Teju visu vasaru tapusī jaunā koalīcija un gala rezultātā arī jaunā valdība savā deklarācijā starp daudziem pārmantotiem darbiem no iepriekšējās valdības tomēr apņemas izdarīt arī vairākus uzdevumus, par kuriem starp politiķiem nebūt nav bijis viennozīmīga atbalsta. Proti, runa ir par nodokļu politikas izmaiņām, valsts un pašvaldības uzņēmumu akciju daļēju pārdošanu biržā un atvieglotu darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm. Visi šie jautājumi ir cieši saistīti ar tālāko Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas palielināšanu, kas ar laiku ļautu tai arī izrauties no pēdējās vietas Baltijas valstu vidū. 

Tiesa, lai arī jaunās valdības deklarācijā ir apņemšanās visu mainīt, cik ātri tas notiks un vai to maz izdosies izdarīt, tas joprojām ir ar lielu jautājumu zīmi. Taču jaunās valdības deklarācija vismaz ir iztikusi bez skaļām frāzēm par ekonomikas transformāciju, ko sludināja iepriekšējais Ministru kabinets. Tāpat tajā nav atrodams Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēlējums: jaunajai valdībai būtu jāpanāk, lai Latvija tuvāko sešu gadu laikā sasniegtu Eiropas Savienības (ES) vidējo dzīves līmeni. Pērn Latvija bija sasniegusi vien 74% no tā (Lietuva jau bija sasniegusi 89% no vidējā ES līmeņa, bet Igaunija — 87%). Iespējams, korekcijas notika pēc tam, kad ekonomisti ļoti saudzīgi, caur puķēm, mēģināja tomēr pateikt, ka Valsts prezidents alojas un šāds mērķis šobrīd nav praktiski sasniedzams.

Nodokļus atkal vētīs

Bilancē septembra numurā jau rakstījām, ka līdz ar bijušā premjera Krišjāņa Kariņa atkāpšanos šogad vasarā tika izbeigta arī speciāli nodokļu izvērtēšanai un pārmaiņām radītā darba grupa, kurā bija toreizējās koalīcijas politiķi un sociālie partneri. Vienīgais, kas tolaik tapa skaidrs — darba grupa, kas strādāja vairākus mēnešus, ir izstrādājusi četrus dažādus nodokļu reformas scenārijus, no kuriem viens paredzēja to, ka nekas netiek mainīts. Kādi bija pārējie trīs — tas sabiedrībai tā arī netika atklāts. 

Evikas Siliņas vadītās valdības deklarācijā ierakstīta vispārīga frāze — «Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā». Tiesa, finanšu ministrs Arvils Ašeradens Bilancei uzsvēra, ka tuvākajā laikā aicinās koalīcijas partijas deleģēt pārstāvjus valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupai. Tātad, darba grupa savu darbību atsāks, taču jau ar diviem citiem koalīcijas partneriem — Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un partiju Progresīvie, kuriem ir atšķirīga nostādne arī nodokļu jautājumos. 

Progresīvie savas partijas programmā uzsver, ka Latvijā jāievieš lielāka progresivitāte algām un ienākumiem no dividendēm (turīgie maksās vairāk), kā arī ar augstākiem nodokļiem tiks aplikti neefektīvi izmantoti īpašumi. Savukārt ZZS uzskata, ka jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pirmās nepieciešamības pārtikas precēm un medikamentiem, kā arī ZZS plāno atjaunot speciālos nodokļu režīmus mazās uzņēmējdarbības atbalstam, kas tikai nesen tika samazināti. Tas viss liek secināt, ka sarunas jaunajā darba grupā praktiski būs jāsāk no sākuma un tās nebūt nebūs vieglas. 

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, SIA Karavela valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite, kurš strādāja jau iepriekšējā darba grupā, uzsvēra, ka pagaidām gan nav skaidrs, kad un kādā formātā šī darba grupa turpinās savu darbu. «Ar patiesu interesi gaidīšu kā kopā mēģinās salikt nodokļu politikas redzējumu kreisie un labējie,» teica A. Bite. Darba devēji paliek pie sava — vajag vienkāršot nodokļu sistēmu mazajam biznesam, kā arī samazināt darbaspēka nodokļus. «Taču man ir tāda sajūta, tiesa no neformālām sarunām, ka attieksme pret šo ir jau mainījusies,» piebilde A. Bite.

Kā jau Bilance rakstīja, no nākamā gada visdrīzāk tiks noteikts avansa maksājums par peļņu bankām un nebanku kreditētājiem, kā arī tiks palielināts akcīzes nodoklis tabakai, alkoholam un azartspēlēm. Kā norādīja A. Ašeradens: «Par PVN palielināšanu šobrīd netiek diskutēts.» Nekādas citas būtiskas pārmaiņas nodokļu politikā visdrīzāk tuvākā laikā nebūs.

