Saeima 19. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas noteiks specializētās Ekonomisko lietu tiesai piekritīgās krimināllietu kategorijas. Likuma 442. pantā tiek papildināta pirmā daļa ar šādu tekstu:
“Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 73.1 panta otrajā daļā, 79.2 panta otrajā daļā, 195. pantā, 198. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā, 199. panta otrajā daļā, 320. panta trešajā vai ceturtajā daļā, 321. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā, 322. panta otrajā daļā, 323. panta otrajā vai trešajā daļā, 326.1 panta otrajā daļā, 326.2 panta otrajā daļā vai 326.3 panta otrajā daļā. Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.”
Ekonomisko lietu tiesas kompetencē būs koruptīvie noziegumi gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi. Attiecīgie likuma panti tiek piemēroti par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
- 73.1 (2) Par masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas finansēšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā.
- 79.2 (2) Par terorisma finansēšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā finansēšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā.
- 195.(2) par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.
- 195.(3) par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa.
- 198.(2) Neatļauta labumu pieņemšana (par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma prettiesisku pieņemšanu, ko pats vai ar starpnieku izdarījis uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas darbinieks vai persona, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota vest citas personas lietas, par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai personai vai jebkurai citai personai, ja tās izdarītas lielā apmērā vai tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai materiālas vērtības, mantisks vai citāda rakstura labums pieprasīts).
- 198.(3) Neatļauta labumu pieņemšana (par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma prettiesisku pieņemšanu, ko pats vai ar starpnieku izdarījis uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas pilnvarota tāda pati persona, vai persona, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus vai pieņemt saistošus lēmumus, bet nav valsts amatpersona, par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai personai vai jebkurai citai personai).
- 198.(4) Neatļauta labumu pieņemšana (par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma prettiesisku pieņemšanu, ko pats vai ar starpnieku izdarījis uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas pilnvarota tāda pati persona, vai persona, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus vai pieņemt saistošus lēmumus, bet nav valsts amatpersona, par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai personai vai jebkurai citai personai, ja tās izdarītas lielā apmērā vai tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai materiālas vērtības, mantisks vai citāda rakstura labums pieprasīts).
- 199.(2) Komerciālā uzpirkšana (par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas darbiniekam vai personai, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota vest citas personas lietas, uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, vai personai, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai vai jebkurai citai personai, ja tās izdarītas lielā apmērā).
- 320.(3) Par kukuļņemšanu, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieņemts pēc tā pieprasīšanas.
- 320.(4) Par kukuļņemšanu, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas.
- 321. (2) Par kukuļa piesavināšanos, ko valsts amatpersona saņēmusi nodošanai citai valsts amatpersonai vai ko tā pieņēmusi, uzdodoties par citu valsts amatpersonu.
- 321. (3) Par kukuļa piesavināšanos, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tas izdarīts lielā apmērā.
- 321. (4) Par kukuļa piesavināšanos, ja to izdarījusi organizēta grupa, vai par šā panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli.
- 322.(2) Par starpniecību kukuļošanā, ja tās izdarījusi valsts amatpersona.
- 323.(2) Kukuļdošana, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi valsts amatpersona, vai arī ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.
- 323.(3) Kukuļdošana, ja tās izdarījusi organizēta grupa.
- 326.1 (2) Tirgošanās ar ietekmi (par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma pieņemšanu vai par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu pieprasīšanu sev vai jebkurai citai personai, lai tā, izmantojot savu dienesta, profesionālo vai sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmētu valsts amatpersonas darbību vai pamudinātu kādu citu personu prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību vai lēmuma pieņemšanu, ja nav šā likuma 198. un 320.pantā paredzētā nozieguma pazīmju).
- 326.2 (2) Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana (par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma prettiesisku pieņemšanu, ko pats vai ar starpnieku izdarījis valsts vai pašvaldības iestādes darbinieks, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarota tāda pati persona par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai personai vai jebkurai citai personai, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās saistītas ar materiālo vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu pieprasīšanu vai izspiešanu).
- 326.3 (2) Prettiesiska labumu došana (par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā izdarītu kādu nelikumīgu darbību, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai vai jebkurai citai personai, ja tās izdarītas lielā apmērā).
Tāpat likums paredz, ka apelācijas kārtībā pārsūdzētu Ekonomisko lietu tiesas nolēmumu izskatīs Rīgas apgabaltiesa.
Kā norāda Tieslietu ministrija, kas ir šo likuma grozījumu rosinātāja, jaunveidojamās specializētās tiesas uzdevums ir nodrošināt saprātīgos termiņos arī sarežģītāku lietu izskatīšanu un piespriest atbilstošus sodus, kas līdz šim pietrūka. Vienlaikus tas būs spēcīgs preventīvs signāls, kas iespējamiem likumpārkāpējiem liks padomāt divreiz, pirms izšķirties par nozieguma izdarīšanu.
Savukārt Ekonomisko lietu tiesas kompetenci sarežģītu komercstrīdu risināšanā Saeima noteica 1. oktobrī, pieņemto attiecīgus grozījumus Civilprocesa likumā.
Konkursā uz desmit Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata vietām ir pieteikušies 94 pretendenti. Patlaban ir beigusies Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata kandidātu atlases otrā kārta. Nākamajā kārtā pretendentiem būs jākārto profesionālo zināšanu pārbaudes tests. Lai palīdzētu sagatavoties pārbaudījumiem, Tiesu administrācija piedāvā pretendentiem mācību materiālus.
Tieslietu padomes izveidotajā tiesnešu amata kandidātu atlases komisijā ir trīs senatori, trīs apgabaltiesu tiesneši un trīs rajona (pilsētas) tiesu tiesneši.
Lasīt arī: Jaunveidojamai Ekonomisko lietu tiesai noteic lietu piekritības jomas
