0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIGrāmatvedības uzskaites kārtības un kontu plāna aktualizācija

Grāmatvedības uzskaites kārtības un kontu plāna aktualizācija

Laila Kelmere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente

Aktualizēts 2019. gada sākumā žurnālā BILANCE publicēts raksts, lai, gatavojot  pārskatu par 2019. gadu, tiktu izskaustas iespējamās nepilnības kontu plānos un grāmatvedības uzskaitē. Gada sākumā budžeta iestādēm vienmēr darbu ir daudz. 2019. gada notikumus jau vērtējam un grāmatojam atbilstoši Ministru kabineta (MK) 13.02.2018. noteikumiem Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (MK noteikumi Nr. 87)”. Darbi, kas bija veicami 2019. gada sākumā Ministrijām, centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām bija jāsāk pārskatīt un atjaunot grāmatvedības uzskaites kārtību atbilstoši jaunajam regulējumam, jo finanšu pārskatu konsolidācijā iesaistītās iestādes…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Laila Kelmere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente

Aktualizēts 2019. gada sākumā žurnālā BILANCE publicēts raksts, lai, gatavojot  pārskatu par 2019. gadu, tiktu izskaustas iespējamās nepilnības kontu plānos un grāmatvedības uzskaitē.

Gada sākumā budžeta iestādēm vienmēr darbu ir daudz. 2019. gada notikumus jau vērtējam un grāmatojam atbilstoši Ministru kabineta (MK) 13.02.2018. noteikumiem Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (MK noteikumi Nr. 87)”.

Darbi, kas bija veicami 2019. gada sākumā

Ministrijām, centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām bija jāsāk pārskatīt un atjaunot grāmatvedības uzskaites kārtību atbilstoši jaunajam regulējumam, jo finanšu pārskatu konsolidācijā iesaistītās iestādes ievēro ministrijas, centrālās valsts iestādes vai pašvaldības vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību un kontu plānu. Ministrija, centrālā valsts iestāde vai pašvaldība apstiprina jauno grāmatvedības kontu plānu vai veic grozījumus esošajā kontu plānā, ja tā ir ērtāk, lai uzskaitītu aktīvus un pasīvus, iespējamos aktīvus un iespējamos pasīvus, izmaiņas tajos un darījumus un kvalitatīvi sagatavotu pārskatus. Kontu plāna shēmu analītiskās uzskaites nodrošināšanai var papildināt ar papildu zīmēm.

Tā kā arvien aktuālāks kļūst grāmatvedības ārpakalpojums arī budžeta iestādēm, tad MK noteikumos Nr. 87 ir noteikts, ka grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniedzējs var izstrādāt vienotu grāmatvedības uzskaites kārtību visiem grāmatvedības uzskaites pakalpojuma saņēmējiem, to saskaņojot ar katru grāmatvedības uzskaites pakalpojuma saņēmēju.

Attiecīgi grāmatvedības uzskaites pakalpojuma saņēmējs piemēro saskaņoto un apstiprināto grāmatvedības uzskaites kārtību.

No 01.01.2019. ir jauns kontu plāns, kas jāpiemēro budžeta iestādēm grāmatvedības uzskaitē. MK noteikumi Nr. 87 papildina un precizē kontu plāna shēmu, kas bija noteikta MK noteikumos Nr. 1486, kā arī precizē kontu aprakstus.

Kontu plānā ir apvienoti vairāki konti prasību pret pircējiem un saistību pret piegādātājiem kontu grupās. Iekļauta 1500. kontu grupa, lai atsevišķi uzskaitītu ieguldījuma īpašumus, t.i., zemi un būves, kuras paredzētas iznomāšanai, izņemot tās, kuras paredzētas iznomāšanai vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros vai par kuru lietošanas mērķi nav pieņemts lēmums.

Tā kā no 2019. gada ir jānodala bioloģiskie aktīvi, kurus izmanto lauksaimnieciskajā darbībā (lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, mežsaimniecībā), no tiem aktīviem, kurus izmanto zinātniskās pētniecības, izglītības, transporta, izklaides vai atpūtas vai drošības un kontroles mērķiem, tad kontu plānā iekļauta 1600. kontu grupa, kurā būs jāuzskaita bioloģiskie aktīvi, kurus plāno izmantot lauksaimnieciskajā darbībā ilgāk par vienu gadu, avansa maksājumus par bioloģiskajiem aktīviem un vērtības samazinājumu. Bioloģiskos aktīvus, kurus izmanto un turpinās izmantot zinātniskās pētniecības, izglītības, transporta, izklaides vai atpūtas vai drošības un kontroles mērķiem, uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā saskaņā ar pamatlīdzekļu uzskaites pamatprincipiem (1260. kontu grupa).

Kontu plāns papildināts arī ar jaunu pārējo ieņēmumu un izdevumu kontu grupu, kuru izmanto, uzskaitot ieņēmumus un izdevumus, kas radušies kļūdu labošanas rezultātā, grāmatvedības uzskaites principu maiņas rezultātā, kā arī veicot citus darījumus, un kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata gadiem (8700. kontu grupa).

