Jau 2021. gada 6. decembrī Saeimas Prezidijs ierosināja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu «Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā» (Nr. 1244/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Pirmais lasījums bija paredzēts 2022. gada 11. janvārī. Kopā likumprojekts tika izskatīts vispārējā kārtībā — trīs lasījumos.

Tomēr paši grozījumi stājās spēkā tikai 21.04.2022., kad daļa sabiedrību gada pārskatus jau bija apstiprinājušas. Turklāt grozījumi ir būtiski un svarīgi sabiedrībām, kurām bija aktuāls jautājums par UIN sekām uzkrājumiem, kuri izveidoti būtiskā apmērā nedrošajiem debitoru parādiem, sākot ar 2018. gadu. 

Pērnā gada grozījumi

Viens no iemesliem šādu grozījumu izstrādei bija tas, ka uzkrājumu veidošana nedrošajiem debitoru parādiem atšķīrās tiem nodokļu maksātājiem, kuri gada pārskatu sagatavo saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (turpmāk — GPKGPL), un tiem, kas to sagatavo (vai atsevišķas pozīcijas sagatavo) saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (turpmāk — SFPS), vai kuri, pamatojoties uz GPKGPL 13. pantu, izvēlas atsevišķus finanšu pārskata posteņus novērtēt un atspoguļot saskaņā ar SFPS. Vēl viens iemesls izmaiņām, protams, bija arī koronavīrusa izraisītās slimības (turpmāk — Covid–19) radītā situācija ekonomikā. Praksē bieži bija un ir sastopamas situācijas, kurās redzams, ka sabiedrībām ir radušās grūtības darbā ar debitoru parādiem, jo debitori vai nu ilgstoši nemaksā, neievērojot apmaksas termiņus un cenšoties saglabāt pozitīvu naudas plūsmas rezultātu, vai arī vairs nav spējīgi apmaksāt savus kreditoru parādus. Autore šajā rakstā apskatīs, kādas izmaiņas stājušās spēkā attiecībā uz šaubīgo debitoru parādu uzskaiti un kā šīs izmaiņas iespaidos ne tikai sabiedrības, kuras, sagatavojot gada pārskatu, piemēros SFPS Nr. 9 «Finanšu instrumenti» prasības, bet arī sabiedrības kopumā.

Viens no grozījumu mērķiem bija atvieglot sabiedrībām nodokļu slogu un integrēt Covid–19 radīto seku novēršanas mehānismu normatīvajos aktos. Grozījumi tika pieņemti kopā ar atvieglojumu attiecībā uz nodokļu bāzē iekļaujamiem palielinātajiem procentu maksājumiem. Covid–19 bija novājinājis sabiedrību rezultātus, nedrošie debitoru parādi tik tiešām bija pieauguši, it sevišķi viesmīlības un tūrisma nozarē. Tāpēc solis par uzkrājuma turēšanas pagarinājumu attiecībā uz brīdi, kad tas tiek iekļauts ar UIN apliekamajā bāzē, šķita loģisks, bet, manuprāt, nāca nedaudz novēloti. Šādu lēmumu bija nepieciešams pieņemt, pirms sākās 2021. gada pārskatu apstiprināšana un 2021. gada pēdējās UIN deklarācijas iesniegšana, tādēļ ieguvēji gadījumā, ja sabiedrībai bija būtiski uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem, noteikti bija tie, kuri nogaidīja un gada pārskatus apstiprināja pēc grozījumu pieņemšanas. Revidenti, ārpakalpojuma grāmatveži, nodokļu konsultanti, kuri aktīvi sekoja līdzi tam, kad šie grozījumi plāno stāties spēkā, savus klientus laikus jau brīdināja, ka tiek plānota uzkrājumu turēšanas pagarinājuma kārtība. Svarīgi norādīt, ka tieši 2021. gada pēdējā UIN deklarācija bija pirmā deklarācija, kad pēc uzkrājumu izveidošanas sabiedrības debitoriem bija pagājuši jau trīs gadi un iestājas prasība maksāt UIN par izveidotajiem uzkrājumiem gadījumos, kad neiestājas neviens no UIN likuma 9. panta 3. daļā minētajiem atvieglojumiem. Tās sabiedrības, kuras līdz UIN likuma grozījumu veikšanai iekļāva, piemēram, 2018. gadā izveidotos uzkrājumus nedrošiem debitoru parādiem ar UIN apliekamajā bāzē 2021. gada decembra UIN deklarācijā, liedza sev iespēju strādāt ar debitoru parādiem vēl kādu brīdi. Viena no iespējām šādā gadījumā — ja debitors parādu tomēr atmaksā, piemēram, 2022. gadā — tādā gadījumā normatīvie akti paredz veikt korekcijas, aizpildot UIN deklarācijas 20. un 31. rindu. Saskaņā ar UIN likuma 9. panta 5. daļas nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi (vai pārskata gada pēdējā taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi) par:

