Kas ir ekonomiskā peļņa?

 Izšķir šādus ekonomiskās peļņas (Economic profit) veidus: grāmatvedības peļņa un ekonomiskā peļņa.

1. Grāmatvedības peļņa (Account­ing profit) ir peļņa, ko regulē starptautiskie standarti, dažādi normatīvie dokumenti un kura tiek aprēķināta un attēlota uzņēmumu peļņas un zaudējumu aprēķinā.
2. Ekonomiskā peļņa (Economic pro­fit) tiek rēķināta savādāk nekā grāmatvedības peļņa. Atšķirība starp grāmatvedības peļņu un ekonomisko peļņu ir būtiska, jo, kaut arī uzņēmums maksā ienākuma nodokļus, pamatojoties uz grāmatvedības peļņu, tas, kurš nosaka, vai uzņēmums ir ekonomiski veiksmīgs, ir atkarīgs no tā ekonomiskās peļņas.

Lai turpmāk apskatītu ekonomiskās peļņas jēdzienu, jāņem vērā tā saucamās faktiskās un alternatīvās izmaksas.

Kas ir faktiskās izmaksas?

Faktiskās izmaksas (Explit costs) ir viegli identificējamas un tiek uzskaitītas virsgrāmatā vai finanšu pārskatos. Tās atspoguļo skaidru, acīmredzamu izmaksu rašanos un naudas aizplūšanu, kas arī samazina uzņēmuma rentabilitāti. Atsevišķu faktisko izmaksu piemēri varētu būt izejvielas un materiāli, algas, nomas maksājumi. Šīs faktiskās izmaksas «izņem» naudu no uzņēmuma un, tai skaitā, ietekmē naudas plūsmu. Faktiskās izmaksas ir arī tā saucamās grāmatvedības izmaksas. Faktisko izmaksu sastāvā nav iekļautas alternatīvās izmaksas.

Kas ir alternatīvās izmaksas?

Alternatīvās izmaksas (Implicit vai Opportunity costs) ir svarīgs jēdziens, lai varētu aprēķināt ekonomisko peļņu. Piemēram, tie var būt resursi, kas dod papildu labumus, piemēram, iespēja izmantot mājas pirmo stāvu kā mazumtirdzniecības veikalu, vai citas iespējas.

Par iespēju jeb alternatīvajām izmaksām sauc «zaudētos ienākumus» jeb ienākumu, kas varēja rasties, izmantojot kādu citu alternatīvu, bet neradās dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, ja uzņēmējs izmanto savu kapitālu savā uzņēmējdarbībā, viņš, iespējams, atsakās no dividendēm, kas būtu iegūtas, iegādājoties citas sabiedrības akcijas. Šajā gadījumā nesaņemtās dividendes var saukt par iespēju jeb alternatīvajām izmaksām.

Iespēju jeb alternatīvās izmaksas sauc arī par ekonomisko iespēju zaudēšanu, jo tās neietver faktiskus darījumus, kā arī naudas darījumus, tāpēc, lai tās izmērītu, tiek izmantota alternatīvo izmaksu koncepcija. Netiešās izmaksas ir saistītas ar jebkura darījuma zaudētām priekšrocībām. Piemēram, laiks un pūles, ko īpašnieks velta uzņēmuma uzturēšanai.

Ekonomiskā peļņa vai zaudējumi ir starpība starp ieņēmumiem, kas gūti no produkcijas pārdošanas, un visu izmantoto izejvielu izmaksām, un arī alternatīvajām izmaksām.

Iespēju jeb alternatīvo izmaksu piemērs

Pieņemsim, ka investoram ir zināma naudas summa un viņš izvēlas iegādāties uzņēmuma XYZ akcijas, nevis atstāj naudu uzņēmuma A akcijās, kas nopelna 5% gadā. Ja uzņēmums XYZ maksā dividendes 10%, tad investors būs guvis labumu no sava lēmuma iegādāties uzņēmuma XYZ akcijas, jo alternatīva būtu bijusi mazāka rentabilitāte. Tomēr, ja uzņēmums XYZ maksā dividendes 2%, bet uzņēmums A maksā 5%, tad «zaudētie ienākumi» ir 3% (5% – 2% = 3%).

Aprēķinot ekonomisko peļņu, no nopelnītajiem ienākumiem tiek atskaitītas alternatīvās izmaksas un faktiskās izmaksas. Sk. 1. formulu.

