Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla.

Ne reizi vien ir gadījies dzirdēt frāzi – kādēļ tērēt laiku un lasīt līgumu, kādi „zemūdens akmeņi” tur var būt? Bet šādu nepamanītu akmentiņu var būt daudz. Jo bieži vien puse, kura gatavo līgumu, sastāda to tā, lai maksimāli aizsargātu sevi, bet otrai pusei, tieši pretēji, tiek noteikta maksimāli liela atbildība. Otrai pusei ir iespēja šo nevienlīdzību novērst, papildinot vai labojot līgumu, un šī iespēja noteikti jāizmanto. Kam tad vajadzētu īpaši pievērst uzmanību, lasot līgumu?

Pirmkārt, līgumam ir skaidri un nepārprotami jāatbild uz jautājumiem: kas katrai pusei ir jāizdara, kādā veidā un kādos termiņos.

Pienākumi un to izpildes kārtība

Tā kā līgums pēc savas būtības ir divpusējs tiesisks darījums, pienākumiem ir jābūt noteiktiem abām pusēm, nevis tikai vienai. Lai būtu drošība, ka neviens pienākums nav aizmirsts, vispirms jāpārliecinās, vai līgumā ir atrunāts viss, ko plānots darīt un par ko puses vienojušās, vai nav arī kas lieks, un pēc tam jāpārdomā, kas ir nepieciešams no otras puses, lai visus šos pienākumus varētu izpildīt. Piemēram, ja izpildītājam ir jāizstrādā mājaslapa saskaņā ar otras puses aprakstiem, ir jānosaka ne tikai pasūtītāja pienākums samaksāt par darbu, bet arī pienākums iesniegt šos aprakstus, turklāt noteiktā termiņā.

Kad visi pienākumi ir apzināti, jātiek skaidrībā ar kārtību, kādā šie pienākumi tiek izpildīti. Līgumā aprakstītajai kārtībai jāatbilst tai, kādā minētie pienākumi patiesi tiks izpildīti, jo īpaši, ja par noteiktās kārtības neievērošanu līgumā ir noteiktas sankcijas. Pretējā gadījumā, ja starp pusēm radīsies strīds, puse varēs līgumā noteiktās kārtības neievērošanu izmantot kā argumentu pret otru pusi. Šai kārtībai jābūt secīgai un skaidri atrunātai.

Nepārprotamu jēdzienu izmantošana

Noteikti jāpievērš uzmanība arī dažādu jēdzienu izmantošanai. Pirmkārt, viena un tā pati persona un lieta līgumā ir jāapzīmē ar vienu un to pašu jēdzienu. Piemēram, ja līgumā ir noteikts, ka puse, kurai jāveic līguma darbs, līgumā tiks saukta par izpildītāju (parasti to raksta “turpmāk tekstā - izpildītājs”), tad visur, kur līgumā ir minēta šī puse, tā ir jāsauc par izpildītāju, nevis vietām, teiksim, par pakalpojumu sniedzēju, jo tad nav skaidrs, vai pakalpojumu sniedzējs ir domāts šis izpildītājs vai trešā persona, kura sniedz kādus pakalpojumus.

Otrkārt, jāuzmanās ar nenoteiktas nozīmes jēdzienu izmantošanu, piemēram, tādu kā „savlaicīgi”, „nekavējoties”, „būtiski” u.tml. Atsevišķās situācijās šādi jēdzieni var būt piemēroti, ja konkrēta termiņa noteikšana var svārstīties atkarībā no situācijas nākotnē. Taču tur, kur iespējams, vēlams šādus nenoteiktas nozīmes jēdzienus aizstāt ar skaidrākiem termiņiem vai kritērijiem, lai izvairītos no pārpratumiem un liekiem strīdiem.

Treškārt, jāpārliecinās, ka visi līgumā izmantotie jēdzieni ir skaidri un saprotami, vai tie nav divdomīgi.

Termiņi un atbildība

Nākamais, kam jāpievērš uzmanība, ir termiņi: ir jāpārliecinās, vai termiņi ir noteikti, vai tie ir skaidri un nepārprotami (dažreiz termiņi ir uzrakstīti tā, ka tos var skaitīt vairākos veidos, rezultātā iegūstot dažādus termiņus vienai un tai pašai saistībai). Tāpat ir būtiski, vai norādītie termiņi ir reāli izpildāmi, ņemot vērā dažādus iespējamos kavēkļus.