1. tādu atgūtā parāda summu, kura ir bijusi iekļauta zaudējumos (izdevumos) vai par kuru izveidots speciālais uzkrājums nedrošiem parādiem, ja šī summa ir iekļauta ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē kādā no iepriekšējo pārskata gadu taksācijas periodiem;
2. tādu parāda summu vai par tādu samazinātu speciālo uzkrājumu summu, kurai piemērojams šā panta trešajā daļā noteiktais atbrīvojums, ja šī summa ir iekļauta ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē kādā no iepriekšējo pārskata gadu taksācijas periodiem. 

Turpmāk autore rakstā apskatīs, kādēļ ir būtiski izvērtēt nedrošos debitoru parādus un kā to darīt saskaņā ar 2022. gada grozījumiem.

Pircēju un pasūtītāju parādu izvērtēšana

Tuvojoties 2022. gada noslēgumam, viena no svarīgām aktīva puses pozīcijām, kuras izvērtēšana ir būtiska ne tikai nodokļu bāzes aprēķina pārbaudei, bet arī lai realizētu sabiedrības finanšu risku vadību, kā arī palīdzētu identificēt iespējamās problēmas attiecībā uz tagadējo un nākotnes naudas plūsmu, ir pircēju un pasūtītāju parādi. Ļoti svarīga ir pircēju un pasūtītāju parādu izvērtēšana, kā arī nepieciešamības gadījumā iekļaušana šaubīgajos debitoru parādos un uzkrājumu izveide. Šaubīgos debitoru parādus un to izvērtēšanu nevajadzētu uzskatīt par kaut ko negatīvu sabiedrības ikdienā, bet, tieši pretēji, kā objektīvu vadības skatu uz reālo situāciju. Turklāt regulāra izvērtēšana var mainīt vadības stratēģiskos plānus, klientu grupas, uz kurām fokusēties, un palīdzēt sekot līdzi mainīgajai situācijai Latvijā un pasaulē. Normatīvajos aktos 2022. gadā ir bijušas būtiskas izmaiņas, kas iekļauj pārejas noteikumu punktus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk — UIN) likumā, kurus bieži vien vadītāji vai grāmatveži piemirst apskatīt UIN deklarācijas sagatavošanas brīdī. Nepieciešams izvērtēt vairākus būtiskus apstākļus, kas sabiedrības gadījumā vai nu ir, vai nav iestājušies un kas var būt par pamatu, lai veidotos ar UIN apliekamā bāze. Turpmāk par to, kādu kārtību būtu ieteicams ievērot sabiedrības grāmatvedim (vai darbiniekam, kas atbildīgs par debitoru parādiem) attiecībā uz šaubīgo debitoru izvērtēšanu pirms 2022. gada pārskata sagatavošanas un pēdējās UIN deklarācijas sagatavošanas.

Grāmatvedības politikas sadaļa

Pirmkārt, sabiedrībai būtu nepieciešams novērtēt, vai grāmatvedības politikas sadaļa attiecībā uz šaubīgo debitoru parādu uzskaiti ir aktuāla un tik tiešām tiek praktiski ievērota pašā sabiedrībā. Saskaņā ar Grāmatvedības likuma 1. panta 1. daļas 5. punktu grāmatvedības organizācijas dokumenti ir tādu uzņēmuma vadītāja izdotu dokumentu kopums, kuros noteikta kārtība, kādā, ievērojot normatīvo aktu prasības, uzņēmumā kārto grāmatvedības reģistrus, sagatavo attaisnojuma dokumentus un organizē to apriti, veic inventarizāciju, sagatavo gada pārskatu un citus grāmatvedības pārskatus un glabā grāmatvedības dokumentus. Šajā dokumentu kopumā iekļaujams arī grāmatvedības kontu plāns, grāmatvedības politika (attiecas uz finanšu pārskatu sagatavošanu uzņēmumā, kas nav budžeta iestāde) vai grāmatvedības uzskaites kārtība (attiecas uz finanšu pārskatu sagatavošanu budžeta iestādē) un citi uzņēmuma vadītāja izdotie dokumenti, kas nepieciešami uzņēmuma grāmatvedības kārtošanai.