1. formula

Ekonomiskās peļņas (Economic profit) aprēķināšanas formula

Ekonomiskā peļņa = Uzņēmuma kopējie ieņēmumi (Total Revenue) – (Faktiskās izmaksas jeb grāmatvedības izmaksas (Explicit Costs) + Iespēju jeb alternatīvās izmaksas (Implicit Costs or Opportunity Costs))

kur:

Uzņēmuma kopējie ieņēmumi (Total Revenue) — grāmatvedībā iegrāmatotie uzņēmuma ieņēmumi, kas radušies pārskata perioda laikā;

Patiesās izmaksas jeb grāmatvedības izmaksas (Explicit Costs) — grāmatvedībā iegrāmatotās uzņēmuma izmaksas, kas radušās pārskata perioda laikā;

Iespēju jeb alternatīvās izmaksas (Implicit Costs or Opportunity Costs)) — jeb ienākums, kas varēja rasties, izmantojot kādu citu alternatīvu, bet neradās dažādu iemeslu dēļ.

Faktiski secināms, ka ekonomiskā peļņa atšķiras no grāmatvedības peļņas tādā nozīmē, ka tā bez faktiskajām izmaksām izslēdz no ieņēmumiem arī iespēju jeb alternatīvās izmaksas.

Var arī teikt, ka ekonomiskā peļņa ir mērvienība uzņēmuma ekonomiskās rentabilitātes noteikšanai. Ekonomiskā peļņa ir summa, kas parāda, par cik ieņēmumi no produkta pārdošanas pārsniedz faktiskās (grāmatvedības) izmaksas un iespēju jeb alternatīvās izmaksas. Var teikt arī, ka tā ir papildu peļņa, ko uzņēmums guvis, salīdzinot vienu iespējamo alternatīvu ar otru.

Bet ir zināma arī ekonomiskās pievienotās vērtības formula jeb EVA (Economy Value added, EVA), kura tiek saukta par ekonomisko peļņu. Bet vai tā ir tā pati ekonomiskā peļņa?

Ekonomiskā pievienotā vērtība jeb EVA (Economy Value added, EVA) rādītājs

Pievienotā ekonomiskā vērtība (EVA) ir darbības rādītājs, ar kuru uzņēmuma tīro darbības peļņu salīdzina ar kopējām kapitāla izmaksām. Šī rādītāja koncepcijas izstrādātājs un ieviesējs ir Stern Stewart & Co.

Šodien EVA rādītāju jeb ekonomisko pievienoto vērtību (Economy Value added, EVA) mēdz izmantot mazāk nekā 10 procenti uzņēmumu pasaulē, tomēr pēc pētījuma, ko veica Institucionālais akcionāru dienests (ISS) (Institutional Shareholder Services (ISS)), kas ir viens no labākajiem pilnvaroto padomdevējiem, tika secināts, ka EVA rādītājs varētu atgriezties kā nozīmīgs uzņēmumu darbības novērtēšanā.

Ekonomiskās pievienotās vērtības (Economy Value added, EVA) aprēķināšana skatāma 2. formulā.

2. formula

Ekonomiskās pievienotās vērtības jeb EVA aprēķināšanas formula

EVA = tīrā darbības peļņa pēc nodokļu nomaksas jeb NOPAT rādītājs – (ieguldītais kapitāls × WACC)

kur:

Tīrā darbības peļņa pēc nodokļu nomaksas jeb NOPAT (Net Operating Profit After Tax, NOPAT) ir rādītājs, ko aprēķina, izmantojot 3. vai 4. formulu.

Ieguldītais kapitāls ir uzņēmuma darbībai izmantotais kapitāls (uzņēmuma grāmatvedības bilancē).

Uzņēmuma darbības peļņu pēc nodokļiem (NOPAT) (Net Operating Profit After Tax, NOPAT) var aprēķināt, izmantojot 3. un arī 4. formulu.

3. formula

Uzņēmuma darbības peļņas pēc nodokļiem (NOPAT) aprēķināšanas formula

NOPAT = EBIT × (1 – nodokļu likme)

4. formula

Uzņēmuma darbības peļņas pēc nodokļiem (NOPAT) aprēķināšanas formula

NOPAT = tīrā peļņa + bankas % izmaksas

NOPAT (uzņēmuma darbības peļņa pēc nodokļiem) ir rādītājs, kas no uzņēmuma pārskata gada peļņas izslēdz aizņemtā kapitāla finansēšanas izmaksas (procentus par aizņemto kapitālu) un nodokļus.

Lai ilustrētu praktisku piemēru NOPAT rādītāja aprēķināšanai, tiek izmantoti 1. tabulas dati.

