Aizvadītajā gadā nodokļu tēma bija ļoti populāra, jo līdz ar notikumiem pasaulē (karš Ukrainā, sankcijas pret Krieviju un Covid–19 sekas) atstāja lielu iespaidu uz uzņēmumiem. Daudz uzņēmumu piedzīvo likvidāciju, daudzi uzsākuši maksātnespējas procesu, jo nav iespēju nomaksāt PVN un algas nodokļus, nodokļu parādi sasnieguši neredzētus apjomus, taču šoreiz runāsim par uzņēmumu ienāākuma nodokli (turpmāk tekstā UIN), kas parasti visiem kļūst aktuāls katru gadu decembrī. Pēdējā mēneša deklarācijas jeb decembra deklarācijas, ja pārskata gads saskan ar kalendāra gadu un beidzas 31. decembrī, aizpildīšana nav aiz kalniem. Tāpēc vērtīgi atkārtot, kādu informāciju nepieciešams atklāt šajā deklarācijā. 2022. gada decembra mēneša nodokļa deklarācija jāiesniedz līdz 2023. gada 20. janvārim. Šī deklarācija par pārskata gada pēdējo mēnesi jāiesniedz obligāti — arī tad, ja nav ar nodokli apliekamu darījumu, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk tekstā VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk tekstā EDS) to var labot bez soda sankcijām par gada pārskata sagatavošanas procesā veiktajām korekcijām.

Pārskata perioda pēdējā deklarācijā ir jāveic ar UIN apliekamās bāzes korekcijas par:

• nedrošiem debitoru parādiem (UIN likuma 9. pants);
• palielinātiem procentu maksājumiem (UIN likuma 10. pants);
• aizdevumiem saistītām personām, kas tiek klasificētas kā nosacītā peļņas sadale (UIN likuma 11. pants);
• novirzēm no tirgus cenas darījumos starp saistītām personām (negūto peļņu vai palielinātiem izdevumiem).

Turpmāk par tām deklarācijas rindām, kas attiecas tikai uz pēdējā mēneša (decembra) deklarāciju.

Debitoru parādi (nedrošie un bezcerīgie)

Debitoru parādu neiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē:

Uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē neiekļauj parādu summas, ja nodokļa maksātājs veicis visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības un ir ievērots UIN likuma 9. panta 3. daļas 1. punkta nosacījums un vēl viens no 9. panta 3. daļā minētajiem nosacījumiem.

Debitoru parādu iekļauj ar UIN apliekamajā bāzē.

Deklarācijas 6.2 rinda

1. Norāda nedrošu debitoru parādu summu, kura izveidota kā uzkrājums nedrošiem parādiem un iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un 36 mēnešu laikā (60 mēnešu laikā, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra) no uzkrājuma izveidošanas dienas parāds nav atgūts vai tam šajā periodā nav piemērojams UIN likuma 9. panta trešajā daļā minētais atbrīvojums.

IZŅĒMUMS Minēto 1. punkta kritēriju neattiecina uz debitora parādu, kuram izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem atbilstoši starptautiskajam finanšu pārskatu standartam Nr. 9 «Finanšu instrumenti» un vienlaikus izpildās šādi nosacījumi:

• zvērināts revidents ir sniedzis revidenta ziņojumu par finanšu pārskatu;
• nodokļa maksātājs nodrošina katra uzkrājumos iekļautā debitora parāda izsekojamību;
• nodokļa maksātājam ir izveidota debitoru parādu atzīšanas, atgūšanas un norakstīšanas grāmatvedības uzskaites kārtība.

2. Debitoru parāda summa ir iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un parāda summai nav piemērojams UIN likuma 9. panta trešajā daļā minētais atbrīvojums.

3. Par debitoru parādu summu izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā atbilstoši likuma 9. panta septītās daļas 3. punktam, un parāds nav atgūts 60 mēnešu laikā, skaitot no parāda rašanās brīža, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa netika veikta, un parāda summai nav piemērojams 9. panta trešajā daļā minētais atbrīvojums.