Ne velti normatīvie akti paredz grāmatvedības politikas izveidi sabiedrībās, un, lai gan daudzi finanšu speciālisti uzskata, ka tā ir formalitāte un nebūtiska grāmatvedības kārtošanas teorētiskā daļa, patiesībā šādas politikas aktualizēšana, kā arī precīza procedūru aprakstīšana palīdz novērst riskus uzņēmumā, pietiekami ātri reaģēt uz izmaiņām un paredz attiecīgu rīcību konkrētos gadījumos, kā arī izslēdz trešo personu interpretācijas attiecībā uz normatīvajos aktos noteiktiem terminiem, kuri ir atstāti piepildīšanai ar saturu no likuma piemērotāja aspekta, turklāt iespējams (atkarībā no politikā iekļautās informācijas) tieši ļauj identificēt arī darbinieku, kura pienākumos ietilpst debitoru parādu regulāra izvērtēšana. 

Sabiedrībai ļoti būtiski ir aprakstīt šaubīgo jeb nedrošo debitoru parādu uzskaites metodes, kas izstrādātas uzņēmumā un iekļautas grāmatvedības politikā, sevišķi gadījumos, kad vēsturiski konstatētas kļūdas un ilgstoša debitoru neizvērtēšana, kā arī fakta konstatēšana pēc kāda laika, nevis atbilstoši aktuālajai situācijai (piemēram, debitora izslēgšana no Uzņēmumu reģistra jeb likvidācijas pabeigšana). Aprakstot metodes un debitoru izvērtēšanu — arī mainoties darbiniekiem, kārtība būs skaidra. Pēdējā revīzijas prakses gadā bieži tika konstatētas situācijas, kad darbinieku maiņas dēļ sabiedrībā šī sadaļa ir neskaidra, nav nodota jaunajam darbiniekam un netiek izvērtēta. Nereti praksē tas ir novērojams tajās sabiedrībās, kurās komunikācija ar sabiedrības vadītāju notiek reti.

Debitoru izvērtēšanas politiku nav nepieciešams noteikt pārāk sarežģītu, galvenais, lai to būtu ērti lietot un lai tā patiešām būtu praksē izmantojama un atbilstoša sabiedrības saimnieciskās darbības specifikai un pamatdarbībai. Visa pamatā būtu vēlams sākt ar debitoru parāda vecumstruktūru/analīzi un noteikt konkrētus datumus, kuros izvērtēšana tiek veikta, kas to veic un kādu datubāzu informācija to izvērtēšanai tiks izmantota. Būtiska informācija attiecībā uz debitoru parādiem varētu būt pieejama arī sabiedrības atbildīgajam darbiniekam, kas uztur komunikāciju ar debitoru, kas ir uz robežas, lai kļūtu par nedrošo jeb šaubīgo debitoru. Mainoties grāmatvedības programmai, kas automātiski sagatavo debitoru parādu vecumstruktūras analīzi, būtu ieteicams izlases kārtībā pārbaudīt, vai programma korekti iekļauj debitoru parādus atbilstošu kavēto dienu sadaļā. Ik pa laikam tiek konstatēta arī šī algoritma nepareiza lietošana grāmatvedības programmā.

Būtiski ir arī tas, lai ikgadējā debitoru parādu inventarizācija un salīdzināšanās būtu ne tikai aprakstīta grāmatvedības politikā, bet arī eksistētu dabā. Saskaņā ar Grāmatvedības likuma 16. panta 1. daļas 2. punktu inventarizācija veicama, noslēdzot katru pārskata gadu (turpmāk — pārskata gada slēguma inventarizācija). Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi» 68. punktu prasījumu un saistību summas salīdzina ar attiecīgajiem saimniecisko darījumu dalībniekiem (debitoriem un kreditoriem).

