Šā gada 20. martā steidzamības kārtā Latvijas Republikas Saeimā tika izskatīts un pieņemts jauns likums «Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību», kas stājās spēkā jau 22. martā, un šā likuma 18. pants noteiktiem likumu subjektiem nosaka tiesības iesniegt gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds tiek sagatavots) vēlāk, nekā pašreiz ir noteikts termiņš atbilstošajos normatīvajos aktos.

Ņemot vērā minēto faktu, grāmatveži, kuri kopā ar uzņēmuma vadību pašreiz strādā pie gada pārskata par 2019. pārskata gadu sagatavošanas, var nesasteigt savu darbu, bet vēlreiz cītīgi iziet cauri normatīvo aktu prasībām attiecībā uz gada pārskatu sagatavošanu, pārbaudi un iesniegšanu un sagatavot kvalitatīvu gada pārskatu. Tādēļ atgādinājumam iziesim cauri galvenajām normatīvo aktu prasībām, kas regulē gada pārskatu sagatavošanu, pārbaudi un iesniegšanu lielākajai daļai uzņēmumu jeb Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk tekstā — GPKGPL) subjektiem, kā arī izskatīsim Covid–19 izraisītās krīzes ietekmi uz gada pārskatiem par 2019. gadu.

Normatīvais regulējums

Normatīvo aktu bāze gadu pārskatu sagatavošanai par 2019. gadu ir palikusi nemainīga jeb tas ir likums "Par grāmatvedību", GPKGPL un uz likuma pamata izdotie 22.12.2015. MK noteikumi Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" (turpmāk tekstā — MK noteikumi Nr. 775) un 21.06.2016 MK noteikumi Nr. 399 "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu" (turpmāk tekstā — MK noteikumi Nr. 399), kā arī nepieciešamības gadījumā var ņemt vērā sakarā ar Covid–19 izplatību pieņemtā jaunā likuma 18. pantu.

Pirms detalizētas normatīvo aktu prasību izpētes par gada pārskatu sagatavošanu noskaidrosim, ko un kam nosaka sakarā ar Covid–19 izplatību pieņemtā jaunā likuma 18. pants. Ļoti svarīgi pievērst uzmanību, ka likuma normas pirmā daļa attiecas tikai uz GPKGPL subjektiem, kam atbilstoši tiek noteiktas tiesības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz GPKGPL 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu. Atgādinājumam: GPKGPL 97. panta pirmā daļa nosaka, ka sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk tekstā — VID) papīra formā vai elektroniski sagatavota gada pārskata (finanšu pārskata un vadības ziņojuma) un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) atvasinājumu elektroniskā formā. Savukārt likuma 18. panta normas otrā un trešā daļa nosaka tiesības biedrībai vai nodibinājumam, kā arī reliģiskajai organizācijai iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam. Jāatgādina, ka ar finanšu ministra 2020. gada 6. aprīļa izdoto rīkojumu Nr. 114 "Par pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņiem" arī pašvaldībām ir pagarināts gada pārskata iesniegšanas termiņš attiecīgi līdz šā gada 29. maijam.

Piemēram, ja GPKGPL subjektam 2019. pārskata gads sakrita ar kalendāra gadu un sagatavotais gada pārskats VID būtu jāiesniedz līdz 2020. gada 30. aprīlim, tad saskaņā ar likumā noteikto 18. pantu 2019. gada pārskata iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 2020. gada 31. jūlijam. Turklāt aprakstītajā piemērā līdz 31. jūlijam atļauts attiecīgi arī labot pēdējo uzņēmumu ienākuma nodokļa mēneša deklarāciju, kur netiks piemērota nokavējuma nauda nodokļa piemaksai, ja tāda izveidosies. 18. pantā noteiktās tiesības var izmantot arī GPKGPL subjekti, kuriem pārskata gads nesakrīt ar kalendāra gadu!

No VID sniegtās informācijas izriet, ka, ja sabiedrība plāno izmantot tiesības iesniegt vēlāk gada pārskatu, atsevišķs iesniegums VID nav jāiesniedz. 