Vispirms tiek aprēķināta EBIT rādītāja (angļu val. Earnings before interest and taxes, EBIT) jeb peļņas pirms procentiem un nodokļiem summa. Izmantojot 1. tabulas datus, EBIT summa ir 1 000 250 EUR, ko var aprēķināt kā 997 250 + 3000 EUR.

Savukārt NOPAT rādītāju var aprēķināt divos veidos:

Pirmkārt: EBIT rādītājs × (1 – nodokļu likme) = 1 000 250 EUR × (1 – 20% (precīzāk šajā piemērā tas būs 20,055151667) = 800 250 EUR

Otrkārt: Pārskata gada peļņa + procentu izmaksas = 797 250 + 3000 = 800 250 EUR

1. tabula

Bāzes informācija rādītāju aprēķināšanai — peļņas un zaudējumu aprēķins 

Faktiski NOPAT rādītāju var nosaukt arī kā «Peļņa pēc nodokļiem, bet pirms procentiem», jo NOPAT rādītājs no pārskata gada peļņas izslēdz procentu izmaksas, kas faktiski saistītas ar aizņemtā kapitāla piesaisti.

Kā tulkot šo EVA rādītāju? Var secināt, ka faktiski EVA rādītājs ir starpība starp pārskata gada peļņu pirms procentiem un uzņēmuma izmantotā kapitāla vidējo svērto cenu. Protams, aprēķinos izmantotajām mērvienībām ir jābūt vienādām. Ja, piemēram, NOPAT rādītājs EVA aprēķināšanai tiek izmantots naudas izteiksmē, tad arī izmantotā kapitāla vidējā svērtā cena ir jāizsaka naudas izteiksmē.

EVA rādītāja aprēķināšanas praktisks piemērs ir dots 2. tabulā.

2. tabula

Bāzes informācija ekonomiskās pievienotās vērtības jeb EVA (Economy Value added, EVA) rādītāja aprēķināšanai  

1     Summa 800 250 EUR ir ņemta no 1. piemēra.

2     Nosacīti pieņemti dati.

Jāpiebilst, ka, lai aprēķinātu EVA rādītāju, tad ieguldītais kapitāls ir summa, kas tiek iegūta no uzņēmuma grāmatvedības bilances, bet WACC (vidējā svērtā kapitāla cena) uzņēmumam ir jāaprēķina, izmantojot WACC aprēķināšanas metodoloģiju.

Izmantojot EVA rādītāja aprēķināšanas formulu (sk. 2. formulu), iegūst: 800 250 EUR – (10 000 000 EUR x 0,05) = 800 250 – 500 000 = 300 250 EUR, kas ir jāvērtē pozitīvi, jo tā ir peļņas daļa, kas paliek pāri pēc visu maksājumu veikšanas par uzņēmuma kapitālu (aizņemto kapitālu un arī pašu kapitālu). 

Ko faktiski nozīmē EVA rādītājs? Ko tas parāda?

EVA rādītājs parāda starpību starp uzņēmuma peļņu pirms procentu izmaksām un vidējo svērto kapitāla cenu, kas faktiski nozīmē, ka EVA rādītājs ir tā peļņas daļa, kas paliek pāri pēc visu maksājumu veikšanas par uzņēmumā aizņemto kapitālu un pašu kapitālu (pēc bankas kredīta procentu segšanas un dividenžu izmaksas uzņēmuma īpašniekiem). Ja WACC rādītājs būtībā ir uzņēmuma vidējā svērtā kapitāla cena (kas ietver kā aizņemtā kapitāla cenu, tā pašu kapitāla cenu), tad WACC pielietošana EVA rādītāja aprēķināšanā nozīmē, ka EVA rādītājs parāda to tīrās peļņas daļu uzņēmumā, kura paliek pāri pēc visu maksājumu veikšanas par uzņēmuma aizņemto un pašu kapitālu.

Jāpiebilst, ka EVA rādītājs var būt kā pozitīvs, tā negatīvs skaitlis (summa). Pozitīvs EVA rādītājs norāda uz efektīvu uzņēmuma saimniecisko darbību, jo tā peļņas summa, kura paliek pāri pēc visu maksājumu veikšanas par uzņēmuma kapitālu (aizņemto kapitālu un arī pašu kapitālu) un kuru var reinvestēt uzņēmuma attīstībā.

