Strīdā par iepirkuma uzvarētāja piedāvājuma atzīšanu par nepamatoti lētu uzdos jautājumus EST

Izskatāmajā lietā ir strīds starp pieteicēju SIA „EUROCASH1” un Iepirkumu uzraudzības biroju par to, vai pasūtītāja valsts SIA ,,Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” iepirkumā par fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumiem pamatoti atzina, ka iepirkuma uzvarētājas – AS „G4S Latvia” – piedāvājums nav nepamatoti lēts. Pasūtītājai iepirkuma ietvaros bija radušās aizdomas, ka AS ,,G4S Latvia” iesniegtais piedāvājums daļā par piedāvāto tehniskās apsardzes cenu varētu būt nepamatoti lēts, tāpēc tā aicināja šo pretendentu sniegt skaidrojumu par piedāvāto cenu. Iepazinusies ar AS „G4S Latvia” sniegto skaidrojumu, pasūtītāja atzina, ka AS „G4S Latvia” ir izskaidrojusi cenas veidošanās mehānismu un piedāvātās cenas pamatotību, tāpēc tās piedāvājums nav uzskatāms par nepamatoti lētu. Pēc tam pasūtītāja atzina AS „G4S Latvia” par iepirkuma uzvarētāju. Iepirkumu uzraudzības birojs šo lēmumu atstāja negrozītu.

Pieteicēja tam nepiekrīt, jo uzskata, ka pasūtītājai AS „G4S Latvia” piedāvājumu vajadzēja atzīt par nepamatoti lētu. Pirmās instances tiesa, izskatījusi pieteicējas pieteikumu, atzina, ka pasūtītāja konkrētajā gadījumā nav pienācīgi pārbaudījusi aizdomas radījušo piedāvājumu un nav pienācīgi pamatojusi savu lēmumu, ka šaubas par šā piedāvājuma iespējami nepamatotu lētumu ir kliedētas. Iepirkumu uzraudzības birojs par minēto spriedumu ir iesniedzis kasācijas sūdzību.

Senātam šajā lietā būs jāizšķir, kādi ir pasūtītāja pienākumi, pārbaudot, vai piedāvājums ir uzskatāms par nepamatoti lētu, un kā pasūtītājam jāpamato lēmums, ar kuru atzīts, ka konkrēts piedāvājums nav nepamatoti lēts.

Tāpat lietā būs jāizšķir, kāda ir tiesas kompetence šāda pasūtītāja lēmuma kontrolē. Senāts EST uzdeva jautājumus par to, vai publisko iepirkumu direktīvas normas interpretējamas tādējādi, ka pasūtītājam pašam ir jāpārliecinās, vai piedāvātā zemā cena nav saistīta ar to, ka tajā nav iekļautas kādas konkrētas attiecināmās izmaksas, vai ar neatbilstību prasībām, kas piegādātājam jāievēro sociālo, darba vai vides tiesību jomā. Tāpat Senāts uzdeva jautājumu par to, cik detalizēti pasūtītājam jāpamato savs lēmums un vai atbilstoši direktīvai pasūtītājam, lemjot par piedāvājuma atzīšanu par nepamatoti lētu, ir tāda novērtējuma brīvība, kas pieļauj tiesai pārbaudīt vienīgi to, vai pasūtītāja sniegtais pamatojums loģiski pamato secinājumu, ka piedāvājums nav nepamatoti lēts, un vai pasūtītājs, pieņemot šo lēmumu, nav pieļāvis acīmredzamas kļūdas.

ES tiesību normu interpretācija ir EST kompetence, un Senātam, ja tam radušās šaubas par lietā piemērojamo ES tiesību normu interpretāciju, ir pienākums EST par to uzdot jautājumu.