Žurnāla janvāra numurā informējām par to, kā atpazīt negodīgas tirdzniecības praksi. Temata turpinājumā pievērsīsimies jautājumam, kā ievērot godīgas tirdzniecības principus. Šai ziņā ir jāņem vērā ne tikai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) uzskaitītās aizliegtās tirdzniecības prakses, bet arī likuma ģenerālklauzulā noteiktais, t.i., pircējam ir aizliegtas darbības, kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos.

NTPAL prasības ir piemērojamas lauksaimniecības un pārtikas preču piegādei visos preču piegādes ķēdes posmos un attiecas uz plašu pircēju loku – ne vien mazumtirgotājiem, bet arī ražotājiem, piegādātājiem, citiem starpniekiem un pircējiem, tostarp, fiziskajām personām un publiskajām iestādēm.

Konkurences padomes (KP) Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vecākā eksperte Sintija Nagle skaidro, ka ne vienmēr visus gadījumos likumdevējs var paredzēt, iekļaut un nostiprināt likumā, lai noregulētu tiesiskās attiecības un tirgus dalībnieki saprastu, kas ir un kas nav atļauts. Tāpēc likumā ir ietverta ģenerālklauzula, kas ir nostiprināta NTPAL 5. panta pirmajā daļā. Ģenerālklauzula ir kā likums likumā, kas nosaka, ka pircējam ir aizliegtas darbības, kas ir pretrunā ar godīgiem tirdzniecības principiem un neatbilst prasībām par labticību un godprātību savstarpējos darījumos. 

Godīgums, laba ticība un godprātība

Jēdzieni, kas, cita starpā, ir jāizskaidro negodīgas tirdzniecības prakses ietvaros, ir godīgums, laba ticība un godprātība. Ar šo abstrakto jēdzienu palīdzību norma tiek padarīta elastīgāka. Katrs no iepriekš minētajiem jēdzieniem ir tiesību princips, kas piemērojams, tulkojot NTPAL tiesību normas, un tas ir jāpiepilda ar saturisko vēstījumu, izmantojot tiesību normu interpretācijas metodes.

Jāpiebilst, ka pārkāpumus lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības jomā var iedalīt divās grupās. Pirmā ietver tirdzniecības prakses, kas ir aizliegtas vienmēr – „melnais saraksts”, turklāt visos gadījumos neatkarīgi no tā, par ko piegādātājs ar pircēju ir vienojušies.

Savukārt „pelēkajā sarakstā” tiek uzskaitīti tirdzniecības prakses veidi, kas ir atļauti, tikai pastāvot korekti sastādītam rakstveida līgumam starp piegādātāju un pircēju. Ja vien rakstveida līgumā tiek paredzēta noteikta vienošanās starp piegādātāju un pircēju, tad „pelēkā saraksta” tirdzniecības prakses nav aizliegtas. 

Ģenerālklauzulas gadījumā īpaša uzmanība ir jāpievērš teleoloģiskajai metodei, t.i., vērtējot pēc likuma mērķa. Tirgotāju vai pircēju rīcība, kas tiešā veidā nav minēta kā aizliegta melnā vai pelēkā negodīgā tirdzniecības prakse, nenozīmē, ka, to, vērtējot pēc ģenerālklauzulas – pēc godprātības, labas ticības vai godīgas tirdzniecības prakses principiem, nevarētu kvalificēt kā aizliegtu rīcību. S. Nagle aicina pircējus un piegādātājus ņemt vērā to, ka ir aizliegts ne tikai melnais vai pelēkais saraksts, bet arī pašiem ir aktīvi jāvērtē rīcības godprātīgums. Tas, ka noteikts aizliegums nav ierakstīts likumā, nenozīmē, ka nevar vērsties KP savu tiesību aizsardzībai. 

Privātautonomija tiesiskajās attiecībās

NTPAL nav tiešā veidā ierakstīti citi privātajās tiesībās piemērojami principi, piemēram, samērīguma princips, privātautonomijas princips vai līgumu brīvības princips, kas ierasti vispārējā regulējuma – Civillikuma piemērošanā. Civillikums regulē vispārējās privātpersonu tiesiskās attiecības, vienlaikus NTPAL ir speciālais regulējums, kas paredz speciālus noteikumus tieši piegādātāju un pircēju starpā. Pircēju un piegādātāju tiesiskajās attiecībās Civillikuma normas ir piemērojamas līdz brīdim, kad tās neregulē speciālais NTPAL, un tiesību normu sadursmes gadījumā vērā ir ņemams NTPAL, ne Civillikums. 