No kontu plāna ir izslēgti vai citiem kontiem pievienoti vairāki konti, piemēram:

  • konts “1232 Saimniecības pamatlīdzekļi” pievienots kontam “1239 Pārējie iepriekš neklasificētie pamatlīdzekļi”,
  • izslēgts konts “3310 Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve” un konts “8592 Ieņēmumi no ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves samazinājuma”, konts “8180 Finanšu ieņēmumi no euro ieviešanas” un arī konts “8280 Finanšu izdevumi no euro ieviešanas” – eiro ieviešanas process ir pabeigts, un šādi konti vairs nav nepieciešami,
  • konts “8520 Ieņēmumi no krājumu pārdošanas” pievienots kontam “8510 Ieņēmumi no atsavināšanai paredzēto nefinanšu aktīvu pārdošanas”, savukārt konts “8620 Izdevumi no krājumu pārdošanas” pievienots kontam “8610 Izdevumi no nefinanšu aktīvu izslēgšanas”, un vēl citas izmaiņas.

Kontu plānā 6000. kontu grupai “Pamatdarbības ieņēmumi” un 7000. kontu grupai “Pamatdarbības izdevumi” nav dots detalizētāks sadalījums. Noteikumi nosaka, ka ieņēmumus un izdevumus analītiski uzskaita atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta klasifikāciju jomā. Arī šeit ir izmaiņas, jo no 01.01.2019. stājās spēkā grozījumi MK 27.12.2005. noteikumos Nr. 1032 “Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju” (MK noteikumi Nr. 1032) un MK 27.12.2005. noteikumos Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām (MK noteikumi Nr. 1031).

Grozījumi MK noteikumos Nr. 1032 veikti, lai pilnveidotu budžetu ieņēmumu klasifikāciju:

  • optimizējot klasifikācijas detalizācijas pakāpi un nodrošinot, ka pēc būtības līdzvērtīgus ieņēmumus attiecina pēc vienotiem principiem;
  • harmonizējot ieņēmumu pozīcijas atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem;
  • izslēdzot no ieņēmumu klasifikācijas normas, kas nav atbilstošas šo noteikumu tiesību deleģējumam.

Mērķis ir atvieglot klasifikācijas piemērošanu tās lietotājiem, kā arī samazināt kļūdaini veikto maksājumu skaitu, vienlaikus efektivizējot budžeta plānošanas un uzskaites procesus un mazinot administratīvo slogu.

Turpmāk daži piemēri no veiktajiem grozījumiem

Lai ievērotu MK noteikumos Nr. 87 paredzēto un nodalītu un apvienotu ieņēmumus, kas rodas uzkrāšanas principa piemērošanas rezultātā, bet neveido ienākošās naudas plūsmas, klasifikācija papildināta ar 8.0. kodu grupu, kuru piemēro ieņēmumiem, kuri veidojas pēc uzkrāšanas principa. Ar izmaiņām papildināts, ka soda naudu, nokavējuma naudu, nokavējuma procentus, līgumsodu ieņēmumus, kas radušies nodokļu un nodevu nesamaksāšanas vai valsts budžeta aizdevumu darījumu nosacījumu nepildīšanas dēļ, attiecina uz konkrētā nodokļa vai nodevas ieņēmumiem vai valsts budžeta aizdevumu darījumos – uz procentu ieņēmumiem, līdz ar to precizēti atsevišķi kodu apraksti, piemēram, 4.1.0.0. koda “Nekustamā īpašuma nodoklis” skaidrojums. Pārskatot līdzšinējo klasifikācijas kodu pielietojumu valsts budžeta ieņēmumu uzrādīšanā, secināts, ka iespējams optimizēt klasifikācijas detalizācijas pakāpi. Piemēram, vienā virskodā (trijās zīmēs) apvienoti vairāki ieņēmumu kodi (attiecīgi svītrojot apakškodus) (sk. ieņēmumu kodu 8.1.1.0. “Ieņēmumi no kapitāla daļu pārdošanas, vērtspapīru tirdzniecības”, svītroti apakškodi 8.1.1.5. “Ieņēmumi no kapitāla daļu pārdošanas”, 8.1.1.6. “Ieņēmumi no vērtspapīru tirdzniecības”). Attiecīgi precizējumi veikti arī budžetu izdevumu klasifikācijā atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Lai mazinātu grūtības, interpretējot kodus, kas paredzēti transfertu ieņēmumu uzskaitei, atsevišķi kodi apvienoti, precizējot koda nosaukumu un papildinot to ar skaidrojumu. Tādējādi atvieglota transfertu kodu piemērošana budžetu savstarpējos pārskaitījumos. Saistībā ar izmaiņām ieņēmumu klasifikācijas transfertu kodos veikti precizējumi arī izdevumu transfertu kodu grupā 7000 “Uzturēšanas izdevumu transferti, pašu resursu maksājumi, starptautiskā sadarbība” un 9000 “Kapitālo izdevumu transferti”.

Daudz izmaiņu ir arī MK noteikumos Nr. 1031. Tās sagatavotas, lai:

  • pārskatītu klasifikācijā noteikto pamatlīdzekļu minimālo vērtību, ar kuru sākot aktīvu atzīst par pamatlīdzekli, lai nodrošinātu, ka pamatlīdzekļus un inventāru uzskaita pēc to ekonomiskās būtības;
  • vienkāršotu transfertu plānošanu un uzskaiti, vienlaikus saglabājot starptautiskās finanšu statistikas vajadzībām nepieciešamās informācijas pieejamību;
  • samazinātu izdevumu klasifikācijas kodu skaitu (apvienojot apakškodus), tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu;
  • precizētu klasifikācijas kodu nosaukumus un skaidrojumus, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos (piemēram, MK noteikumus Nr. 87);
  • veiktu citus precizējoša un skaidrojoša rakstura pilnveidojumus, lai izdevumu klasifikācijas piemērošanu padarītu ērtāku tās lietotājiem.

Viena no svarīgākajām izmaiņām ir tā, ka, sākot ar 01.01.2019. pamatlīdzekļa atzīšanas slieksnis ir 500 eiro, iepriekš bija 213 eiro. Līdz ar to ir precizēts koda 2312 “Inventārs” skaidrojums, norādot tajā jauno vērtību.

 

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 87 prasībām sākotnējās atzīšanas vērtības izmaiņu rezultātā uzskaitē esošie aktīvi nav jāpārklasificē, jo šīs izmaiņas klasificē kā aplēšu izmaiņas, kas grāmatvedības uzskaitē attiecināmas uz nākamajiem nevis iepriekšējiem periodiem. Vēl atsevišķiem kodiem, piemēram, kodam 5211 “Dzīvojamās ēkas”, kodam 5212 “Nedzīvojamās ēkas” u.c., precizēti nosaukumi un skaidrojumi saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 87, un ir svītrots kods 5232 “Saimniecības pamatlīdzekļi”. Turpmāk saimniecības pamatlīdzekļi uzskaitāmi kodā 5239 “Pārējie iepriekš neklasificētie pamatlīdzekļi”.

Tā kā ir jauns jeb pilnveidots kontu plāns, tajā ir papildinājumi un ir arī apvienoti vai izslēgti konti, tad MK noteikumi Nr. 87 uzliek pienākumu budžeta iestādei izvērtēt aktīvu un pasīvu atlikumus 2018. gada 31. decembrī un 2019. gada 1. janvārī tos iegrāmatot saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā “Grāmatvedības kontu plāna shēmas kontu atbilstības tabula” noteikto kontu atbilstības tabulu. Turklāt, sagatavojot pārskatu par 2019. gadu, ePārskatos būs jāsniedz informāciju par kontu pārklasifikāciju atbilstoši MK noteikumu Nr. 87 4. pielikumā minētajai struktūrai, norādot atbilstošos pārklasifikācijas skaitļus.

Kontu atlikumu pārklasifikācija ir svarīgs notikums grāmatvedībā, tāpēc jāatceras, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Šajā gadījumā kā attaisnojuma dokumentu izmanto iestādē iekšēji sagatavotu dokumentu, piemēram, grāmatvedības izziņu. Lietderībai un pārskatāmībai ieteicams sagatavot vienu grāmatvedības izziņu, kurā uzrādīti visu aktīvu un pasīvu kontu atlikumi 2018. gada 31. decembrī un pārklasifikācija atbilstošos kontos 2019. gada 1. janvārī, ja tā nepieciešama. Normatīvajos aktos nav piedāvāts precīzs risinājums, kā to noformēt, tomēr, izmantojot piedāvāto kontu atbilstības tabulu, ikviens var izdomāt sev ērtāko veidu. Grāmatvedības izziņā kā pamatojumu ieteikums norādīt atsauci uz normatīvo aktu un tā punktu, piemēram, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 87 442. punktu iestāde izvērtē aktīvu un pasīvu atlikumus 2018. gada 31. decembrī un 2019. gada 1. janvārī iegrāmato saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā paredzēto kontu atbilstības tabulu, kas uzskatāma par grāmatvedības uzskaites principu maiņu, jo mainījies normatīvais regulējums.

Izskatot un analizējot kontu atlikumus, pastāv iespēja, ka atradīsies kādas sīkas kļūdas, kas iepriekš palikušas nepamanītas.

Ieteikums tās izlabot un sakārtot jau 2019. gada laikā, jo grāmatvedības uzskaites principu maiņa 2019. gadā notiek tāpēc, ka ir mainījies normatīvais regulējums un ir noteikts, ka šīs izmaiņas iegrāmato kā aplēses maiņu, t.i., jauno regulējumu sāk piemērot, sākot ar aplēses izmaiņas datumu (01.01.2019.), un koriģē atbilstošo aktīvu, pasīvu, ieņēmumu vai izdevumu posteni pārskata periodā. Turklāt, sagatavojot pārskatu par 2019. gadu, tā pielikumā nenorāda informāciju par grāmatvedības aplēses maiņu un tās ietekmi, bet, sagatavojot 2020. gada pārskatu, jau būs jānorāda informācija par aplēšu maiņu un veikto kļūdu labojumu.

Raksts publicēts žurnālā Bilance Nr. 446.