Saeimas Juridiskā komisija 20. jūnijā konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos un 15. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatītos grozījumus Notariāta likumā. Ar tiem iecerēts efektivizēt kārtību, kādā zvērināts notārs noskaidro miršanas un radniecības faktu mantojuma lietās, un atvieglot potenciālajiem mantiniekiem pienākumu iesniegt noteikta veida dokumentus.

Tāpat likumprojektā tiek precizēta kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtība un regulējums attiecībā uz mantojuma dalīšanu. Lai nodrošinātu mantojuma lietā tiesīgo kreditoru tiesības noskaidrot mantojuma atstājēja saistību un tiesību pārņēmējus, ja tie neizņem mantojuma apliecības, paredzēts noteikt tiesīgajiem kreditoriem tādas pašas tiesības iegūt ziņas par mantiniekiem, kādas jau likumā ir noteiktas nodokļus administrējošajām iestādēm. Kreditoriem, piesakot kreditora pretenziju, būs jānorāda plašāks ziņu apjoms. Savukārt par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem, kas ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, mantiniekus informēs notārs. Paredzēts, ka mantojuma apliecībā turpmāk iekļaus arī ziņas par kreditoru prasījumiem. Bet gadījumos, ja mantinieki pirms mantojuma apliecības izņemšanas nebūs vienojušies citādi, mantojuma apliecība kalpos par pamatu, lai sadalītu mantojumā ietilpstošas atvietojamas lietas.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ar grozījumiem tiek stiprināts arī sludinājuma par mantojuma atklāšanos spēks. Mantojuma atklāšanās tiks izsludināta katrā uzsāktā mantojuma lietā. Ar likuma izmaiņām paredzēts noteikt, ka mantojuma atklāšanos zvērināts notārs izsludinās arī pēc ieinteresēto personu lūguma. Tātad izsludināt mantojuma atklāšanos turpmāk varēs arī pēc kopīpašnieka un juridiskas personas, kuras dalībnieks bija mantojuma atstājējs, ieinteresētās pašvaldībass iestāde u.c. lūguma.

Aicinājums (sludinājums par mantojuma atklāšanos) turpmāk attieksies uz visiem mantiniekiem, arī tiem, kas mantojumu pirms mantojuma izsludināšanas pieņēmuši klusējot.

Termiņā nepieteiktās mantinieku un kreditoru, kuru prasījumi nav nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, tiesības tiks dzēstas.

Mantojuma atstājēja kreditoriem un mantiniekiem būs divi dažādi termiņi – kreditoriem būs četru mēnešu termiņš, kurā pieteikt savas pretenzijas, savukārt mantiniekiem būs sešu mēnešu termiņš, ko notārs var pagarināt, bet ne garāku kā divpadsmit mēneši.

Notārs, papildus sludinājumam par mantojuma atklāšanos, turpmāk apzinās mantojuma atstājēja zināmos mantiniekus līdz trešajai šķirai (ieskaitot), kurus iespējams noskaidrot pēc publiskajos reģistros pieejamām ziņām un informēs tos par mantojuma izsludināšanu. Tāpat notārs apzinās mantojuma atstājēja kreditorus, kuru prasījumi nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, un informēs tos par mantojuma izsludināšanu.

Ar grozījumiem likumā iecerēts, ka zvērināts notārs noskaidros konkrētās ziņas Fizisko personu reģistrā, ja vien tas būs iespējams. Plānots, ka potenciālajiem mantiniekiem tiks samazināts slogs, jo gadījumos, kad informācija būs pieejama Fizisko personu reģistrā, tiem nebūs jāiesniedz mantojuma atstājēja miršanas apliecība un pierādījumi, kas apstiprina mantošanas iesniedzēja tiesības mantot, kā arī pierādījumi par mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu.

Komisija lūgs Saeimu izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, kā arī noteikt tam steidzamību, informēja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 1. oktobrī.