Kas ir kvalitatīvs gada pārskats

Izpētot gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības, var secināt, ka katra kvalitatīva gada pārskata pamatā, ko sagatavo, noslēdzoties pārskata periodam, ir atbilstošas grāmatvedības politikas nodrošināšana sabiedrībā. GPKGPL nosaka, ka grāmatvedības politika ir sabiedrības grāmatvedības organizācijas dokuments, kurā noteikti attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu un notikumu uzskaites un finanšu pārskata posteņu novērtēšanas un norādīšanas (finanšu pārskatā) principi, metodes un noteikumi. Sabiedrības vadības izstrādātajai grāmatvedības politikai jābūt tādai, lai gada pārskats, kas sagatavots saskaņā ar tajā noteiktajiem principiem, sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības saimnieciskās darbības rezultātiem. Vadībai jāizstrādā grāmatvedības politika, ņemot vērā GPKGPL prasības, attiecīgajā nozarē pieņemto praksi, kas nav pretrunā ar normatīvo aktu prasībām, un Starptautisko grāmatvedības standartu prasības (turpmāk tekstā — SGS), ja sabiedrība atsevišķus gada pārskata posteņus novērtē saskaņā ar SGS.

Sabiedrību kategorijas

Noslēdzoties pārskata periodam un apkopojot grāmatvedības uzskaites informāciju, grāmatvežus kopā ar vadību sagaida apjomīgs darbs pie gada pārskata sagatavošanas, kas rezumējas kvalitatīvas informācijas sniegšanā gada pārskatu lietotājiem. Sākotnēji, lai gada pārskatā tiktu atklāta un aprakstīta vismaz minimāla normatīvajos aktos noteiktā informācija, katrai sabiedrībai ir jānosaka tās piederība pie GPKGPL 5. pantā noteiktās kategorijas jeb jāizvērtē, vai attiecīgā sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā nepārsniedz divas no 5. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām, un tā attiecīgi iegūst tiesības savā gada pārskatā sniegt minimālo informācijas apjomu, kāds GPKGPL likumā noteikts konkrētajai sabiedrību kategorijai, kuras rādītājus tā nepārsniedz, kā arī iegūst tiesības piemērot minētajai kategorijai likumā paredzētos atvieglojumus vai atbrīvojumus. Sabiedrība šīs tiesības zaudē, ja turpmākajos pārskata gados tā pārsniedz minētās robežvērtības un tas atkārtojas divus pārskata gadus pēc kārtas. 

Praksē nākas vērtēt arī trīs pārskata gadu datus bilances datumā pēc kārtas, jo gadījumā, ja sabiedrības saimnieciskās darbības rādītāji pa gadiem svārstās un tā katru pārskata gadu atbilst citai sabiedrību kategorijai, tad šādā situācijā attiecīgajai sabiedrībai gada pārskata sagatavošanā jāievēro augstākai sabiedrību kategorijai (ja salīdzina kategoriju, kurai tā atbilst kārtējā pārskata gadā, ar to, kurai tā atbilda iepriekšējā pārskata gadā) paredzētie noteikumi.

Protams, ir arī izņēmumi, piemēram, komercsabiedrība, kuras pārvedamie vērtspapīri ir iekļauti Latvijas Republikas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts regulētajā tirgū, piemēro GPKGPL prasības, kuras ir saistošas lielai sabiedrībai.

Atkarībā no tā, pie kuras kategorijas pieder attiecīgā sabiedrība, tiek noteikts sagatavojamā gada pārskata sastāvs, finanšu pārskata pielikumā atklājamās informācijas apjoms un prasība verificēt finanšu pārskatu obligātai revīzijai vai obligātai ierobežotai pārbaudei.

Piemēram, mikrosabiedrībai un mazai sabiedrībai vispārējā kārtībā ir atļauts nesagatavot naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, līdz ar to šādu kategoriju sabiedrību finanšu pārskats var sastāvēt no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un finanšu pārskata pielikuma. Atsevišķi mikrosabiedrībām arī atļauts nesagatavot vadības ziņojumu, bet, nepārsniedzot vismaz divas no trim GPKGPL 58. panta otrajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām, mikrosabiedrībai var izdalīt apakšgrupu, kurai atļauts nesagatavot arī finanšu pārskata pielikumu, bet likumā noteikto obligāto informāciju sniegt piezīmju veidā ar skaitļiem, tekstā vai tabulās bilances beigās. 

Taču ikviena sabiedrība var patstāvīgi izvēlēties sagatavot gan naudas plūsmas pārskatu, gan pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, gan vadības ziņojumu. GPKGPL nosaka minimālo gada pārskata sastāvu.