Civillikumā viens no pamatprincipiem ir privātautonomija tiesiskajās attiecībās. Tas nozīmē, ka tiesību subjekts var brīvi, pēc savas izvēles un ieskatiem veidot savstarpējās tiesiskās attiecības. No tā izriet līguma brīvības princips, kas nozīmē to, ka puses var brīvi izvēlēties līguma saturu, līgumslēdzēja pusi, formu. Tomēr NPTAL noteiktā mērā ierobežo līgumu brīvības principu, piemēram, nosakot gan ierobežojumus līguma formas izvēlē, gan gadījumos, kad pusēm ir aizliegts pieprasīt maksājumus par līguma slēgšanu vai noteiktu pakalpojumu sniegšanu. Tāpēc ir jāpievērš uzmanība, ka līguma brīvība šajās attiecībās nav absolūta, un ir jāseko līdzi, kādus ierobežojumus uzliek ne tikai NTPAL, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības likums, Komercnoslēpuma aizsardzības likums u.c.

Citi tiesību principi, kas jāņem vērā

Ģenerālklauzulā ietverts vēl viens princips – labticība, kas ir arī viens no Civillikuma pamata pīlāriem. Labas ticības princips paredz, ka tiesību subjektiem savas subjektīvās tiesības ir jāizlieto un subjektīvie pienākumi ir jāpilda pēc labas ticības jeb ievērojot citu personu pamatotās intereses. Proti, tas nozīmē to, ka tiesiskajās attiecībās, kas ir starp piegādātāju un pircējiem, ir jāņem vērā citu personu pamatotās intereses. Apzināta ļaunprātība un kaitnieciska darbība noteikti nebūs vērtējama kā godprātīga rīcība, jo puses sadarbojas uz abpusēju interešu pamata. Apzināta kaitniecība vai nelabvēlīgu seku radīšana nav samērojama ar labas ticības principu.

Uzmanība ir jāpievērš arī samērīguma principam gan termiņos un prasībās, kas tiek izvirzītas pret piegādātājiem, gan sankcijās un līgumsodos. Pircējiem, sadarbojoties ar piegādātājiem, ir pienākums aktīvi vērtēt, vai rīcība un izvēlētie līdzekļi mērķu sasniegšanā ir atbilstoši, nepieciešami un samērīgi. 

„Mazumtirgotāju izvirzītajiem mērķiem un motivācijai ir jābūt atbilstošai NTPAL ģenerālklauzulai par godīgu tirdzniecības praksi arī vienojoties par noteiktiem sadarbības termiņiem. Nav pieļaujamas situācijas, ka pircējs sadarbības līgumos sev paredz salīdzinoši garus termiņus lēmumu pieņemšanai, kas var ietekmēt piegādātāja komercdarbību, bet piegādātājam noteikti salīdzinoši īsāki termiņi un attiecīgi tam ir jāspēj reaģēt ātrāk, nekavējot pircēja komercdarbību,” skaidro S. Nagle.

Prasības izpildīt piegādes

Svarīgas ir arī prasības izpildīt piegādes. Ja gadījumā ir radusies situācija, kad pircējs lemj par izmaiņām pasūtījumā un pieprasa, ka piegādātājam tās ir jāizpilda, pircējam ir jāsaprot, vai piegādātājs objektīvi var izpildīt prasību un vai tā ir samērīga laika un apjoma ziņā. Ierasti ilgstošā sadarbībā starp piegādātāju un pircēju abas puses pārzina biznesa partnera spējas un iespējas, līdz ar to puses spēj prognozēt pasūtījumu izpildes iespējas. 

„Ja konkrētā laika periodā pircējam regulāri tiek piegādātas 100 preču vienības, negaidīti pieprasīt 300 vienības, iepriekš par to nebrīdinot samērīgā laika termiņā, būtu negodīgi un nesamērīgi pret piegādātāju, īpaši, ja seko sankcijas par preču nepiegādi”, skaidro KP pārstāve.