Ja kādai sabiedrībai joprojām ir palicies «aizmirsts vai pazaudēts» parāds, kas izveidojies līdz 2018. gada 1. janvārim, debitora parādu norakstot finanšu grāmatvedībā, attiecīgo summu neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar nodokli (nenorāda nodokļa deklarācijā). Gadījumā, ja šis parāds atbilst likuma 9. panta trešās daļas nosacījumiem, komercsabiedrība var samazināt nodokļa bāzi (deklarācijas 21. rindā) par debitora parāda summu, tai piemērojot koeficientu 0,75. Vienlaikus komercsabiedrība samazina nesadalīto peļņu (ja tāda ir), kas uzkrāta līdz 2017. gada 31. decembrim, aizpildot deklarācijas 1.1. tabulā aili «Debitoru parādi, kuri samazinājuši ar nodokli apliekamo bāzi».

No VID informatīvā materiāla veidotajā tabulā var redzēt, kādiem perioda parādiem un kādiem nosacījumiem izpildoties, parāds ir vai nav jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē.

Nodokļa maksātājs var samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi par: 

1. tādu atgūtā parāda summu, kura ir bijusi iekļauta zaudējumos (izdevumos) vai par kuru izveidots speciālais uzkrājums nedrošiem parādiem, ja šī summa ir iekļauta ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē kādā no iepriekšējo pārskata gadu taksācijas periodiem;
2. tādu parāda summu vai par tādu samazinātu speciālo uzkrājumu summu, kurai piemērojams 9. panta trešajā daļā noteiktais atbrīvojums, ja šī summa ir iekļauta ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē kādā no iepriekšējo pārskata gadu taksācijas periodiem.

Debitoru parādu norakstīšanu reglamentējošie normatīvie akti:

• Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/292700-uznemumu-ienakuma-nodokla-likums);
• Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi» (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/295416-uznemumu-ienakuma-nodokla-likuma-normu-piemerosanas-noteikumi);
• Starptautiskais finanšu pārskatu standarts Nr. 9 «Finanšu instrumenti» (konsolidēts teksts: 32008R1126–LV — 01.01.2022 (europa.eu))

Palielinātie procentu maksājumi:

1) lai novērstu Covid–19 pandēmijas sekas, tika ieviesti dažādi nodokļu atvieglojumi, tostarp arī palielinātajiem procentu maksājumiem.

Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums 7.¹ pants:

Tādējādi procentu maksājumus var ietvert saimnieciskās darbības izdevumos pilnā apmērā un nav jāveic procentu maksājumu pārrēķins. Līdz ar to, aizpildot UIN deklarāciju par 2022. pārskata gada pēdējo mēnesi, tajā nav jānorāda procentu summas.

Jāņem vērā, ka grozījumi neattiecas uz UIN likuma 10. panta 3. daļu. Jāmin, ka 2021. gada 23. novembrī spēkā stājās šīs normas grozījumi. Līdz ar to, ja procentu maksājumu un procentu ieņēmumu starpība pārskata gadā pārsniedz 3 miljonus eiro, uzņēmumam procentu izmaksu ierobežojumi joprojām būs saistoši arī 2021. un 2022. pārskata gadā.

2) 2022. gada 21. aprīlī stājās spēkā grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā:

Grozījumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu procentu maksājumiem saskaņā ar operatīvās nomas maksājumiem un procentu maksājumiem, kuri pārsniedz trīs miljonus eiro.

Noteikts, ka nodokļa maksātāji, kuri piemēro Starptautisko finanšu pārskatu standartu Nr. 16 «Noma», ir tiesīgi likuma 10. pantā noteikto procentu aprēķinā neietvert procentus, kas aprēķināti saskaņā ar minēto standartu, ja nomas darījums atbilst Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» 11. nodaļā definētajai operatīvajai nomai. Nodokļa maksātājiem, kuriem procentu izmaksas gadā pārsniedz trīs miljonus eiro, ir mainīts palielināto procentu maksājuma regulējums, nosakot, ka uz procentu maksājumu pārsnieguma aprēķinu attiecas starpība, kas rodas starp procentu maksājumiem un procentu ieņēmumiem, ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. jūlija direktīvā (ES) 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību, lai ierobežotu nodokļa maksātāju iespējas atskaitīt pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas, ietvertās minimālās prasības. Tādējādi likuma 10. panta trešajā daļā noteiktās normas ir pielīdzinātas direktīvas minimālajām prasībām.

Deklarācijas 6.3. rinda

2023. gadā nav plānots pagarināt atbrīvojumu termiņus.

Līdz ar to atgriezīsies iepriekšējā palielināto procentu aprēķina kārtība.

Norāda procentu maksājumus. Informācija par palielinātiem procentu maksājumiem meklējama UIN likuma 10. pantā.

20 000,00 : (2800,00 x 4) = 20 000,00 : 11 200,00 = 1,78

4000,00 (gada procenti 20 000 x 20%) : 1,78 = 2247,19 eiro

4000,00 – 2247,19 = 1752,81 eiro

Aizdevumi saistītām personām

Termins «saistītas personas» ir definēts likuma «Par nodokļiem un nodevām» 1. panta 18. punktā.

Deklarācijas 6.4. rinda

Norāda aizdevumus saistītām personām. Pirms iekļaujam parādu 6.4. rindā, izvērtējam, vai uz to neattiecas atbrīvojumi, kas minēti UIN likuma 11. pantā.

Izsniedzot aizdevumu saistītajam uzņēmumam, ir jāievēro transfertcenu principi, t.i., ir jāpiemēro procentu likme, kura atbilst tirgus likmei. Saskaņā ar likuma «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» 12. panta 2. daļu Latvijas uzņēmumam ir jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums par preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtības starpību (starpības daļu), kas rodas, ja šīs preces (produkcija, pakalpojumi) par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, tiek pārdotas saistītiem ārvalstu uzņēmumiem u.c. likumā minētajiem subjektiem. No UIN 12. panta 2. daļas panta izriet, ka, izsniedzot aizdevumu saistītajam uzņēmumam, aizdevējam ir jāpiemēro procentu likme, kura atbilst tirgus vērtībai, jo bezprocentu aizdevums būtu uzskatāms par pakalpojumu, kas tiek sniegts zem tirgus vērtības. Civillikumā noteikts, ka procenti jāmaksā tikai tad, ja tie ir nolīgti, taču, ja atgriežamies pie UIN 12. pantā teiktā un pie transfertcenu regulējošiem tiesību aktiem, vadlīnijām u.c., tad, slēdzot darījumu, saistītām personām ir jārīkojas tā, kā šajā situācijā rīkotos nesaistīti uzņēmumi. No tā izriet, ka, ja aizdevums saistītajai pusei ir kļuvis šaubīgs vai bezcerīgs, tam jāveido uzkrājumi vai jānoraksta. 

Informācija par nepieciešamo transfertcenu dokumentāciju atrodama gan VID mājaslapā, gan citos informācijas avotos.

Deklarācijas 6.5. rinda

Norāda darījumu vērtības starpību, kas radusies darījumos ar saistītām personām (UIN likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta e) apakšpunkts).

6.5.1. rindā norāda darījumu, kas pārskata gadā veikti ar saistītām personām, kopējo vērtības summu (6.5.1. rindā norādītā summa nepiedalās nodokļa aprēķinā, tai ir informatīva nozīme).

6.5. un 6.51. rindu arī aizpilda pēdējā perioda deklarācijā.

Latvijā reģistrēta pastāvīgā pārstāvniecība

Pastāvīgās pārstāvniecības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze un ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais objekts tiek noteikts saskaņā ar likuma 4. panta otro daļu, summējot taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātos objektus no peļņas, kuru attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību un kura taksācijas periodā naudas vai citā veidā ir izņemta no pastāvīgās pārstāvniecības.

Deklarācijas 6.6. rinda

Norāda piešķirto labumu summu nerezidenta darbiniekiem, kura ir attiecināta uz pastāvīgo pārstāvniecību.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām dividendei pielīdzināta izmaksa ir nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības maksājumi nerezidentam, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, ja tie nav uzskatāmi par nerezidenta izdevumiem, kas nodrošina pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību.

Pastāvīgajai pārstāvniecībai, kurai ir nodrošināta no nerezidenta atsevišķi nodalīta grāmatvedības uzskaite (t.sk. arī atsevišķā vai kopējā naudas kontā ieskaitīto līdzekļu atsevišķa uzskaite), neveidojas ar UIN apliekamais objekts līdz brīdim, kad pastāvīgā pārstāvniecība sadala peļņu, taču, ja nav atsevišķas uzskaites, tad pastāvīgās pārstāvniecības taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē jāiekļauj visa ieņēmumu summa, kas konkrētajā taksācijas periodā ir iekasēta no klientiem Latvijā.

Pārstāvniecības peļņu var samazināt par 10 procentiem no nerezidenta darījumiem ar citām personām faktiski veiktajiem izdevumiem. Šo summu neiekļauj pārstāvniecības uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar nodokli.

Termins «citām personām» ietver arī darbiniekus: nerezidenta galvenā biroja vai citā valstī esošas filiāles darbaspēka izmaksas ir uzskatāmas par izdevumiem, ko tie izmaksājuši/veikuši darījumos ar citām personām.

Netiek atļauts pastāvīgās pārstāvniecības saimnieciskās darbības izdevumos iekļaut izdevumus, kas radušies, nerezidentam sniedzot pakalpojumus savai pārstāvniecībai. Ja filiāle veic maksājumu savam nerezidentam par šādu izdevumu atlīdzināšanu, tie ir iekļaujami pastāvīgās pārstāvniecības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē un apliekami ar nodokli.

UIN nodokli reglamentējošo normatīvo aktu normas nepieļauj iespēju filiāles izdevumos iekļaut nerezidenta (kura filiāle tā ir) pakalpojumu vērtību, kurus tas sniedzis savai filiālei. Filiāles izdevumi par nerezidenta, kura filiāle tas ir, sniegtajiem pakalpojumiem ir uzskatāmi par dividendei pielīdzinātu izmaksu, kas veido filiāles ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi Latvijā, jo minētie izdevumi par nerezidenta, kura filiāle tas ir, sniegtajiem pakalpojumiem atbilst Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi» 23.1. punktā minētajam.

Nodokļa piemaksai, kas veidojas pastāvīgajai pārstāvniecībai pēc labojumiem deklarācijā par pārskata gada pēdējo mēnesi, nepiemēro likumā «Par nodokļiem un nodevām» noteikto nokavējuma naudu, ja labojumi veikti, precizējot peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci, un labotā deklarācija iesniegta četru mēnešu laikā pēc pārskata gada pēdējā mēneša. Tātad, ja pārstāvniecība iesniedz pārskata gada pēdējā mēneša (decembra) deklarāciju 20. janvārī un iesniedz tās labojumu 15. martā (kura rezultātā veidojas budžetā piemaksājamā nodokļa summa), tad nodokļa piemaksas summai nepiemēro nokavējuma naudu.

Deklarācijas 6.9. rinda

Norāda aktīva vērtību, kuru Latvijas uzņēmums nodod tā pastāvīgajai pārstāvniecībai ārvalstī saimnieciskās darbības veikšanai, ja aktīva nodošanas rezultātā Latvija zaudē tiesības uzlikt nodokli nodotajam aktīvam un aizpilda gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā.

Deklarācijas 6.10. rinda

Norāda aktīva vērtību, kuru ārvalsts nodokļa maksātāja pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā nodod tā galvenajam uzņēmumam vai citai pastāvīgajai pārstāvniecībai ārvalstī saimnieciskās darbības veikšanai, ja aktīva nodošanas rezultātā Latvija zaudē tiesības uzlikt nodokli nodotajam un aizpilda gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā.

Deklarācijas 6.11. rinda

Norāda saskaņā ar UIN likuma 7.1 pantu noteikto hibrīdneatbilstības rezultātu un aizpilda gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā.

Ar hibrīdneatbilstību saprot situāciju, kā rezultāts:

• nodokļa maksātāja darbībām ar saistītu uzņēmumu;
• darbībām starp saistītiem uzņēmumiem;
• uzņēmuma darbībām attiecībā uz pastāvīgo pārstāvniecību (PP) ārpus Latvijas;
• darbībām starp divām vai vairākām viena un tā paša uzņēmuma PP; 
• rezultāts dalībai strukturētā pasākumā (pasākumā, kas radīts lai veidotu hibrīdneatbilstību). 

Ir darījuma rezultātā radušos attiecīgo izdevumu, maksājumu zaudējumu:

• dubults atskaitījums;
• atskaitījums bez attiecīgas tā iekļaušanas ienākumos.

Attiecībā uz hibrīdneatbilstībām skatīt UIN likuma 7.¹ pantu. 

Hibrīdneatbilstības rodas tikai starp saistītiem uzņēmumiem, nevis starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem.

Ziedojumi

Deklarācijas 9. rinda

Ziedojumu tēma ir diezgan populāra un bijusi vairākas reizes VID uzziņās, metodiskajos materiālos un skaidrojumos, un žurnāla oktobra numurā bija raksts «Ziedojumi UIN likuma izpratnē», līdz ar to minēšu tikai atvieglojuma veidus ziedotājiem.

Nodokļu atvieglojuma veidi ziedotājiem

Pārskata gada laikā var izvēlēties piemērot tikai vienu no šiem atvieglojumiem:

1. Neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem.
2. Neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi. 
3. Samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 85 procentiem no ziedotās summas, nepārsniedzot 30 procentus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm.

Taču, ja izveidojas situācija, kad uzņēmums saprot, ka izvēlējies saimnieciski neizdevīgu atvieglojuma veidu, tad šo atvieglojuma veidu var mainīt pārskata gada ietvaros un nodokļa maksātājs par iepriekš piemērotajām atvieglojuma summām veic labojumus visās iepriekšējo mēnešu deklarācijās pārskata gada ietvaros. Un, ja precizētās deklarācijas tiks iesniegtas līdz uzņēmuma gada pārskata iesniegšanai par attiecīgo pārskata periodu, tad nokavējuma nauda netiks piemērota.

Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteikts, ka laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid–19 izplatību, līdz dienai, kurā spēku zaudē šis likums, spēkā ir šādas normas.

Par UIN ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem uzskatāmi preču un pakalpojumu dāvinājumi ārkārtējās situācijas negatīvi ietekmētām sociālajām grupām, kā arī personām, kuru pamatdarbība ir medicīnas pakalpojumu sniegšana, izglītības nodrošināšana, labdarība, palīdzība sociāli maznodrošinātajiem, personām ar invaliditāti vai bērniem, ja vienlaikus ir izpildīti noteikti nosacījumi:

• dāvinājuma saņēmējs nav ar nodokļu maksātāju saistīta persona;
• informācija par dāvinājumu ir darīta publiski zināma;
• informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu tiek iesniegta VID kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.

UIN maksātājs, kas veicis ziedojumus, lai mazinātu Covid–19 izplatības sekas, atbilstoši ir tiesīgs palielināt ar UIN apliekamajā bāzē neiekļaujamo ziedojumu summu vēl par 3 procentpunktiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem.

Dāvinājumu/ziedojumu atbrīvojums no UIN šādos gadījumos:

• publiskas personas manta, kas nodota epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai Covid–19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai, saņemta bezatlīdzības lietošanā;
• publiskas personas kustamā manta (individuālās aizsardzības līdzekļi un dezinfekcijas līdzekļi) nodota bez atlīdzības.

Deklarācijas 18. rinda

Norāda 50% no summas, kas saņemta subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Ar nodokli apliekamo bāzi samazina tajā pārskata gadā, kurā pieņemts lēmums par līdzekļu piešķiršanu, neatkarīgi no grāmatvedības uzskaitē veiktā grāmatojuma un faktiskā maksājuma saņemšanas gada. Ja nodokļa maksātājs minētos maksājumus saņem, bet pārskata gadā (t.i., visos 12 mēnešos) tam neveidojas nodokļa bāze — atvieglojumu nevar piemērot un atvieglojums nepāriet uz nākamajiem gadiem.

Deklarācijas 20. rinda

Norāda debitoru parādu summu, kas ir atgūta, bet ir bijusi iekļauta nodokļa bāzē pirmstaksācijas periodos, kā arī aizdevuma summu, kas bijusi iekļauta nodokļa bāzē un ir atgūta pārskata periodā. Norāda tikai tādus debitoru parādus un aizdevumus, kas iegrāmatoti līdz 2018. gada 1 janvārim. 

