai pasaulei,” - atzīst VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Aigars Prusaks. Kā tika īstenota PVN krāpšanas shēma? Īstenotā krāpšana radījusi būtiskus...

Saeimā 2024. gada 19. septembrī tika pieņemti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likumā), kas stājās spēkā 22. oktobrī. Rakstā apskatītas būtiskākās izmaiņas, kuras šie grozījumi ievieš. Izņēmumi attiecībā uz grupas sabiedrībām sniegtiem pakalpojumiem Grozījumi precizē, ka par NILLTPFN likuma subjektiem netiks uzskatīti ārpakalpojumu grāmatveži, kad tie veic savas profesionālās darbības, darbojoties vienas grupas ietvaros. Savukārt grozījumi Grāmatvedības likumā, kas pieņemti 26. septembrī, paredz, ka šādiem uzņēmumiem turpmāk arī nebūs pienākuma saņemt ārpakalpojuma grāmatveža licenci Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Šīs izmaiņas samazinās atbilstības slogu uzņēmumu grupām, kuras organizē savu grāmatvedību tādējādi, ka viena grupas sabiedrība sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām grupas sabiedrībām, neiesaistot ārējus profesionālus grāmatvedības uzņēmumus. Papildus tam, ir paplašināta norma, saskaņā ar kuru par NILLTPFN likuma subjektiem netiek uzskatītas personas, kad tās sniedz finanšu pakalpojumus (kreditēšanu, finanšu līzingu, galvojumu izsniegšanu) grupas ietvaros. Līdz šim pastāvēja vairāki ierobežojumi norādītā izņēmuma piemērošanai, piemēram,...

Saeima 10. oktobrī pieņēma grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Tos izstrādājusi Ārlietu ministrija sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju, grozījumi stājās spēkā 2024. gada 1. novembrī. Likumā bija nepieciešams precizēt un novērst nepilnības, lai efektīvāk varētu piemērot un izpildīt Latvijas Republikas nacionālās un starptautiskās sankcijas, kā arī, lai pilnvērtīgi ievērotu ANO stratēģiju cīņā pret terorismu un terorisma finansēšanu, kā arī Finanšu darījumu darba grupas (FATF – Financial acton task force) izdotos starptautiskos standartus un rekomendācijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai. Likumā precizēti konkrēti termini un jēdzieni, lai tie atbilstu ANO terminoloģijai, ieviešot ANO sankcijas. Ar likuma grozījumiem papildinātas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) kā kompetentās institūcijas starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos pilnvaras ar tiesībām izdot vispārīgo administratīvo aktu attiecībā uz izņēmumu piemērošanu sankciju izpildē. Ar likuma grozījumiem FID iegūst tiesības pieprasīt un saņemt tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās...

Latvijas Banka ir pilnveidojusi vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveidei un klientu izpētei. Vadlīnijās ietvertā informācija aktualizēta atbilstoši regulējumam, tai skaitā, ņemot vērā kompetento iestāžu maiņu, precizēta sankciju sadaļa, kā arī atbilstoši aktuālajai situācijai vadlīnijās sniegti jauni piemēri. Vadlīnijas var izmantot arī citi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti, savu IKS aktualizēšanai. Vadlīnijās ietverta jauna nodaļa, kurā sniegti skaidrojumi un apkopoti labās prakses piemēri par to, kā kredītiestādēm un finanšu iestādēm identificēt un pārvaldīt riskus, sadarbojoties ar citām kredītiestādēm vai finanšu iestādēm (respondentiem) un nodibinot un uzturot korespondentattiecības. Vadlīnijas papildinātas ar nodaļu, kas sniedz valūtu tirdzniecības sabiedrībām specifiskus skaidrojumus par klientu izpētes procesa pielāgošanu to biznesa modelim. Izveidota arī jauna apakšnodaļa kredītiestādēm un finanšu iestādēm par to, kā efektīvi novērtēt un pārvaldīt riskus, kas var būt raksturīgi klientiem, kuru darījumi ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par aktuālo Finanšu ministrijas 22. oktobrī sastādīto atjaunoto zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, kas piemērojams, sākot ar 2024. gada 1. novembri. No aktuālā saraksta svītrotas Antigva un Barbuda. Līdz ar to no 1. novembra aktuālajā sarakstā ir iekļautas šādas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas: 1) Angiljas teritorija; 2) ASV Guamas teritorija; 3) ASV Samoa teritorija; 4) ASV Virdžīnu salu teritorija; 5) Fidži Republika; 6) Krievijas Federācija; 7) Palau Republika; 8) Panamas Republika; 9) Samoa Neatkarīgā Valsts; 10) Trinidādas un Tobāgo Republika; 11) Vanuatu. Vēršam uzmanību, ka Latvijas tiešo nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos ir noteikts speciāls nodokļa maksāšanas režīms (aizsargpasākumi) gadījumos, kad tiek veikti darījumi ar personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās. Minētie aizsargpasākumi paredz, piemēram, pienākumu ieturēt nodokli izmaksas brīdī, liegumu nodokļa bāzes samazināšanai attiecībā uz ienākumu, kas gūts no akciju atsavināšanas, darījumus...

Lai nodrošinātu efektīvu nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu un īstenošanu, tostarp cīņā pret terorismu un tā finansēšanu, Saeima 10. oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Grozījumi precizē, kā Eiropas Savienības (ES) sankcijas darbojas iepretim Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sankcijām. Tie nepieciešami, lai paātrinātu sankciju pārņemšanu, it īpaši attiecībā uz tām, kas vērstas cīņai pret terorismu un tā finansēšanu, atbildot uz deputātu jautājumiem, iepriekš Ārlietu komisijas sēdē pauda likumprojekta autori Ārlietu ministrijā. Izmaiņas vienādo nacionālo regulējumu ar ES un ANO pieņemto terminoloģiju. Tāpat grozījumi noteic tiesības Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) – Latvijas kompetentajai iestādei starptautisko un nacionālo sankciju ieviešanas jautājumos – piemērot izņēmumus sankciju izpildē. Tas nepieciešams, lai pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto starptautisko sankciju ietekmē neciestu personas, pret kurām tās nav vērstas, minēts likumprojekta anotācijā. FID paredzētas arī tiesības pieprasīt un saņemt tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai ir pienākums...