Senāts lēmumā norāda, ka apgabaltiesa ir pareizi piemērojusi tiesību normas par agresīvu komercpraksi, atzīstot, ka tās īstenošanā izmantotā saskarsme ir bijusi agresīva. Tiesa ir vērtējusi pieteicējas faktisko saziņu ar parādniekiem: īsziņu un elektronisko vēstuļu saturu un biežumu, un secinājusi, ka konkrētās lietas apstākļi liecina gan par neatlaidīgām darbībām, jo izpaudās kā agresīva saziņa ar parādnieku, gan nesamērīgu ietekmi, jo konstatējama pakļaušana spiedienam.

Tāpat apgabaltiesa ir konstatējusi, ka paziņojumi ir pretrunā likumā noteiktajam, kas noteic, ka saskarsmē ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust informāciju par parādnieku. Papildus apgabaltiesa ir arī secinājusi, ka īsziņās ietvertais teksts var radīt nepareizu priekšstatu par personai nosūtītās ziņas patieso saturu un var maldināt, liekot domāt, ka attiecībā uz parādnieku jau pastāv aktīvs tiesvedības process tiesā, kā arī ir iespējama drīza vai tūlītēja piespiedu piedziņas darbību īstenošana no pieteicējas puses, ietiecoties tiesu izpildītāju kompetencē. 

Senāts lēmumā norāda, ka apgabaltiesa ir pārbaudījusi, vai iestāde ir izvērtējusi visus priekšnoteikumus soda naudas piemērošanai, un atzinusi, ka noteiktā soda nauda ir samērīga. Tas, ka pieteicēja turpmāk ir mainījusi savu komercpraksi, nenozīmē, ka tas attaisno iepriekš pieļautus pārkāpumus un izslēdz soda naudas piemērošanu.