Pēdējā desmitgadē jautājumi, kas saistīti ar ilgtspēju, ir kļuvuši arvien aktuālāki, līdz tas nonācis pie dažādu normatīvo aktu izveides gan globālā, gan nacionālā līmenī.

Iemesls tam ir sabiedrības kvalitātes uzlabošana nākotnē gan apkārtējās vides, gan sociālajā virzienā. Sabiedrības kvalitātes uzlabošanu nākotnē ietekmē dažādi ekonomiskie procesi. Lai ekonomiskie procesi neveidotos haotiski, tiem ir nepieciešamas vadlīnijas, kas palīdzētu strukturizēt tos, vienlaikus attīstot to mērķus.

Ekonomiskie procesi kļuvuši īpaši aktuāli saistībā ar globālo sasilšanu un citām vides problēmām. 

Tomēr ar laiku praksē tika secināts, ka ilgtspējīgai nav jābūt tikai videi, bet arī sabiedrības sociālajai videi. Gan vidi, gan sabiedrības sociālo vidi globāli ietekmē komerciālā puse, proti, uzņēmējdarbība.

Vienas no pirmām vadlīnijām Eiropas Savienībā (turpmāk — ES) kā normatīvais akts bija izstrādāta un pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu, jeb Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīva (turpmāk — Nefinanšu direktīva). Nefinanšu direktīvas galvenā prasība bija uzņēmumiem sniegt informāciju, kas nav finanšu informācija, vienlaikus tā ietekmē uzņēmuma attīstību un tā ekonomiskos procesus. Nefinanšu direktīva neparedz vienotu nefinanšu informācijas struktūru, piemēram, šobrīd uzņēmumiem nav noteikts, kur iekļaut šo informāciju, un to var iekļaut uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā, tāpat to var sagatavot atsevišķi. Tas rada risku, ka uzņēmumi, iespējams, var nenorādīt būtiskāko nefinanšu informāciju, kas var maldināt potenciālos investorus un citas iesaistītās personas. 

Spēkā esošais regulējums Latvijā saistībā ar nefinanšu informāciju, kas izriet no Nefinanšu direktīvas, ir iestrādāts Finanšu instrumentu tirgus likuma 56.³ un 56.⁴ pantā un ir attiecināms uz kapitālsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, un kapitālsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kurām ir tāda koncerna (konsolidācijas grupas) mātes sabiedrība, kuri pirmajā darbības gadā, kad minētā mātes sabiedrība kļuvusi par emitentu Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, bet, sākot ar otro pārskata gadu, kad minētā mātes sabiedrība kļuvusi par emitentu Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, — divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500 un aktīvu kopsumma bilances datumā konsolidēti pārsniedz 20 milj. eiro vai gada tīrais apgrozījums (neto apgrozījums) konsolidēti pārsniedz 40 milj. eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumu Nr. 113. «Kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi» III daļa Nefinanšu paziņojums (konsolidētais nefinanšu paziņojums) paredz nefinanšu informācijas sniegšanu kredītiestādēm. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu Nr. 114 «Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un ārvalsts apdrošinātāju filiāļu gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi» III daļa Nefinanšu paziņojums (konsolidētais nefinanšu paziņojums) paredz nefinanšu informācijas sniegšanu apdrošināšanas sabiedrībām.

Jāatzīmē, ka prasība par Nefinanšu paziņojuma sniegšanu ir iestrādāta arī Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Tā ir papildus iekļauta prasība nacionālā līmenī un noteic, ka Nefinanšu paziņojums jāsagatavo publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai, kura atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk — GPKGPL) kritērijiem ir liela kapitālsabiedrība un kuras darbinieku skaits ir lielāks par 500, — sākot ar 2022. gadu par 2021. finanšu gadu. 

Par Nefinanšu direktīvas prasības ieviešanu (sk. 1. tabulu).

1. tabula

Lai uzlabotu nefinanšu informācijas sniegšanu, 2023. gada 5. janvārī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES (turpmāk — Direktīva 2022/2464).

Direktīvas 2022/2464 mērķi ir sadalāmi trīs daļās:

1. Uzlabot ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, radot iespējami mazākas izmaksas, lai labāk izmantotu Eiropas vienotā tirgus potenciālu veicināt pārkārtošanos uz pilnībā ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas un finanšu sistēmu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
2. Nodrošināt pietiekamu un publiski pieejamu informāciju par riskiem, ko sabiedrībām rada ilgtspējas jautājumi, un par pašu uzņēmumu ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Paziņotajai informācijai vajadzētu būt salīdzināmai, ticamai un lietotājiem viegli atrodamai, kā arī izmantojamai ar digitālām tehnoloģijām. Tas nozīmē ilgtspējas informācijas statusa maiņu ar mērķi padarīt to līdzīgāku finanšu informācijas statusam.
3. Samazināt izmaksas, ko uzņēmumiem rada esošā ilgtspējas ziņošanas kārtība, un ļaut tiem efektīvi apmierināt augošo pieprasījumu pēc ilgtspējas informācijas. Tas radīs skaidrību un noteiktību par to, kāda ilgtspējas informācija jāpaziņo, un arī sagatavotājiem būs vieglāk iegūt ziņojumu sniegšanai vajadzīgo informāciju no saviem darījumu partneriem (piegādātājiem, klientiem un ieguldījumus saņemošajām sabiedrībām u.c.). 

Minētā direktīva aizstās Nefinanšu direktīvu, tomēr, lai uzņēmumiem neradītu riskus attiecībā uz Direktīvas 2022/2464 prasību nepareizu piemērošanas kārtību, jaunās Direktīvas 2022/2464 prasību ieviešana notiks pakāpeniski, vienlaikus paplašinot subjektu loku.

2025. gadā būs jāsniedz ziņas par 2024. finanšu gadu sabiedrībām, uz kurām Nefinanšu direktīva jau attiecas, t.i., sabiedriskas nozīmes struktūras, kuru vidējais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbiniekus finanšu gada laikā.

Tas arī attiecas uz tādiem subjektiem, kam ir konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, jeb uzņēmumiem, kas ietilpst koncernā, attiecīgi pēc to kritērijiem.

2026. gadā būs jāsniedz ziņas par 2025. finanšu gadu sabiedrībām, kas saskaņā ar GPKGPL 5. panta piekto daļu atbilst kritērijiem «liela sabiedrība», kas ir tāda sabiedrība, kura nav maza sabiedrība un kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām:

1. bilances kopsumma — 20 milj. eiro;
2. neto apgrozījums — 40 milj. eiro;
3. vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.

Tas arī attiecas uz tādiem subjektiem, kam ir konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, jeb uzņēmumiem, kas ietilpst koncernā, attiecīgi pēc to kritērijiem.

2027. gadā būs jāsniedz ziņas par 2026. finanšu gadu — mazām un vidējām kapitālsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izņemot mikrosabiedrības, vienlaikus mazām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kaptīvajām apdrošināšanas sabiedrībām un kredītiestādēm.

2029. gadā būs jāsniedz ziņas par 2028. finanšu gadu — Latvijas Republikā reģistrētām meitas sabiedrībām, kurām galveno mātes sabiedrību reglamentē trešās valsts tiesību akti un to neto apgrozījums grupas līmenī ES pārsniedz 150 milj. eiro secīgi divus gadus pēc kārtas, un Latvijas Republikā reģistrētām trešās valsts sabiedrības filiālēm, kuru neto apgrozījums pārskata gadā pārsniedz 40 milj. eiro un grupas līmenī ES pārsniedz 150 milj. eiro secīgi divus gadus pēc kārtas.

Par Direktīvas 2022/2464 pakāpenisko prasību ieviešanu (sk. 2. tabulu).

2. tabula

Nefinanšu paziņojuma subjektu salīdzinājums ar Ilgtspējas ziņojuma subjektiem (sk. 3. tabulu).

3. tabula

Papildus paplašinātajam subjektu lokam, Direktīva 2022/2464 paredz jaunus terminus, piemēram, «ilgtspējas jautājumi», kas saistīti ar vides tiesībām, sociālajām un cilvēktiesībām un pārvaldības faktoriem. Jaunie termini ir iestrādāti grozījumos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (turpmāk — Grāmatvedības direktīva). Ar terminu «ilgtspējas ziņu sniegšana» saprotama ar ilgtspējas jautājumiem saistītas informācijas sniegšana. Papildus terminam «ilgtspējas jautājumi» parādās termins «būtiski nemateriālie resursi», kas skaidro resursus bez materiāla satura, no kuriem ir pamatā atkarīgs uzņēmuma ilgtspējas modelis un kuri ir uzņēmuma vērtības radīšanas avots. Šis termins ir veidots, lai būtu skaidrs, ka «būtiski nemateriālie resursi» ir saistīti ar ilgtspējas informāciju, savukārt «nemateriālie aktīvi» ar finanšu informāciju.

