0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

ŽURNĀLS BILANCE BILANCES RAKSTI Juridiskās personas maksātnespējas process

Juridiskās personas maksātnespējas process

Oskars Springis, NORDSTERN LTD (Apvienotā Karaliste) galvenais grāmatvedis, grāmatvedības sistēmu konsultants, Anglijas un Velsas kvalificēto grāmatvežu institūta biedrs

Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi. Juridiskās personas maksātnespējas process nav parādu piedziņas mehānisms, un tā uzsākšana nenozīmē, ka kreditors atgūs visu parāda summu. Kas ir juridiskās personas maksātnespējas process? Juridiskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts no dienas, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu



9 € / mēnesī*
Pirmās 30 dienas bez maksas
Abonēt
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Juridiskās personas maksātnespējas process
Ilustrācija: © stockfoto – stock.adobe.com

Oskars Springis
Oskars Springis,
NORDSTERN LTD (Apvienotā Karaliste) galvenais grāmatvedis, grāmatvedības
sistēmu konsultants, Anglijas un Velsas kvalificēto grāmatvežu institūta biedrs
Foto: Vitaliy Turovskyy

Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi. Juridiskās personas maksātnespējas process nav parādu piedziņas mehānisms, un tā uzsākšana nenozīmē, ka kreditors atgūs visu parāda summu.

Kas ir juridiskās personas maksātnespējas process?

Juridiskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts no dienas, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību, individuālo komersantu, ārvalstī reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un Maksātnespējas likumā noteiktiem speciāliem subjektiem. Juridiskās personas maksātnespējas procesu saskaņā ar šo likumu (turpmāk — likums) vada tiesas iecelts maksātnespējas procesa administrators (turpmāk — administrators), kurš nodrošina procesam izvirzāmo prasību izpildi, tai skaitā: 

  • apzina un pārdod parādnieka mantu;
  • izvērtē iesniegtos kreditoru prasījumus; 
  • atgūst parādus no parādnieka debitoriem; 
  • no iegūtajiem līdzekļiem apmierina kreditoru prasījumus. 

Administrators

Administratora amata kandidātu iecelšanai konkrētā juridiskās personas maksātnespējas procesā izvēlas no Maksātnespējas kontroles dienesta sistēmā uzturētā administratoru amata pretendentu saraksta, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 9. pantu administrators ir fiziskā persona, kura ir iecelta administratora amatā un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi. Amata darbībā administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 13. pantu par administratoru varbūt fiziska persona:

  • kura sasniegusi 25 gadu vecumu; 
  • kura saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju vai saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi zinātnisko grādu;
  • kura prot valsts valodu augstākajā līmenī, 
  • kurai pēc iepriekš minētās izglītības un kvalifikācijas iegūšanas ir vismaz triju gadu darba pieredze jurista vai tam pielīdzināmā amatā;
  • kura nokārtojusi administratora eksāmenu; 
  • kurai ir nevainojama reputācija.

Administratoru pēc administratora eksāmena nokārtošanas ar rīkojumu amatā ieceļ Maksātnespējas kontroles dienesta (turpmāk — MKD) direktors. Pēc administratora iecelšanas amatā dienesta direktors izdod administratoram viņa amata apliecību, kuras derīguma termiņš ir divi gadi. Kārtību, kādā administratoru ieceļ amatā, kā arī administratora amata apliecības formu un saturu, izdošanas un izsniegšanas kārtību nosaka 2017. gada 30. maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 288 “Maksātnespējas procesa administratora pretendentu apmācības, eksaminācijas kārtība, eksaminācijas komisijas darbības kārtība un maksātnespējas procesa administratoru amatā iecelšanas, atbrīvošanas, atcelšanas un atstādināšanas no amata un amata darbības apturēšanas kārtība”. 

Maksātnespējas procesa uzsākšana 

Juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos var lūgt gan pats parādnieks, gan parādnieka kreditori (arī darbinieki, kuriem nav izmaksāta darba alga). Juridiskās personas maksātnespējas procesu var uzsākt, iesniedzot rajona (pilsētas) tiesā pēc parādnieka juridiskās adreses atrašanās vietas juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 60. panta trešo daļu parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu šādos gadījumos:

  • parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un nav noslēgta vienošanās ar kreditoriem par maksājumu termiņu pagarināšanu vai nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta; 
  • saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā; 
  • parādnieks vairs nespēj pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. 

