KLIENTU IZPĒTE, SANKCIJAS

Business photo created by pressfoto - www.freepik.com Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir izveidojis digitālo apmācību platformu jeb virtuālo bibliotēka – https://training.fid.gov.lv/, kurā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILL/TF/PF) novēršanas jomā iesaistītajām personām pieejams plašs klāsts ierakstītu video lekciju un citi ar jomu saistīti mācību materiāli. Virtuālā bibliotēka paredzēta gan FID sadarbības partneriem, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu un prokuratūras pārstāvjiem, gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, tas ir, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem advokātiem, maksātnespējas administratoriem, bankām u.c. Virtuālajā bibliotēkā pieejamas daudzveidīgas video apmācības par NILL/TF/PF jomas aktualitātēm ar nacionāla mēroga speciālistu, kā arī augsta līmeņa ārvalstu ekspertu dalību. Video apmācības ir par tādām tēmām, kā goAML sistēmas lietošana, Nacionālais NILL/TF/PF risku novērtējums, starptautiskā sadarbība tiesībaizsardzības jomā, noziedzība finanšu instrumentu tirgos un dažādām jomām pielāgotu lekciju temati. Plānots, ka ar laiku FID papildinās vietni ar jauniem apmācību materiāliem. FID aicina interesentus reģistrēties apmācību platformā. Jautājumus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 7. jūlija oficiāli publicēti Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 396 “Noteikumi par informācijas aktualizēšanas prasībām kopīgajā klienta izpētes rīkā un kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēja licencēšanu un uzraudzību”. Tie paredz kārtību, kādā kopīgo klientu izpētes rīku pakalpojumu sniedzēji tiek licencēti un to darbību uzraudzīs Datu valsts inspekcijas (DVI), ņemot vērā, ka licences saņemšana ir obligāts nosacījums kopīgo klienta izpētes rīku darbībai. Noteikumi pieņemti, jo daudzos gadījumos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPF) likuma (turpmāk - likuma) subjekti visu klienta izpētes procesu pilnvērtīgākai veikšanai izstrādā informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus, kas vienā platformā importē informāciju no vairākiem avotiem - gan publiski pieejamiem, gan ierobežotiem, gan valsts uzturētiem, gan privātiem, gan paša klienta iesniegto. Vienlaikus šāda indivisuāla IT risinājuma izstrāde salīdzinājumā ar likuma subjekta biznesa modeli var būt dārga un pārmērīga, savukārt, manuāla informācijas apstrāde, ņemot vērā tās avotu daudzumu...

Naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana ir pamatproblēmas, ar kurām cīnās visās pasaules valstīs. Galvenā loma šajā cīņā ir efektīvai finanšu iestāžu uzraudzībai, jo tās nedrīkst tikt pakļautas noziedzīgu grupu kontrolei, naudas atmazgāšanai un sankciju apiešanas mēģinājumiem. Naudas atmazgāšana un sankciju režīmi Latvijai pēc Eiropas Padomes Moneyval sniegtā ziņojuma 2018. gadā 23. augustā tika konstatētas neatbilstības 10 no 11 efektivitātes rādītājos, līdz ar to tika noteikts uzraudzības statuss un prasību neizpildes gadījumā pastāvēja risks iekļūt "pelēkajā sarakstā". Moneyval ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja, lai novērtētu naudas atmazgāšanas pasākumus, ir reģionālā grupa pēc FATF tipa, kuras uzdevums ir izplatīt starptautisko standartu politiku naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas jomā Eiropas valstīs. Reaģējot uz Moneyval ziņojumu, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā 2018. gada tika veikti grozījumi. Par likuma subjektiem ir kļuvuši grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, apdrošināšanas kompānijas, maksātnespējas administratori, nekustamā īpašuma aģenti un vairāki citi uzņēmēji. Tas finanšu sektoram rada...