Tikmēr pēc parlamenta vēlēšanām pavasarī tapusī jaunā Igaunijas valdība praktiski uzreiz veica izmaiņas nodokļu politikā, palielinot gan PVN, gan citus nodokļus, argumentējot, ka valsts budžetā ir nepieciešami lielāki ienākumi. Tas notika skaļi, taču pārmaiņas būs jau no nākamā gadA. Arī Lietuvas lēmumi attiecībā uz bankas virspeļņas nodokli ir bijuši precīzi un ātri — nauda jau tagad aiziet valsts drošības stiprināšanai.

Pirmā varētu būt airBaltic

Vēl viena būtiska apņemšanās, kura būtiska Latvijas konkurētspējas palielināšanai — attīstīt kapitāla tirgu. Ja salīdzinām Nasdaq biržas Baltijas sarakstus, tad kopumā savas akcijas kotē 32 uzņēmumi no Igaunijas, 25 no Lietuvas un tikai 12 no Latvijas. Šī valdība sola, ka varētu sākt kotēt Baltijas biržā valsts un, iespējams, arī Rīgas pašvaldībai piederošu kapitālsabiedrību akcijas, tiesa — saglabājot lielāko daļu no akcijām joprojām valsts vai pašvaldības īpašumā. 

Ja Latvijā šobrīd par šo jautājumi klīst dažādas baumas un bažas, kaimiņi nekad nav bažījušies par daļēju valstij un pašvaldībām piederošu uzņēmumu akciju tirdzniecību biržā. Baltijas biržās investori, tai skaitā arī no Latvijas, šobrīd var nopirkt lielākā elektrības ražotāja Lietuvā Ignitis akcijas, arī igauņi nebaidās tirgot sava energokoncerna daļu — Enefit Green — akcijas. Biržā atrodas arī Tallinas ostas — Tallinna Sadam un Tallinna Vesi akcijas, kas būtu analogs mūsu Rīgas ūdenim. 

Kā Bilancei uzsvēra AS INVL atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs: «Pret šo lietu vienmēr ir bijusi pretestība. Tagad beidzot par to sāk runāt, un es ceru, ka šai valdībai izdosies to arī novest līdz galam. Ja to neizdarīs tagad, tad mēs vispār nekad nespēsim panākt ne Lietuvu, ne Igauniju.» A. Martinovs norāda, ka Latvija ar savu tirgu kapitalizāciju pret iekšzemes kopproduktu ir pēdējā vietā Eiropā. 

Viņš uzsver, ka galvenais ieguvums valstij no tai piederošo uzņēmumu nonākšanai biržā ir ne tik daudz nepieciešamo līdzekļu piesaiste attīstībai, jo daudzi valsts uzņēmumi labi pelna, bet tas, ka šiem uzņēmumiem būs jāsāk darboties atklāti un caurskatāmi, viņiem būs jāinformē sabiedrība par saviem lēmumiem un tiem būs jābūt skaidriem un saprotamiem, zudīs politiskā ietekme tajos. 

Turklāt jaunu, zināmu un lielu uzņēmumu ienākšana biržā mudinās arī iedzīvotājus savu naudu ieguldīt to akcijās un ļaus arī papildus nopelnīt. «Turklāt man kā pensiju fondu pārvaldniekam arī būs iespēja ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā. Citādi tas vienkārši nav iespējams, jo nav jau kur,» uzsvēra A. Martinovs. 

Patlaban Finanšu ministrija (FM) un Rīgas dome apkopo informāciju no valstij un pašvaldībai piederošajiem uzņēmumiem, kuriem būtu nepieciešama papildu investīciju piesaiste, iespējams, izmantojot arī biržas mehānismu. Šai informācijai jābūt līdz oktobra vidum.

Pirmais no valstij daļēji piederošajiem uzņēmumiem, kurš, iespējams, jau nākamgad varētu nonākt biržā, ir lidsabiedrība airBaltic. Uzņēmums plāno uzsākt savu kotāciju biržā līdz 2024. gada novembrim. Tas būtu pirmais šāda veida IPO Eiropā kopš zemo cenu lidsabiedrības Wizz Air nonākšanas biržā 2015. gadā.

Tāpat no lielākām kapitālsabiedrībām nākotnes potenciāls piesaistīt investīcijas sākotnējā publiskajā piedāvājumā esot AS Latvenergo un AS Latvijas valsts meži pērn dibinātajam kopuzņēmumam SIA Latvijas vēja parki, kas darbojas atjaunīgās enerģijas jomā. Taču tas varētu notikt ne agrāk kā ap 2028. gadu, jo līdz tam nepieciešams novērst regulējuma šķēršļus vēja projektu attīstībai un veikt sākotnējas investīcijas vēja parku attīstībā, uzsver FM. 

Vai plāni tiešām realizēsies un šie, kā arī citi valstij un pašvaldībām piederoši uzņēmumi nonāks līdz biržai, grūti prognozēt. Tāpat jāatgādina, ka tādu uzņēmumu kā AS Latvenergo, AS Latvijas valsts meži un citu stratēģiski svarīgu kompāniju akciju atsavināšana ir aizliegta ar likumu, tādēļ to akcijas biržā nonākt nevar, pirms netiek mainīts likums, kas varētu būt sarežģīts un ilgs process. Taču tas neliedz šādiem uzņēmumiem emitēt un biržā kotēt obligācijas, kā to jau dara, piemēram, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls. 

Viesstrādnieki jau ir šeit

Neskatoties uz to, ka trešo valstu pilsoņi jau strādā Latvijā, politiķu spēja atvieglot visas birokrātiskās procedūras un ātri pielāgoties darba tirgus izmaiņām, lai palīdzētu uzņēmējdarbības attīstībai, ir bijusi visai lēna. Proti, iepriekšējā valdībā, kad ekonomikas ministri bija no Nacionālās apvienības, nekas daudz imigrācijas politikā uz priekšu nevirzījās. Tagad uzņēmēji cer, ka lietas tomēr notiks straujāk, jo nu jaunais ministrs ir no ZZS. 

Jaunais ekonomikas ministrs Viktors Valainis Bilancei uzsvēra, ka ministrijā jau risinājumi ir sagatavoti un visdrīzāk līdz jaunajam gadam tie tiks piedāvāti valdībai. Tagad būtu jāsatiekas ar uzņēmējiem un tie jāapspriež. Nekādas kavēšanās ar šo procesu nebūšot, jo tas traucējot tautsaimniecības attīstību. 

Situācija darba tirgū tiešām paliek arvien karstāka — bezdarbs samazinās, neskatoties pat uz ekonomikas bremzēšanos. Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, augusta beigās Rīgā un Rīgas reģionā reģistrētais bezdarbs bija 4,4% no darbaspējīgajiem, Vidzemes reģionā — 5,4%, Kurzemē — 5,5%, Zemgalē — 5%. Tikai Latgalē var teikt, ka uzņēmējiem varētu būt iespēja atrast darbaspēku, jo tur reģistrētā bezdarba līmenis sasniedz 10,9%. NVA portālā reģistrēti vairāk nekā 10 000 ilgstošo vakanču.

Latvijas Radio jau ziņoja, ka viesstrādnieku skaits Latvijā pēdējos gados nav būtiski mainījies, un darba atļaujas izsniegtas teju 15 000 ārzemnieku. Nemainīgs ir arī to trešo valstu tops, no kurām visbiežāk ierodas viesstrādnieki — Uzbekistāna, Ukraina, Baltkrievija, Indija un Krievija. Lai Latvijā oficiāli varētu nodarbināt viesstrādniekus, jāizpilda virkne nosacījumu — vismaz 10 dienas jābūt brīvai darba vakancei NVA portālā, darba devējam jāsagādā izsaukums, vīza un uzturēšanās atļauja, savukārt atalgojumam jābūt ne mazākam kā vidējai mēneša bruto algai valstī. 

«Atviegloti nosacījumi darbaspēka ievešanai bija nepieciešami jau pirms diviem gadiem,» Bilancei uzsvēra A. Bite. Viņš norāda, ka lielā birokrātija un vienlaikus akūta nepieciešamība pēc strādniekiem, uzņēmējus spiež rīkoties. «Latvijā strādnieki nonāk tāpat. Piemēram, Polijas firma šeit atsūta savus darbiniekus komandējumā, un viņi te strādā. Tas ir legāli, tikai ir viena nelaime — nodokļi aiziet uz Poliju, tos nesaņem mūsu valsts,» skaidroja A. Bite. Šī situācija kļūst arvien masveidīgāka. «Man šobrīd ir grūti nosaukt nozari, kurā netrūktu darbinieku,» norādīja uzņēmējs.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā nemainīgās nozares — līderes, kurās tiek piesaistīti trešo valstu pilsoņi, ir transports — izsniegto darba atļauju skaits svārstās no 36% līdz 41%, tad seko ēku būvniecība — ik gadu tiek izsniegti 9–10% no kopējā darba atļauju skaita.

Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 atzina vēl tobrīd premjera amata kandidāte Evika Siliņa, nākamajai valdībai būtu jāvienojas, cik Latvijā īslaicīgi būtu nepieciešami viesstrādnieki. «Tas ir nākamās valdības darbs, cik šādu cilvēku uz īsu laiku būtu vajadzīgi. Jāvienojas, cik varam atļauties. Par nekontrolētu migrāciju šobrīd nerunājam,» uzsvēra E. Siliņa. Arī V. Valainis uzsvēra, ka arī turpmāk trešo valstu darbaspēka piesaistē Latvijā ir jābūt regulētai, ir jāsaprot, kuriem uzņēmumiem un cik daudz darbinieku vajag. «Tā, ka mums te būs atvērto durvju princips — kas grib, tas brauc, tā gan nebūs!» uzsvēra jaunais ministrs. 

Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas ««Iestrēgušās» problēmas, kuras sola risināt jaunā valdība» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada oktobra (502.) numurā.

Jums arī varētu interesēt...

• Kāpēc svarīgs VID nodokļu maksātāju reitings un kā to uzlabot?
• Ārvalstīs gūto ienākumu deklarēšanas pienākums
• Nodokļu slogs visvairāk kaitē zemākas produktivitātes ekonomikai