Noteikti jāiepazīstas ar līgumā ietverto atbildību par saistību neizpildi vai izpildes kavējumu vai citādu līguma pārkāpumu un jāizvērtē, vai atbildība ir noteikta samērīga un adekvāta. Kā jau iepriekš tika minēts, nereti līgumi tiek sastādīti “vienos vārtos”, proti, maksimāli aizstāvot vienu pusi (līguma sastādītāju) un uzliekot maksimālu atbildību otrai pusei. Šādos gadījumos “apdalītā” puse noteikti ir tiesīga prasīt vai nu līdzvērtīgi samazināt savu atbildību (piemēram, ja otrai pusei nav paredzēts līgumsods, tad līgumsodu nevajadzētu paredzēt nevienai no pusēm), vai tieši pretēji – papildināt līgumu ar atbildību otrai pusei, ja sākotnēji tā netika noteikta (piemēram, ja vienai pusei ir noteikts pienākums maksāt nokavējuma procentus, arī otrai pusei noteikt šādu pienākumu). Protams, ņemot vērā dažādu saistību atšķirīgo raksturu, ir gadījumi, kad vienai pusei ir daudz pienākumu, bet otrai maz vai, piemēram, viena puse uzreiz izpilda līgumu, bet otra – tikai pēc kāda laika. Tādos gadījumos atšķirības atbildības regulējumā ir pieļaujamas. Tomēr vienmēr ir jāizvērtē, vai noteiktā atbildība ir godīga, samērīga un vai gadījumā, ja vienai no līgumslēdzēju pusēm atgadīsies kaut kas neparedzēts, vai tā savu saistību varēs izpildīt, vai tā būs gatava un spējīga izpildīt līgumā noteikto sankciju.

Bieži līguma teksta beigās iekļauj arī sadaļu „Noslēguma noteikumi”, kuros slēpjas būtiski līguma aspekti. Piemēram, var būt noteikts, ka visus no līguma izrietošus strīdus izskata kādā šķīrējtiesā. Vai arī, ja puses ir no dažādām valstīm, tiek noteikts, ka līgumam piemērojami ārvalsts normatīvie akti. Ja šādi noteikumi iepriekš netiks rūpīgi pārdomāti, strīda gadījumā var nākties saskarties ar negaidītiem šķēršļiem prasības iesniegšanai tiesā.

Pretrunu novēršana

Kad visi līguma noteikumi ir izpētīti, jāpārliecinās, vai starp tiem nav pretrunu. Tādas gadās, ja viens un tas pats noteikums tiek atkārtots vairākas reizes dažādās sadaļās atšķirīgos formulējumos. Piemēram, pircēja maksāšanas pienākums ir noteikts gan līguma priekšmetā, gan sadaļā “Apmaksas kārtība”, gan arī sadaļā “Pircēja tiesības un pienākumi”. Šādos gadījumos jāsalīdzina visas trīs sadaļas, lai pārliecinātos, ka nav pretrunu. Spilgts piemērs: vienā vietā līgumā rakstīts, ka visa summa jāsamaksā avansā, bet citur - ka apmaksa veicama pēc darba nodošanas.

Parasti gan pretrunas nav tik uzkrītošas, tomēr tās gadās itin bieži. Citreiz līgumos ir loģiskās pretrunas – kad kāds līguma noteikums ir neatbilstošs faktiskajiem apstākļiem. Piemēram, nekustamā īpašuma pirkuma līgumā ir norādīts, ka dokumenti īpašumtiesību pārreģistrācijai uz pircēja vārda ir jāiesniedz zemesgrāmatā trīs dienu laikā pēc līguma parakstīšanas, taču šīs trīs dienas iekrīt svētku dienās, līdz ar to zemesgrāmatu nodaļa nestrādā. Turklāt jāņem vērā, ka, lai varētu veikt īpašumtiesību pārreģistrāciju, vispirms ir jāsagaida atbilde no trešajām personām (piemēram, kopīpašniekiem), kurām ir pirmpirkuma tiesības - vai šīs personas atsakās no savu pirmpirkuma tiesību izmantošanas.

Jo īpaši bieži neatbilstība faktiskajiem apstākļiem gadās, kad tiek izmantots jau iepriekš sagatavots līguma šablons, kas netiek pienācīgi pielāgots konkrētai situācijai, tiek tikai ierakstīti pareizie rekvizīti. Rezultātā līguma teksts var būt absolūti pretrunā tam, par ko puses patiesībā vienojušās, un šāds līgums var pat kaitēt.

Šīs ir tikai dažas būtiskākās lietas, kas būtu jāņem vērā. Galvenais, lasot līgumu, ir atcerēties, ka līgums ir nepieciešams, lai, gadījumā ja nākotnē rastos kāds strīds (un strīdi mēdz gadīties arī tad, kad liekas, ka viss noteikti būs labi, jo ar otru pusi ir ļoti labas attiecības), līgums palīdzētu pierādīt, kāda tad bija patiesā vienošanās un kura puse ir vainojama šīs vienošanās neizpildē vai nepienācīgā izpildē.

Raksts publicēts žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2017. gada decembra numurā.

Abonenti var lasīt e-žurnālu arhīvu šeit