0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIIespējas vienkāršot pašnodarbinātā saimnieciskās darbības uzskaiti

Iespējas vienkāršot pašnodarbinātā saimnieciskās darbības uzskaiti

Inguna Leibus, Dr.oec., Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore, Finanšu un grāmatvedības institūta direktore

Pašnodarbinātie ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē ir ļoti dažādi. Tie var būt kādas jomas profesionāļi, kas neizvēlas darba attiecības, bet patstāvīgi sniedz individuālus pakalpojumus, tādējādi iegūstot lielāku brīvību un neatkarību. Tie var būt amatnieki, kas gatavo pārdošanai pašražotus izstrādājumus, vai zemnieki, kas apgādā mūs ar pašu izaudzētiem augkopības vai lopkopības produktiem. Tikpat atšķirīgs ir pašnodarbināto saimnieciskās darbības ienākumu apmērs. Turklāt kādam tie būs vienīgie ienākumi, citam — darba samaksai vai pensijai papildus gūti…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī


ABONĒT

Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai
 Esi abonents?

Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Iespējas vienkāršot pašnodarbinātā saimnieciskās darbības uzskaiti
Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.com
Inguna Leibus, Dr. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore
Inguna Leibus, Dr.oec.,
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore, 
Finanšu un grāmatvedības institūta direktore
Foto: Aivars Siliņš

Pašnodarbinātie ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē ir ļoti dažādi. Tie var būt kādas jomas profesionāļi, kas neizvēlas darba attiecības, bet patstāvīgi sniedz individuālus pakalpojumus, tādējādi iegūstot lielāku brīvību un neatkarību. Tie var būt amatnieki, kas gatavo pārdošanai pašražotus izstrādājumus, vai zemnieki, kas apgādā mūs ar pašu izaudzētiem augkopības vai lopkopības produktiem. Tikpat atšķirīgs ir pašnodarbināto saimnieciskās darbības ienākumu apmērs. Turklāt kādam tie būs vienīgie ienākumi, citam — darba samaksai vai pensijai papildus gūti ienākumi, bet kādam tā būs iespēja darīt ko sirdij tīkamu un pie reizes arī nopelnīt, bet šādā gadījumā svarīgāks par ienākumu apmēru būs gandarījums par paveikto. 

Šo dažādību vajadzētu ņemt vērā, izstrādājot normas par pašnodarbināto saimnieciskās darbības uzskaiti un nodokļu maksājumiem. Tām vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršākām, saprotamākām un saudzīgākām. Šī raksta mērķis ir apkopot dažādās iespējas, ko var izmantot pašnodarbinātie Latvijā, lai vienkāršotu saimnieciskās darbības uzskaiti un nodokļu maksājumus.

Grāmatvedības normatīvie akti un izmaiņas tajos 

Atbilstoši jaunajam Grāmatvedības likumam, kas ir spēkā no 1.01.2022., tika izstrādāti arī citi grāmatvedības noteikumi. Ne tikai uzņēmumiem, bet arī pašnodarbinātajiem ir saistoši MK 21.12.2021. Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi», kā arī 14.09.2021. Nr. 625 Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai. Savukārt tieši uz pašnodarbinātajiem, pie tiem pieskaitot arī individuālos komersantus (IK) un individuālo uzņēmumu (IU), t.sk. zemnieku saimniecību (ZS) un zvejnieku saimniecību (ZvS) īpašniekus, attiecas MK noteikumi: 

  1. MK 1.03.2022. not. Nr. 145 «Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu», kas ir spēkā ar 4.03.2022., bet piemērojami par visu 2022. pārskata gadu;
  2. MK 31.05.2022. not. Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», kas ir spēkā ar 3.06.2022. Tie nosaka, ka 2022. gadā var turpināt kārtot saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu atbilstoši iepriekšējiem MK noteikumiem, ciktāl tas nav pretrunā ar nodokļu normatīvo aktu prasībām. 

Tātad ikvienam, kas kārto vienkāršā ieraksta grāmatvedību, 2023. gadā jāuzsāk kārtot žurnālu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 322, kas būtiski atvieglos uzskaiti, jo ir samazināts žurnāla aiļu skaits, atsakoties no izdevumu dalīšanas pilna un ierobežota apjoma izdevumos. Klāt gan nākusi viena papildu aile «Apgrozījums», kurā jāsummē visi ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem, t.sk. saņemtās subsīdijas. Tā ieviesta, lai varētu uzskatāmāk redzēt, vai gada apgrozījums nav sasniedzis 300 000 eiro, t.i., summu, kuru sasniedzot ar nākamo kalendāra gadu jāuzsāk grāmatvedības kārtošana divkāršā ieraksta sistēmā. Šo jauno žurnālu Excel formātā ikviens var atrast VID mājaslapā un iekopēt sev lietošanai.

Abos šajos noteikumos iestrādāta norma par to, ka pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nav saimnieciskās darbības izdevumi (MK not. Nr. 145 52. punkts un MK not. Nr. 322 20.23. punkts). Tas novērš pretrunas normatīvajos aktos, kas pēdējos gados radīja arvien vairāk jautājumu. Samaksātās pašnodarbinātā VSAOI atzīst par izdevumiem, kas nav attiecināmi uz nodokļu aprēķināšanu. Tātad tie netiek pieskaitīti saimnieciskās darbības izdevumiem, aprēķinot mēneša objektu, no kura jāmaksā pašnodarbinātā VSAOI. Savukārt gada ienākumu deklarācijā tos uzrāda kā attaisnotos izdevumus atbilstoši likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» un ar to saistīto MK noteikumu normām.

Pašnodarbinātajiem, kas kārto vienkāršā ieraksta grāmatvedību, būtisks atvieglojums ir iespēja izmantot kases principu. Tas dod viņiem iespēju saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus uzskaitīt atbilstoši naudas plūsmai. Tas savukārt nozīmē, ka viņi nodokļus aprēķina tikai par faktiski saņemtu naudu, t.i., viņu nodokļus neietekmē debitoru parādi. Turklāt PVN maksātāji kases principu var izvēlēties arī PVN uzskaitei (PVN likuma 137. pants) un izmantot vēl vienu atvieglojumu — atbrīvojumu no PVN uzskaites žurnāla (PVN likuma 134. panta 4. daļa).

Pašnodarbinātajiem, kas kārto vienkāršā ieraksta grāmatvedību, ir atvieglotas grāmatvedības kārtošanas prasības, jo viņi ir atbrīvoti no:

Kā atvieglojums pašnodarbinātajiem ir arī iespēja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu sakārtot nevis katru mēnesi, bet vienu reizi ceturksnī, t.i., līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam (Grāmatvedības likuma 13. panta 3. daļa). Savukārt, ja visiem norēķiniem tiek izmantots norēķinu konts kredītiestādē, jeb ir tikai bezskaidras naudas darījumi, tad pašnodarbinātais ir atbrīvots no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla kārtošanas vispār (MK not. Nr. 322 7. punkts).

Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā

Attiecībā uz pašnodarbinātajiem būtiskākie nodokļu grozījumi 2022. gadā bija likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», jo atbilstoši Satversmes tiesas 07.01.2022. spriedumam tika atcelts izdevumu ierobežojums 80% un no tā izrietošais izdevumu dalījums pilna un ierobežota apmēra izdevumos. Tas ne vien atvieglo uzskaiti, bet arī samazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru tiem pašnodarbinātajiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar lieliem izdevumiem, piemēram, mājražošana vai mazumtirdzniecība. Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam veikti grozījumi IIN likumā un ar to saistītajos MK noteikumos. Vēl attiecīgas izmaiņas nepieciešamas MK 30.10.2018. noteikumos Nr. 662 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību».

Pēdējos trīs gadus no 2020. līdz 2022. gadam pašnodarbinātajiem bija dota iespēja nemaksāt IIN avansu, kas bija būtisks atvieglojums, ņemot vērā pēdējo gadu nestabilo ekonomisko situāciju un līdz ar to apgrūtinātu ienākumu gūšanas iespēju. Atbrīvojums ir noteikts Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 6. panta 1. daļā. Ja šī norma netiks pagarināta, tad ikvienam, kam VID ir aprēķinājis avansa maksājumus, jāatceras, ka pirmais IIN avansa maksājums ir jāveic līdz 2023. gada 23. martam. VID aprēķināto nodokļa avansu iespējams samazināt, ja mainās faktiskais ienākuma lielums un pašnodarbinātais iesniedz precizētu avansa maksājumu aprēķinu (IIN likuma 18. panta 11. daļa). Tas varētu būt gadījumā, ja būtiski mainījies darbības veids, ieņēmumu vai izdevumu struktūra, samazinājies peļņas apjoms. Tomēr šī iemesla dēļ var samazināt tikai kārtējā taksācijas gada avansa maksājumus, t.i., šajā gadījumā varētu samazināt avansa maksājumus 2022. gadā. Savukārt martā veicamo avansa maksājumu var samazināt, tikai — iesniedzot gada ienākumu deklarāciju uzreiz pēc 1. marta, bet pirms avansa maksāšanas termiņa, t.i., no 1. līdz 23. martam.

Vienkārša personīgās mantas un darba izmantošana

Pašnodarbinātajam, salīdzinot ar SIA un citu uzņēmumu īpašniekiem, vienkāršāka ir arī īpašnieka personīgā īpašuma izmantošana saimnieciskās darbības vajadzībām. Pašnodarbinātais to lieto tik, cik tas nepieciešams, nenoformējot nomas vai patapinājuma līgumu. Savukārt izdevumus, kas saistīti ar šāda īpašuma izmantošanu, var aprēķināt, izmantojot IIN likuma 11.5 pantā noteiktās normas.

Uz saimnieciskās darbības izdevumiem var attiecināt:

  • līdz 70% no izdevumiem par telpu un mantu izmantošanu, kā arī personīgā vieglā automobiļa izdevumiem. Šajā gadījumā vieglā automobiļa izmantošana jāapliecina ar maršrutu uzskaiti, rakstot ceļazīmes, kurās norāda brauciena maršrutu, mērķi, kilometrus un aprēķina iztērētās degvielas daudzumu;
  • 50% no pamatlīdzekļa nolietojuma, personīgā vieglā automobiļa izdevumiem, ja neveic maršrutu uzskaiti.

Pašnodarbinātajam nav jāveic sava personīgā darba laika uzskaite, viņa darba laiks nav ierobežots, viņš var strādāt jebkurā diennakts laikā. Kā arī viņam nav jārēķina darba samaksa sev un ar to saistītie nodokļi. Personīgajām vajadzībām viņš var tērēt visu nopelnīto naudu pēc nodokļu nomaksas vai ieplānojot naudas plūsmu tā, lai atlicinātu naudu nodokļu samaksai. Turklāt ZS un ZvS īpašnieki var izvēlēties arī darba attiecības ar savu uzņēmumu. Visbiežāk to izvēlas darīt tad, ja uzņēmuma peļņa ir salīdzinoši liela, jo pašnodarbinātā nodokļi jāmaksā no visas peļņas, bet, reģistrējoties kā darba ņēmējam, darbaspēka nodokļi jāmaksā atbilstoši darba samaksai. Vienīgi IU īpašnieks saskaņā ar likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu» ir darba ņēmējs un tāpēc nevar maksāt VSAOI kā pašnodarbinātais, bet tikai kā darba ņēmējs. Iedzīvotāju ienākuma nodokli gan viņš aprēķina tāpat kā pašnodarbinātie.

Iespēja nereģistrēt saimniecisko darbību

Kā būtisks atvieglojums ir arī likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» noteiktā iespēja nereģistrēt saimniecisko darbību, gūstot ienākumu no:

  • lauksaimniecības, lauku tūrisma, sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, ja ienākumi nepārsniedz 3000 eiro gadā (IIN likuma 11. p. 13. d.), šajā gadījumā ienākuma guvējs tiek atbrīvots no nodokļiem (IIN likuma 9. p. 3.1 un 3.2 d.);
  • īres, nomas (IIN likuma 11. p. 12. d.), tad par ienākumu gūšanu jāinformē VID (IIN likuma 28. p. 8. p.);
  • kokmateriālu vai cirsmas pārdošanas (11. p. 1.4 d.), 
  • metāllūžņu pārdošanas (11. p. 1.5 d.),
  • autoratlīdzības (IIN likuma pārejas noteikumu 163. punkts). 

