No 2023. gada 1. janvāra stājas spēkā grozījumi vairākos likumos, kas būtiski izmainīs tiesisko vidi publisko un sabiedrisko pakalpojumu iepirkumos. Visapjomīgākie ir grozījumi Publisko iepirkumu likumā, par kuriem arī tika visvairāk diskutēts.

Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā ir kā atvasinājumi, kā kopijas, kas pārnestas no Publisko iepirkumu likuma. 

Par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, vebinārā informēja zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošais speciālists, zvērināts advokāts Raivo Raudzeps un zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa–Mika.

Kas ir «mazie» iepirkumi?

Publisko iepirkumu likumā ir reformēti mazo iepirkumu izslēgšanas iemesli. Tas skar gan izslēgšanas noteikumus, gan to, kā tie tiks piemēroti.

Jāpiebilst, ka tā saucamie mazie iepirkumi ir tie, kuriem nepiemēro Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras un uz kuriem attiecas likuma 9. pants. Regulējums nosaka, ka tie ir iepirkumi, ja publiska piegādes līguma vai publiska pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 10 000 eiro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 eiro un publiska būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir 20 000 eiro vai lielāka, bet mazāka par 170 000 eiro.

Izslēgšanas iemesli mazajos iepirkumos

Likuma 9. pants līdz 2023. gada 1. janvārim noteica, ka pretendentu no iepirkuma izslēdza šādu iemeslu dēļ:

• maksātnespēja, apturēta saimnieciskā darbība vai likvidācija;
• nodokļu parādi;
• dokumentu sagatavotāja, komisijas locekļa vai eksperta saistība vai ieinteresētība;
• ja reģistrēts ārzonā.

Savukārt no 2021. gada 1. janvāra iepirkuma izslēgšanas iemesli ir šādi:

• sods par noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem;
• nodokļu parādi;
• ja reģistrēts ārzonā (t.sk. 25% kapitāla daļu (akciju) īpašnieks);
• maksātnespējas, apturētas saimnieciskās darbības vai likvidācijas dēļ;
• dokumentu sagatavotāja, komisijas locekļa, eksperta vai sekretāra saistības vai ieinteresētības dēļ.

Izslēdzamo personu loks

Būtiski ir paplašināts to personu loks, uz kurām ir attiecināmi izslēgšanas nosacījumi. No 2023. gada 1. janvāra pretendenti iepirkumā būs jāizslēdz arī tad, ja apakšuzņēmējs, kura izpildāmo darbu vērtība ir vismaz 10 000 eiro, atbildīs kādam no izslēgšanas noteikumiem. 

Tāpat arī izslēgšanas nosacījumi attiecas uz personu, kurai ir izšķiroša ietekme iepirkuma pretendentā, kā arī uz patieso labuma guvēju. Ja šīs personas atbildīs kādam izslēgšanas nosacījumam — sods par noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, nodokļu parādi vai ja uzņēmums vai tā 25% kapitāla daļu (akciju) īpašnieks reģistrēts ārzonā —, uzņēmums iepirkumā nevarēs piedalīties. 

Jāņem vērā, ka līdz ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā mazajos iepirkumos izslēgšanas nosacījumi un to piemērošana tiek pilnībā sinhronizēti ar lielo iepirkumu procedūrām. 

Izslēgšanas nosacījumi būs jāpiemēro tajos iepirkumos, ko izsludinās, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Izslēgšanas iemesli ir jāpiemēro, kā arī atbilstība tiem jāpārbauda 42. pantā noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka jāvērtē, vai kāds izslēgšanas iemesls nav iestājies iepriekšējo trīs gadu laikā. Mazajos iepirkumos būs iespējams atjaunot vai nodrošināt uzticību 43. panta noteiktajā kārtībā.

Tehnisko specifikāciju aktualitāte 

Likumdevējs arī vēlas, lai tiktu nodrošināta tehnisko specifikāciju aktualitāte (likuma 20. pants). Iepirkuma procedūras dokumentos jānorāda tehnisko specifikāciju sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas datums.

Svarīgi piebilst, ka ir jāaktualizē tehniskās specifikācijas pirms iepirkuma izsludināšanas, ja pēc to sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas ir izdarīti grozījumi attiecīgās jomas tiesību aktos.

Ja tehniskās specifikācijas sagatavotas vai aktualizētas vairāk nekā 12 mēnešus pirms iepirkuma izsludināšanas, pasūtītājam, to fiksējot protokolā, pirms iepirkuma izsludināšanas jāpārskata un, ja nepieciešams, jāaktualizē tehniskajās specifikācijās un, ja attiecināms, citos iepirkuma procedūras dokumentos ietvertie rādītāji un aprēķini, kas var ietekmēt paredzamās līgumcenas noteikšanu.

