Otrdien, 13. augustā Ministru kabinetā apstiprinātajā, Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Nodokļu ieņēmumus 2014.-2016.gadam ietekmējošie nodokļu politikas pasākumi" ir ietverta informācija arī par pašreizējo normatīvo aktu regulējumu saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanu no autoratlīdzībām. Tā kā arvien biežāk līgumi par autoratlīdzībām tiek izmantoti darba attiecībām līdzīgā modelī, tiek ierosināts izvēles iespēju – maksāt vai nemaksāt VSAOI – saglabāt tikai attiecībā uz pasīva veida ienākumu no autoratlīdzības.

Pašreiz likums par valsts sociālo apdrošināšanu paredz, ka fiziskā persona, kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, minētā likuma piemērošanas nolūkā ir pašnodarbināta persona. VSAOI likme pašnodarbinātajām personām 2013. gadā vispārējā gadījumā ir 32,17% no VSAOI objekta. Ja autoratlīdzības (honorāra) saņēmējs ir arī darba ņēmējs, tad autoratlīdzības (honorāra) saņēmējam ir tiesības izvēlēties vai nu no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) ienākuma neveikt VSAOI vai no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) ienākuma veikt VSAOI atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai.

Ņemot vērā likumā par valsts sociālo apdrošināšanu ietverto izvēles iespēju, lielākā daļa personu, kas vienlaikus ir darba ņēmējas, izvēlas VSAOI neveikt. Minēto regulējumu izmanto arī darba devēji un personas, kas izmaksā autoratlīdzības. Darba devēji nosaka minimālu darba algu, vienlaikus atlikušo atlīdzības daļu noformējot kā autoratlīdzību. Citos gadījumos autoratlīdzību izmaksātāji pat neslēdz darba līgumus – fiziskajām personām, kas, vērtējot pēc ekonomiskās būtības, pilda darba pienākumus, atlīdzība tiek izmaksāta autoratlīdzību veidā.

Rezultātā ienākuma izmaksātājs optimizē nodokļus un samazina savas izmaksas, jo VSAOI no nodokļu aspekta ir smagākā darbaspēka nodokļu daļa, darbinieki ir mazāk aizsargāti slimības, bezdarba un pensijas vecuma sasniegšanas brīdī, kā arī samazinās autoratlīdzības saņēmēja reālie ienākumi, jo tam, kas nav darba attiecībās, ir jāveic VSAOI no sev izmaksātās atlīdzības. Tāpat citām personām, kas VSAOI veic no maziem ienākumiem, būs jānodrošina minimālais pensijas apmērs autoratlīdzību saņēmējiem, jo sociālās apdrošināšanas pamatprincips ir solidaritāte starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem un pakalpojumu saņēmējiem, un normatīvie akti garantē minimālo pensiju personām, kurām ir tiesības uz vecuma pensiju, bet aprēķinātais pensijas apmērs ir mazāks par šo noteikto minimumu, jo apdrošināšanas iemaksas veiktas no maziem ienākumiem.

Diemžēl iezīmējas tendence, ka līgumi par autoratlīdzības izmaksu, lai gan pēc būtības pastāv darba attiecībām līdzīgs sadarbības modelis, tiek slēgti arvien biežāk. Lai risinātu radušos situāciju, ir iecere nākotnē liegt tiesības izvēlēties, vai veikt VSAOI, bet ieturēt VSAOI līdzīgi kā no citiem ienākumiem, kurus izmaksā uz darba līguma vai uzņēmumu līguma pamata. Izvēles iespēju – maksāt vai nemaksāt VSAOI – varētu saglabāt tikai attiecībā uz pasīva veida ienākumu no autoratlīdzības (honorāra), piemēram, maksājums par tiesībām tulkot darbu, maksājums par tiesībām izplatīt darbu – darba oriģinālu vai kopijas pārdot vai kaut kā citādi atsavināt.

Jāatzīmē, ka minētais regulējums vēl tiek izstrādāts, un iespējamās definīcijas vēl plānots apspriest ar citām institūcijām un pieaicinātajiem ekspertiem. Vēršam uzmanību uz to, ka grozījumu izstrāde likumā par valsts sociālo apdrošināšanu ir Labklājības ministrijas kompetencē, un detalizētāka paredzamo grozījumu apspriešana notiks projekta izstrādes gaitā.