IIN likuma pārejas noteikumos noteiktais pārejas periods, kas deva iespēju autoriem nereģistrēt saimniecisko darbību, beidzas 31.12.2022., tomēr iespējams, ka raksta publicēšanas laikā šis periods tiks pagarināts vēl uz vienu gadu. 

Atvieglojumi un iespējas, aprēķinot pašnodarbinātā VSAOI

Pašnodarbinātie izdevumus uzskaita pēc kases principa, bet pirms nodokļu aprēķināšanas veic izdevumu precizēšanu, lai saskaņotu izdevumus ar gūtajiem ieņēmumiem. Tā kā IIN aprēķina reizi gadā, aizpildot gada ienākumu deklarāciju, tad arī izdevumu precizēšanu šim nolūkam, piemēram par pamatlīdzekļu nolietojumu, veic reizi gadā. Savukārt pašnodarbinātie, kuriem jāmaksā pašnodarbinātā VSAOI, praksē šādu izdevumu precizēšanu dažkārt veica arī katru mēnesi. Tāpēc jaunajos MK noteikumos iekļauta norma, kas ļauj izvēlēties — izdevumus precizēt reizi gadā vai katru mēnesi (MK not. Nr. 322 20.25. punkts). Piemēram, katru mēnesi izdevumos iekļaujot atbilstošo nolietojuma summu un tādējādi samazinot objektu, no kura obligāti jāmaksā pašnodarbinātā VSAOI.

Attiecībā uz pašnodarbinātā VSAOI ir vēl vairāki izņēmumi. Pašnodarbinātie ir atbrīvoti no pienākuma maksāt minimālās sociālās iemaksas no minimālās darba samaksas (likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 20.4 panta 3.2 daļa). Lai saņemtu šo atbrīvojumu, jāiesniedz apliecinājums VID par to, ka pašnodarbinātā plānotie ienākumi varētu būt mazāki par minimālo darba algu, kas 2023. gadā ir noteikta 620 eiro apmērā. Tas dod tiesības maksāt VSAOI no faktiskajiem ienākumiem gadījumā, ja tie ir mazāki nekā valstī noteiktā minimālā darba alga. Tomēr jāatceras, ka apliecinājums par kalendāra gadā plānotajiem ienākumiem VID ir jāiesniedz katru gadu līdz 17. janvārim! Ja tas nav izdarīts, tad apliecinājumu var iesniegt par katru nākamo ceturksni līdz sekojošā mēneša 17. datumam, t.i., līdz 17. aprīlim, 17. jūlijam un 17. oktobrim. Pašnodarbinātie, kas uzsāk saimniecisko darbību, apliecinājumu iesniedz vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu. Savukārt, ja pašnodarbinātais vienlaikus ir arī darba ņēmējs, bet darba attiecības tiek pārtrauktas, tad 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas. Ja šāds apliecinājums netiek iesniegts, tad jārēķinās, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās minimālās sociālās iemaksas, sākumā par katru ceturksni kā avansa maksājumu, bet pēc tam par kalendāra gadu kā obligātu maksājumu, kas būs jāsamaksā līdz nākamā gada 23. jūnijam (likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 20.4 panta 9. daļa).

Būtisks atvieglojums autoriem un lauksaimniekiem ir iespēja aprēķināt iemaksas vecuma pensijai 10% apmērā nevis katru mēnesi, bet no gada ienākumiem (likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 14.1 panta 3. daļa). Tas novērš iemaksu aprēķināšanu no lielākas summas, nekā ir faktiskie ienākumi, jo tiek izlīdzinātas sezonālās svārstības gadījumā, ja gada sākumā ir tikai izdevumi, bet gada beigās — peļņa. Vispārējā gadījumā, rēķinot iemaksu objektu par katru mēnesi atsevišķi, gada sākuma mēnešu zaudējumi netiktu ņemti vērā, tādējādi iemaksas tiktu veiktas no lielākas summas, nekā ir faktiski gūtā peļņa. 

