Senāta Civillietu departaments 26. martā izskatīja civillietu (Nr. SKC-81/2024 (C73677021)), kurā ir strīds par nomas maksas piedziņu. Iznomātāja uzskatīja, ka nomniece ir patvaļīgi atteikusies no nomas pirms līgumā noteiktā laika, un prasīja visas nomas naudas samaksu. Senāts atzina, ka izskatāmajā lietā bija noskaidrojams, vai prasītāja gribu saņemt nomas maksu par visu līguma termiņu pauda bez nepamatotas vilcināšanās. Tāpat bija pārbaudāms, vai tomēr netika panākta pusēm pieņemama vienošanās nomas līgumu izbeigt pirms termiņa. Līdz ar to Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu par prasības apmierināšanu un lietu nodeva jaunai izskatīšanai.

No sprieduma var secināt, ka prasītāja un atbildētāja noslēdza līgumu par lāzera griešanas iekārtas nomu uz nedaudz vairāk nekā pieciem gadiem. Aptuveni pēc gada nomniece paziņoja par vienpusēju atkāpšanos no nomas līguma. Dienā, kad iekārta tika atdota iznomātājai, nomniece veica pēdējo maksājumu. Iznomātāja pēc kāda laika, kad iekārta jau bija iznomāta citam, prasīja nomniecei samaksāt nomas maksu par laiku līdz nomas līguma termiņa beigām.

Civillikuma 2144. pants nosaka: ja nomnieks vai īrnieks patvaļīgi atteicas no nomas vai īres pirms līgumā noteiktā laika, tad no viņa var tūliņ prasīt visas nomas vai īres naudas samaksu. Bet ja nomas vai īres priekšlaicīgai izbeigšanai bijis likumīgs pamats, tad nomas vai īres maksa kaut gan arī tūliņ jāsamaksā, bet tikai par patieso nomas vai īres laiku.

Senāts uzsvēra, ka minētā tiesību norma kā priekšnoteikumu pienākumam maksāt nomas maksu par visu līgumā noteikto termiņu nosaka ne tikai likumīga pamata trūkumu vienpusējai līguma uzteikšanai, bet arī to, ka iznomātājam griba saņemt nomas maksu par visu termiņu ir jāizsaka tūliņ. Iztulkojot jēdzienu “tūliņ”, Senāts vērtēja tostarp tiesību normas vēsturisko attīstību un atzina, ka tiesība iznomātājam prasīt pilnu nomas maksu par visu pielīgo termiņu ir īstenojama nekavējoties, citiem vārdiem, saprātīgā termiņā. Senāts skaidroja, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu civiltiesisko attiecību stabilitāti, proti, lai novērstu nenoteiktību mantiskajās attiecības un radītu skaidrību tad, ja kāda persona ilgstoši neīsteno savas tiesības vai nepilda pienākumus.

Līdz ar to izskatāmajā lietā ir vērtējams, vai prasītāja gribu saņemt nomas maksu par visu līguma termiņu pauda bez nepamatotas vilcināšanās.

Senāts neatstāja bez ievērības arī atbildētājas zemākas instances tiesai pausto iebildumu, ka starp pusēm ir noticis galīgais norēķins, un šai sakarā iesniegtos pierādījumus. Senāts norādīja, ka te ir būtiska prasītājas vēstule atbildētājai, kurā prasītāja piedāvā apspriest nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanas nosacījumus, ja nomniece segs iekārtas pārvietošanas izmaksas, kā arī samaksās abām pusēm abpusēji pieņemamu kompensāciju par nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Pēc minētās vēstules ir acīmredzami notikusi vienošanās, jo tai sekojis pušu parakstīts pieņemšanas – nodošanas akts, kurā citastarp ietverts noteikums, ka nomnieks segs ne tikai iekārtas pārvietošanas izmaksas, bet arī iekārtas apkopes izmaksas. Senāts atzina, ka šādos apstākļos ir vērtējams, vai pieņemšanas – nodošanas aktā ietvertās prasības nav uzskatāmas par pusēm pieņemamas vienošanās panākšanu nomas līgumu izbeigt pirms termiņa.

• Pašnodarbinātā persona nomā telpas
• Nomas un īres līgumi. Kādas ir to slēgšanas nianses?
• Kas jāņem vērā, izvēloties ilgtermiņa auto nomu?