Kad jāpiemēro PVN publisku personu darījumiem un kad tām jāreģistrējas PVN reģistrā?

Vairumā gadījumu publiskas personas (valsts, pašvaldības iestādes), kā arī privātpersonas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā.

Tomēr atsevišķos gadījumos, ja atbrīvojums rada nozīmīgus konkurences izkropļojumus, nostādot neizdevīgā stāvoklī citas personas, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji, publiskās personas un privātpersonas, kuras pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, uzskata par nodokļa maksātājiem, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Jāpiemēro PVN šādām darbībām

Publisku personu uzskata par nodokļa maksātāju, ja tā veic šādas darbības:

• sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus;
• piegādā preces, tai skaitā ūdeni, gāzi, elektroenerģiju;
• sniedz preču transporta pakalpojumus;
• sniedz ostu vai lidostu pakalpojumus;
• sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus;
• veic lauksaimniecības intervences darījumus, pildot regulu nosacījumus par lauksaimniecības ražojumu tirgus kopējo organizāciju;
• organizē gadatirgus un tirdzniecības izstādes;
• sniedz noliktavu pakalpojumus;
• sniedz komerciāla rakstura reklāmas pakalpojumus;
• sniedz tūrisma pakalpojumus;
• sniedz komerciāla rakstura televīzijas un radio pakalpojumus;
• sniedz ēdināšanas pakalpojumus (ievērojot šā likuma 52. panta pirmajā daļā minētos atbrīvojumus);
• sniedz nomas pakalpojumus.

Tātad, veicot minētos darījumus, jāņem vērā, ka tie ir ar PVN apliekami darījumi, un attiecīgi jāpiemēro PVN.

Kad jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā?

Publiskai personai ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā:

• veic ar PVN apliekamus darījumus un to kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniedz 50 000 eiro;
• veic preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā – ja šo preču kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro un tā plāno arī nākamajā kalendāra gadā veikt preču iegādes ES teritorijā;
• saņem tādus pakalpojumus no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu, vai trešo teritoriju nodokļa maksātājiem, kuriem piemēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu;
• saņem būvniecības pakalpojumus saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 58. pantu.

Būvniecības pakalpojumu gadījumā ir sava specifika.

Publiska persona, kura nav reģistrēta VID PVN maksātāju reģistrā un kura ir noslēgusi ar būvniecības pakalpojumu sniedzēju līgumu par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142. panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanu, pirms šo pakalpojumu saņemšanas reģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, ja:

• būvniecības pakalpojumu līgums ir noslēgts saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru;
• publiska persona ir iesaistīta kā publiskais partneris publiskās un privātās partnerības projektā saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu.

Lai saņemtu PVN numuru minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanai, publiskai personai ir jāiesniedz VID Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 2. pielikums. Šo PVN numuru var izmantot tikai būvniecības pakalpojumu saņemšanai. Visos pārējos darījumos šāda persona nav uzskatāma par reģistrētu PVN maksātāju.

Ja publiska persona, kas ir saņēmusi PVN numuru tikai būvniecības pakalpojumu saņemšanai, veic arī tādus darījumus, kuru dēļ tai ir jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju ar derīgu individuālo PVN identifikācijas numuru, tad tai ir jāiesniedz iesniegums VID brīvā formā, kurā tiek sniegta informācija par notikušo.

VID nodrošinās derīga individuālā PVN identifikācijas numura piešķiršanu visiem darījumiem, kā arī veiks taksācijas perioda izmaiņas.

Detalizētāk ar reģistrēšanās PVN maksātāju reģistrā nosacījumiem var iepazīties VID tīmekļvietnē publicētajā informācijā.

• Valdes locekļa domājamais ienākums un nodokļu nomaksa
• Kā jāmaksā nodokļi nerezidentam attālināta darba gadījumā
• Periodiskās inventarizācijas uzskaites metodes nianses krājumu uzskaitē un nodokļu aprēķināšanā