Pirms jaunā Administratīvās atbildības likuma stāšanās spēkā par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu parādniekam tika paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35 pantu, uzliekot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. Šobrīd likuma 178. pants nosaka, ka par pienākuma šajā likumā noteiktajos gadījumos iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu nepildīšanu, ja šis parādnieka pienākums iestājas saistībā ar neizpildītām nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu saistībām, Valsts ieņēmumu dienests piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no sešdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām, atņemot fiziskajai personai vai valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem vai bez tā. Atgādinu, ka šobrīd viena naudas soda vienība ir pieci eiro.

Ziņas par maksātnespējas procesa uzsākšanu tiek ierakstītas maksātnespējas reģistrā. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams, un tā ierakstiem ir publiska ticamība. Maksātnespējas reģistrs pieejams Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra interneta vietnē maksatnespeja.ur.gov.lv. 

Pēc ieraksta izdarīšanas maksātnespējas reģistrā sākas termiņš kreditoru prasījumu iesniegšanai, termiņš tiek norādīts iepriekš minētāja interneta vietnē. 

Ar maksātnespējas procesa pasludināšanu iestājas termiņš visu parādnieka saistību izpildei, un kreditors var pieteikt kreditora prasījumu neatkarīgi no līguma nosacījumiem.

Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieka pārvaldes institūciju (piemēram, kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces un valdes, kā arī padomes (ja tāda ir izveidota)) darbība tiek apturēta, un to vietā stājas tiesas ieceltais administrators.

Lai nodrošinātu parādnieka vadības pārņemšanu un informācijas apmaiņu, saskaņā ar likuma 68. panta pirmo daļu tiek iecelts parādnieka pārstāvis, kas parasti ir parādnieka bijušais valdes loceklis vai vairāki valdes locekļi. Savukārt saskaņā ar likuma 68. panta trešo daļu administrators var noteikt par parādnieka pārstāvi citu personu, ja tā var sniegt šajā likumā noteiktās ziņas par parādnieku un viņa darbību, un ja šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās personas objektīvu iemeslu dēļ nespēj sniegt minētās ziņas. No tā izriet, ka administrators var iecelt par parādnieka pārstāvjiem arī parādnieka bijušos darbiniekus, tajā skaitā uzņēmuma grāmatvedi vai grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēju. Likuma 70. panta pirmajā daļā ir noteikts parādnieka pārstāvja pienākums ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodot administratoram visu parādnieka mantu, organizatoriskos, personāla un grāmatvedības dokumentus, rīkojumus, izziņas, pārskatus un saraksti, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu administratora noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par trim dienām un garāks par 10 dienām pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu sarakstu. Parādnieka pārstāvis dokumentus administratoram nodod, tos sakārtojot atbilstoši lietvedības noteikumiem.

Parādnieka pārstāvja galvenās tiesības ir:

  • iepazīties ar iesniegtajiem kreditoru prasījumiem un izteikt administratoram iebildumus pret tiem; 
  • pieprasīt un saņemt ziņas par parādnieka mantas pārdošanu; 
  • pieprasīt sasaukt un piedalīties kreditoru sapulcēs un iepazīties ar sapulču protokoliem; 
  • iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces vai administratora lēmumu vai celt prasību tiesā. 

Parādnieka pārstāvja galvenie pienākumi ir: 

  • ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm, uz kurām viņš uzaicināts, kā arī sniegt savā rīcībā esošās ziņas par parādnieku; 
  • nodot administratoram visus parādnieka dokumentus, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu; 
  • sadarboties ar administratoru. 

Ja parādnieka pārstāvis nesadarbojas ar administratoru, viņš kavē procesu un apdraud kreditoru intereses. Ievērojot minēto, likuma 178. pantā noteikta administratīvā atbildība par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi maksātnespējas procesā iesaistītā persona, par to piemēro naudas sodu no divdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem vai bez tā. Saskaņā ar Krimināllikuma 215. pantu par maksātnespējas procesa kavēšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu iestājas kriminālatbildība.

Uzsāktās spriedumu izpildes lietvedības tiek izbeigtas, izņemot, ja starp parādnieku un kreditoru pastāv strīds par tiesībām. 

