Pēdējo gadu dinamiskās pārmaiņas ekonomiskajā vidē un jauninājumi komerctiesībās radījuši nepieciešamību precizēt dažādus kapitālsabiedrību pārvaldības aspektus. Auditorkompānijas PwC 2021. gadā veiktajā pētījumā tika izgaismoti vairāki trūkumi pašreizējā valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikā, tai skaitā aktīva investora principa neīstenošana praksē, vienota nākotnes attīstības virziena neesamība, pārvaldības prakses atšķirības u.c., kas ierobežo kapitālsabiedrībās ieguldītā publiskā kapitāla izmantošanas efektivitāti. Pētījumā norādīts, ka nepieciešams veicināt investora principa īstenošanu ne vien augstākās lēmējinstitūcijas, bet arī kapitāla daļu turētāja līmenī, radot instrumentu, kas dot kapitāla daļu turētājam iespēju un uzdevumu precīzāk noteikt sagaidāmos darbības virzienus un rezultātus no kapitālsabiedrības.

Tādēļ Valsts kanceleja īsteno būtiskus konceptuālus pārvaldības risinājumus, kas ietverti konceptuālajā ziņojumā "Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām".

Jāņem arī vērā, ka 2023. gada 1. jūnijā stājās spēkā 2023. gada 11. maija likums "Grozījumi Komerclikumā", ieviešot izmaiņas attiecībā uz komercsabiedrību padomes funkciju apjomu, pilnveidojot reorganizācijas kārtību. Ņemot vērā, ka publisku personu kapitālsabiedrību reorganizācija tiek veikta atbilstoši Komerclikumā noteiktajai procedūrai, ievērojot Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā iestrādātās īpašās publisku personu kapitālsabiedrību reorganizācijas prasības, līdz ar grozījumiem Komerclikumā ir nepieciešams veikt grozījumus arī Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ietvertajā kapitālsabiedrību reorganizācijas regulējumā, salāgojot to ar jauno Komerclikuma regulējumu, vienlaikus pārskatot publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācijas un pārveides procedūras noteikumus kopumā un tos precizējot.

Ar likuma grozījumiem ietverto risinājumu starpā nozīmīgs akcents likts uz valsts kā akcionāra lomas stiprināšanu. Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumi paredz gan regulāru valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pārskatīšanu Ministru kabineta līmenī, gan lielāku kapitāla daļu turētāja iesaisti un atbildību attiecībā uz mērķu izvirzīšanu un izvērtēšanu. Savukārt, lai stiprinātu aktīva akcionāra lomu likumā, piedāvāts nostiprināt valsts kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to ieņēmumu avotiem. Lai kaskadētu un precizētu valsts kapitālsabiedrībām sasniedzamos mērķus un izmantojamos instrumentus, grozījumos plānots nostiprināt arī pienākumu valsts kapitāla daļu turētājiem izstrādāt kapitālsabiedrībām gaidu¹ vēstules.

Vadoties no OECD vadlīnijās iestrādātajiem principiem, ar grozījumiem rosināts definēt vispārējos publiska kapitāla pārvaldības principus - mērķtiecīgu publisko resursu izmantošanu, kontroles nodrošināšanu un informācijas pieejamību sabiedrībai. Vienotas izpratnes par labas korporatīvās pārvaldības vispārējo principu tvērumu iedibināšana sekmēs šo standartu nostiprināšanu praksē un nākotnē novērsīs to, ka likuma subjekti pilda savus uzdevumus formāli, bez saturiskā piepildījuma.

Svarīgs aspekts likumu normu samērošanā ir plāns izslēgt šobrīd neefektīvās normas no Valsts pārvaldes iekārtas likuma un nepieciešamo regulējumu integrēt Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Ar grozījumiem tiek salāgotas arī Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas ar Komerclikuma jauno reorganizācijas procesa un pārvaldes institūciju atbildības regulējumu, vienlaikus precizējot arī publiskas personas kapitālsabiedrību pārveides noteikumus.

Savukārt, lai novērstu kavēšanos attiecībā uz profesionālu un kompetentu pārvaldes institūciju locekļu izraudzīšanos nominācijas procesos,

Valsts kanceleja rosina aizliegt uz laiku iecelto kapitālsabiedrības amatpersonu apstiprināšanu amatā atkārtoti.

Tāpat iestrādāta prasība valdes un padomes atalgojuma politikas publiskošanai, kas ļautu pārliecināties, ka kapitālsabiedrībā ir izveidota pārskatāma atlīdzības sistēma arī vadībai.

Grozījumu projektā piedāvāts precizēt likuma normas, kas nosaka kapitāla daļu turētāja un tā pārstāvja pienākumus un dalībnieku sapulces kompetenci. Ņemot vērā, ka valsts kapitālsabiedrībās dalībnieku sapulcē tiek pārstāvēts tikai viens dalībnieks un kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas, ar grozījumiem paredzēts piešķirt kapitāla daļu turētājam tiesības pieņemt lēmumus bez sapulces sasaukšanas jautājumos, par ko iepriekš pieņemts augstākās lēmējinstitūcijas lēmums vai rīkojums.

Valsts kanceleja par rosinātajiem likumu grozījumiem aicina interesentus izteikt viedokli līdz šī gada 11. augustam.

No 2023. gada 1. marta valsts kapitālsabiedrību koordinācijas institūcijas funkcijas pilda Valsts kanceleja, šīs funkcijas pārņemot no likvidētā Pārresoru koordinācijas centra.

¹ Gaidu vēstule ir akcionāru sapulces apstiprināts dokuments, kas detalizē kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķu tvērumu un robežas, un sniedz skaidrojumu par akcionāra iecerēm, ko valsts kā īpašnieks vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā plānotajā periodā.