Muitas tiesības atkal ir modē. Tās ir labas ziņas muitas tiesību lietpratējiem. It sevišķi, ja birojā ir arī krimināltiesību pārzinātāji. Taču biznesam tās nav labas ziņas, jo muitas tiesības ir sarežģītas un sankcijas ir bargas.

Problēmas ar muitas kodu

Problēmas algoritms ir vienkāršs. Šobrīd visā plašajā kombinētajā nomenklatūrā ir ap 4000 muitas kodu, zem kuriem preču eksports uz Krieviju ir dažādos sankciju sarakstos. Muitas koda noteikšana precei ir vesela māksla. Ja visā Eiropā jau tāpat ir maz muitas tiesību ekspertu, tad to, kas spētu noteikt precīzu muitas kodu, — vēl mazāk. Savulaik Latvijā mana pirmā darbavieta Komin specializējās šādā pakalpojumā, kas bija gandrīz vai vienīgā alternatīva muitai. Tagad viņu mājaslapā šādu pakalpojumu vairs neredzu, kaut arī muitas deklarantus viņi turpina apmācīt.

Tipisks scenārijs uz robežas

Muita mēdz paskatīties uz preci kravā un teikt — ziniet, tas kods, ar kuru jūs gadiem esat eksportējuši, nav korekts. Pareizais kods ir cits, un tas ir sankciju sarakstos. Par mēģinājumu slēpt sankciju preces zem cita koda (kas nav sankciju sarakstos) ir pants Krimināllikumā. Ar to tagad prioritārā kārtā nodarbojas gan muita uz robežas visas Eiropas eksportam, gan tarifikācijas daļa, kas agrāk par diviem mēnešiem nekādu viedokli nesola, gan arī VID nodokļu un muitas policija. Tā kā policijai šis viss ir par sarežģītu, tā parasti paļaujas uz tarifikācijas daļas viedokli.

Nemēģiniet to mājās!

Precīza koda noteikšanai var būt nepieciešamība piesaistīt dažādu jomu speciālistus, lai, piemēram, izprastu ķīmijas formulas, kas definētas preču sastāva noteikšanai. Attiecīga ES regula nosaka kodēšanas pamatkritērijus. Arī tie ir sarežģīti izprotami un nepilnīgi, jo tie jālasa kopā ar kombinētās nomenklatūras skaidrojumiem. Taču sarežģītākās lietās te arī daudzi var apstāties, jo vēl ir trešais muitas kodu (harmonizētās sistēmas) detalizētu skaidrojumu līmenis, kas, cik man zināms, pie≠ejams vien muitai (un vismaz pirms pāris gadiem — ne tajā svaigākajā redakcijā) un mums. Vispār sakarā ar šiem skaidrojumiem ES iestādēm un tiesībsargam derētu papētīt iespējamu pārkāpumu, jo Pasaules muitas organizācijas izdotie skaidrojumi pieejami vien par lielu naudu. Ja tie veido tiesību normu sistēmu (regulā uz tiem atsaucas), tad tiem jābūt pieejamiem bez maksas.

ES var palīdzēt

Uz kodēšanas jautājumu sarežģītību norāda arī fakts, ka daudzi strīdi nonāk ne vien Latvijas, bet arī ES tiesās. Piemēram, Mikrotīklam š.g. oktobrī ES tiesā beidzās lieta par korektu muitas kodu viņu precēm. Tā kā muitas jautājumos lielākā daļa tiesību aktu ir ES regulu līmenī, kodēšanas strīdu izšķiršana nereti nonāk no Latvijas tiesas ES tiesā. Tomēr iepriekš minētajās situācijās kriminālprocesā diez vai lieta nonāks ES tiesā.

Ko darīt, ja šķiet, ka Latvijas muitai nav taisnība?

Nereti laba ideja varētu būt izmantot citu ES Muitas kodeksā paredzēto mehānismu — uzziņu par tarifu (Binding Tariff Information). Tas nozīmē, ka, ja uzņēmumam ir informācija, ka kādā ES valstī muitai ir lielāka pieredze ar attiecīgo kodu, tad ir iespēja vērsties attiecīgās valsts muitā, lai tā minētās BTI procedūras ietvaros nosaka precei kodu. Pirmkārt, tas būs neitrāls viedoklis. Otrkārt, ja tas būs labvēlīgs, tas būs Latvijas muitā obligāti piemērojams. Uz šāda dokumenta bāzes mums izdevies arī Latvijas tiesā uzvarēt strīdu ar VID par muitas kodu preču importam, nemaz neejot uz ES tiesu.

 Advokātu morālā dilemma

Zinot, ka notiek karš, daudzi pavīpsnās un teiks — paši vainīgi, ka turpina eksportēt uz Dieva pamesto valsti vienalga, kādas preces — sankcionētās vai ne. Tā nauda smird! Tomēr advokātiem, tāpat kā ārstiem, ir pienākums aizstāvēt arī slepkavas un noziedzniekus. Tādēļ nereti rodas morāla dilemma — daudzi Eiropas uzņēmumi eksportē ar karu nesaistītas lietas. Pamest visas Eiropas ražojošos un joprojām nesankcionētās preces eksportējošos uzņēmumus (kuriem rodas strīds par korektu muitas kodu), lai nomirst Latvijas muitas un kriminālprocesa birokrātijas gaiteņos, vai palīdzēt ārstēt vismaz tos, kam nav bijis nodoma slēpties? Vienkārši līdz šim daudzi eksportētāji nav skatījušies pārāk uzmanīgi, vai 7. un 8. cipars kodā ir tāds vai citāds.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada decembra (492.) numurā.