Jāatzīst, ka nevajadzīga un pat pretrunīga šķiet prasība Lauku atbalsta dienestam līdz 1. decembrim sniegt VSAA informāciju par fiziskajām personām, ZS, ZvS, IK un IU, kas kārtējā gadā ir saņēmuši valsts un ES atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai jeb subsīdijas (likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 14.1 panta 4. daļa). Tātad tikai tie lauksaimnieki, kas saņēmuši subsīdijas, var izmantot iespēju aprēķināt 10% iemaksu no gada, nevis katra mēneša peļņas. Tas rada trīs jautājumus:

  1. vai zemnieks, kas nesaņem subsīdijas, nav lauksaimnieks,
  2. kāpēc jāsniedz informācija par IU, ja to īpašniekiem nav iespējas maksāt VSAOI kā pašnodarbinātajiem un līdz ar to izmantot šo atvieglojumu,
  3. kas sniegs ziņas par autoriem, lai nodrošinātu vienlīdzību atvieglojuma piemērošanā?

Norma par to, ka pensionāri, I, II grupas invalīdi par ienākumu no lauksaimniecības, sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un autoratlīdzības VSAOI nemaksā (likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 6. panta 7., 11., 13. daļa), ir spēkā jau daudzus gadus. Tā ir iespēja būtiski samazināt nodokļu maksājumus invalīdiem un pensijas vecuma pašnodarbinātajiem, tomēr to var izmantot tikai tad, ja tiek gūti likumā noteiktie ienākumi. Pārējiem pensijas vecuma pašnodarbinātajiem jāveic pašnodarbinātā VSAOI, piemērojot mazāku likmi nekā vispārējā gadījumā, jo nav jāveic iemaksas invaliditātes gadījumam, tomēr jāturpina veikt iemaksas vecāku apdrošināšanai, neskatoties uz viņu cienījamo vecumu. Domājams, ka viņiem šāds apdrošināšanas veids nemaz nav nepieciešams.

Samazinātā patentmaksa 

Invalīdiem un pensijas vecuma pašnodarbinātajiem ir vēl kāda iespēja būtiski vienkāršot uzskaiti un samazināt nodokļu apmēru — maksājot fiksētu iedzīvotāju ienākuma nodokli 17 eiro gadā vai 9 eiro pusgadā (IIN likuma 11.10 p.). To var izmantot, gūstot ienākumus šādās saimnieciskās darbības jomās:

  • ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība;
  • apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi;
  • amatniecības izstrādājumu izgatavošana;
  • floristika;
  • privātie mājsaimniecības pakalpojumi;
  • mājas aprūpes pakalpojumi.

Atvieglojums attiecas uz personām, kurām ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu, t.i., ir sasniegts Latvijā noteiktais pensionēšanās vecums, vai ir 1. vai 2. grupas invaliditāte. Viņu saimnieciskās darbības ieņēmumi nedrīkst pārsniegt 3000 eiro gadā, kā arī viņi nedrīkst vienlaikus būt algas nodokļa maksātāji, t.i., nevar būt darba attiecībās, un savā saimnieciskajā darbībā nedrīkst nodarbināt citas personas. 

Šis ir ļoti būtisks atvieglojums ikvienam vecākam cilvēkam vai invalīdam, kas vēlas gūt papildu ienākumus pensijai, nodarbojoties ar amatniecību vai floristiku, sniedzot kādus sadzīves, mājsaimniecības vai mājas aprūpes pakalpojumus.

Mikrouzņēmumu nodoklis 

Visbūtiskāk saimnieciskās darbības uzskaite un nodokļu maksāšana tiek atvieglota MUN maksātājiem. Atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem Nr. 322 uzskaite ir ļoti vienkāršota, jo saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā ieņēmumi tiek sagrupēti divās daļās: tie, par kuriem jāaprēķina MUN, un pārējie, bet izdevumi tiek uzskaitīti visi kopā, t.i., parādot tikai saimnieciskās darbības naudas plūsmu.

Arī nodokļa aprēķins ir ļoti vienkāršs — no saimnieciskās darbības ieņēmumiem jeb apgrozījuma līdz 25 000 eiro gadā nodoklis ir 25%, bet par ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, — 40%. Ja saimnieciskā darbība nav reģistrēta no gada sākuma vai gada 1. ceturksnī, bet kādā no turpmākajiem gada ceturkšņiem, tad 40% slieksnis iestājas pie attiecīgi mazāka apgrozījuma. 

Ņemot vērā būtiskās izmaiņas MUN regulējumā, MUN maksātāju skaits ar katru gadu samazinās. 2020. gadā to bija vairāk nekā 35 tūkstoši, taču 2022. gadā šī nodokļu maksātāju ir mazāk par 10 tūkstošiem. Tomēr pēdējos mēnešos VID statistika atkal uzrāda pieauguma tendenci, jo 1. augustā bija reģistrēti 9669 MUN maksātāji, bet 1. novembrī jau — 9779, jeb pieaugumu par 110 personām trīs mēnešu laikā.

Kā zināms, MUN maksāšana ir piemērota tad, ja tiek veikta saimnieciskā darbība, kurai nav nepieciešami lieli izdevumi, visbiežāk tie ir dažādi pakalpojumi. Savukārt tad, ja izdevumi ir lieli vai pašnodarbinātā kopējie ienākumi ir nelieli, tas ir, nepārsniedz minimālo darba algu, parasti tiek izvēlēta vispārējā nodokļu maksāšanas kārtība — aprēķinot pašnodarbinātā sociālās iemaksas pensijai 10% apmērā un IIN 20% no saimnieciskās darbības ienākuma un saglabājot tiesības uz IIN atvieglojumiem par apgādībā esošām personām, invaliditāti un neapliekamo minimumu.

Vienkāršota nodokļa samaksa 

Pašlaik tikai MUN maksātājiem ir dota vēl kāda iespēja — izvēlēties vienkāršotu nodokļa samaksu, t.i., nevis pašiem veikt nodokļa aprēķinu un maksāšanu, bet uzticēt to bankai, kurā ir atvērts speciāls saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7.1 pants). Turklāt šādu vienkāršotu nodokļu maksāšanu var izvēlēties arī tad, ja ir ne tikai bezskaidras naudas darījumi, bet ieņēmumi tiek gūti arī skaidrā naudā. Tie kontā jāiemaksā 15 dienu laikā no ieņēmumu gūšanas dienas. No 2022. gada oktobra šādu kontu var atvērt AS Industra Bank. Tiem pašnodarbinātajiem, kuri vēlas izmantot šo iespēju, jāievēro likuma «Par nodokļiem un nodevām» 147. pantā noteiktā kārtība vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma darbības uzsākšanai. Pēc saimnieciskās darbības ieņēmumu konta atvēršanas jāiesniedz iesniegums EDS, norādot saimnieciskās darbības ieņēmumu konta numuru, pakalpojuma sniegšanas iestādi, kura atvērusi šo kontu, un plānoto datumu tā darbības uzsākšanai. 

Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7.1 panta 3. daļu to var izvēlēties līdz ar MUN maksātāja statusa iegūšanas dienu, ja tiek uzsākta saimnieciskā darbība, vai ar nākamo kalendāra gadu, ja darbība jau bija veikta un nodokļi maksāti vispārīgā kārtībā, bet nodokļa režīms tiek mainīts no vispārējās kārtības uz MUN režīmu. Jau reģistrēts MUN maksātājs šo iespēju var izmantot ne tikai ar gada sākumu, bet arī ar nākamā ceturkšņa pirmo datumu. Tomēr tad jārēķinās, ka saskaņā ar likuma 7.1 panta 6. daļu bankai jāietur nodoklis pēc lielākās likmes — 40% apmērā. Pēc tam pārmaksāto nodokli var atgūt, sniedzot precizētu MUN attiecīgā ceturkšņa deklarāciju vai iesniegumu VID atbilstoši likuma 7.1 panta 7. daļā noteiktajai kārtībai.

Nobeigumā

Jāsecina, ka visvienkāršākā iespēja pašnodarbinātajiem ir maksāt fiksētu ienākuma nodokli, ko var darīt tikai ļoti ierobežots fizisko personu loks, vai mikrouzņēmumu nodokli, kas ir iespēja ikvienam pašnodarbinātajam, bet ne visiem tā ir piemērota. MUN maksātāja ieguvums ir uzskaites un nodokļa aprēķina vienkāršība, bet būtiskākais mīnuss ir tas, ka lielai daļai pašnodarbināto MUN režīms nozīmē lielākus nodokļu maksājumus nekā vispārējā kārtībā, maksājot pašnodarbinātā VSAOI un IIN no saimnieciskās darbības ienākumiem. Turklāt, ja saimnieciskā darbība ir paralēli darba attiecībām, tad joprojām ir spēkā norma, kas nosaka, ka MUN maksātājs nedrīkst iesniegt algas nodokļa grāmatiņu nevienā ienākumu gūšanas vietā (IIN likuma 6. panta 1. daļa). Tātad viņam nav tiesību uz neapliekamo minimumu un IIN atvieglojumiem par apgādībā esošām personām vai invaliditāti. Vienīgi pensionāri saglabā tiesības uz neapliekamo minimumu pensijai. Ja saimnieciskā darbība ir paralēli darba attiecībām, tad MUN izvēli ierobežo zaudēti IIN atvieglojumi un palielināta IIN likme. 

Faktiski šādiem ierobežojumiem vairs nav pamata, jo MUN maksātāja nodokļu slogs pakāpeniski ir būtiski palielināts (no 9% 2010. gadā līdz 25% un lielākam apmēram, sākot ar 2021. gadu) un kļuvis līdzīgs darba ņēmēja nodokļu slogam vai pat pārsniedz to! Savukārt personām, kuras varētu izmantot IIN atvieglojumus, nodokļu slogs MUN režīmā ir būtiski lielāks. Piemēram, pašnodarbinātajam, kura apgādībā ir viens vai vairāki bērni, nez vai izvēlēsies MUN maksāšanu, jo tādējādi zaudēs tiesības uz nodokļu atvieglojumu savā pamatdarba vietā, kas par katru apgādājamo nozīmē par 50 eiro (250 x 20%) mazākus ienākumus katru mēnesi. Liegums iesniegt algas nodokļa grāmatiņu nozīmē par 3 procentpunktiem lielāku IIN likmi — nevis 20%, bet 23%. Tomēr, tā kā MUN režīmā gūtie ienākumi netiek ņemti vērā, aprēķinot IIN gada ienākumu deklarācijā, tad faktiski izveidojas nodokļu pārmaksa, kuru var atgūt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Pārmaksas summa var sasniegt līdz pat 600 eiro gadā (20 004 eiro x 3%), ja bruto darba samaksa ir 1667 eiro mēnesī, vai pārsniedz to. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu jādomā par MUN režīma pilnveidošanu, lai šo vienkāršo nodokļu samaksas iespēju varētu izmantot pēc iespējas plašāks pašnodarbināto loks. MUN ietver arī pašnodarbinātā VSAOI (80% no MUN). Tātad, jo lielāks MUN tiek samaksāts, jo labāka ir pašnodarbinātā sociālā apdrošināšana. Turklāt tā nav apdrošināšana tikai vecuma pensijai, kā tas ir, maksājot pašnodarbinātā sociālās iemaksas 10% apmērā, ja ienākumi mēnesī ir mazāki par minimālo darba algu. MUN maksātāji ir apdrošināti visiem pašnodarbinātā apdrošināšanas veidiem, ieskaitot slimību un maternitāti, invaliditāti u.c. gadījumus. 

Tomēr jāņem vērā arī iepriekšējo gadu negatīvā pieredze, kad MUN režīms ļoti plaši tika izmantots darbaspēka izmaksu samazināšanai. Lai novērstu darba devēju vēlmi šādiem nolūkiem izmantot MUN maksātājus, tādējādi izkropļojot konkurenci starp uzņēmumiem, jāmeklē citi risinājumi. Vienu no tiem izmanto Igaunija, kurai ir līdzīgs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un MUN režīms. Igaunijā UIN maksātājiem jāaprēķina UIN par visām izmaksām MUN maksātājiem, tādējādi izmaksas par MUN maksātāju pakalpojumu kļūst līdzvērtīgas darbaspēka izmaksām, ieskaitot darba devēja VSAOI. 

Tāpēc Latvijā darbu pie MUN režīma pilnveides vajadzētu turpināt, lai tā ir iespēja vienkāršot pašnodarbinātā saimnieciskās darbības uzskaiti un nodokļu maksāšanu, neveicinot negatīvas tendences.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada janvāra (493.) numurā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: