Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nosūtījusi Saeimā pārstāvētajām frakcijām vēstuli, aicinot izvēlēties biedrības  sagatavoto regulējumu “Grozījumi Darba likumā” par virsstundu apmaksas kārtību, kas attiecināms uz visās nozarēs strādājošajiem, kad pirmās divas stundas darbiniekam pienāktos 50% piemaksa, bet par pārējām – līdzšinējā kārtība.

Šis piedāvājums nodrošina samērīgu darba devēju un darba ņēmēju interešu ievērošanu, jo pirmās divas stundas tiek apmaksātas 50% apjomā, bet pārējās un svētku dienas 100% apjomā. Šo par atbilstošāku Satversmei atzina kā Valsts Prezidenta kanceleja, Juridiskais birojs un arī Tiesībsargs. LTRK sagatavotais piedāvājums arī risina Latvijas konkurētspējas problēmu reģionālā griezumā, kas ir viens no Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā norādītajiem mērķiem.

Pašreiz Saeimā izskatīšanā iesniegti vairāki piedāvājumi, tostarp samazināt virsstundu apmaksu tikai tām nozarēm, kas slēgušas ģenerālvienošanos, taču pārējām saglabājot esošo kārtību. LTRK uzskata, ka šāds koplīgums nerisina konkurētspējas problēmu citām nozarēm, kur ne vienmēr ir iespēja noslēgt ģenerālvienošanos, tādēļ šādas nozaru vienošanās gadījumā biedrība aicina saglabāt 50% virsstundu apmaksu visām nostrādātajām papildstundām, bet citu jomu uzņēmumiem – tikai pirmajām divām stundām.

“LTRK piedāvātais variants ir saskaņā ar Satversmi un regulē virkni konkurētspējas jautājumu, tādēļ nav saprotams, kādēļ, lai izvēlētos balsot par tādu Saeimā iesniegto ieceri, kas nepilda šīs abas ieceres,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, “ja pastāv Satversmes draudi, ko norādījis gan Saeimas Juridiskais birojs, gan Prezidenta kanceleja, gan Tiesībsargs, tad būtu diezgan tuvredzīgi turpināt uzsākto likuma virzību.”

LTRK piedāvā Darba likuma 68.pantu izteikt šādā redakcijā:

„68. pants. Piemaksa par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā

(1) Darbinieks, kas veic virsstundu darbu par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika saņem piemaksu ne mazāk kā 50 procentu apmērā, bet par katru nākamo virsstundu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - attiecīgi ne mazāk kā 50 procentu vai 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

(2) Ja darbiniekam noteikta summētā darba laika uzskaite un pārskata periods ir viens mēnesis, darbinieks, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām 20 virsstundām, kas veiktas virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika saņem piemaksu ne mazāk kā 50 procentu apmērā, bet par katru nākamo virsstundu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - attiecīgi ne mazāk kā 50 procentu vai 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

(3) Ja darbiniekam noteikta summētā darba laika uzskaite un pārskata periods ir ilgāks par vienu mēnesi, darbinieks, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām 20 stundām, kas veiktas virs vidēji kalendārajā mēnesī noteiktā normālā darba laika, saņem piemaksu ne mazāk kā 50 procentu apmērā, bet par katru nākamo virsstundu - ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - attiecīgi ne mazāk kā 50 procentu vai 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. Šādā gadījumā piemaksu par virsstundu darbu aprēķina un izmaksā pārskata perioda beigās.

(4) Darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

(5) Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.”

LTRK aicina deputātus atbildīgi izvēlēties turpmāko regulējumu virsstundu apmaksas kārtībai, jo tas ir viens no aspektiem, ko vērtē potenciālie investori, vērtējot ieguldījumu veikšanu dažādās valstīs.