Finanšu pārskata sastāvdaļu, kā bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins, naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats, shēmas ir strikti noteiktas GPKGPL pielikumos, taču likuma 11. panta trešā daļa atļauj sabiedrībai, kura finanšu pārskatu sagatavo atbilstoši šā likuma noteikumiem, sagatavojot attiecīgo finanšu pārskata sastāvdaļu, attiecīgās shēmas ietvaros ar arābu cipariem apzīmētos posteņus sadalīt sīkāk vai pievienot jaunu ar arābu ciparu vai ar burtu apzīmētu posteni, ja tas nepieciešams skaidra un patiesa priekšstata sniegšanai un ja minētā posteņa saturs nav ietverts kādā no attiecīgās shēmas posteņiem. 

Mazāk striktas prasības likums nosaka finanšu pārskata pielikumā atklājamās informācijas veidam, respektīvi, neparedz speciālo shēmu, taču paredz stingras prasības atklājamās informācijas apjomam, ko papildina arī MK noteikumos Nr. 775 iekļautās prasības. No prakses, sagatavojot finanšu pārskata pielikumu, ir ieteicams ņemt vērā MK noteikumos Nr. 399 atklājamās informācijas kārtību, detalizāciju vai pamatojumu un tabulas, lai atvieglotu sev darbu pie gada pārskatu iesniegšanas VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, kur kopš pārskata gada par 2018. gadu ir pienākums aizpildīt finanšu pārskata pielikuma elektroniskā noraksta formu.

Pielikumā sniedzamā informācija

GPKGPL 51. panta pirmā daļa skaidri nosaka likuma pantus, kuros noteiktās prasības attiecas uz finanšu pārskata pielikumā sniedzamo informāciju. Informācija finanšu pārskata pielikumā kopumā ir jāsniedz tādā secībā, kādā posteņi norādīti attiecīgajās finanšu pārskata sastāvdaļās. Visas sabiedrības neatkarīgi no tā, pie kuras sabiedrību kategorijas tās pieder, finanšu pārskata pielikumā sniedz vismaz GPKGPL 52. pantā noteiktu atbilstošu informāciju, kur pievērsīsim īpašu uzmanību atsevišķām prasībām:

1. Pieņemtā grāmatvedības politika — jāsniedz atbilstoši informācija, ko pieprasa arī MK noteikumu Nr. 775 nodaļā par pamatlīdzekļiem, krājumiem, uzkrājumu veidošanu, dzīvnieku un augu uzskaiti, ieņēmumu no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autor≠atlīdzību un dividenžu ieņēmumus, kā arī no būvdarbu līgumu un citu ilgtermiņa līgumu saistīto ieņēmumu un izdevumu uzskaites prasības.

2. Sniedzot informāciju par noslēgtiem nomas vai īres līgumiem, kuriem ir svarīga nozīme tās darbībā, šajos līgumos paredzētās saistības norādot īpaši, šeit jāsniedz atbilstošā informācija arī par finanšu un operatīvo nomu, kā arī atgriezenisko nomu atbilstoši MK noteikumu Nr. 775 nodaļā par kārtību, kādā novērtē un finanšu pārskatā norāda finanšu nomas un operatīvās nomas darījumus noteiktajām prasībām.

3. Izvērtējot ieņēmumu un izmaksu posteņus, kas radušies tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri nepārprotami atšķiras no sabiedrības parastajām darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana nav gaidāma, jāņem vērā arī ieņēmumos atzītās summas no saņemtiem finanšu atbalstiem, par kuriem atbilstoši MK noteikumu Nr. 775 nodaļai par kārtību, kādā novērtē un finanšu pārskatā norāda saņemto valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālo atbalstu (finanšu palīdzību), ziedojumus un dāvinājumus naudā vai natūrā, papildus sniedzama tāda informācija kā finanšu palīdzības izmaksātāja nosaukums, saņemšanas gads, summa, un, ja vēl nav izpildīti visi šīs finanšu palīdzības devēja noteiktie nosacījumi, kad tie tiks pilnībā izpildīti, atmaksājamā saņemtās finanšu palīdzības summa, ja pārskata gadā atklājies, ka nav izpildīts kāds no finanšu palīdzības devēja noteiktajiem nosacījumiem.

4. Īpaša uzmanība jāpievērš prasībai par informācijas sniegšanu par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma, kuri nav iekļauti bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Vairākumam sabiedrību ar Covid–19 izraisīto krīzi saistītas sekas būs nekoriģējošie pēcbilances notikumi, par kuriem atbilstoši MK noteikumu Nr. 775 prasībām sniedz informāciju finanšu pārskata pielikumā un vadības ziņojumā, norādot šā notikuma paredzamās finansiālās sekas vai informējot, ka tās aplēst nav iespējams. Šajā sakarā ieteicams vadībai finanšu pārskatos sniegt skaidrojumus par sabiedrību, lai finanšu pārskatu lietotāji varētu izprast būtisku notikumu, tā ietekmi uz sabiedrības finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu, kā arī lai finanšu pārskatos būtu sniegta atbilstoša informācija par svarīgiem vadības pieņemtiem lēmumiem un aplēsēm, kā arī vadības izvērtējumu atbilstošās sabiedrības spējai turpināt darbību. 

5. Ja pamatlīdzekļu sastāvā esošie nekustamie īpašumi ir novērtēti pārvērtētajās summās, papildus jāatklāj informācija atbilstoši MK noteikumu Nr. 775 nodaļā par pamatlīdzekļiem iekļautajai prasībai, vai vērtības izmaiņu pamatā ir sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sniegtais atzinums.

6. Darbuzņēmējam būvdarbu līgumu ietvaros finanšu pārskata pielikumā atbilstoši MK noteikumu Nr. 775 prasībām jāatklāj šāda apkopota finanšu informācija par nepabeigtajiem būvdarbu līgumiem, norādot laikā no to noslēgšanas dienas līdz bilances datumam: 

1. radušos izmaksu kopsummu,
2. atzīto ieņēmumu kopsummu,
3. aplēsto gaidāmo zaudējumu kopsummu (ja tāda ir),
4. no pasūtītājiem saņemto avansa maksājumu kopsummu,
5. pasūtītāju aizturēto maksājumu kopsummu (ja tāda ir) (pasūtītājam samaksāšanai iesniegtajos attaisnojuma dokumentos (rēķinos) iekļautās summas, kuras pasūtītājs nav samaksājis tāpēc, ka nav izpildīti būvdarbu līgumā paredzētie nosacījumi vai nav novērsti atklātie trūkumi).

GPKGPL 53. un 54. pants papildus nosaka īpašas prasības finanšu pārskata pielikumā sniedzamajai informācijai tikai vidējām un lielām sabiedrībām. Turklāt MK noteikumi Nr. 775 tikai vidējai un lielai sabiedrībai uzliek par pienākumu finanšu pārskata pielikumā norādīt šādu ar uzkrājumu veidošanu saistītu informāciju:

1. paredzamais konkrētu saistību rašanās vai segšanas laiks;
2. paredzētā izdevumu atlīdzināšanas summa un bilances aktīva postenis, kurā šī summa iekļauta, ja, veidojot konkrētu uzkrājumu, ir ņemta vērā izdevumu atlīdzināšana;
3. ja konkrēts uzkrājums novērtēts, izmantojot diskontēšanu, norāda uzkrājuma pašreizējās vērtības un diskonta likmes izmaiņu ietekmi; 
4. ja viena un tā paša pagātnes notikuma dēļ sabiedrība veido uzkrājumus un tai rodas arī iespējamās saistības, — informāciju sniedz tā, lai parādītu sakarību starp uzkrājumiem un iespējamām saistībām.

Tiklīdz gada pārskats ir sagatavots, to atbilstoši GPKGPL 95. panta prasībām paraksta sabiedrības vadība un atbildīgais grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis, kā arī vadība izpilda savu pienākumu par finanšu pārskata pakļaušanu revidenta revīzijai vai obligātajai pārbaudei GPKGPL paredzētajos gadījumos. 

Revīzija vai ierobežotā pārbaude

Neskatoties uz izsludināto ārkārtējo situāciju un ierobežojumiem attiecībā uz pulcēšanos aizliegumu, distances ievērošanu, sabiedrību finanšu pārskati netiek atbrīvoti no finanšu pārskatu revīzijas vai GPKGPL noteiktās pārbaudes veikšanas — par šo kārtību, kā to var organizēt, jāvienojas atsevišķi ar savu revidentu. Atbilstoši GPKGPL 91. panta prasībām obligātai revīzijai ir pakļauti šādu sabiedrību finanšu pārskati:

1. vidējas sabiedrības un lielas sabiedrības no pirmā gada;
2. sabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū;
3. maza sabiedrība, ja šīs sabiedrības rādītāji divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā), bet jaunizveidotai sabiedrībai — pirmā pārskata gada bilances datumā pārsniedz divas no trim šādu kritēriju robežvērtībām: a) bilances kopsumma: 800 000 eiro, b) neto apgrozījums: 1 600 000 eiro, c) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā: 50;
4. koncerna mātes sabiedrības sagatavotais konsolidētais gada pārskats;
5. koncerna mātes sabiedrība neatkarīgi no tā, vai uz to attiecas vai neattiecas atbrīvojums no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu;
6. sabiedrība ir publiskas personas kapitālsabiedrība, tās meitas sabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība;
7. ja sabiedrība attiecīgus finanšu pārskata posteņus ir atzinusi, novērtējusi un norādījusi finanšu pārskatā saskaņā ar SGS.

Savukārt visām mazām sabiedrībām, kuru rādītāji bilances datumā divus gadus pēc kārtas pārsniedz divas no šādām robežvērtībām:

1. bilances kopsumma: 400 000 eiro,
2. neto apgrozījums: 800 000 eiro,
3. vidējais darbinieku skaits pārskata gadā: 25, ir obligāta ierobežotā pārbaude saskaņā ar GPKGPL 92. pantu. Likums brīvi atļauj ierobežotās pārbaudes vietā izvēlēties revīziju.

Gada pārskata apstiprināšana

Pēc gada pārskata parakstīšanas un atbilstošajos gadījumos pēc revidenta atzinuma vai pārbaudes ziņojuma saņemšanas seko tā apstiprināšana no dalībnieku vai akcionāru puses. Sabiedrības dalībnieku sapulces sasaukšanas un organizēšanas kārtība, lai varētu apstiprināt sabiedrības gada pārskatu, ir noteikta Komerclikumā. Saeima attiecīgus grozījumus 2020. gada 20. martā pieņēma arī Komerclikumā, nosakot, ka kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces un kopsapulces var noturēt attālināti un balsot, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus. Ietvertais jaunais regulējums nodrošina iespēju ikgadējo dalībnieku (akcionāru) sapulču norisi organizēt elektroniski, tādējādi ievērojot gan likuma prasības par gada pārskatu apstiprināšanu, gan šobrīd noteikto pulcēšanās aizliegumu.

Gada pārskata iesniegšana VID

Darbs pie gada pārskata noslēdzas, to iesniedzot VID EDS. Šajā posmā arī ir nianses, kam jāpievērš īpaša uzmanība, piemēram, ja vadības ziņojums vai konsolidētais vadības ziņojums sagatavots papīra formā, to VID EDS iesniedz kā minētā ziņojuma elektronisku kopiju atsevišķa pielikuma veidā. Sabiedrība, kuras gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) revidējis (pārbaudījis) zvērināts revidents, VID EDS iesniedz papīra formā sagatavotā revidenta ziņojuma vai revidenta pārbaudes ziņojuma elektronisku kopiju, turklāt katra ziņojuma veidam paredzēta speciāla rinda sadaļā "Citi dokumenti". 

Zvērināts revidents EDS pārbauda un apstiprina, ka gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) atvasinājums elektroniskā formā pēc sniegtās informācijas satura atbilst tam gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam (ja tāds ir), par kuru zvērināts revidents sniedzis revidenta ziņojumu vai revidenta pārbaudes ziņojumu.

VID EDS sabiedrībai jāiesniedz papīra formā vai elektroniski sagatavota gada pārskata (finanšu pārskata un vadības ziņojuma) un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) atvasinājums elektroniskā formā — elektronisks noraksts vai elektroniska kopija, ja tas noteikts normatīvajos aktos par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu iesniegšanai, kopā ar paskaidrojumu par to, kad gada pārskats un konsolidētais gada pārskats (ja tāds ir) apstiprināts. Informācija par apstiprinājumu ir jāsniedz elektroniskā formā, respektīvi, norādot VID EDS tikai gada pārskata apstiprināšanas datumu, bet dalībnieku lēmuma vai dalībnieku sapulces protokola kopiju atļauts nepievienot.

Neskatoties uz gada pārskatu iesniegšanas termiņu pagarinājumu, gada pārskatu ir ieteicams nodot VID EDS, tiklīdz tas ir gatavs iesniegšanai, pretējā gadījumā vairāk un dziļāk būs jāizvērtē un jāapraksta vīrusa Covid–19 izraisītās krīzes ietekme uz sabiedrības darbību, finanšu stāvokli un naudas plūsmu gada pārskata parakstīšanas datumā. Līdz ar to turpināsim cītīgi strādāt pie kvalitatīvu gada pārskatu sagatavošanas, sadarboties ar zvērinātiem revidentiem un laikus nodrošināt sabiedrības vadību ar finanšu informāciju efektīvu lēmumu pieņemšanai.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada maija (461.) numurā