Valsts nodeva

Gan parādniekam, gan kreditoram, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, ir jāmaksā valsts nodeva — nodeva par darbības veikšanu — pieteikuma izskatīšanu tiesu iestādē. Parādniekam valsts nodevas apmērs ir 70 eiro. Kreditoram valsts nodevas apmērs ir 355 eiro. Kreditora samaksātā nodeva ir jāatmaksā no parādnieka līdzekļiem. Dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksas veikšanu, ir jāpievieno maksātnespējas procesa pieteikumam. Rekvizīti valsts nodevas samaksai atrodami Maksātnespējas kontroles dienesta interneta vietnē www.mkd.gov.lv. Iemaksas mērķī jānorāda dati maksātnespējas procesa pieteikuma identificēšanai.

Darbinieku prasījumi

No 2003. gada 1. janvāra darbinieku prasījumi tiek segti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, kura turētājs un pārvaldītājs ir Maksātnespējas kontroles dienests. Darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem nosaka likums “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” un Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 995 “Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība”. Par darbinieku prasījumiem var lasīt šā gada Lailas Kelmeres rakstus (Bilance Nr. 8 (464), 32. lpp. un Nr. 9 (465), 34. lpp.).

Kreditora prasījums 

Kreditora prasījums ir jāiesniedz administratoram viena mēneša laikā pēc ieraksta par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu izdarīšanas maksātnespējas reģistrā. Kreditora prasījumu var nosūtīt administratoram pa pastu vai iesniegt administratora prakses vietā, kā arī to ir iespējams iesniegt elektroniski, ievērojot spēka esošos normatīvos aktus, kas regulē elektronisko dokumentu apriti un juridisko spēku. Administratora kontaktinformāciju ir iespējams noskaidrot maksātnespējas reģistrā.

Ja kreditors iesniedz kreditora prasījumu viena mēneša laikā un administrators pieņem lēmumu par viņa prasījuma atzīšanu, šāds kreditors iegūst balsstiesības proporcionāli sava prasījuma summai (1 eiro = 1 balss) un var piedalīties lēmumu pieņemšanā kreditoru sapulcēs. Ja kreditora prasījums netiek iesniegts viena mēneša laikā, kreditors zaudē balsstiesības. Balsstiesības netiek piešķirtas ieinteresētajām personām. Saskaņā ar likuma 72. panta pirmo daļu ieinteresētās personas ir:

  • parādnieka dalībnieki (akcionāri) vai personālsabiedrības biedri, pārvaldes institūciju locekļi;
  • prokūrists un komercpilnvarnieks;
  • persona, kura sastāv ar parādnieka dibinātāju, dalībnieku (akcionāru) vai personālsabiedrības biedru, pārvaldes institūciju locekļiem laulībā, radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei;
  • kreditors, kas atrodas vienā koncernā ar parādnieku.

Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku likuma 72. pantā minētās personas ir atzīstamas, ja tās šajā statusā bijušas pēdējo piecu gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Tiesu praksē ir atzīts, ka par ieinteresēto personu var tikt atzīta juridiskā persona, kuras darbību realizē fiziskā persona, kas ir, piemēram, parādnieka dalībnieka un vienīgā valdes locekļa radinieks.

Jāņem vērā, ka likuma 99. panta pirmajā daļā noteikts, ka naudas summas, ko parādnieks samaksājis, parādu segšanai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, kā arī pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas (izņemot naudas summas, ko samaksājis administrators juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā), ir atmaksājamas, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

  • maksājums izdarīts pirms saistību izpildes termiņa iestāšanās, ja nav pildītas citas maksājuma saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un ir iespējams atjaunot šā panta trešajā daļā minētās pušu saistības un tiesības;
  • parāds samaksāts ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku un nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš iestājies pirms ieinteresēto personu saistību izpildes termiņa. Šis noteikums attiecas arī uz tiesu izpildītāju piedzītajiem parādiem, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildīšanai nepieciešamie izdevumi.

Ja kreditors nokavē viena mēneša termiņu, viņš savu prasījumu var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc ieraksta par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu izdarīšanas maksātnespējas reģistrā, tomēr ne vēlāk kā līdz dienai, kad administrators sastādījis kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu. Ja kreditora prasījums netiek iesniegts šajā termiņā, iestāsies prasījuma tiesību noilgums — prasījuma tiesības kreditoram zūd.