Gandrīz obligāta tirgus izpēte

Vai no 1. janvāra iespējams iepirkums bez dokumentētas tirgus izpētes? Bieži vien advokātu birojs saņem klientu jautājumus, vai turpmāk tiešām būs nepieciešama tirgus izpēte. Ne visi pasūtītāji to dara vai arī nedara visos iepirkumos, kuri konkrētam pasūtītājam ir iecerēti, atzina zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa–Mika.

Publisko iepirkumu likuma 41. pants ir papildināts ar divpa≠dsmito daļu, kas nosaka:

Pasūtītājs pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, ja atklātā konkursā, slēgtā konkursā vai konkursa procedūrā ar sarunām pieteikumu vai piedāvājumu ir iesniedzis tikai viens kandidāts vai pretendents, izņemot gadījumus, kad:

• pasūtītājs pirms iepirkuma procedūras izsludināšanas ir rīkojis šā likuma 18. panta 2.1 daļas prasībām atbilstošu apspriedi ar piegādātājiem;
• iepirkuma procedūras pārtraukšana apdraud sabiedrības drošības vai veselības aizsardzības intereses. Šādā gadījumā pasūtītājs iepirkuma procedūras ziņojumā ietver pamatojumu tam, kādas sabiedrības drošības un veselības aizsardzības intereses tiktu apdraudētas, rīkojot atkārtotu iepirkumu.

Kad iespējams nerīkot tirgus izpēti

Publisko iepirkumu likuma grozījumos 18. pants papildināts ar otro prim un otro ar indeksu divi daļu. K. Pļaviņa–Mika skaidroja, ka nerīkot tirgus izpēti ir iespējams tikai divos gadījumos. Viens no tiem ir tad, ja iepirkuma pārtraukšana ar viena kandidāta piedāvājumu apdraudētu sabiedrības drošības vai veselības aizsardzības intereses. 

Otrs iemesls — ja esat gaišreģi un paredzat, ka iepirkumā būs vismaz divi pretendenti/kandidāti.

Kā pasūtītāji uzlabo esošās tirgus izpētes

Publisko iepirkumu likuma 18. pantā ir noteikti kritēriji, kā ir jārīko informēšana par plānotajiem iepirkumiem un iepirkuma procedūrām, apspriešanās ar piegādātājiem un kandidātu un pretendentu iepriekšēja iesaistīšana.

Ko nozīmē rīkot tirgus izpēti pirms iepirkuma procedūras izsludināšanas? Tirgus izpēte ir jāizsludina, tai ir jābūt publiskai, un par to ir jāinformē publikācijas vadības sistēmā. Turklāt ne agrāk kā 12 mēnešus pirms iepirkuma izsludināšanas publikācijas vadības sistēmā ir jāpublicē paziņojums par apspriedi — kvalifikācijas prasības un tehniskās specifikācijas. 

Piegādātājiem ir iespēja tirgus izpētes izsludināšanu komentēt elektroniski vismaz desmit darbdienas pēc paziņojuma. Vai šis termiņš ir reāls, it īpaši, ja iepirkums ir apjomīgi būvdarbi, jautāja K. Pļaviņa–Mika. Šajās tirgus izpētēs ir jāfokusējas uz nozarēm un jādomā, kā tām koncentrēties uz tirgus izpēti.

Pēc tam pasūtītājam jāsagatavo apspriedes ziņojums, kurā informē par:

• apspriedes dalībnieku skaitu;
• sniegtajiem komentāriem;
• pasūtītāja galvenajiem secinājumiem un vērtējumu par apspriedes laikā saņemtajiem piegādātāju komentāriem un iespējamo konkurenci attiecīgajā iepirkumā.

Ko vēlas likumdevējs

«Daudzi pasūtītāji šajā procedūrā redz tikai lielāku administratīvo slogu,» norādīja K. Pļaviņa–Mika. «Taču prasību mērķis saskan ar likumdevēja gribu un to, ko uzņēmēji pārrunāja sarunās ar Saeimas komisiju un Finanšu ministriju.»

Likumdevējs vēlas iedrošināt sarunu ar nozari, jo savlaicīga saruna noved pie kvalitatīva iepirkuma, pie plašas konkurences ar daudziem piedāvājumiem un pie tā, ka iespējams runāt par saimnieciskā izdevīguma kritērijiem, nevis bezgalīgi meklēt lētāko cenu ar garāko tehnisko specifikāciju.