Deklarācijas 27. rinda

Norāda nodokli no nerezidenta ienākuma, ja nodoklis netika ieturēts un iemaksāts budžetā, tai skaitā norāda: nodokli no atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu, no maksājuma personai zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā, no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu.

Deklarācijas 31. rinda

Norāda uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksu, tai skaitā, ja nodokļa maksātājam ir atmaksāta aizdevuma summa, kas bija iekļauta ar nodokli apliekamajā bāzē, ja taksācijas periodā nodokļa maksātājam ir atgūta debitora parāda summa, kura pirmstaksācijas periodos ir iekļauta ar nodokli apliekamajā bāzē. 31. rindu aizpilda tikai par summām, kuras iekļautas ar nodokli apliekamajā bāzē, sākot ar 2018. gada 1. janvāri.

Gribētu arī vērst uzmanību uz notikumiem pēc pārskata perioda, kas var būt saistīti ar UIN. Situācijā, kad pakalpojums ir saņemts (t.i., darījums noticis) vienā pārskata gadā, bet rēķins par to tiks apmaksāts nākamajā pārskata gadā, minēto izdevumu, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, iekļauj gada pēdējā mēneša deklarācijā — 201X. gada decembra deklarācijā —, neskatoties uz rēķina apmaksas datumu.

2021. gada 23. septembrī Saeimā ir pieņemti grozījumi UIN likumā, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Grozījumi UIN likumā stāsies spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu. Likuma mērķis ir nodrošināt, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk — FKTK) pievienošanas rezultātā Latvijas Bankai FKTK tiek izslēgta no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju uzskaitījuma, kuri atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas.

Likumā ir noteikti šādi grozījumi:

1. likvidēto FKTK izslēdz no likuma subjektu uzskaitījuma, kuri nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli;
2. saistībā ar FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, tiek izslēgta atsauce uz FKTK un norāde, kādā kārtībā kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām jāveido debitoru uzkrājumi vai jāveic to norakstīšana, lai tie netiktu iekļauti nodokļa bāzē, jo minētā kārtība tiks noteikta citos noteikumos, kuri izdoti uz nozares likumā noteiktā deleģējuma pamata.

Plānotās izmaiņas UIN likuma jomā, kas vēl nav pieņemtas, un par tām vēl notiek diskusijas:

1. Globālais minimālais UIN:

• mērķis panākt, lai starptautiskās uzņēmumu grupas maksātu UIN vismaz 15% apmērā no peļņas;
• direktīva joprojām nav pieņemta.

2. Ticami, ka pienākums sadalīt peļņu ne retāk kā reizi četros gados varētu tikt attiecināts uz visiem UIN maksātājiem, taču jānolemj, vai darbosies uz visiem vai tikai lielajiem uzņēmumiem. 

Daudzas no veiktajām darbībām, sastādot decembra (pēdējo) mēneša deklarāciju, noderēs arī gada pārskata sastādīšanā, piemēram, nedrošie un bezcerīgie debitoru parādi, jo, kā zināms, bilancē debitoru parādiem jābūt uzrādītiem neto vērtībā.

Tagad inventarizāciju periods rit pilnā sparā, gribu atgādināt par krājumu zudumiem virs plānotā normatīva, kaut arī tos uzrāda mēnesī, kad tie radušies, zudumu summu kopā ar PVN atspoguļo UIN deklarācijas 6.1. rindā kā ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus. Taču inventarizāciju laikā atgādinu: ja dabīgās zudumu normas netiek noteiktas, tad visa krājumu zudumu summa ir jāiekļauj UIN apliekamajā bāzē (UIN likuma 8. pants).

Vēlu veiksmi pēdējās mēneša deklarācijas sastādīšanā. Izmantotie informācijas avoti ņemti no VID mājaslapas sadaļas: «Nodokļi» — «Uzņēmuma ienākuma nodoklis» — «Informatīvie un metodiskie materiāli un VID uzziņas».

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada janvāra (493.) numurā.