Var secināt, ka EVA faktiski ir uzņēmuma darbības efektivitātes rādītājs. Jo augstāks ir EVA rādītājs, jo lielāka peļņas daļa paliek uzņēmumā ne tikai pēc visām pamatdarbības izmaksām, procentu izmaksām pārskata periodā (procenti par aizņemto kapitālu jeb aizņemtā kapitāla cena), bet arī pēc visu maksājumu veikšanas uzņēmuma īpašniekiem (dividendes uzņēmuma īpašniekiem/pašu kapitāla cena). Jo lielāks EVA rādītājs, jo lielāku peļņas daļu (faktiski to var saukt par nesadalīto peļņu) ir iespējams reinvestēt uzņēmuma attīstībā.

Kādas ir EVA priekšrocības un trūkumi? Ko par EVA rādītāja nozīmi raksta Forbes?

Pastāv viedoklis, ka EVA rādītājam ir šādas priekšrocības:

1. EVA rādītāja aprēķināšanai uzmanība tiek pievērsta uzņēmuma kapitālam (aizņemtajam un pašu kapitālam) un ar to saistītajām izmaksām (kapitāla cenai), jo EVA rādītāja aprēķināšanas rezultātā no uzņēmuma peļņas pirms procentiem tiek atskaitīta vidējā svērtā kapitāla cena, kas ir izteikta naudas izteiksmē. Tādējādi EVA rādītāja formulā uzsvars ir uz uzņēmuma kapitāla izmantošanu (jo aprēķinos tiek izmantota uzņēmuma vidējā svērtā kapitāla cena). Tas ir svarīgi, jo, ja apsver tikai uzņēmuma pārskata gada tīro peļņu (jeb grāmatvedības peļņu), tas netiek ņemts vērā. Šāda kapitāla cenas jeb WACC koncepcijas izmantošana EVA rādītāja aprēķinā nozīmē, ka tādējādi rodas skaidrāks priekšstats par to, kādas ir uzņēmuma kopējā kapitāla (aizņemtā un pašu kapitāla) izmaksas salīdzinājumā ar atdevi no šī kapitāla izmantošanas.
2. EVA rādītājs parāda sakarību starp izmaksām par uzņēmuma kopējā kapitāla (aizņemtā un pašu kapitāla) izmantošanu un tā atdevi (uzņēmuma peļņa vai zaudējumi), kas var palīdzēt saskatīt uzņēmuma iespējas un vajadzības gadījumā veikt uzlabojumus, palielinot darbības efektivitāti (arī EVA rādītāju) un paaugstināt uzņēmuma vērtību.

Tai pašā laikā uzskata, ka EVA rādītājam ir trūkumi:

1. EVA rādītājs neņem vērā uzņēmuma darbības apjomus jeb tā saucamā uzņēmuma lieluma atšķirības. Uzņēmumiem, kuru darbības apjomi (apgrozījums) ir lielāki, varētu būt arī lielāki EVA rādītāji, salīdzinot ar tiem, kuru darbības apjomi ir mazāki, un tas varētu izkropļot aprēķinu novērtēšanu un salīdzināšanu starp dažāda lieluma uzņēmumiem. Tādēļ būtu jāņem vērā, ka uzņēmumos ar atšķirīgu apgrozījumu EVA rādītājs ir jāizvērtē atbilstoši uzņēmuma lielumam (apgrozījumam). Proti, lielākiem uzņēmumiem (ar lielāku apgrozījumu) būs arī augstāks EVA rādītājs. Tas ir jāņem vērā, salīdzinot EVA rādītāju uzņēmumos ar atšķirīgu apgrozījumu.
2. EVA rādītājs varētu uzsvērt vajadzību radīt tūlītēju rezultātu. Tas varētu vairāk uzsvērt īstermiņa ieguvumus nekā ilgtermiņa ieguvumus.

Rakstā Pay For Performance Alignment: Total Shareholder Value Vs. Economic Value Added¹, ko publicēja biznesa žurnāls Forbes, tiek iztirzāts jautājums par kopējās akcionāru atdeves jeb TSR rādītāja (Total Shareholder Return, TSR ) un ekonomiskās pievienotās vērtības jeb EVA rādītāja nozīmi. Abi šie rādītāji ir nosaukti par uzņēmumu veiktspējas rādītājiem, un tiek diskutēts par to pielietojumu, uzsverot, ka mūsdienās vairāk nekā puse lielo uzņēmumu tomēr izmanto TSR kā darbības rādītāju, bet vienlaikus tiek atzīts, ka tam ir dažas diezgan būtiskas nepilnības. Tādējādi netieši tiek norādīts uz EVA svarīgumu, salīdzinot ar citiem rādītājiem (šajā gadījumā ar TSA rādītāju), lai novērtētu uzņēmumu veiktspēju.