Iekšējās kontroles sistēmas izveides pamatā ir likuma subjekta veikts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku novērtējums, kurā likuma subjekts atbilstoši savam darbības veidam un tās apmēram noskaidro, novērtē, izprot savai darbībai un klientiem piemītošos NILLTPF riskus. "Gribētu vērst uzmanību uz vārdiem "tās apmēram". Šis formulējums tika ieviests ar pagājušā gada likuma grozījumiem. Tas nozīmē, ka tagad ticis ieviests vismaz mājiens par samērīgumu," akcentē J. Marjasova. Jauninājums risku novērtēšanā ir pērn novembrī VID aktualizētajās valdīnijās iekļautā prasība - veicot risku novērtējumu, izvērtēt gan sākotnējo risku (risks, kādam subjekts ir pakļauts, nepiemērojot riska pārvaldīšanas un mazināšanas pasākumus), gan riska pārvaldīšanas pasākumu līmeni, un tikai pēc tam - atlikušo risku, kurš noteikts, izvērtējot sākotnējā riska un riska pārvaldīšanas pasākumu mijiedarbību. Būtiski piebilst, ka, aprēķinot atlikušo risku, sākotnējam riskam ir piešķirams lielākais svars, jo, lai arī cik efektīva būtu IKS, tā pastāvošo jeb sākotnējo risku nevar samazināt līdz nullei. Nosakot iestādei piemītošo...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti, veicot klientu izpēti un darījumu uzraudzību, apstrādā lielu personas datu apjomu, praksē nereti aizmirstot par datu aizsardzības regulējumu. Taču svarīga ir arī Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR), kas ar NILLTPFN likumu mijiedarbojas. Vispārīgos gadījumos VDAR iedod darbības vadlīnijas, bet NILLTPFN likums sniedz rīcības plānu speciālajiem gadījumiem. Šā gada 1. janvārī stājās spēkā NILLTPFN likuma 9. panta jaunā redakcija. Saskaņā ar to katram šī likuma subjektam ir pienākums nodrošināt, ka tā darbinieki pārzina ne tikai NILLTPFN jeb AML (AML — cīņa ar naudas līdzekļu legalizāciju, starptautiski lietotā jēdziena saīsinājums no angļu: anti–money laundering) jomas normatīvos aktus, bet arī personas datu aizsardzības prasības NILLTPFN jomā. Visiem, uz kuriem likums attiecas, ir jānodrošina darbinieku apmācība šajos jautājumos atbilstoši to amata pienākumiem. Paplašina prasības Sorainen Latvijas biroja korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības prakses vadītāja Violeta Zeppa–Priedīte vebinārā "Personas datu aizsardzība vs AML —...

Ņemot vērā starptautiskās sankcijas, kas noteiktas pret Krieviju saistībā ar plaša mēroga militāro agresiju Ukrainā, aktuāli kļūst jautājumi, kā minētās sankcijas piemērot praksē attiecībā uz reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, ja fiziskai vai juridiskai personai piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Lai sniegtu aktuālāko informāciju par izmaiņām reģistrācijā un operatīvi atbildētu uz klientu jautājumiem, Uzņēmumu reģistrs ir izveidojis jaunu sadaļu Informācija par sankcijām. Tajā norādīts, ka juridisko personu gadījumā ir svarīgi noskaidrot to īpašniekus un pārliecināties, ka attiecībā uz tiem nav piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļavietnē iespējams iegūt informāciju par Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem, tostarp sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībniekiem un juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem. Attiecībā uz citu izmaiņu reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierobežojumi nepastāv. Piemēram, ja tiek noskaidrots, ka juridiskās personas patiesais labuma guvējs ir sankcionēta persona, minētais nav šķērslis, lai konkrēto sankcionēto fizisko personu reģistrētu kā juridiskās personas...

Eiropas Savienība (ES), ASV un Lielbritānija piemērojusi jaunas sankcijas pret Krieviju par tās īstenoto karu Ukrainā. ES sankcijas Eiropas Savienības Padome 28. februārī vienojusies piemērot ierobežojošos pasākumus, kas saistīti ar aviāciju un finansēm. ES dalībvalstis atteiks atļauju nolaisties to teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to jebkuram gaisa kuģim, ko izmanto Krievijas gaisa pārvadātāji, tostarp kā komercpārvadātāji, jebkuram Krievijā reģistrētam gaisa kuģim vai jebkuram Krievijā nereģistrētam gaisa kuģim, kas pieder kādai Krievijas juridiskai vai fiziskai personai, ko tā fraktē vai citādi kontrolē. Turklāt būs aizliegts veikt darījumus ar Krievijas Centrālo banku vai jebkuru juridisku personu, vienību vai struktūru, kas rīkojas Krievijas Centrālās bankas vārdā vai vadībā. Savukārt 25. februārī ES noteica sankcijas pret Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu un Krievijas Federācijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Individuālas sankcijas Papildus Krievijas prezidenta un ārlietu ministra līdzekļu iesaldēšanai ES noteiks ierobežojošus pasākumus pret Krievijas Federācijas Valsts drošības padomes locekļiem, kuri atbalstīja to, ka Krievija nekavējoties...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izstrādājusi "Ieteikumus klientu neklātienes identifikācijai" (turpmāk – Ieteikumi) ar mērķi sniegt finanšu iestādēm skaidrojumu par klienta neklātienes identifikācijas procesu un saistošajām prasībām, tādējādi palīdzot iestādēm pārvaldīt ar neklātienes identifikāciju specifiski saistītos riskus un veicinot plašāku atbilstošas neklātienes identifikācijas izmantošanu klientu izpētes procesā. Kā norādīts ieteikumos, galvenā neklātienes identifikācijas atšķirība no klātienes identifikācijas ir apstāklis, ka klients nav personīgi piedalījies iestādes, tās darbinieka vai pilnvarotās personas, t.sk. iestādes izvēlētā ārpakalpojuma sniedzēja, veiktajā identifikācijas procesā klātienē. Tas var ietvert arī tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, videoidentifikāciju ar datora vai viedtālruņa palīdzību vai drošu elektronisko parakstu. Ja personas neklātienes identifikācija tiek veikta, izmantojot drošu elektronisko parakstu, personu apliecinoša dokumenta kopija vai personas fotoattēls (ja fiziskā persona ir nerezidents) nav obligāti nepieciešams, jo netiek veikta identifikācija uz personu apliecinošā dokumenta pamata. Tomēr kā risku mazinošu pasākumu personu apliecinošā dokumenta kopiju, fotoattēlu vai citus datus, piemēram, no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes...