Otra lieta, ko likumdevējs vēlas redzēt, ir saruna, nevis formāla sarakste. Vēl jo vairāk to varētu panākt, pasūtītājam proaktīvi nosūtot paziņojumu arī nozares asociācijai. Tiesa, ne visās nozarēs pastāv asociācijas, bet paziņojums būtu jānosūta tām, kuras ir gana aktīvas sarunai un vēlas kvalitatīvus iepirkumus. 

Jābūt publiski pieejamam

«Lai arī tas tieši nav rakstīts likumā, taču ziņojumam par tirgus izpēti ir jābūt publiski pieejamam, līdzīgi kā tas ir ar iepirkuma procedūras gala ziņojumu,» norādīja K. Pļaviņa–Mika. «Tam ir liela nozīme, kad vēlāk, potenciāla strīda laikā, nolikuma pasūtītājam būs jāargumentē, kāpēc ir izvēlēts noteikts risinājums, vai tas neierobežo konkurenci. Tad pasūtītājs var atbildēt: jā, mēs apspriedāmies ar nozari, ir saņemti konkrēti komentāri, ziņojumā tie ir izvērtēti utt.»

Ja Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) vērtē ziņojumu strīdu laikā, tad tam būtu cits rakurss, jo fokuss būtu uz tirgus izpētē iegūto informāciju.

«Līdz ar to ir jāatceras, ka ar šo metodi — pienākumu pārtraukt iepirkumu, ja ir tikai viens pretendents — likumdevējs patiesībā ir vēlējies iedrošināt sarunu ar nozari. Turklāt tā ir nevis vienvirziena saruna, bet pasūtītājs izvērtē iesniegtos komentārus un dod arī atbildi, kāpēc iepirkums ir tieši tāds, un iegūst aizsardzības pozīciju brīdī, kad lieta nonāk IUB,» tā K. Pļaviņa–Mika.

Interešu konflikts

Ar Publisko iepirkumu likuma grozījumiem tiek precizētas atsevišķas nianses, lai mazinātu interešu konflikta iespējamību.

Šobrīd interešu konflikts tiek definēts likuma 25. pantā kā šaura saistība ar pretendentu vai tā interešu pārstāvību, uzsvēra K. Pļaviņa–Mika.

Savukārt IUB mājaslapā akcentē, ka pasūtītāji praksē nereti pārāk šauri saprot Publisko iepirkumu likuma 25. pantā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 30. pantā minētos interešu konflikta gadījumus.

Attiecīgi, vērtējot interešu konflikta gadījumu saistībā ar kandidāta vai pretendenta interešu pārstāvēšanu, jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ direktīvas 24. panta otrajā daļā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK, 42. panta otrajā daļā paredzētais. Regulējums nosaka, ka interešu konflikta jēdziens ietver vismaz visas tās situācijas, kad līgumslēdzējas ie≠stādes personāla locekļiem vai tāda iepirkumu pakalpojumu sniedzēja personāla locekļiem, kas rīkojas līgumslēdzējas iestādes vārdā, kuri ir iesaistīti iepirkuma procedūras rīkošanā vai var ietekmēt šīs procedūras iznākumu, ir tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, ko var uzskatīt par tādu, kas kompromitē viņu objektivitāti un neatkarību iepirkuma procedūras kontekstā.

Līdz ar to interešu konflikta definīcija ietver jebkāda interešu konflikta iespējamību, un šis jēdziens interpretējams maksimāli plaši, ņemot vērā visas iespējamās situācijas, kas jebkādā veidā kompromitē personas objektivitāti un neatkarību iepirkuma kontekstā.

Jāpārbauda patiesais labuma guvējs

No 2023. gada 1. janvāra interešu pārstāvība skaidrota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ direktīvu 2004/18/EK. Proti, nedrīkst būt tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, kas var ietekmēt personas objektivitāti un neatkarību attiecībā uz konkrēto iepirkumu.

Personu loks, kuru interešu konflikta risks turpmāk būs jāpārbauda, attieksies arī uz iepirkuma komisijas sekretāru.

Vēl vienas izmaiņas skars 25. pantā definēto personu loku, kuras ir saistāmas ar konkrētu iepirkuma komisijas locekli vai palīgpersonālu. No 1. janvāra šo sarakstu papildina:

• juridiskās personas — kandidāta vai pretendenta — pašreizējais vai bijušais patiesais labuma guvējs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;
• juridiskās personas — kandidāta vai pretendenta — patiesā labuma guvēja (PLG) radinieks.

Pirmais jautājums, kas rodas: kā pasūtītājs var zināt, kas ir PLG radinieki? IUB skaidro, ka pasūtītājs var lūgt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) vai kādai citai iestādei sniegt ziņas par konkrētu personu saistību.