Piebilde: kopējais akcionāru atdeves rādītājs jeb TSR (Total Share­holder Return, TSR) ir finansiālais ieguvums, kas rodas, mainoties akciju cenai, pieskaitot visas dividendes, ko uzņēmums izmaksā noteiktā laika periodā, dalot ar sākotnējo akciju pirkšanas cenu.

Arī rakstā How Will EVA Change Performance Metrics, If At All?² tiek diskutēts par EVA rādītāja nozīmi un priekšrocībām. Lai arī EVA rādītājs bija populārs deviņdesmitajos gados un šodien to mēdz izmantot mazāk nekā 10 procenti uzņēmumu, tomēr pēc veiktā pētījuma 2018. gadā, ko veica Institucionālais akcionāru dienests jeb ISS (Institutional Shareholder Services (ISS)), kas ir viens no labākajiem pilnvaroto padomdevējiem, tika secināts, ka EVA rādītājs nākotnē varētu atgriezties kā nozīmīgs rādītājs uzņēmumu darbības novērtēšanā. Kāpēc EVA rādītājs bija zaudējis savas pozīcijas uzņēmuma veiktspējas novērtēšanā? Kāpēc savulaik EVA vairs nebija rādītāju favorītu skaitā? Deviņdesmito gadu beigās tika atklāta viena no EVA nepilnībām — strauji augošie tehnoloģiju uzņēmumi redzēja, ka jaunas vērtības radīšana vairākus gadus pēc kārtas ievērojami atpaliek no ieguldījumiem. Neskatoties uz šiem trūkumiem, daudzi investori un pārvaldes eksperti jau sen ir ieinteresēti atgriezt EVA rādītāju kā plaši izmantotu metriku uzņēmuma darbības novērtēšanai.

Kas ir kopējs un kas ir atšķirīgs ekonomiskajai peļņai un ekonomiskajai pievienotajai vērtībai?

Lai arī šie abi rādītāji pirmajā brīdī var likties vienādi (jo nosaukumi ir šķietami līdzīgi), tomēr pēc būtības atšķirīgo starp ekonomisko peļņu (Economic profit) un ekonomisko pievienoto vērtību jeb EVA rādītāju (Economy Value added, EVA) ir iespējams noteikt. Var teikt, ka šiem rādītājiem ir dažāda nozīme.

Tā, piemēram, ekonomiskā peļņa (Economic profit) norāda uz uzņēmuma neizmantotajām iespējām jeb negūto peļņu. Tā ir mērvienība uzņēmuma ekonomiskās rentabilitātes noteikšanai. Var teikt arī, ka ekonomiskā peļņa (Economic profit) ir summa, kas parāda starpību, par kādu uzņēmuma ieņēmumi no produkta pārdošanas pārsniedz šī uzņēmuma faktiskās (grāmatvedības) izmaksas un arī iespēju jeb alternatīvās izmaksas. Ekonomiskā peļņa faktiski ir rādītājs, ko var izmantot, lai salīdzinātu vienu iespējamo alternatīvu ar otru.

Savukārt EVA rādītājs (ekonomiskā pievienotā vērtība (Economy Value added, EVA)) nosaka, vai un cik lielā mērā uzņēmums ir ekonomiski veiksmīgs. Jo EVA rādītājs ir starpība starp pārskata gada peļņu pirms procentiem un uzņēmuma izmantotā kapitāla vidējo svērto cenu. EVA faktiski ir uzņēmuma darbības efektivitātes rādītājs. Jo augstāks ir šis rādītājs, jo lielāka peļņas daļa paliek uzņēmumā pāri ne tikai pēc visām pamatdarbības izmaksām, bet arī pēc uzņēmuma procentu izmaksām pārskata periodā un pēc visu maksājumu veikšanas uzņēmuma īpašniekiem dividenžu veidā (aizņemtā kapitāla un pašu kapitāla cena jeb WACC — vidējā svērtā kapitāla cena). Savukārt biznesa žurnāls Forbes uzsver, ka EVA nākotnē varētu atgriezties kā nozīmīgs rādītājs uzņēmumu darbības novērtēšanā.

1 Avots: https://www.forbes.com/sites/robinferracone/2016/03/07/pay–for–performance–alignment–total–shareholder–value–vs–economic–value–added/ #7f57379837c3

2 Avots: https://www.forbes.com/sites/robinferracone/2019/04/12/ how–will–eva–change–performance–metrics–if–at–all/