Nedrošu debitoru parādu veidošanās iemesli

Kā nākamo posmu vajadzētu izvērtēt apstākļus un iemeslus, kuru dēļ debitoru parādi būtu uzskatāmi par šaubīgajiem debitoru parādiem. Praksē ir iespējams izdalīt trīs lielākos iemeslus nedrošu debitoru parādu veidošanās pamatā. Pirmkārt, klienta likviditātes problēmas un nespēja segt savus kreditoru parādus. Sabiedrībai var būt debitoru parādi, kuri ilgstoši netiek apmaksāti, bet nav zināmi apstākļi, kuriem vajadzētu apgrūtināt debitoru maksāšanas kārtību, kura tika ievērota līdz noteiktam brīdim. Ja debitora apmaksas termiņu ievērošana ir pasliktinājusies, ir vērts veikt nelielu analīzi — iespējams, apskatīt debitora pēdējo iesniegto gada pārskatu, vai debitoram ir nodokļu parādi, komunicēt ar klientu par iemesliem apmaksas termiņu neievērošanai, protams, ņemot vērā to, cik lietderīgi šīs visas aktivitātes ir veikt. Ja debitora parāds, kas tiek kavēts, ir par nebūtisku summu — to darīt noteikti nav vērts. Ja debitoru skaita ziņā ir milzum daudz, bet sabiedrībā ar to nodarbojas tikai galvenais grāmatvedis, būtisks ir jautājums, vai šim darbiniekam pietiks laika tik padziļinātai izpētei. Protams, šiem apstākļiem var būt arī citi iemesli, tomēr papildu uzmanība brīdī, kad notiek klientu parādu izvērtēšana, noteikti nenāktu par sliktu. Nepieciešams uz klienta stāvokli skatīties kā uz kopainu, ņemot vērā visu pieejamo informāciju, ko iespējams iegūt.

Grūtības Covid–19 dēļ

Nākamais apstāklis, kam būtu nepieciešams pievērst papildu uzmanību, — vai sabiedrība nav nonākusi grūtībās Covid–19 dēļ. Piemēram, īpaši smaga situācija novērojama viesmīlības un tūrisma nozarē, un inflācijas ietekme, kas sevišķi ietekmējusi energoresursu cenas un vēl tikai uzņems apgriezienus ziemā, nesolās žēlot atkal šīs pašas nozares sabiedrības. Covid–19 un inflācijas ietekmes spiediens uz šīm nozarēm ir acīmredzams. Būtu vēlams apskatīt to, vai uzņēmumam jau ilgstoši ir nodokļu parādi, vai tā saimnieciskā darbība saistīta ar Covid–19 skartajām nozarēm. 

Parādnieki no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas

Vēl viens aktuāls jautājums, kas noteikti viesīs diskusijas gada pārskata sagatavošanas procesā, — ko turpmāk darīt attiecībā uz debitoriem, kas ilgstoši neapmaksā savus parādus un ir Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā reģistrētas juridiskas personas, ar kurām sadarbība vairs nav iespējama, jo sabiedrība atrodas sankcionēto personu sarakstā vai banka ilgstoši tur pārbaudē naudas līdzekļus, ar kuriem klients ir centies norēķināties par debitora parādu, vai klients vienkārši ir pārtraucis jebkādu komunikāciju. Attiecībā uz katru šādu debitoru varētu būt attiecināms risks, ka tas nav atgūstams. Kā rīkoties grāmatvedim un sabiedrības vadībai, sagatavojot gada pārskatu saistībā ar nedrošajiem debitoriem? 

Ja debitora reģistrācijas valsts ir Ukraina, Krievija vai Baltkrievija, ir pamats šaubām par to, vai parāds vispār tiks apmaksāts. Šis, iespējams, būs viens no apstākļiem, par ko grāmatveži sāks domāt un apsvērt tikai pie gada pārskata sagatavošanas. Valsts ieņēmumu dienests 15.03.2022. ir sagatavojis skaidrojumu «Par nesaņemtajiem debitoru parādiem saistībā ar karu Ukrainā», kas precizē to, ka debitoru parādiem saistībā ar karu Ukrainā piemēro UIN aprēķina vispārējo kārtību. Tiesa, vienīgās valstis, kuras minētas šajā skaidrojumā, ir Ukraina un Krievija. Tā kā skaidrojums izdots pirms vairāku notikumu eskalācijas un grozījumiem UIN likumā attiecībā uz debitoru parādu iekļaušanu ar UIN apliekamajā bāzē, tas neietver ne uzkrājumu izveidošanas pagarinājumu attiecībā uz 60 mēnešiem, ne arī Baltkrievijas debitoru parādu precizējumu. Tomēr arī citos VID skaidrojumos pieejama informācija, ka attiecībā uz šādiem debitoru parādiem tāpat ir attiecināma vispārējā kārtība nedrošo debitoru vērtības samazinājuma izveidei un iekļaušanai ar UIN apliekamajā bāzē 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveides brīža (ja uzkrājums izveidots 2022. gadā un nav iestājies izņēmuma gadījums, kas minēts UIN likuma 9. panta 3. daļa).