Līgumsoda apmērā un sankciju samērīgumā ir jāņem vērā visi apstākļi, kas ir tipiski samērīguma izvērtēšanai – par to, vai līdzeklis ir atbilstošs un nepieciešams, vai citā veidā iespējams sasniegt to pašu rezultātu u.c. 

Sankcijas nedrīkst piemērot ļaunprātīgi

Pircējam aizliegts izmantot savas tiesības, piemērojot sankcijas ļaunprātīgi vai pavirši, jo jebkuras sankcijas rada papildu neērtības visām pusēm. 

„Nereti par vienu un to pašu pārkāpumu līgumsodi tiek aprēķināti atkārtoti. Praksē ir bijuši gadījumi, kad IT sistēma ilgstoši ģenerē kļūdainus rēķinus, jo procesu nav kontrolējis un pārbaudījis darbinieks. Pēc tam ir jāskaidrojas, kurš rēķins ir un kurš nav pamatots, un tas prasa papildu resursus abām pusēm,” stāsta S. Nagle.

Tāpat vecākā eksperte norāda, ka pircējiem ir jābūt taisnīgiem attieksmē pret piegādātājiem. Praksē jāizvairās no situācijām, kad sankcijas ir nepamatotas un nav skaidrs, par ko tās ir piemērotas. Proti, izmantojot tiesības noteikt sankcijas vai aprēķināt līgumsodus, neizmantot tās pretēji patiesajiem mērķiem, piemēram, nevis segt zaudējumus, bet gūt papildu ienākumus. Šāda rīcība neatbilst godprātīgai rīcībai. 

Sadarbības nenoteiktība

Runājot par negodīgas tirdzniecības prakses riskiem, KP novēro, ka ilgstošā sadarbībā starp partneriem ir lietas vai darbības, kas abām pusēm ir ierastas, bet nekādos dokumentos vai līgumos nav fiksētas. 

„Sadarbības noteiktībai ir liela nozīme. Ārkārtas gadījumos, kad neviena no pusēm nezina, kā rīkoties, kādas ir tiesības vai pienākumi, vai arī nav noteikts saziņas veids, kā problēmsituācijas tiek risinātas, var rasties dažādas izpratnes atšķirības, un līdz ar to arī rodas riski NTPAL ievērošanai,” norāda S. Nagle.

Sadarbības nenoteiktība var kaitēt, radot zaudējumus piegādātājam un kopumā kavējot visus darbības procesus. Jo skaidrākus noteikumus puses izstrādā, jo skaidrāki ir līguma noteikumi un to piemērošana, saziņas veidi un formāti, kā arī piegādes nosacījumi.

Nevar pārlikt atbildību uz piegādātāju

KP norāda, ka ir jāizvairās no situācijām, kurās pircējs savu atbildību pārliek uz piegādātāju, nav skaidri noteikumi, vai preču pārdošanas apjomu plānošanas formāts ir veidots tā, ka nelabvēlīgās sekas tiek pārliktas no pircēja uz piegādātāju. 

Līdzīgi būtu jāizvairās no situācijām pircēju darbībās, kas ir negatīvi vērstas pret piegādātāju. Piemēram, ja piegādātājs nevar izpildīt noteiktu pasūtījumu, kā sankcija seko produkta izslēgšana no sortimenta. Ja piegādātājs pat nezina, ka pircējs tā plāno darīt pie noteiktiem apstākļiem, jo ir neskaidri sadarbības noteikumi, tad piegādātājs pat nevar to prognozēt, paredzēt un novērst. Tas izraisa ķēdes reakciju, kas ir nepatīkama abām pusēm.

Ietekmes izmantošana

KP pēdējā laikā novēro ietekmes izmantošanu, kas izpaužas spēcīgāko tirgus dalībnieku ietekmē pret vājākiem tirgus dalībniekiem. Proti, sadarbības noteikumi lielākoties tiek apspriesti mutvārdu procesā, kas NTPAL izpratnē nav aizliegts, taču šādā veidā tiek ietekmēti mazie tirgus dalībnieki, kuru interesēs ir būt, piemēram, konkrētajā tīklā un piegādāt savas preces. 

