Pēc Saeimas deputātu aicinājuma atbildīgo ministriju un kompetento iestāžu pārstāvji 12. martā sprieda par aktuālo situāciju sankciju īstenošanā pret Krievijas režīmu un iespējām tās efektivizēt. Deputāti pauda bažas par arvien pastāvošām iespējām apiet sankcijas un uzsvēra nepieciešamību Eiropas Savienības (ES) līmenī nodrošināt iespēju vērsties pret trešo valstu personām, caur kurām ES sankcionētās preces nonāk Krievijā.

“Lai sankcijas darbotos un būtu efektīvas, būtiska ir ne vien valsts aktīva rīcība to ieviešanā, bet arī uzņēmēju stingrā apņemšanās atteikties no sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju. Daudzi mūsu uzņēmēji jau ir pārtraukuši sadarbību ar agresorvalsti un pārorientējušies uz citiem tirgiem. Jautājums ir par to, cik jēgpilnas ir esošās sankcijas, kā tās ievērot un kā rīkoties, lai tās būtu efektīvas,”   uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Ervins Labanovskis.

Par sankciju politikas īstenošanu atbildīgās Ārlietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka pirmās ES sankcijas pret Krieviju noteiktas 2014. gadā.

Patlaban ieviesta jau 13. sankciju kārta.

Ir divu veidu sankcijas: individuālās, kas ir vērstas pret konkrētām juridiskām un fiziskām personām, un ekonomiskās, kas noteic ierobežojumus eksportam un importam. Katrai ES dalībvalstij ir pienākums tās pilnībā ieviest.

ES savas kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros ir pieņēmusi vairāk nekā 40 sankciju režīmus pret trešajām valstīm. Tomēr Eiropas Komisija konstatējusi, ka ES sankciju nekonsekventa izpilde ir mazinājusi to efektivitāti.

Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvji atzīmēja, ka ekonomisko sankciju apiešana ir viens no būtiskākajiem finanšu noziegumiem. Pērn saņemti 510 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kas ir teju divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Patlaban ir uzsākti vairāki kriminālprocesi par šiem pārkāpumiem.

Lai mazinātu iespējas apiet sankcijas, uzņēmēju pārstāvji apakškomisiju aicināja diskutēt par Krievijas robežas slēgšanu kravu plūsmai un spriest par iespēju mazināt nodokļu slogu uzņēmumiem, kas pārorientējas uz citiem tirgiem.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Muitas pārvaldes pārstāvji pauda, ka par katru pārkāpuma gadījumu, tostarp katru noraidīto preču kravu, ziņo ES līmenī. Tāpat pārvalde norādīja, ka ir 12 000 dažādu preču kodu, no kuriem aptuveni puse ir sankcionēto preču. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai tie atšķiras.

Ārlietu ministrija uzsvēra – lai sankcijas darbotos efektīvi, būtiska ir sadarbība gan nacionālā, gan reģionālā, gan ES līmenī, kā arī sadarbība ar trešo valstu sabiedrotajiem, piemēram, Apvienoto Karalisti, ASV, Austrāliju un G7 valstīm. Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, kura sankcijas ievieš efektīvi un nodrošina labu sadarbību starp iesaistītajām institūcijām, pauda ministrija.

Apakškomisijas priekšsēdētājs pauda, ka nepieciešams arī izslēgt iespēju sankcionētām personām caur ofšoriem iegādāties nekustamo īpašumu. E.Labanovskis informēja, ka jautājums joprojām būs apakškomisijas darba kārtībā, un parlamentārieši aicinās atbildīgās ministrijas un institūcijas rīkoties proaktīvi, lai esošās sankcijas kļūtu efektīvākas.

Jauni noteikumi, lai saskaņotu ES sankciju izpildi visās dalībvalstīs

Eiropas Parlaments 12. martā pieņēma ar dalībvalstīm jau saskaņotu direktīvu, kas ievieš kriminālatbildību par ES sankciju pārkāpšanu un apiešanu. Jaunā direktīva nosaka vienotu pārkāpumu definīciju un minimālos sodus.

ES sankcijas var ietvert līdzekļu un aktīvu (tostarp kriptoaktīvu) iesaldēšanu, ceļošanas aizliegumus, ieroču embargo un uzņēmējdarbības ierobežojumus. Lai gan sankcijas tiek pieņemtas ES līmenī, izpilde ir dalībvalstu ziņā, un pašlaik tajās valda atšķirīgas izpratnes par to, kas uzskatāms par izvairīšanos no sankcijām, kā arī atšķiras par to paredzētie sodi.

Jaunais likums noteiks vienotu definīciju sankciju pārkāpšanai, un ietver, piemēram, līdzekļu neiesaldēšanu, ceļošanas aizlieguma vai ieroču embargo neievērošanu, līdzekļu pārskaitīšanu personām, uz kurām attiecas sankcijas, vai darījumu veikšanu ar valsts struktūrām valstīs, kurām piemērotas sankcijas.

Par sodāmu pārkāpumu kļūs arī finanšu pakalpojumu vai juridisko konsultāciju sniegšana ar mērķi palīdzēt pārkāpt sankcijas.

Direktīva arī definē sankciju apiešanu un nodrošina, ka tas ir sodāms pārkāpums. Piemēri ietver iesaldējamo līdzekļu slēpšanu vai pārsūtīšanu, īpašuma patieso īpašnieku slēpšanu un vajadzīgās informācijas nesniegšanu. Likums nosaka, ka humānā palīdzība vai cilvēku pamatvajadzību atbalstīšana nav uzskatāma par sankciju pārkāpumu.

Stingrāki sodi par izvairīšanos