Vasara ir laiks, kad skolēniem nenotiek mācības un tādēļ tiek meklētas iespējas kā aizpildīt brīvo laiku — tātad, arī strādāt. Tāpat arī darba devējiem vasara ir laiks, kad nepieciešamas papildu darba rokas — gan vienkāršo darbu veikšanai, gan uzņēmuma pastāvīgo darbinieku atslogošanai. Skolēnu vasaras nodarbinātību veicina arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) ikgadējais pasākums «Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs». Pirms uzsākt skolēnu nodarbinātību jeb slēgt darba līgumu ar skolēnu, darba devējam ir jānoskaidro, ko dažādi normatīvie akti nosaka par nepilngadīgas personas algošanu. Šajā rakstā tiks apskatīta būtiskākā informācija, nodarbinot skolēnu vasaras brīvlaikā, un arī kāds ieguvums ir darba devējam, izmantojot NVA sniegtās iespējas.

Cik vecus nodarbināt

Pirms skolēna nodarbināšanas uzsākšanas darba devējam ir būtiski noskaidrot, no cik gadu vecuma skolēnus var nodarbināt. Darba likuma 37. pants par nodarbināšanas aizliegumiem, ierobežojumiem un atbildību nosaka, ka bērnus vecumā no 13 gadiem, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu, no mācībām brīvajā laikā var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā. Kā arī dažādos tiesību aktos ir normas, kas atkarībā no skolēna vecuma, nosaka dažādus ar nodarbinātību saistītus aspektus. Tādēļ jāpievērš uzmanību, ka, atbilstoši Darba likuma 37. pantam: 

• bērns ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību;
• pusaudzis ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem un ir iegūta pamatizglītība.

Būtiska loma skolēnu nodarbināšanā ir arī skolēna vecākiem (aizbildņiem) un skolēna veselības stāvoklim, jo:

• pirms darba līguma slēgšanas obligāti vismaz viens no vecākiem ir jāiepazīstina ar darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem darba vietā; 
• pirms pieņemšanas darbā skolēnam jāveic medicīniskā apskate un darba devējam jāiesniedz ārsta izziņa.

Autore iesaka šiem nosacījumiem pieiet atbildīgi nevis formāli, it īpaši vecāku iepazīstināšanai ar darba vidi. Vecāki aizņemtības dēļ var būt ar mieru vai pat rosināt parakstīt dokumentu, ka ar darba riskiem ir iepazinušies un atļauj skolēnam strādāt, nemaz neiepazīstoties ar darba vidi. Taču darba devējam der atcerēties, ka tieši viņš būs atbildīgs par bērnu vai pusaudzi darba laikā. Savukārt, vecāki vislabāk pazīst savu atvasi un zina, kādi «niķi un stiķi» no viņa ir sagaidāmi, un, klātienē iepazīstoties ar darba vidi, var pieņemt lēmumu, vai ļaut vai tomēr neļaut skolēnam strādāt, tādējādi pasargājot visas iesaistītās puses no nepatīkamām situācijām. 

Tāpat viens no vecākiem: 

• paraksta darba līgumu kā bērna likumīgais pārstāvis, ja tas tiek slēgts ar bērnu. Pusaudzis darba līgumu var parakstīt pats; 
• sniedz rakstisku atļauju bērnam vai pusaudzim doties komandējumā vai darba braucienā;
• var rakstveidā pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu, ja veicamais darbs apdraud bērna vai pusaudža drošību, veselību, tikumību un negatīvi ietekmē tā attīstību un izglītību.

Kādos darbos un cik daudz

Ministru kabinets ir izdevis noteikumus, kuri nosaka kādos darbos drīkst nodarbināt bērnus un kādos darbos nedrīkst nodarbināt pusaudžus. Piemēram, Ministru kabineta 2002. gada 8. janvāra noteikumi Nr. 10 «Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem» nosaka, ka bērnus var nodarbināt dažādos, vienkāršos darbos, piemēram, ar lauksaimniecību, dārzkopību, mājsaimniecību un tirdzniecību saistītos darbos. Savukārt, Ministru kabineta 2002. gada 28. maija noteikumos Nr. 206 «Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību» ir noteikti vairāk nekā 50 darbi, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus un uzskaitīti arī darba vides riska faktori, kuriem nedrīkst pakļaut pusaudžus. 

Svarīgi ir ņemt vērā Darba likuma normas, kas nosaka darba laiku. Turklāt, ja skolēns tiek nodarbināts vairākās darba vietās, darba laiks tiek summēts. Darba likuma 132. pants par darba laiku personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, nosaka, ka: 

• bērnus no 13 gadu vecuma nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā;
• bērnus no 15 gadu vecuma nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un ne vairāk par 35 stundām nedēļā;
• pusaudžus nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā.

Darba likums nosaka aizliegumu nodarbināt virsstundu darbā un nakts laikā personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Tātad skolēniem nevar uzdot veikt darbus, kurus tie veic virs normālā darba laika, un pusaudžus nevar nodarbināt vairāk nekā divas stundas no pulksten 22.00 līdz 6.00, bet bērnus — no pulksten 20.00 līdz 6.00. 

Darba samaksa

Nosakot darba samaksu, plānojot darba devēja izmaksas un skolēna ģimenes ieguvumus saistībā ar skolēnu nodarbināšanu, ir jāņem vērā, ka:

• bērniem par darbu samaksā atbilstoši paveiktajam darbam;
• pusaudžiem, kuri tiek nodarbināti 35 stundas nedēļā, mēneša darba alga nedrīkst būt mazāka par minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros;
• skolēni var iesniegt algas nodokļa grāmatiņu un vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu;
• skolēni nākamajā gadā var iesniegt gada ienākumu deklarāciju un saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu;
• vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā darba devējs no skolēnu algas ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli 20% vai 23% un darba ņēmēja sociālo iemaksu daļu 10,50%;
• sociālās iemaksas neveic, ja skolēni ir jaunāki par 15 gadiem. 

Izvēloties skolēnus vasarā nodarbināt, izmantojot NVA pasākumu, galvenais ieguvums ir finansiālais atbalsts jeb dotācija. Dotācija pienākas gan skolēna mēneša darba algai, gan darba vadītāja atlīdzībai par papildu darbu. Papildu atbalsts pienākas, nodarbinot skolēnu ar invaliditāti. Turklāt skolēni, kuri ir iesaistīti NVA pasākumā, tiek apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietā. Vasaras brīvlaikā NVA pasākumā var iesaistīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Raksta tapšanas laikā (jūnijā) vairs netiek pieņemti darba devēju pieteikumi NVA pasākumam, taču, skolēni var pieteikties līdz 2023. gada 17. augustam. Autore pieļauj, ka, ņemot vērā lielo darba devēju un skolēnu atsaucību, pasākums visticamāk tiks organizēts arī nākamajos gados.

Lai atspoguļotu darba devēja izmaksas, algojot skolēnu, un iespējamos ieguvumus, iesaistoties NVA pasākumā, autore ir veikusi aprēķinus un apkopojusi tos tabulā. Aprēķini veikti, par pamatu ņemot valstī noteikto minimālo algu 2023. gadā — 620 eiro un ierobežojumu skolēnam, kurš jaunāks par 15 gadiem strādāt vairāk nekā 4 stundas dienā. 

Aplūkojot tabulu, var secināt, ka, algojot skolēnu, kurš ir jaunāks par 15 gadiem, darba devēja izmaksas ir 310,00 eiro un nav jāveic arī sociālās iemaksas. Tāpat var nenoteikt papildu samaksu darbiniekam, kurš vada skolēna darbu. 

Savukārt, algojot skolēnu, kurš ir vecāks par 15 gadiem, darba devēja izmaksas sastāda 766,26 eiro. Iesaistoties NVA pasākumā, darba devējam ir iespēja saņemt dotāciju 372,00 eiro apmērā, kas samazina kopējās skolēna algošanas izmaksas un ir 470,88 eiro. Taču, iesaistoties NVA pasākumā, darba devējam no saviem līdzekļiem jāmaksā VSAOI no darba vadītāja atalgojuma, kas šajā piemērā ir 14,63 eiro.

Normatīvie akti darba devējam neparedz īpašu atalgojuma un nodokļu maksāšanas kārtību, algojot skolēnus ar invaliditāti, tādēļ izmaksas ir tādas pašas kā algojot skolēnu, kurš ir vecāks par 15 gadiem — 766,26 eiro. Taču, iesaistoties NVA pasākumā, darba devējam ir iespēja saņemt 992,00 eiro lielu dotāciju, kas sedz visu skolēna algu un daļu darba vadītāja atalgojuma. Taču daba devējam no saviem līdzekļiem jāmaksā VSAOI gan no skolēna algas, gan darba vadītāja atalgojuma. Bet kopējās skolēna algošanas izmaksas, iesaistoties NVA pasākumā, ir būtiski zemākas, vien 234,01 eiro.

Autore arī savos uzņēmumos labprāt pieņem gan praktikantus, gan algo skolēnus, gan iesaistās NVA pasākumos. Līdzšinējā pieredze ir bijusi pozitīva un rāda, ka komunikācija starp visām iesaistītajām pusēm ir veiksmīgas sadarbības pamatnosacījums. Darba devējs nedrīkst baidīties uzdot neskaidros jautājumus atbildīgajām institūcijām. Savukārt, skolēnus un vecākus nepieciešams motivēt nebaidīties uzdot jautājumus darba devējam par visu, kas neskaidrs, jo tikai tā var apgūt nepieciešamās iemaņas un gūt vērtīgu pirmo darba pieredzi.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada jūlija (499.) numurā.