Kā jau iepriekš minēts, Grāmatvedības direktīvas grozījumos ilgtspējas informācijas sniegšanas struktūra tiek mainīta, proti, tiks ieviesta prasība, ka ilgtspējas ziņojumi tiek sniegti vadības ziņojuma īpašā sadaļā. Tāpat vadības ziņojums, kurā ir iekļauta ilgtspējas informācija, jāsagatavo un jāpublisko vienotā elektroniskā ziņošanas formātā. Šī elektroniskā ziņošanas formāta prasības ir noteiktas Komisijas Deleģētās regulas 2018/815, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju 3. pantā, tostarp iekļaujot, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 8. pantu.

Šobrīd vadības ziņojums Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 8. panta otrās daļas izpratnē ir kā viena no gada pārskata vienotā kopuma sastāvdaļām. Iekļaujot ilgtspējas informāciju šajā vadības ziņojumā kā atsevišķu ziņojuma sadaļu, tiks izpildīts viens no Direktīvas 2022/2464 galvenajiem mērķiem, kas arī minēts Direktīvas 2022/2464 preambulas 24. apsvērumā: «Grozījumi, kas ieviesti ar šo grozošo direktīvu, nodrošinās saskaņotus līdzvērtīguma režīmus attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām un finanšu informācijas sniegšanas prasībām saistībā ar gada finanšu pārskatu.» Savukārt 25. apsvērums skaidro, ka minētā ilgtspējas informācija tiks prasīta proporcionāli atbilstoši Direktīvā 2022/2464 noteiktajam subjektu lielumam un formai, proti, Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk — dalībvalstīm) ir jāparedz savos nacionālajos normatīvajos aktos ilgtspējas informācijas sniegšanas atbrīvojumi un proporcionalitāte. 

Šādus atbrīvojumus un proporcionalitāti skaidros ES ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas arī noteiks saturu, kas būtu jāiekļauj, veicot ilgtspējas ziņu sniegšanu. Patlaban notiek šo standartu izstrāde, un standartu projekti ir sadalīti četrās grupās:

1. Starpnozaru standarti.
2. Vides standarti.
3. Vadības standarti. 
4. Sociālie standarti.

1. Starpnozaru standarti pamatā skaidros kopēju standartu nozīmi un mijiedarbību, kā arī šo standartu piemērošanu ilgtspējas satura veidošanā.

2. Vides standarti attieksies uz informāciju par vides faktoriem:

• par klimata pārmaiņu mazināšanu;
• pielāgošanos klimata pārmaiņām;
• ūdens un jūras resursiem;
• resursu izmantošanu un aprites ekonomiku; 
• piesārņojumu, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām;
• par klimata pārmaiņu mazināšanu.

3. Vadības standarti attieksies uz informāciju par pārvaldības faktoriem:

• par uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu un spējām pildīt šo lomu;
• uzņēmuma galvenās iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas, tostarp saistībā ar uzņēmuma ziņojumu sniegšanas procesu;
• darījumu darbības ētiku un korporatīvo kultūru, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanu;
• uzņēmuma politisko iesaisti, tostarp lobēšanas darbībām;
• attiecību ar klientiem, piegādātājiem un kopienām, kas ietekmē uzņēmuma darbības pārvaldību un kvalitāti, tostarp maksājumu praksi.

4. Sociālie standarti attieksies uz informāciju par sociālajiem un cilvēktiesību faktoriem:

• par vienādām iespējām visiem, tostarp par dzimumu līdztiesību un vienādu darba samaksu par vienādu darbu, apmācībām un prasmju attīstību, kā arī cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu;
• darba apstākļiem, tostarp drošu un pielāgojamu nodarbinātību, algām, sociālo dialogu, koplīgumu slēgšanu un darbinieku iesaisti, darba un privātās dzīves līdzsvaru un veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi;
• to cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas principu un standartu ievērošanu, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, SDO pamatkonvencijās un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

Secinājums: paredzams, ka vadības ziņojumam, kurā būs jāiekļauj ilgtspējas informācija, pieaugs apjoms un tas kļūs proporcionāls saistībā ar uzņēmuma formu un nozari, kurā uzņēmums darbojas.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada marta (495.) numurā.