Augstāka jūtība risku identificēšanai

Kā pasūtītājam ieviest jaunās prasības? Publisko iepirkumu likums no 2023. gada 1. janvāra prasa ieviest augstāku jūtību risku identificēšanai — tiklīdz ir informācija par risku, ir jāsāk pārbaude. Daudziem lielajiem pasūtītājiem ir izstrādātas iekšējās interešu konflikta novēršanas politikas. Jautājums — vai jūtības līmenis visiem pasūtītājiem atbilst likumam?

Jebkuram pasūtītājam ir svarīgi saprast, ka interešu konflikta gadījumā nav runas par pierādītiem faktiem, bet intereses objekts ir riski. Tajā brīdī, kad pasūtītājs saņem informāciju par risku, un ir pilnīgi vienalga, no kurienes nāk šī informācija, viņam ir jāsāk pārbaude — nav jāgaida ne ziņa no policijas, ne no kādas citas iestādes.

Sorainen advokāte uzskata, ka šis aspekts nav skaidri nolasāms IUB vadlīnijās, bet viennozīmīgi izriet no tiesu prakses.

Kad konstatēts interešu konflikta risks

Otra lieta, kas IUB vadlīnijās gandrīz nav aprakstīta, — ka pasūtītājam jāpievērš uzmanība, kādas ir procesuālās prasības, kad tiek konstatēts interešu konflikta risks. Vadlīnijās nav skaidri norādīts, ka ir nepieciešama saruna ar iepirkuma pretendentu, kura iespējamās amatpersonas vai PLG rada interešu konflikta risku, uzskata K. Pļaviņa–Mika. Tas var būt kāds pretendenta darbinieks, kas ir saistīts ar pasūtītāju vai iepriekš ir strādājis pie tā.

«Ir jāsāk ar procesu, kurā pasūtītājs ne tikai veic izmeklēšanu, bet arī uzdod jautājumu pretendentam — vai eksistē interešu konflikts u.c. Tikai šāda procesuāli taisnīga izmeklēšana parādīs labā gaismā pasūtītāja centienus izvērtēt interešu konflikta risku, konstatēt, vai tas eksistē vai ne, un pēc tam piemērot attiecīgi izslēgšanas kritērijus. Vērtēt, vai ir iespējams novērst interešu konfliktu, konkrēto pretendentu no iepirkuma neizslēdzot,» skaidroja advokāte.

Reformēta iepirkumu komisija

Publisko iepirkumu likumā grozīti nosacījumi, kādas turpmāk varēs pastāvēt iepirkumu komisijas (likuma 24. pants). Līdz šim varēja būt komisija kā pastāvīgi funkcionējoša institūcija, taču pēc 2023. gada 1. janvāra tāda iespēja tiek izslēgta, jo ir noteikts, ka iepirkuma komisiju varēs veidot vai nu konkrētam iepirkumam, vai uz noteiktu laika posmu. 

Likuma grozījumos arī skaidri pateikts, ka iepirkuma komisija drīkst pieaicināt komisijas sekretāru.

Traucējumi elektronisko iepirkumu sistēmas darbībā

Viena no būtiskām likuma izmaiņām skar iepriekšējo informatīvo paziņojumu (likuma 27. pants). Līdz šim tā publicēšana bija brīvprātīga, norādīja R. Raudzeps. Turpmāk pasūtītājam būs jāpublicē iepriekšējais informatīvais paziņojums, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena būs vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.

Publisko iepirkumu likuma 29. pantā precizētas elektronisko iepirkumu sistēmas darbības traucējumu sekas.

Ja konstatēti sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ nav bijis iespējams iesniegt piedāvājumus vai pieteikumus kopumā vismaz divas stundas pēdējo 24 stundu laikā vai 10 minūtes pēdējo četru stundu laikā līdz piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, sistēmas turētājam pēc sistēmas darbības atjaunošanas jāpārceļ piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņš par vienu darbdienu.

Sistēmas darbības atjaunošanas dienā tajā jāievieto paziņojums par sistēmas darbības traucējumiem, norādot iepirkumus un iepirkuma procedūras, kuru termiņi pārcelti.

Šāda termiņa pārcelšana nav uzskatāma par grozījumiem iepirkuma vai iepirkuma procedūras dokumentos vai par piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu.

Publisko iepirkumu likumā precizēta saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērija piemērošanas kārtība, reformēts izslēgšanas iemesls nodokļu parāda dēļ, kā arī veikti citi grozījumi.

Inese Helmane, žurnāliste

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada decembra (492.) numurā.