Gada pārskata sagatavošanas normatīvais regulējums

Nākamais vērtējums būtu attiecināms uz to, vai sabiedrība gada pārskatu sagatavo saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem vai arī tiek lietoti SFPS Nr. 9. Balstoties uz jauno regulējumu, normatīvo aktu daļas un punkti, kurus piemērot un kā piemērot, ir dažādi šīm divām kategorijām. Turklāt termiņa 60 mēnešu atskaites brīdis atšķiras. Sabiedrībām, kas gada pārskatus sagatavo saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, uzskaites brīdis ir no uzkrājuma izveidošanas brīža, bet uzņēmumiem, kas kredītzaudējumus aprēķina jau no pirmās debitora parāda dienas, uzskaite sākas no parāda izveides brīža, bet par to detalizētāk turpmāk.

No normatīvā akta struktūras papildinājuma grozījumi UIN likumā, kas stājās spēkā 21.04.2022. attiecībā uz nedrošiem debitoru parādiem, ietvēra šādas izmaiņas:

ν UIN likuma 9. panta 1. daļa, kas saturēja 2 punktus, tika izteikta citā redakcijā un šobrīd satur 3 punktus. Otrais punkts ir atstāts bez korekcijām, bet jaunais, klāt nākušais trešais punkts paredzēts tām sabiedrībām, kas nedrošos debitoru parādus uzskaita saskaņā ar SFPS Nr. 9, kā arī tika iekļauti papildinājumi attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām;

• UIN likuma 9. pantam tika pievienota 7. un 8. daļa;
• attiecībā uz nedrošiem debitoru parādiem spēkā ir divi pārejas noteikumi — 47. un 48. pārejas noteikumu punkts.

Svarīgākais tiem uzņēmumiem, kuri gada pārskatus sagatavo saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un nelieto SFPS Nr. 9, atrodas UIN likuma 9. panta 1. daļas 1. punkta jaunajā redakcijā, kā arī sadaļas «Pārejas noteikumi» 47. punktā. Protams, tos nepieciešams apskatīt kopā ar labi zināmo UIN likuma 9. pantu, kas nosaka, kad uzkrājumus nedrošiem (jeb šaubīgajiem) debitoriem iekļauj apliekamajā objektā. UIN likuma 9. panta 1. daļas 1. punkts nosaka, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu, kura atbilst šādam kritērijam:

1) tās apmērā izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā un parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā (60 mēnešu laikā, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra) no uzkrājuma izveidošanas dienas vai tam šajā periodā nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums. 

Pārejas noteikumu 47. punkts nosaka, ka, piemērojot UIN likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktu, parādiem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 2021. gada 31. decembrim, periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši jeb 5 gadi no uzkrājuma izveidošanas dienas. Pārejas periodā (2021. gadā) šis noteikums attiecās uz visiem nedrošajiem debitoriem, tomēr pēc pārejas perioda — 60 mēnešu pagarinājums attiecas tikai tad, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra. Interesanti ir tas, ka pārejas periods ir 2021. gads, bet grozījumi, kas ietver pārejas noteikumus, ir spēkā no 21.04.2022.

47. pārejas punkts ir izteikts tādā redakcijā, kurā saprotams, ka šāds termiņa pagarinājums attiecas uz uzkrājumiem, kuri izveidoti līdz 31.12.2021. Tomēr anotācijā minēts arī 2022. gads. Aizvien likumi.lv pieejams šis likumprojekta anotācijas teksts, kurā iekļauts 2022. gads. Vai tā ir kļūda vai šāda kārtība pieļauta apzināti — nav skaidrs. Šo jautājumu autore apskatīja arī 16.02.2022. rakstā «Izmaiņas šaubīgo debitoru parādu uzskaitē», pirms grozījumi bija stājušies spēkā.

