Vismaz reizi gadā – gada beigās – noteikti jebkuram uzņēmumam un arī budžeta iestādei ir jāvērtē uzskaitītās prasības pret debitoriem, lai noteiktu, vai tās ir droši saņemamas (iekasējamas) vai tomēr ir uzskatāmas par nedrošām un ir jāizveido uzkrājums apšaubāmās summas apmērā, vai par bezcerīgām prasībām un jānoraksta uzreiz izmaksās kā neatgūstama prasība pret debitoru. Debitoru parādu inventarizācijas kārtībai un debitoru parādu novērtēšanas metodēm jābūt aprakstītām uzņēmuma vai iestādes iekšējos normatīvajos aktos, piemēram, grāmatvedības politikā, žurnāla "Bilance" pagājušā gada decembra (443.) numurā atgādina Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente.

Šaubīgas (nedrošas) prasības pret debitoru

Normatīvie akti nosaka, kādos gadījumos debitora parādu uzskata par nedrošu, piemēram, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās, ja ilgstoši kavē rēķinu apmaksu un neatsaucas uz atgādinājumiem vai parādnieks ir apstrīdējis parāda piedziņas tiesības, kā arī ja debitoram saskaņā ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process.

Šaubīga (nedroša) debitora parāda raksturojums

Tomēr normatīvie akti nenosaka pilnīgi visas situācijas, bet atstāj iespēju uzņēmumam vai iestādei pašai vērtēt un izveidot uzkrājumu šaubīgām prasībām pret debitoriem, ja tam ir pamatoti iemesli.

Piemēram, var būt situācija, kad pēc būtības debitors ir uzskatāms par drošu, t.i., tam nav pasludināts maksātnespējas process, nav aktuālo nodokļu parādu, apmaksā piestādītos rēķinus, bet nemaksā rēķinu tikai par konkrētu vienu darījumu un par šo darījumu ir radies strīds, kas tiks risināts tiesā. Šādā gadījumā nevis debitors kopumā ir šaubīgs, bet pastāv neskaidrība par to, vai saņemsim samaksu par konkrēto darījumu, tāpēc jāvērtē iespējamie zaudējumi un, iespējams, jāizveido uzkrājums tieši šim darījumam.

Cita situācija, kad arī jāvērtē un varētu būt jāveido uzkrājums debitora parādam, ir tad, ja parādniekam ir uzsākts tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Šo procesu parādnieks var uzsākt saskaņā ar savu brīvprātīgu izvēli un vienoties ar kreditoriem, kādā termiņā un kādos apmēros segs saistības, – tā varētu stipri vienkāršoti raksturot šo procesu. Galvenā ziņa ir tā, ka būtībā parādniekam ir vai ir paredzamas finansiālās grūtības, un attiecīgi ir jāvērtē arī šādi debitori un jāveido uzkrājumi tām summām, kuras, iespējams, netiks samaksātas un būs jānoraksta izmaksās pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna realizēšanas, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā kreditoru grupas ietvaros un katram kreditoru prasījuma veidam (pamatparādam, līgumsodam vai procentiem) var paredzēt proporcionālu pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanu vai samazināšanu.

Vairāk par nedrošo (šaubīgo) un bezcerīgo debitoru novērtēšanu un uzskaiti lasiet L. Kelmeres rakstā žurnāla "Bilance" 443. (2018. gada 23.) numurā.

Abonentiem ir iespēja lasīt VISUS līdz šim izdotos žurnāla BILANCE numurus ELEKTRONISKI!

ABONĒT ŠEIT!