Ja pircējs vēlas panākt sev labvēlīgāku iepirkuma cenu vai labvēlīgākus noteikumus no piegādātāja puses, pircēji mēdz izdarīt spiedienu. Piemēram, neapstiprināt konkrētas preces akcijās vai veikalu plauktos uzliek augstākas cenas, kas rezultējas tajā, ka prece netiek izpirkta. Šādai situācijai var sekot pircēja paziņojums piegādātājam par turpmāku preču izņemšanu no sortimenta vai spiediens turpmāko iepirkuma cenu samazināšanai.

KP norāda, ka visas vienošanās būtu nepieciešams noformēt rakstveidā, lai iespējami novērstu situācijas, kuras nākotnē ir grūtāk pierādīt. Leģitīmu rīku izmantošana ar mērķi iegūt lielāku pārsvaru vai izdarīt spiedienu pret otru pusi, lai panāktu sev vēlamo rezultātu, nav kvalificējama kā godīga tirdzniecības prakse – tā ir ietekmes izmantošana pret vājākiem tirgus dalībniekiem. 

„Ir saprotamas tirgus dalībnieku bailes, ka viņu iespēja konkrētajā vai citā tīklā var tikt negatīvi ietekmēta vai zaudēta, tāpēc tie ir gatavi pakļauties spiedienam. Šāda prakse nav atzīstama kā godprātīga un kopumā varētu tikt vērtēta kā pārkāpums un tikt sodīta,” saka S. Nagle.

„Iedzīvošanās” uz cita rēķina

Vēl viena aizliegta darbība, kas ir pretrunā ar godīgas tirdzniecības principiem, ir viena tirgus dalībnieka „iedzīvošanās” uz otra rēķina. Tā parasti veidojas ilgtermiņā un ir sistemātiska. Piemēram, sistemātiski ilgstoša nesamērīga maksa par pircēja pakalpojumiem. Tas var izpausties arī akciju preču pārdošanā par regulāro cenu pēc akcijas perioda beigām – ja lielā daudzumā uz akcijas periodu iepērk preces un pastāv vienošanās, ka pēc šī perioda preces tirgos par regulāro cenu. 

Ja tas notiek sistemātiski un ilgstoši, tad ir skaidrs, ka pircējam ir vēlme gūt papildu peļņu, kuru viņš nebūtu guvis pie nosacījuma, ja preces būtu iepircis par regulāro cenu, nevis par akcijas cenu. Taču, ja pircējs preces iepērk par akcijas cenu, bet pārdod par regulāru cenu, tad starpība ir viņa papildu peļņa. Šāda rīcība nav uzskatāma par godprātīgu tirdzniecības praksi.

Arī nepamatoti līgumsodi un sankcijas, kas notiek ilgstoši, var tikt kvalificēti kā „iedzīvošanās”.

Izslēgšana no sortimenta

KP Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane uzsver, ka no pircēja puses nereti negodprātīga rīcība izpaužas kā preces izslēgšana no sortimenta. Piemēram, pircējs uzstāda piegādātājam ultimātu piegādāt sieru par 10% lētāk, jo, viņaprāt, tirgū ir kritušās svaigpiena cenas. Taču pircējs nevar pārzināt visas piegādātāja izmaksas un ļoti iespējams, ka šādu cenu faktiski nemaz nav iespējams piedāvāt. Ja nesekotu piegādātāja rīcība samazināt cenu, pircējs, ievērojot savu stipro pozīciju mazumtirdzniecībā, var izslēgt no tirdzniecības piegādātāja konkrētu produktu. Pirmšķietami šādu rīcību nevar uzskatīt par godprātīgu. Pircējam sadarbībā ar piegādātāju būtu jāskatās no prizmas, kur viņš, pirmkārt, novērtē, vai sadarbība un īpaši tā rīcība ir taisnīga. 

Nesen, veicot pētījuma par piena produktu cenām, KP secināja, ka konkrēti skābajam krējumam galvenā izejviela – svaigpiens – veido 56% no ražošanas cenas. Situācijā, kad svaigpiena cena tiek samazināta un pieņemot, ka ražotājs iepriekšējā periodā ir strādājis ar peļņu un citas izmaksu pozīcijas būtiski nemainās, tam ir jābūt spējīgam samazināt tālākpārdošanas cenu vismaz tādā procentuālā apmērā no svaigpiena cenu samazinājuma, kādu veido produkcijas galvenā izejviela, skaidro S. Uljane. Piemēram, ja svaigpiena cena samazinās par 10%, tad ražotājam skābā krējuma tālākpārdošanas cenu godīgi būtu samazināt par 5,6%. Tas pats attiecas uz mazumtirdzniecības posmu, ievērojot skābā krējuma vai citas preces komponentes – iepirkuma cenas – īpatsvaru.

