Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — IIN likums) grozījumu lielākā daļa stājās spēkā no 2024. gada 1. janvāra. Tomēr likumdevējam bija paredzēts iekļaut grozījumos vēl vienas problēmas atrisināšanu, kura gaidījusi «savu stundu» teju 24 gadus. Tā kā jaunās normas ieviešanai Saeimā nebija vienprātības, 34 deputāti pieprasīja Valsts prezidentam referenduma rīkošanu, lai tauta izlemj normas lietderīgumu. 

Grozījumu stāšanās spēkā tika piebremzēta un sākās kampaņa tautas parakstu vākšanai. Vāca, vāca — nesavāca (parakstīja aptuveni 36 tūkst. cilvēku, kas ir 2,28% no visiem balstiesīgajiem), tomēr tas prieks izmaksāja mums vienu miljonu eiro.

Rezultātā noskaidrojās, ka referenduma nebūs, un Valsts prezidents izsludināja, ka IIN likuma normas (6.² pants. Šā likuma noteikumu attiecināšana uz personām, par kurām Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par partnerību) stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā. 

Kas ir partnerība?

Tieslietu ministrija skaidro, ka partnerība ir jauns attiecību veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tiem noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību.

Ir skaidrots, ka, uzsākot kopdzīvi vai izveidojot kopīgu saimniecību, starp divām personām var veidoties ciešas personiskas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja atbildība, rūpes vienam par otru, lojalitāte, sapratne un cieņa.

Vienlaikus 19. janvārī Latvijas Vēstnesī tika publicēti grozījumi Notariāta likumā (jauna sadaļa D² ar pantiem no 107.¹² līdz 107.¹⁷). Līdz ar to abiem partneriem, reģistrējot partnerību, jāierodas kopā pie notāra un jāizsaka savu vēlmi. Partneri nevar būt laulībā un nedrīkst būt radinieki, brāļi un māsas, tajā skaitā pusbrāļi un pusmāsas. 

Tādējādi partneriem tiks izsniegts notariālais akts, kas apliecina reģistrācijas faktu Fizisko personu reģistrā (iepriekšējais nosaukums — «Iedzīvotāju reģistrs»).

IIN likuma normas, kas attiecas uz partneriem

Kopumā skatoties, IIN likuma grozījumi attiecībā pret partneriem ir tiem labvēlīgi. Aizstāvot savas intereses, partneriem būtu ieteicams vērsties pēc savu (jauno) tiesību skaidrojumiem tieši Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vai pie nodokļu konsultantiem. 

Šeit īsumā minēti grozījumi, kurus jāņem vērā, ja situācija saistīta ar partnerību. Ja kāda no tām iestājās starp partneriem, obligāti jāpārlasa grozījumi likuma tekstā:

1. Jāmaksā algas nodoklis, ja darba devējs ļauj izmantot savām vajadzībām darbinieka partnerim vieglo pasažieru automobili, ja par to nav maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (IIN likuma 8. panta 2.³ daļa). Tādējādi partneris ir pielīdzināts tuvam radiniekam. 

2. Ienākumam nepielīdzina partnera izsniegto aizdevumu (arī vairāku aizdevumu summu), kas nepārsniedz 1500 eiro, vai aizdevumu, kas izsniegts partnerim, lai tas segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, ja aizdevums saņemts bezskaidras naudas norēķinu veidā un tā izlietošanu ārstniecībai vai izglītībai aizdevuma saņēmējs pamato attiecīgi ar viņa rīcībā esošiem dokumentiem. Aizdevuma ņēmējs var nesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par aizdevumu, ja aizdevēju ar aizdevuma ņēmēju saista partnerība (8.¹ panta otrās daļas 2. un 3. punkts un septītā daļa).

3. Par neapliekamu ar IIN tiek uzskatīts papildpensijas kapitāls, kas veidojies no pašas fiziskās personas vai partnera veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem (9. panta pirmās daļas 4.² punkts).

Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista partnerība vai tas ir bijis maksātāja vienīgais nekustamais īpašums, uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir partnera īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja (otra partnera) īpašums (9. panta pirmās daļas 33. un 33.¹ punkts) (minētais īpašums var kļūt par neapliekamu ienākumu, ja izpildās visi panta noteikumi). 

Par neapliekamu ienākumu uzskata dāvanas no fiziskajām personām:

4. Par attaisnotajiem (un fiziskās personas gada ienākuma deklarācijā uzrādītajiem) tiek uzskatīti izdevumi par partnera un viņa ģimenes locekļu (gan tādu, kuru rezidences valsts ir LV, gan tādu, kuru rezidences valsts ir cita ES dalībvalsts vai EEZ valsts) kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar apdrošināšanas jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Minēto izdevumu sastāvu un piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets (10. panta 1. daļas 2. punkts).

5. Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas veida ir lauksaimniecības zeme, ja ir izpildīts nosacījums: lauksaimniecības zemes pārdevējs — maksātājs — atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

• ir persona, kura nekustamo īpašumu, kas pēc lietošanas veida ir lauksaimniecības zeme, saņēmusi uz dāvinājuma līguma pamata no fiziskās personas (kas minētas šajā pantā), kuru ar dāvinājuma saņēmēju saista partnerība (11.⁷ panta trešās daļas 3. punkta «e» apakšpunkts). 

6. Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista partnerība, un nekustamais īpašums tiek atsavināts 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz maksātāja vārda, par tā iegādes vērtību uzskata konkrētā nekustamā īpašuma vērtību (sk. likuma tekstu) (11.⁹ panta 7.³  daļa).

7. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

1 Izdevumi par kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar apdrošināšanas jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem (14. panta 1.¹ daļa). 

8. Maksātājs gada ienākumu deklarācijā iekļautos attaisnotos izdevumus un atvieglojumus pierāda dokumentāri. Šie nosacījumi piemērojami arī tad, ja attaisnotos izdevumus¹ apmaksājis maksātāja laulātais, bērns, mazbērns, kāds no vecākiem vai vecvecākiem, personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti brālis vai māsa, bet privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) — maksātāja partneris.

9. Fiziskā persona līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārim izsniedz fiziskajai personai — ienākuma guvējam — un nosūta VID paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām par taksācijas gadā fiziskajai personai (ja dāvinātāju ar maksātāju nesaista laulība vai radniecība (arī partnerība) līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē) samazinātajām vai dzēstajām aizdevuma (kredīta) saistībām, kuras nodrošinātas ar nekustamā īpašuma hipotēku (17. panta 11.⁶ daļa). Ja personas saista partnerība — paziņojums nav jāsūta. 

10. Fiziskās personas gada ienākumu deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina, ka persona (partneris), kas ir citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvusi vairāk nekā 75% no saviem kopējiem ienākumiem un ka tā nav izmantojusi šajā likumā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem analoģiskus atskaitījumus savā rezidences valstī (19. panta sestās daļas 6. punkts).

11. Ja vien maksātājs nevar pierādīt citu ar personiskajām vajadzībām saistīto izdevumu apmēru, VID ar maksātāja un viņa ģimenes personiskajām vajadzībām saistīto izdevumu novērtējumu nosaka, izmantojot valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, kas samazināta par VSAOI, un algas nodokli aprēķina, piemērojot neapliekamo minimumu 500 eiro, bet nepiemērojot IIN atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, kā arī pensionāra neapliekamo minimumu. 

22. panta sestā daļa attiecināma arī uz personām, par kurām Fizisko personu reģistrā ir iekļautas Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā («Ziņas par partnerību» redakcija, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā) noteiktās ziņas.

Kā redzam, grozījumi IIN likumā attiecībā pret partneriem ir labvēlīgi, bet lielākoties skar viņus pašus, nevis grāmatvežus.

P.S. Saistībā ar jauno regulējumu ar laiku tiks grozīti (precizēti) vēl ap 70 normatīvo aktu.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada februāra (506.) numurā.