Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar nodokļu piemērošanu kriptovalūtas darījumiem.

Jautājumi:

1. Kādi (lūgums uzskaitīt) un kādā apmērā no privātpersonas puses ir jānomaksā nodokļi valstij, ja tā vēlas internetā iegādāties un pārdot kriptovalūtu? Kriptovalūtas iegāde un pārdošana tiks veikta internetā ar kredītkarti pārskaitījuma veidā. Vai ir atšķirība, ja kriptovalūtas iegādi un pārdošanu veic privātpersona vai uzņēmums (juridiska persona SIA)? Kādas būtu atšķirības starp šīm personām attiecībā uz nodokļu nomaksu – kādi (lūgums uzskaitīt) un kādā apmērā no uzņēmuma puses ir jānomaksā nodokļi valstij?
2. Interneta vidē ir vairāki pakalpojuma sniedzēji, ar kuru palīdzību pēc kriptovalūtas pirkšanas un pārdošanas var samainīt kritovalūtu atpakaļ uz euro. Brīdī, kad tiek ieskaitīta nauda kontā, visticamāk, mērķī tiek norādīts – kriptovalūtas maiņa. Attiecībā uz šo ir jautājums, kāda informācija ir jānorāda, aizpildot gada ienākumu deklarāciju un vai šajā gadījumā fiziskajai personai vispār ir jāaizpilda deklarācija?
3. Ja privātpersona vēlas pārdot savas kriptovalūtas sev piederošam uzņēmumam, par kuru uzņēmums norēķinātos euro un vēlāk šis uzņēmums samainītu šīs kriptovalūtas uz euro. Šajā gadījumā uzņēmuma kontā ieskaitīsies maksājums ar mērķi – kriptovalūtas maiņa. Vai šāds maksājuma mērķis būtu pieņemams, lai saprastu, par ko uzņēmuma kontā ir ieskaitīta nauda? Vai privātpersonai būtu jānorāda šis darījums gada ienākumu deklarācijā?

Atbildes:

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1.panta pirmās daļas 4.punktā noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – nodoklis) ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no nodokļa par ienākumu no kapitāla, tajā skaitā nodokļa no kapitāla pieauguma.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 7.pantā noteikts, ka maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.

Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 11.punktā noteikto, pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums atbilstoši šā likuma 11.⁹pantam, ja šā likuma 9.pantā nav noteikts citādi.

Kā norādīts Finanšu ministrijas tiesiskajā palīdzībā, ienākums no darījuma ar kriptovalūtu ir specifisks ienākuma veids, kas, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 17.panta otro un ceturto daļu, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē varētu tikt  pielīdzināts ienākumam no kapitāla pieauguma.

Līdz ar to konkrētajā tiesiskajā situācijā, izmantojot analoģijas metodi, Iesniedzēja gūtais ienākums no virtuālās valūtas (kriptovalūtas) pārdošanas, atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām uzskatāms par ienākumu no kapitāla pieauguma.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁹panta pirmā daļa nosaka, ka kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīvu turēšanas laikā.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁹ panta piektajā daļā noteikts, ka kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī samaksātie procentu maksājumi par kredītu šā kapitāla aktīva iegādei, ja dokumentāri apliecināta informācija ļauj identificēt kredīta un kapitāla aktīva iegādes saistību. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi par vērtspapīru iegādi un turēšanu.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta piektajā daļā noteikts, ka nodokļu likmi 20 procentu apmērā piemēro ienākumam no kapitāla, tai skaitā kapitāla pieaugumam.

Ievērojot Finanšu ministrijas tiesiskajā palīdzībā norādīto, maksātājam pēc analoģijas ar kapitāla pieauguma ienākuma noteikšanu ir tiesības ņemt vērā kriptovalūtas iegādes vērtību, taču maksātājam jāspēj pierādīt un pamatot šo iegādes vērtību ar attaisnojuma dokumentiem (to kopumu).

Tādējādi ienākums no virtuālās valūtas (kriptovalūtas) pārdošanas tiek noteikts atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁹panta pirmajai daļai, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 20 procentu apmērā. Ja Iesniedzējam nav saglabājusies precīza, dokumentāri pamatojama informācija par virtuālās valūtas (kriptovalūtas) iegādes vērtību, tad kapitāla aktīva (virtuālās valūtas (kriptovalūtas)) iegādes vērtība ir 0 euro (vienlaikus VID norāda - ja kriptovalūtas pārdošanas rezultātā kriptovalūtas iegādes vērtība ir vienāda ar tās pārdošanas cenu vai to pārsniedz (ir zaudējumi), Iesniedzējam neveidojas ienākums no kriptovalūtas atsavināšanas, līdz ar to iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā un minētais darījums nav jādeklarē).

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta 5.³ daļā noteikts, ka nodokļa maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 euro, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par ceturksnī gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam. Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 euro, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par taksācijas gadā gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15.janvārim.

Savukārt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta 3.²daļā noteikts, ka maksātājs iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šā panta 5.² un 5.³daļā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla iesniegšanas dienas.

Tādējādi, gūtais ienākums no kriptovalūtas pārdošanas deklarējams, iesniedzot deklarāciju DK “Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma”, ienākuma veidā norādot “C - ienākums no darījuma ar cita veida kapitāla aktīviem”. Deklarācijas DK iesniegšanas termiņš atkarīgs no ienākuma lieluma, ko Iesniedzējs gūs atsavinot kriptovalūtu.