Noderīgas vietnes grāmatvedim informācijas iegūšanai par sankciju piemērošanu. Vispārīga informācija par sankcijām pieejama Ārlietu ministrijas tīmekļvietnes apakšsadaļā “Sankcijas”. Iesakām izmantot arī sankciju meklēšanas karti https://www.sanctionsmap.eu/#/main, kurā atrodamas uz katru valsti attiecināmās sankcijas personām, precēm utt. Aktuālā informācija par sankcijām pieejama arī VID tīmekļvietnes sadaļā “Muita / Noteikumi / Ierobežojumi un aizliegumi preču pārvietošanai / Sankcijas”. Eiropas Savienības sankcijas https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.LI.2022.042.01.0003.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A042I%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.LI.2022.042.01.0015.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A042I%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2022.046.01.0003.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A046%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32022D0327&from=LV https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32022R0328&from=LV https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2022.054.01.0001.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A054%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2022.057.01.0001.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2022%3A057%3ATOC https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:053:FULL&from=LV https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:L:2022:058:FULL&from=LV ASV (OFAC) sankcijas https://sanctionssearch.ofac.treas.gov/

Ministru kabinets 22. februārī apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2022. gadam (plāns), kā arī noteica Finanšu sektora attīstības padomi par atbildīgo institūciju plānā noteikto uzdevumu izpildes koordinācijai. Pasākumu plāns ir sagatavots, ņemot vērā 2020. gada nogalē pabeigtā Nacionālā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojuma par 2017.-2019. gadu secinājumus. Ar šo pasākumu plānu tiek īstenota uz risku novērtējumu balstīta pieeja, lai nodrošinātu, ka pasākumi NILLTPF novēršanai vai mazināšanai ir atbilstoši apzinātajiem riskiem. Plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanu (NILLTPF) un uzraudzīt NILLTPFN režīma prasību īstenošanu, samazināt vispārējos NILLTPF riskus, tādējādi nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTPF novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai. Plānā paredzēts, ka turpmāk uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas sēdes, kuras līdz šim vadīja Finanšu izlūkošanas dienests (FID), turpmāk notiks Finanšu ministrijas...

Otrdien, 25. janvārī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie paredz papildināt likumu, nosakot Uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas darbības tiesisko pamatu un iesaistīto institūciju sadarbības mērķus. Tas nepieciešams, lai uzturētu papildu sadarbības mehānismu, nodrošinot, ka visām uzraudzības un kontroles institūcijām ir vienota izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas riskiem, kā arī tiek veikta kopīga rīcība un preventīvie pasākumi šo risku mazināšanai. Likumprojekts paredz arī tiesības Uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas ietvaros apmainīties ar informāciju, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu, identificētajiem nozares riskiem un veiktajiem uzraudzības un kontroles pasākumiem. Līdz ar likumprojekta stāšanos spēkā ir paredzēts Finanšu ministrijai pārņemt Uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas vadības funkcijas no Finanšu izlūkošanas dienesta. Tāpat likumprojekts paredz arī...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir papildinājusi ieteikumus, kuri veidoti kā praktiska rokasgrāmata finanšu iestādēm, veicot klientu izpēti un iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanu finanšu noziegumu novēršanai. Ieteikumi papildināti ar sankciju un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sadaļu, kā arī praktiskiem skaidrojumiem, kas vērsti uz finanšu iestādes un klienta sadarbības un komunikācijas vecināšanu. Ieteikumos iekļauti piemēri, lai dokuments būtu praktiski pielietojams, izprotams un kalpotu efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanai un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei. Jau izstrādājot ieteikumu pirmo versiju 2020. gadā, tika plānots tos regulāri papildināt un atjaunot, sniedzot atgriezenisko saiti par pārbaudēs gūtajiem secinājumiem un reaģējot uz tirgus dalībnieku vajadzībām. Šo papildinājumu mērķis ir nodrošināt klientu izpētes pasākumu samērīgumu atbilstoši identificētajiem riskiem, kā arī mazināt administratīvo slogu gan tirgus dalībniekiem, gan arī klientiem. Ieteikumi skaidro un sniedz piemērus tādās jomās kā risku novērtējums, iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana, klientu...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis dokumentu “Koruptīvu noziedzīgu nodarījumu indikatori un gadījumu analīze”, kas radīts, pateicoties ciešai un mērķētai valsts un privātā sektora sadarbībai. Tā kā korupcija valsts un pašvaldību sektorā ir viens no būtiskākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas nacionālā līmenī rada augstus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudus,* materiāls būs vērtīgs rīks koruptīvu darījumu atklāšanā un izmeklēšanā. FID 2021. gadā izveidoja sadarbības koordinācijas grupu (SKG)** ar mērķi apvienot ekspertus no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Latvijas Republikas prokuratūras un lielākajām kredītiestādēm kopīgam un regulāram darbam, lai veidotu vienotu izpratni par korupciju it visos “ķēdes posmos” – no aizdomīga darījuma konstatēšanas līdz pat notiesājošam spriedumam. SKG ekspertu sadarbības rezultātā tapušajā dokumentā “Koruptīvu noziedzīgu nodarījumu indikatori un gadījumu analīze” apkopotas pazīmes, kas var liecināt par korupciju un/vai korupcijas rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī veikta konkrētu piemēru analīze. Dokumentā analizēti ārvalstu un starptautisko organizāciju apkopotie prakses piemēri, kā arī Latvijā atklātie korupcijas gadījumi. Iepazīties ar...

Šā gada jūlijā Eiropas Komisija prezentēja vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu paketi, lai stiprinātu Eiropas Savienības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (Anti–Money Laundering/Countering the Financing of Terrorism, AML/CFT) sistēmu. Jaunie tiesību akti būtiski mainīs Eiropas Savienības regulējumu un uzraudzības sistēmu un skars visu dalībvalstu AML/CFT regulējuma subjektus un uzraudzības institūcijas. Šovasar ir pieņemti arī grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk — NILLTPFN likums). Rakstā tiek aplūkoti gan jaunā regulējuma principi, kuri tuvākajā perspektīvā noteiks Eiropas Savienības AML/CFT jomu, gan NILLTPFN likuma jaunas normas, kuras ir saistošas likuma subjektiem jau šogad. Eiropas Savienības jauns AML/CFT regulējums Eiropas Komisijas preses relīzē1 ir norādīts, ka jaunā AML/CFT regulējuma mērķis ir stiprināt cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un novērst nepilnības, kuras dod iespēju noziedzniekiem, izmantojot finanšu sistēmu, legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus vai finansēt teroristu darbības. Dokumentā ir norādīts, ka saskaņā ar Eiropola aplēsēm2...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtajiem lēmumiem saskaņā ar 2021. gada 6. jūlija likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Likuma redakcija, kas stājas spēkā 2021. gada 5. augustā, noteikts, ka publiskošana attiecas tikai uz tiem lēmumiem, kurus VID izdevis, sākot ar 2021. gada 5. augustu un kuri kļuvuši neapstrīdami. VID publisko informāciju par šādiem VID pieņemtajiem lēmumu veidiem attiecībā uz juridiskajām personām: a) lēmumi par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem; b) lēmumi par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem; c) lēmumi, ar kuriem precizēts nodokļu apmērs saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta 5.2 un 5.3 daļu; d) lēmumi, ar kuriem konstatēts muitas maksājumu parāds; e) lēmumi, ar kuriem atteikta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksa. Informācija ir apskatāma VID tīmekļvietnē sadaļā “Par mums/VID lēmumi”. Uz 1. oktobrī publicētie lēmumi XLXL formātā Publikācijā tiek norādīta šāda informācija par pieņemto VID lēmumu: juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas...