KLIENTU IZPĒTE, SANKCIJAS

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli un nodrošinātu vienveidīgu un efektīvu sankciju izpildi Latvijā, kā arī īstenotu piemērotākos atbalsta pasākumus Latvijas uzņēmējiem, Finanšu izlūkošanas dienests kā nacionālā kompetentā institūcija starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos iniciēja sabiedriskās domas aptauju. 2024. gada nogalē veiktā aptauja par uzņēmēju izpratni un izaicinājumiem sankciju atbilstības nodrošināšanā atklāja, ka 79% uzņēmumu apzinās sankciju ierobežojumus. Analizējot rezultātus pa uzņēmumu grupām, secināts, ka sankciju ietekmi biežāk izprot un nepieciešamos atbilstības procesus ievieš lielāki uzņēmumi – tie, kuru darbinieku skaits pārsniedz 20, kā arī uzņēmumi ar apgrozījumu virs 3 miljoniem eiro. Tāpat augstāka izpratne un atbilstības nodrošināšanas prakse novērojama Rīgā...

Ministru kabineta sēdē 4. februāri izskatīti grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas saskaņo minēto likumu ar iepriekš pieņemtajiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, kas paredz, ka juridiskajām personām un juridiskajiem veidojumiem, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas, ir pienākums atklāt savus patiesos labuma guvējus pirms tiesību nostiprināšanas uz nekustamo īpašumu Latvijā. Šādu regulējumu plāno ieviest, lai palielinātu caurspīdīgumu un efektīvāk cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Arī tiem uzņēmumiem, kas nav reģistrēti Latvijas Uzņēmumu reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā, būs jāatklāj savus patiesos labuma guvējus. Iepriekš šāda prasība attiecās tikai uz juridiskajiem veidojumiem, kas uzsāk darījuma attiecības...

Valsts drošības dienests (VDD) norāda, ka 2024. gadā būtiskus riskus turpināja radīt gan vietējo, gan ārvalstu uzņēmēju pārrobežu biznesa darījumi ar sankcijām pakļautajām precēm un pakalpojumiem austrumu virzienā. VDD veiktā informācijas analīze liecina, ka paaugstinātus sankciju pārkāpšanas riskus joprojām radīja sankcijām pakļauto preču tirdzniecība ar Centrālāzijas un Tuvo Austrumu reģiona valstīm, kuras nav ieviesušas tirdzniecības ierobežojumus ar Krieviju. 2024. gadā VDD saņēma 273 ziņojumus par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. 150 ziņojumi bija no bankām, 14 bija no fiziskām personām un seši – no juridiskām personām. Pārējos 103 ziņojumus VDD saņēma no valsts iestādēm, no kuriem lielākā daļa – 83 – bija...

Ņemot vērā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārejas noteikumu 8. punktā noteikto, ar mērķi nodrošināt, lai pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku vērsto starptautisko sankciju ietekmē neciestu personas, pret kurām sankcijas nav vērstas, kā arī ar mērķi samazināt administratīvo slogu, jo īpaši noteiktu maksājumu saņēmējiem, pret kuriem nav vērstas sankcijas, un attiecīgo maksājumu saņemšanai no sankcijām pakļautām personām ir objektīvs tiesiskais pamats Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2024. gada 27. decembrī ir izdevis lēmumu Nr. 13-1/147 “Par atļauto maksājumu noteikšanu” (turpmāk – lēmums), kas stājies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Lēmums ir izdots, pamatojoties uz Starptautisko un Latvijas Republikas...

Plaša mēroga starptautiskā operācijā iznīcina noziedzīgu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpnieku sindikātu; kopīgam darbam mobilizētas lielākās Latvijas tiesībaizsardzības iestādes. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas uzsāktā un izmeklētā kriminālprocesā Eiropas Prokuratūra (EPPO) Rīgā un Viļņā vada plaša mēroga operāciju pret noziedzīgu sindikātu, kas tiek turēts aizdomās par sarežģītu PVN krāpšanas shēmu saistībā ar elektronisko preču tirdzniecību. Operācija kopumā tika īstenota 16 valstīs, tajā skaitā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Operācijā tika iesaistīti dažādu valstu tiesībaizsardzības iestāžu 624 darbinieki, tai skaitā Latvijas VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes, Iekšējās drošības pārvaldes, Valsts policijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Saeimā 2024. gada 19. septembrī tika pieņemti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likumā), kas stājās spēkā 22. oktobrī. Rakstā apskatītas būtiskākās izmaiņas, kuras šie grozījumi ievieš. Izņēmumi attiecībā uz grupas sabiedrībām sniegtiem pakalpojumiem Grozījumi precizē, ka par NILLTPFN likuma subjektiem netiks uzskatīti ārpakalpojumu grāmatveži, kad tie veic savas profesionālās darbības, darbojoties vienas grupas ietvaros. Savukārt grozījumi Grāmatvedības likumā, kas pieņemti 26. septembrī, paredz, ka šādiem uzņēmumiem turpmāk arī nebūs pienākuma saņemt ārpakalpojuma grāmatveža licenci Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Šīs izmaiņas samazinās atbilstības slogu uzņēmumu grupām, kuras organizē savu grāmatvedību...

Saeima 10. oktobrī pieņēma grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Tos izstrādājusi Ārlietu ministrija sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju, grozījumi stājās spēkā 2024. gada 1. novembrī. Likumā bija nepieciešams precizēt un novērst nepilnības, lai efektīvāk varētu piemērot un izpildīt Latvijas Republikas nacionālās un starptautiskās sankcijas, kā arī, lai pilnvērtīgi ievērotu ANO stratēģiju cīņā pret terorismu un terorisma finansēšanu, kā arī Finanšu darījumu darba grupas (FATF – Financial acton task force) izdotos starptautiskos standartus un rekomendācijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai. Likumā precizēti konkrēti termini un jēdzieni, lai tie atbilstu ANO terminoloģijai, ieviešot ANO sankcijas. Ar likuma grozījumiem papildinātas...

Latvijas Banka ir pilnveidojusi vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveidei un klientu izpētei. Vadlīnijās ietvertā informācija aktualizēta atbilstoši regulējumam, tai skaitā, ņemot vērā kompetento iestāžu maiņu, precizēta sankciju sadaļa, kā arī atbilstoši aktuālajai situācijai vadlīnijās sniegti jauni piemēri. Vadlīnijas var izmantot arī citi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti, savu IKS aktualizēšanai. Vadlīnijās ietverta jauna nodaļa, kurā sniegti skaidrojumi un apkopoti labās prakses piemēri par to, kā kredītiestādēm un finanšu iestādēm identificēt un pārvaldīt riskus, sadarbojoties ar citām kredītiestādēm...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par aktuālo Finanšu ministrijas 22. oktobrī sastādīto atjaunoto zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, kas piemērojams, sākot ar 2024. gada 1. novembri. No aktuālā saraksta svītrotas Antigva un Barbuda. Līdz ar to no 1. novembra aktuālajā sarakstā ir iekļautas šādas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas: 1) Angiljas teritorija; 2) ASV Guamas teritorija; 3) ASV Samoa teritorija; 4) ASV Virdžīnu salu teritorija; 5) Fidži Republika; 6) Krievijas Federācija; 7) Palau Republika; 8) Panamas Republika; 9) Samoa Neatkarīgā Valsts; 10) Trinidādas un Tobāgo Republika; 11) Vanuatu. Vēršam uzmanību, ka Latvijas tiešo nodokļu jomu...

Lai nodrošinātu efektīvu nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu un īstenošanu, tostarp cīņā pret terorismu un tā finansēšanu, Saeima 10. oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Grozījumi precizē, kā Eiropas Savienības (ES) sankcijas darbojas iepretim Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sankcijām. Tie nepieciešami, lai paātrinātu sankciju pārņemšanu, it īpaši attiecībā uz tām, kas vērstas cīņai pret terorismu un tā finansēšanu, atbildot uz deputātu jautājumiem, iepriekš Ārlietu komisijas sēdē pauda likumprojekta autori Ārlietu ministrijā. Izmaiņas vienādo nacionālo regulējumu ar ES un ANO pieņemto terminoloģiju. Tāpat grozījumi noteic tiesības Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) – Latvijas...

Saeima 26. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Grozījumi ir nepieciešami, lai precizētu, kā Eiropas Savienības sankcijas darbojas iepretim Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) sankcijām un paātrinātu to pārņemšanu, it īpaši attiecībā uz tām, kas vērstas cīņai pret terorismu un tā finansēšanu, atbildot uz deputātu jautājumiem, iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Ārlietu komisijas sēdē pauda likumprojekta autori. Izmaiņas arīdzan vienādo nacionālo regulējumu ar Eiropas Savienības un ANO pieņemto terminoloģiju. Tāpat grozījumi noteic tiesības Finanšu izlūkošanas dienestam – Latvijas kompetentajai iestādei starptautisko un nacionālo sankciju ieviešanas jautājumos – izdot vispārīgo administratīvo aktu izņēmumu...

Latvijas Banka ir izdevusi jaunus noteikumus, kas paredz finanšu tirgus dalībnieku klientu riska noteikšanas, klientu izpētes, klientu padziļinātas izpētes un informācijas tehnoloģiju risinājumu nodrošināšanas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku pārvaldības jomā. Jaunie noteikumi mazinās normatīvo slogu, jo tajos integrētas trīs iepriekš atsevišķos noteikumos ietvertās prasības. Turklāt noteikumos atsevišķas izpētes prasības vienkāršotas, sniedzot iespēju finanšu tirgus dalībniekiem plašāk izmantot uz risku izvērtējumu balstītu pieeju un individuāli noteikt piemērotus klientu izpētes pasākumus un termiņus. Noteikumi paredz vispārīgus principus, kas finanšu tirgus dalībniekiem jāņem vērā, nosakot klienta risku, un izpētes pasākumus, kas ir tieši atkarīgi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja ir pilnvarotā pārstāve saistībā ar 2023. gada 15. septembrī VID Muitas pārvaldes Latgales Muitas kontroles punktu (MKP) daļas Terehovas MKP veikto muitas fizisko kontroli, sastādīto muitas apskates aktu un 2023. gada 28. septembrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākto kriminālprocesu par kravu pēc Krimināllikuma 84. panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma pazīmēm, par Eiropas Savienības (ES) un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpšanu, t.i., par sankcijām pakļautas luksus preces izvešanu, pārkāpjot Padomes Regulu (ES) 2023/1214 (2023. gada 23. jūnijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem...

Finanšu ministrija (FM) publiskai apspriešanai laikā no 21. augusta līdz 4. septembrim nodevusi likumprojektu "Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”", kurš izstrādāts ar mērķi efektīvāk uzraudzīt skaidras naudas apriti un veicināt bezskaidras naudas izmantošanu darījumos. Grozījumi likumā paredz vairākas būtiskas izmaiņas, un tie ir sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam iekļautos pasākumus. Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu paketē. Tādējādi tā spēkā stāšanās paredzēt no 2025. gada 1. janvāra. Likumprojektā Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt gadījumus, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas...

Atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos* noteiktajam un Eiropas Komisijas skaidrojumiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 16. jūlija pulksten 00:01 personām ar Baltkrievijas Republikā reģistrētiem transportlīdzekļiem – vieglajām pasažieru automašīnām – liegts iebraukt Eiropas Savienībā (ES) caur Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas vietām. Lai mazinātu sankciju apiešanas riskus, ES, apstiprinot 8. sankciju pakotni pret Baltkrieviju, lielā mērā ir salāgojusi Baltkrievijai noteiktās sankcijas ar Krievijai noteiktajām sankcijām. Tagad no Baltkrievijas ir aizliegts ievest tādas preces, kas ļauj Baltkrievijai dažādot ieņēmumu avotus, tādējādi ļaujot tai iesaistīties Krievijas agresijā pret Ukrainu, ja šo preču izcelsme ir Baltkrievijā vai ja tās tiek eksportētas...