Kreditora prasījums ir noformējams brīvā formā, bet obligāti ir norādāma šāda informācija: 

  • prasījuma pamatojums; 
  • prasījuma veids; 
  • prasījuma apmērs, atsevišķi norādot galvenā prasījuma apmēru un blakusprasījumu (procenti, nokavējuma nauda, soda nauda utt.) apmēru; 
  • prasījuma rašanās laiks; 
  • vai kreditors ir atzīstams par ieinteresēto personu; 
  • kontaktinformācija, tajā skaitā elektroniskā pasta adrese; 
  • bankas konta numurs.

Nodrošinātais kreditors, piesakot kreditora prasījumu, papildus norāda apmēru, kādā prasījums ir nodrošināts, kā arī par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas vērtību maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā. Likuma 7. pants nosaka, ka nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības pret parādnieku vai trešo personu ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu. Nodrošinātais kreditors prasījuma nenodrošinātās daļas apmērā uzskatāms par nenodrošināto kreditoru, izņemot gadījumu, kad nodrošinājums ir par trešās personas saistību. Nodrošinātais kreditors ir tiesīgs jebkurā procesa stadijā pilnībā vai daļēji atteikties no prasījuma tiesību nodrošinājuma, izdarot attiecīgus grozījumus publiskajos reģistros.

Gan nodrošinātais, gan nenodrošinātais kreditors iesniegumam pievieno prasījumu pamatojošus dokumentus — rēķinus, pavadzīmes, algas lapiņas u.c. 

Ja kreditora prasījumā nav norādīta visa nepieciešamā informācija vai nav pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, administrators informē kreditoru par nepieciešamību novērst trūkumus. Ja kreditors šos trūkumus nenovērš, viņa prasījums netiek atzīts. Kreditora prasījums arī var tikt atzīts tikai daļēji. 

Maksātnespējas procesa gaita

Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators: 

  • pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta;
  • apkopo un izvērtē kreditoru, tai skaitā parādnieka darbinieku prasījumus, kā arī pieņem lēmumus par kreditoru prasījumu atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu;
  • apzina parādnieka mantu un noskaidro parādnieka finansiālo stāvokli; 
  • ievērojot noskaidroto parādnieka finansiālo stāvokli, sastāda parādnieka mantas pārdošanas plānu vai ziņojumu par mantas neesamību; 
  • pārdod parādnieka mantu; 
  • atgūst debitoru parādus; 
  • izvērtē parādnieka slēgtos līgumus, pieņemot lēmumu par līgumu izpildi, atkāpšanos no līguma vai par prasības celšanu par līguma atzīšanu par spēkā neesošu; 
  • izvērtē un ceļ tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par personālsabiedrības saistībām. 

Parādnieka pārstāvja piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, jo parādnieka pārstāvis ir ar uzņēmumu visciešāk saistītā persona, kurai jāpalīdz administratoram nodrošināt kreditoru interešu aizsardzību. 

Ja parādnieka uzņēmumā nav realizējamas mantas vai mantas apmērs ir mazāks par depozīta apmēru (divas minimālās mēnešalgas), administrators sastāda ziņojumu par mantas neesamību parādnieka uzņēmumā. Ziņojumu par mantas neesamību administrators sastāda arī tad, ja uzņēmumā nav realizējamas mantas, bet parādnieka aktīvos ietilpst “debitoru parādi”, kuru atgūšanai nepieciešami papildu finanšu līdzekļi. Šādā gadījumā administrators ar ziņojumu par mantas neesamību piedāvā kreditoriem izvēlieties, kas ir izdevīgāk viņiem pašiem: 

  • ieguldīt maksātnespējas procesā papildu līdzekļus, ja paredzamā nākotnē ir iespēja atgūt mantu un saņemt sava prasījuma apmierinājumu;
  • neieguldīt līdzekļus, jo atgūt mantu šajā maksātnespējas procesā nav iespējams, vai parādu piedziņa no debitoriem prasa ilgu laiku, un tas kreditoriem nav izdevīgi.