Pārejas noteikumos ietverts punkts, kas paredz, ka 2021. un 2022. gadā likuma 9. panta pirmās daļas 1. apakšpunktā noteiktais 36 mēnešu periods tiek pagarināts līdz 60 mēnešiem.

Laika periods, kas aptvertu uzkrājumu veidošanas termiņu arī 2022. gadā, šķiet diezgan loģisks, ņemot vērā, ka izmaiņas citos pantos un MK noteikumos saistībā ar Covid–19 seku izplatības mazināšanu ietver arī 2022. gadu. Piemēram, Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 7.¹ pants, kas stājās spēkā 2021. gada 2. decembrī, nosaka:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji par veiktajiem procentu maksājumiem pārskata gadā, kas sākas 2021. un 2022. gadā, nepiemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. panta pirmo daļu.

UIN apliekamā bāze

Sabiedrību grāmatvežiem šajā gadījumā nevajadzētu aizmirst, ka pašlaik, 2022. gadā, saskaņā ar spēkā esošajiem grozījumiem veidotais uzkrājums nedrošiem debitoru parādiem tiks uzskatīts kā tāds parāds, kuru, ja neiestājas neviens no UIN likuma 9. panta minētajiem atbrīvojumiem, būs nepieciešams iekļaut ar UIN apliekamajā bāzē pēc 36 mēnešu perioda. Autore grāmatvežiem iesaka atsevišķu kontu izveidi nodalīšanai uzkrājumiem, kas izveidoti, sākot ar 2022. gadu, lai nodrošinātu vieglāku parādu statusa izsekošanu un nepalaistu garām brīdi, kad parādu nepieciešams iekļaut ar UIN apliekamajā bāzē. Turklāt būtu vēlams veikt detalizētu uzskaiti ar izveidoto uzkrājumu pa gadiem un pašu debitoru statusiem, lai neradītu apjukumu, it īpaši nozarēs, kur šādu nedrošo debitoru ir daudz, nodrošinot debitoru parādu izsekojamību. Tas ievieš sava veida iespēju ātrāk reaģēt uz situāciju, piemēram, gadījumos, kad debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2 procentus no nodokļa maksātāja pārskata gada neto apgrozījuma, bet nav lielāka kā 500 eiro. Tādos gadījumos nav nepieciešama turpmāka rīcība parāda atgūšanai, šo parādu noraksta un neiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē.

Apskatīsim piemērus, kuros būs redzama pārejas noteikumu Nr. 47 ieviešanas ietekme uz UIN apliekamo bāzi sabiedrībām, kas gada pārskatus sagatavo saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto pārskatu likumu, ņemot vērā pašreizējo redakciju.

Maksātnespējas procedūra

UIN likuma grozījumu mērķis nebija tikai Covid–19 radīto seku novēršana, bet tas bija loģisks solis arī attiecībā uz maksātnespējas procedūru. 60 mēnešu periods parādās vairāku pantu grozījumos. Kā tad likumdevējs nonāca tieši pie 5 gadu robežas?

Izmaiņas attiecībā uz maksātnespējas procedūrā iesaistīta debitora parāda termiņu, kurā tas tomēr netiek iekļauts ar UIN apliekamajā bāzē gada pēdējā deklarācijā, galvenokārt ir tā iemesla dēļ, lai ņemtu vērā Komerclikumā paredzēto noilgumu no komercdarījumiem izrietošajiem prasījumiem, un to, ka noilgums tiesību aktos paredzētajā kārtībā var tikt apturēts vai pārtraukts. Komerclikuma 406. pants paredz, ka komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Civillikuma 1902.–1906. pants nosaka situācijas, kurās noilgums tiek pārtraukts un skaitīts no jauna. Rezultātā maksātnespējas procedūras var ieilgt garākā laika periodā nekā trīs gadi. Tādējādi, UIN likumā atstājot 36 mēnešu periodu, sabiedrībai tiktu liegta iespēja īstenot savas tiesības attiecībā uz visiem iespējamajiem soļiem, lai atgūtu debitoru parādu vai tā daļu. Turklāt tas vēl rezultētos ar nodokli apliekamā objektā.

9. panta 1. daļa papildināta ar 3. punktu turpmāk minētajā redakcijā, kas nosaka, ka ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu, ja:

9. panta 1. daļas 3. punkts saskaņā ar likumprojekta anotāciju attiecas tikai uz sabiedrībām, kuras gada pārskata sagatavošanu (t.i., debitoru uzkrājumu izveidi) veic saskaņā ar SFPS Nr. 9. Standarts paredz, ka uzkrājumi iespējamiem zaudējumiem nodokļa maksātājam ir jāveido periodā, kurā ir radušās tiesības uz finanšu aktīvu, piemēram, debitoru parādu, neskatoties uz to, ka risks finanšu aktīvu zaudēt vēl nav iestājies. Tiem nodokļu maksātājiem, kuri izveido debitoru uzkrājumus saskaņā ar SFPS Nr. 9, 36 mēnešu periods ir ierobežojums, kas ir netaisnīgs, balstoties uz to, ka ir nepieciešams veikt uzkrājumu tiesībām, kas tikko kā radušās uz finanšu aktīvu, bet tas var nebūt šaubīgs. Rezultātā rodas pienākums šādas summas iekļaut ar UIN apliekamajā bāzē, lai gan tie tajā brīdī, kad izveidoti uzkrājumi, vēl nebija nedrošie debitoru parādi. Iespējams, vēl nav realizētas visas parāda atgūšanas tiesības, tomēr UIN bāze jau radusies.

Tomēr, lai tiktu piemērota 3. punkta norma, nepieciešams arī ņemt vērā to, ka «nodokļa maksātājam ir jābūt izveidotai debitoru parādu (finanšu aktīvu) atzīšanas, atgūšanas un aktīva atzīšanas pārtraukšanas (norakstīšanas) grāmatvedības uzskaites kārtībai».

9. panta 1. daļas 3. punkts būs piemērojams uzkrājumiem ar atpakaļejošu datumu. Piemēram, tādiem, kuri izveidoti, sākot ar 01.01.2018., pārejas noteikumu 48. punkts nosaka:

Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem 9. pantam tika pievienota 7. daļa:

Ja prasības nav ievērotas, uz sabiedrību un debitoru uzkrājumu izveidošanu attiecas 36 mēnešu (maksātnespējas gadījumā 60 mēnešu) nosacījums. 7. daļas 2. un 3. punkts, kā jau autore rakstīja iepriekš, ir nosacījumi, kurus būtu nepieciešams piemērot visām sabiedrībām, kurām ir problēmas ar debitoru parādu atgūšanu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta metodiku izsekojamība nozīmē to, ka iespējams noteikt uzkrājuma izveidošanas brīdi (t.sk. debitora parāda izveidošanās brīdi), un to, vai attiecībā uz parādu nav iestājies kāds no UIN likuma 9. panta 3. daļā minētajiem atvieglojumiem.

Pastāvīgajā pārstāvniecībā ir nerezidenta (komersanta, kas reģistrēts ārvalstī) filiāle. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem nodokļu piemērošanai to uzskata par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. UIN likuma 9. panta 8. papildinājums ir precizējums attiecībā uz pastāvīgo pārstāvniecību. Ārvalsts komersanta filiāle veic no tās galvenā uzņēmuma dalītu grāmatvedības uzskaiti, kas tomēr tiek balstīta uz galvenā uzņēmuma grāmatvedības datiem. Papildu kritēriji 60 mēnešu perioda piemērošanai attiecībā uz pastāvīgām pārstāvniecībām ir debitoru izsekojamības un debitoru parādu grāmatvedības uzskaites nodrošināšana.

Autore uzskata, ka jaunie grozījumi noteikti uzlabos situāciju tām sabiedrībām, kuras lieto SFPS Nr. 9, kā arī tām sabiedrībām, kurām ir debitori ar aktuālām maksātnespējas procedūrām, tādējādi, tās neapgrūtinot ar papildu nodokļu slogu, kamēr maksātnespējas procedūra nebūs vēl beigusies, kā arī, protams, palīdzēs tiem, kuri uzkrājumus izveidoja tā sauktajā pārejas periodā (līdz 31.12.2021.), tomēr autore arī uzskata, ka pārejas periodam noteikti vajadzēja iekļaut arī 2022. gadu. Turklāt grāmatvedības uzskaite un punkti, un apstākļi, kurus debitoru parādu novērtētājiem nepieciešams paturēt galvā, ir mainījušies un, pēc autores domām, sarežģījuši procesu.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada decembra (492.) numurā.