Atbildības pārlikšana

Tirdzniecības vietās atbildīgs par pārdošanas apjomu ir tirdzniecības vietas nomnieks vai īpašnieks – dalībnieks, kurš fiziski tirgo preces. Viņš izsaka prognozes par pārdošanas apjomiem, jo viņa rīcībā ir patiesākie dati gan par krājumiem, kas ir noliktavā, gan par pārdošanas apjomiem un precēm, kas tiek utilizētas. 

„Nedrīkst atbildību pārlikt uz piegādātāju, lai tas pēkšņi sāktu prognozēt pārdošanas apjomus. Vēl jo vairāk tādā gadījumā, ja piegādātājs nav spējīgs pārdošanas apjomus noprognozēt precīzi, pēkšņi prognozes kļūst saistošas tieši piegādātājam. Tā ir atbildības pārlikšana. Pircējam ir jāizvērtē, par ko viņš ir atbildīgs, taisnīgi jāuzņemas atbildība. Katram ir sava loma konkrētajā sadarbībā,” norāda KP pārstāve.

Nav taisnīgi, ja pircējs nolīgst kādu trešo personu vai pakalpojumu sniedzēju, piemēram, par loģistikas pakalpojumu sniegšanu un neuzņemas atbildību par šīs personas rīcību, kas ir pretrunā ar NTPAL. Piemēram, pircējs preču piegādei uz veikalu izmanto loģistikas pakalpojumu uzņēmumu X. Starp uzņēmumu X un piegādātāju ir noslēgts līgumS. Uzņēmums X, kas darbojas pircēja vārdā, ir noteicis atšķirīgas sankcijas par regulāro un akciju preču piegādi. Tādā gadījumā ir vērtējami nosacījumi, ko uzliek starpnieks, kas darbojas pircēja vārdā, un ir jāievēro NTPAL noteiktais.

Nevienlīdzīga attieksme

S. Uljane uzsver, ka godprātīgā tirdzniecības praksē svarīgi ir ievērot vienlīdzīgu attieksmi. Tas attiecas, piemēram, uz sankciju piemērošanu regulārajām un akciju precēm. Nepiegādājot akcijas preces, pircējs nav tiesīgs piemērot piegādātājam lielākas sankcijas kā gadījumā, ja tas nav piegādājis regulārās preces. Arī, ja piegādātāji piegādes apjomu ziņā ir līdzvērtīgi, tad būtu veicināms, ka attieksme pret šiem uzņēmumiem ir vienlīdzīga.

Ikdienas darbībās svarīgi ir novērtēt, vai pieejamā informācija visām sadarbības pusēm ir adekvāta un simetriska. „Piemēram, iepriekš ir plānots pasūtīt 1000 produktu vienību. Taču nesen ir bijusi efektīva reklāma, kas neprognozējamā veidā ietekmējusi patērētāju vēlmi iegādāties produktus. Līdz ar to produkti tiek izpirkti ļoti ātri. Mazumtirgotājs pēc pāris dienām konstatē, ka būs nepieciešamas papildu preču vienības, taču vilcinās un piegādātājam paziņo par to novēloti. Iespējams, pasūtītājs to nespēs nodrošināt, un turklāt tas var saņemt sankcijas par preču nepiegādi,” skaidro S. Uljane.

KP aicina izvērtēt informācijas simetriskumu, lai abas sadarbības puses nokļūtu pie informācijas samērīgā laikā un apjomā, jo jāatceras, ka tā ir sadarbība, kas vērsta uz abām pusēm.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada februāra (128.) numurā.

• Kā atpazīt negodīgas tirdzniecības praksi
• Kādas ir pasūtītāju tiesības ierobežot sankcijām nepakļautu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču piegādi publiskajos iepirkumos?
• Senāts apstiprina, ka mazumtirgotāja cenas netika noteiktas godīgas konkurences apstākļos

BJP NUMURU E-ARHĪVS