Administratoram jānodrošina, lai parādnieka manta tiktu pārdota par pēc iespējas augstāku cenu, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus. Administrators, ievērojot pienākumu realizēt mantu par augstāko cenu, var pieņemt lēmumu par mantas pārdošanu izsolē vai bez tās. 

Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanas ir iespējams pāriet uz tiesiskās aizsardzības procesu, ja, turpinoties juridiskās personas maksātnespējas procesam, parādnieks izstrādā un saskaņo ar kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu (plašāk par pārejas uz tiesiskās aizsardzības procesu nosacījumiem ir likuma XIX nodaļā). Šajā gadījumā juridiskās personas maksātnespējas process netiek apturēts, un tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrāde notiek paralēli juridiskās personas maksātnespējas procesā veiktajām darbībām. Tādēļ, lai tiesiskās aizsardzības procesu būtu iespējams īstenot, jautājums par pāreju ir jāizlemj pēc iespējas ātrāk, kamēr nav pārdota parādnieka manta.

Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts

Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts (turpmāk — depozīts) ir naudas summa, kas jāiemaksā maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam. Depozīts nodrošina juridiskās personas maksātnespējas procesa finansēšanu, ja procesa gaitā atklāsies, ka pašam parādniekam nav mantas vai manta ir mazāka par depozīta apmēru, un neviens nepiesakās šo procesu finansēt. Depozīta iemaksa līdzīgi kā valsts nodevas iemaksa ir priekšnoteikums maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai. Depozīta apmērs gan parādniekam, gan kreditoram ir divas minimālās mēnešalgas. Dokuments, kas apliecina depozīta samaksas veikšanu, ir jāpievieno maksātnespējas procesa pieteikumam. Saņemt atpakaļ iemaksāto depozītu var tikai kreditors vai kreditori, kuri iesniedza maksātnespējas procesa pieteikumu. Depozītu kreditors var saņemt gadījumos, ja juridiskās personas maksātnespējas process netiek pasludināts vai tiek finansēts no parādnieka līdzekļiem, vai kreditori nolemj turpināt juridiskās personas maksātnespējas procesu, attiecīgi piesaistot savu vai citu personu finansējumu.

Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam netiek atmaksāts šādos gadījumos: 

  • juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums ir bijis nepamatots vai apzināti nepatiess; 
  • kreditors, saņemot sava prasījuma apmierinājumu, neatsauc juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un tiesa notur juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanas sēdi. 

Depozītu var saņemt, iesniedzot iesniegumu MKD. Iesnieguma veidlapu, iesniegumam pievienojamos dokumentus, ka arī citas iesniegšanas prasības nosaka Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumi Nr. 88 “Kārtība, kādā iemaksā un izmaksā depozītu juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesā”. Parādnieka, kurš iesniedza maksātnespējas procesa pieteikumu, iemaksātais depozīts visos gadījumos tiek novirzīts maksātnespējas procesa izmaksu segšanai.

Maksātnespējas procesa izbeigšana 

Maksātnespējas process tiek izbeigts ar tiesas lēmumu, kad administrators ir izpildījis parādnieka mantas pārdošanas plānu un kreditoru prasījumu segšanas plānu. Tāpat tiesa izbeigs maksātnespējas procesu, ja pēc ziņojuma par parādnieka mantas neesamību administratoram nebūs izdevies piesaistīt finansējumu turpmākajai procesa norisei, un maksātnespējas process netiks turpināts. Šādos gadījumos parādnieks — juridiskā persona tiek izslēgta no attiecīgā publiskā reģistra.

Maksātnespējas process tiek izbeigts ar tiesas lēmumu, ja ticis saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, un tiesa lēmusi par juridiskās personas maksātnespējas procesa pāreju uz tiesiskās aizsardzības procesu. Šādā gadījumā parādnieks turpina savu darbību iepriekšējā statusā.

Sūdzības par administratora lēmumu vai rīcību

Sūdzības par administratora lēmumiem vai rīcību juridiskās personas maksātnespējas procesā ir jāiesniedz Maksātnespējas kontroles dienestā. Sūdzības par administratora lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu, administratora lēmumu par parādnieka pārstāvja nozīmēšanu, kā arī sūdzības par kreditoru sapulces lēmumiem netiek iesniegtas Maksātnespējas kontroles dienestā, bet gan tiesā, kurā pasludināta attiecīgā juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada novembra (467.) numurā

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: