Kā aprēķināt slimības naudu, ja darbinieks pēc darba līguma noslēgšanas saslimst, nenostrādājot ne dienu, ne stundu?

Atbilde

Diemžēl tādi gadījumi nav retums. Slēdzot darba līgumu, viss kārtībā, bet otrajā dienā (vai dienā, kad jāsāk strādāt) tiek paziņots par A vai B lapas esamību. 

B lapas apmaksas/neapmaksas gadījumus ietekmē likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" grozījumi 11. pantā. Proti, lai pabalsts tiktu piešķirts, nepieciešams, lai persona (par personu) tiktu veiktas (bija jāveic) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI):

• ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājās darbnespēja, vai
• ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājās darbnespēja.

Turklāt šai personai, saņemot darbnespējas B lapu, ir jābūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusā.

Manuprāt, nav grūti saprast šo grozījumu iemeslus, jo statistika liecina par vairākiem ļaunprātīgiem likuma nepilnības izmantošanas gadījumiem. Tomēr minētās prasības (kvalifikācijas noteikumi pabalsta saņemšanai) nav attiecināmas uz dažām dzīves situācijām, piemēram, kad tiek kopts slims bērns, kurš nav sasniedzis 14 gadus, vai līdz bērns sasniedz 18 gadus, ja viņš ir ļoti smagi slims vai par bērnu piešķirts invaliditātes kopšanas pabalsts (13. panta 2.¹ un 2.² daļa).

Protams, slimības pabalsts darba devējam nav jāizmaksā, bet nav izslēgts, ka darbinieks uzrādīs darba devējam tieši šādu B lapu (kā zināms, darba devējam tiek paziņots, tikai noslēdzot darbnespējas lapas). Vairāk par grozījumiem skatiet Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība".

Tātad, ticamāk, ka darbinieks uzrādīs darba devējam A lapu. Vai tā ir jāapmaksā? 

Uzskatu, ka darba devēja pienākums ir šo lapu apmaksāt, jo persona (noslēdzot darba līgumu) ir kļuvusi par darba ņēmēju (ar attiecīgām tiesībām), bet attaisnoto iemeslu dēļ nespēj gūt ienākumus. 

Kāda "darba samaksas" summa būtu jāņem par pamatu aprēķinam? 

Ja darbinieks būtu iesācis strādāt (kaut arī nelielu periodu), grāmatvedim nebūtu šaubu, ka jāizmanto dienas (vai stundas) vidējā izpeļņa, bet šajā gadījumā nav aprēķinātās summas. Līdz 2015. gada grozījumiem Darba likuma (DL) 75. pantā "Vidējās izpeļņas aprēķināšana" tika minēts, ka, neatrodot pēdējos 12 mēnešos darba samaksu, drīkst pieļaut, ka darbiniekam noteikta minimālā mēneša darba alga. Tātad to arī ņēma par pamatu, nosakot dienas vidējo, kuru izmantoja darbnespējas apmaksai pirmajās 10 kalendāra dienās saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36. pantu. Tomēr aktuālajā 75. pantā šāds algoritms nepastāv. 

Vienīgā DL 75. pantā esošā atsauce uz aprēķinātās summas pielīdzināšanu minimālai mēneša algai attiecas uz situāciju, kad mēneša vidējā izpeļņa normālo darba laiku nodarbinātai personai iznāk mazāka par aktuālo minimālo mēnešalgu, tad tā ir pielīdzināma spēkā esošajai minimālajai mēnešalgai (2. daļas pēdējais teikums).

Sakarā ar to, ka darba devēja pienākums apmaksāt A lapu par pirmajām 10 kalendāra dienām, šaubos, ka mēnešalgai šeit ir "kāda teikšana".

Tādējādi apelēšu pie DL 40. panta 2. daļas, kurā starp prasībām, slēdzot darba līgumu, ir jānosaka:

Tātad, vadoties no tā, cik ir solīts darba līgumā (samaksa un darba laiks), ir iespējams noteikt dienas vidējo izpeļņu. Un tā nebūt ne visos gadījumos ir minimālā mēneša darba alga, kuru daži grāmatveži uzskata par vienīgo pareizo aprēķina variantu. Atliek izstrādāt kārtības noteikumus, kas tiks uzskatīti par grāmatvedības kārtošanas nolikumu, ņemot vērā uzņēmuma darbības īpatnības.

Vēl viens (rezerves) variants. Slēdzot darba līgumu, jāparedz situācija, kad darbinieks neierodas darbā un nepaziņo par iemeslu, bet pēc kāda laika iesniedz darbnespējas lapu. Runa ir par koda 26 (Darba ņēmēja statusa zaudēšana, ja persona nav uzsākusi darbu) izmantošanu. Bet šādā gadījumā (burtiski ar parakstu) jābrīdina darbinieks par to, ka līgums tiks anulēts, ja noteiktajā laikā no darbinieka nebūs saņemtas ziņas par prombūtnes iemeslu.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada jūlija (463.) numurā