Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var brīvi lemt par to, kāda ekonomikas politika tām šķiet vispiemērotākā, tostarp var pēc saviem ieskatiem sadalīt nodokļu slogu starp visiem ražošanas faktoriem. Tomēr dalībvalstīm šī kompetence ir jāizmanto atbilstoši ES tiesībām.

1 Eiropas Komisija. DG Competition – Internal Working Paper – Background to the High–Level Forum on State Aid of 3 June 2016. Pieejams: https://competition-policy.ec.europa.eu/system/files/2021-04/specific_aid_instruments_working_paper_tax_rulings.pdf.

Eiropas Komisija (EK) jau kopš 2001. gada ir veikusi vairākas izmeklēšanas saistībā ar ES dalībvalstu fiskālajām shēmām, no kurām labumu guva tikai atsevišķi uzņēmumi. Tā 2013. gada vasarā izveidoja īpašu darba grupu, kas sekoja līdzi publiskiem apgalvojumiem par labvēlīgiem nodokļu režīmiem atsevišķiem uzņēmumiem ES dalībvalstīs, jo īpašu nodokļu nolēmumu (Latvijas izpratnē – uzziņu un transfertcenu vienošanos) veidā. EK 2014. gada decembrī paplašināja šīs aktivitātes ar informācijas aptauju visās ES dalībvalstīs, tostarp ievācot informāciju par 2010.–2012. gadā, daļēji arī 2013. gadā izdoto nodokļu nolēmumu sarakstu un īpašu uzmanību pievēršot individuāliem nodokļu nolēmumiem, kopumā izskatot vairāk nekā 1000 nodokļu nolēmumus.¹

EK 2014. gada vidū uzsāka vairākas formālas valsts atbalsta izmeklēšanas saistībā ar Īrijas izsniegto nodokļu nolēmumu starptautiskajam uzņēmumam Apple, kas rezultējās 14,3 miljardu eiro nodokļu un saistīto maksājumu atmaksas pienākumā un saistītā tiesvedībā; Luksemburgas izsniegto nodokļu nolēmumu starptautiskajam uzņēmumam Fiat, kas rezultējās 23,1 miljonu eiro nodokļu un saistīto maksājumu atmaksas pienākumā; Nīderlandes Starbucks, kas rezultējās 25,7 miljonu eiro nodokļu un saistīto maksājumu atmaksas pienākumā. Līdzvērtīgas izmeklēšanas 2015. gadā tika uzsāktas par Luksemburgas piešķirtajiem nodokļu nolēmumiem Amazon, kas rezultējās 282,7 miljonu eiro atmaksas pienākumā, un McDonald’s, Beļģijas Excess Profit Scheme, kur pēdējā minētā ir saistīta ar selektīvu nodokļu priekšrocību piešķiršanu vismaz 35 multinacionāliem uzņēmumiem galvenokārt no ES un aptuveni 900 miljonus eiro nodokļu un saistīto maksājumu atmaksā no iesaistītajiem uzņēmumiem. 

EK valsts atbalsta sistēmas modernizācijas ietvaros 2016. gada 19. jūlijā sniedza Komisijas paziņojumu Nr. 2016/C 262/01 par Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu, lai veicinātu tā vienkāršāku, pārredzamāku un konsekventāku piemērošanu visā ES. LESD 107. panta 1. punktā valsts atbalsts ir definēts kā „[jeb]kāds atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts atbalsta līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”. Attiecīgajā paziņojumā ir skaidroti visi valsts atbalsta jēdziena pamatelementi: uzņēmuma pastāvēšana, pasākuma attiecināmība uz valsti, pasākuma finansēšana no valsts līdzekļiem, priekšrocības piešķiršana, pasākuma selektivitāte un tā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Papildus šajā paziņojumā ir sniegts konkrētāks skaidrojums par infrastruktūras publisko finansēšanu.

Valsts līdzekļi var tikt piešķirti daudzos dažādos veidos, piemēram, kā tiešās dotācijas, aizdevumi, galvojumi, tieši ieguldījumi komercsabiedrību kapitālā un pabalsti natūrā. Valsts atteikšanās no ieņēmumiem, kuri parastā gadījumā tiktu samaksāti valstij, ir uzskatāma par valsts līdzekļu piešķiršanu, piemēram, nodokļu un sociālā nodrošinājuma ieņēmumu „iztrūkums”, ko rada nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu atbrīvojumi vai samazinājumi, kurus piešķīrusi dalībvalsts, vai atbrīvojumi no saistībām maksāt naudas sodu vai citām finansiālām sankcijām, atbilst LESD 107. panta 1. punktā izvirzītajai prasībai par valsts līdzekļiem. Nodokļu pasākumi, piemēram, nodokļu atlaides piemērošana vienīgi ieguldījumiem, kas pārsniedz noteiktu robežlielumu (izņemot nelielu robežlielumu, kas noteikts administratīvās lietderības dēļ), var nozīmēt, ka pasākums faktiski attiecas tikai uz uzņēmumiem ar ievērojamiem finanšu resursiem (Vispārējās tiesas 2002. gada 6. marta spriedums Ramondin SA un Ramondin Cápsulas SA/Komisija, apvienotās lietas T–92/00 un T–103/00). 

Līdzvērtīgi nodokļu vai sociālās apdrošināšanas iemaksu atbrīvojumi uzņēmumiem, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, fiksētas bāzes nodokļu režīms konkrētām darbībām, īpaši amortizācijas, nolietojuma noteikumi, samazināts akcīzes nodoklis var radīt riska aspektus valsts atbalsta jomā. EK vēl 1998. gadā pieņēma paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības tiešajiem nodokļiem un ietver tostarp arī nelabvēlīgas administratīvās prakses piemērus. Principā valsts atbalstu šī temata kontekstā var iedalīt kā tādu, ko var sniegt caur nodokļu tiesisko regulējumu, specifisku nodokļu administrēšanu (novirzes no standarta nodokļu jomu regulējošo normatīvo tiesību aktu piemērošanas).

No 1958. gada ES dalībvalstīm ir pienākums informēt EK par jebkādiem plāniem piešķirt valsts atbalstu, un EK izvērtē, vai attiecīgās dalībvalsts darbības tiešām rada valsts atbalstu un, ja atbilde ir apstiprinoša, vai tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Līdz mūsdienām šādam pienākumam ir noteikti specifiski noteikumi, atbilstoši kuriem dalīb­valstis šajā jautājumā sadarbojas ar EK, kā arī konsekvences atbilstošas sadarbības trūkuma gadījumā.

Nodokļu nolēmumi

Nodokļu nolēmuma mērķis ir iepriekš noteikt to, kā nodokļu parastā sistēma tiks piemērota konkrētā gadījumā, ņemot vērā tā konkrētos faktus un apstākļus. Juridiskās noteiktības labad daudzas valsts nodokļu iestādes izdod iepriekšējus administratīvos nolēmumus par to, kāda nodokļu ziņā būs attieksme pret konkrētiem darījumiem. Tomēr nodokļu nolēmumam ir jāatbilst valsts atbalsta noteikumiem. Ja ar nodokļu nolēmumu tiek atļauts tāds iznākums, kas nav ticams parastās nodokļu sistēmas normālas piemērošanas rezultāts, ar šo nolēmumu tā adresātam var tikt piešķirta selektīva priekšrocība, ja šī selektīva pieeja rada adresāta nodokļu saistību samazinājumu konkrētajā dalībvalstī salīdzinājumā ar komercsabiedrībām, kuras ir līdzīgajā un tiesiskajā situācijā.

2 EST 2006. gada 22. jūnija spriedums Beļģija un Forum 187/Komisija, apvienotās lietas C–182/03 un C–217/03.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir spriedusi, ka uzņēmuma nodokļu bāzes samazinājums, kas izriet no nodokļu pasākuma, ar kuru nodokļu maksātājam tiek dota iespēja grupas iekšējos darījumos piemērot transfertcenas, kas neatbilst cenām, kādas brīvas konkurences apstākļos tiktu piemērotas starp neatkarīgiem uzņēmumiem, kuri līdzīgos apstākļos risina sarunas kā nesaistītas puses, rada selektīvu priekšrocību minētajam nodokļu maksātājam, jo tā nodokļu saistības saskaņā ar nodokļu parasto sistēmu ir mazākas nekā neatkarīgām komercsabiedrībām, kas savu nodokļu bāzi nosaka, balstoties uz faktiski gūto peļņu.²

Nodokļu nolēmumi rada selektīvu priekšrocību to adresātiem jo īpaši tad, ja:

1. ar nolēmumu tiek nepareizi piemērotas valsts nodokļu tiesības, un tā rezultāts ir mazāka nodokļu summa;
2. nolēmums nav pieejams uzņēmumiem, kuri ir līdzīgā tiesiskajā un faktiskajā situācijā; vai
3. iestāde piemēro „labvēlīgāku” nodokļu režīmu salīdzinājumā ar citiem nodokļu maksātājiem, kuri ir līdzīgā faktiskajā un tiesiskajā situācijā.

3 EK 2016. gada 19. jūlijā paziņojums Nr. 2016/C 262/01 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu, 38. lpp.

Tas ir iespējams, piemēram, gadījumā, ja nodokļu iestāde akceptē tādu vienošanos par transfertcenu noteikšanu, kura neatbilst nesaistītu pušu darījuma principam, jo metodika, kas atļauta ar attiecīgo nolēmumu, rada rezultātu, kurš neatbilst ticamai tirgus rezultāta aproksimācijai. Tāpat vērtējams arī nolēmums, ar kuru tā adresātam ir atļauts izmantot alternatīvas, netiešākas ar nodokli apliekamās peļņas aprēķina metodes, piemēram, ļaujot transfertcenu noteikšanā izmantot „izmaksas plus fiksēts uzcenojums” vai „tālākpārdošanas cena mīnus fiksēts uzcenojums” metodi, kaut arī būtu iespējams izmantot tiešākas metodes.³

4 Turpat.

Nodokļu nolēmumi nošķirami no nodokļu izlīguma jēdziena, – EK norāda, ka dalībvalstu kompetence šajā jomā nav apstrīdama, taču valsts atbalsts nodokļu izlīgumā var būt konstatējams īpaši tad, ja izrādās, ka maksājamo nodokļu summa ir samazināta bez skaidra pamatojuma, piemēram, ar mērķi optimizēt parāda piedziņu, vai noticis nesamērīgi par labu nodokļu maksātājam.⁴

Saistošas atziņas ir atspoguļotas EST 2011. gada 15. novembra spriedumā Komisija un Spānija/Government of Gibraltar un Apvienotā Karaliste, apvienotās lietas C–106/09 un C–107/09 par Gibraltāras nodokļu reformu, kas faktiski bija par labu ārzonas sabiedrībām. Ar attiecīgo reformu bija paredzēta sistēma, kas ietver trīs visiem Gibraltāras uzņēmumiem piemērojamos nodokļus: algu nodokli, nodokli par telpu izmantošanu darījumdarbībai (BPOT) un reģistrācijas nodevu. Algu nodokļa un BPOT maksimālais apmērs būtu bijis 15% no peļņas. Tiesa šajā lietā konstatēja, ka šāds nodokļu apvienojums jau uzreiz izslēdz ārzonu sabiedrību aplikšanu ar nodokli – tām nav ar nodokli apliekamās bāzes, jo tām Gibraltārā nav darbinieku un darījumdarbības telpu.

5 EST 2001. gada 22. novembra spriedums lietā C–53/00 Ferring, 19., 20. punkts.

Lietā Ferring EST atzina, ka maksa, kas tika iekasēta no farmācijas laboratoriju medicīnas preču tiešās pārdošanas, taču ne no vairumtirgotājiem, ir selektīva. Ņemot vērā konkrētos faktus, piemēram, par pasākuma skaidri noteiktu mērķi un tā ietekmi, EST neaprobežojās tikai ar vērtējumu par to, vai ar konkrētu pasākumu tikta izdarīta atkāpe no šīs maksas atsauces sistēmas. Tā salīdzināja arī situāciju, kādā atrodas farmācijas laboratorijas (kurām ir piemērojama šī maksa) un vairumtirgotāji (kuri ir atbrīvoti), un secināja, ka nodokļa neuzlikšana vairumtirgotāju veiktajai tiešajai pārdošanai nozīmē, ka tiem tiek piešķirts prima facie (pirmšķietami) selektīvs atbrīvojums no nodokļa.⁵

6 Vispārējās tiesas 2009. gada 4. marta spriedums lietā T–445/05 Associazione italiana del risparmio gestio un Fineco Asset Management/Komisija 78. un turpmākie punkti.

Nodokļu pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt nodokļu neitralitāti ieguldījumiem kolektīvo ieguldījumu fondos vai sabiedrībās, nebūtu uzskatāmi par selektīviem, ja šo pasākumu ietekmē netiek dota priekšroka konkrētiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem vai konkrētiem ieguldījumu veidiem, bet tiek mazināta vai izskausta ekonomikas darījumu dubultā aplikšana ar nodokli, ievērojot vispārīgos principus, kas raksturīgi attiecīgajai nodokļu sistēmai.⁶ Vispārējā tiesa 2009. gada 4. marta spriedumā lietā T–445/05 Associazione italiana del risparmio gestio un Fineco Asset Management/Komisija, ar ko tiesa atstāja spēkā EK 2005. gada 6. septembra lēmumu Nr. 2006/638/EK, kurā bija atzīts, ka atbalsta shēma, kas paredz nodokļu stimulus noteiktiem pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kuri specializējas maza vai vidēja kapitāla uzņēmumu akcijās, ko var tirgot Eiropas regulētajā tirgū, nav saderīga ar kopējo tirgu.

7 European Commission. Competition Policy. Tax rulings. Pieejams: https://competition-policy.ec.europa.eu/state-aid/tax-rulings_en.

EK interneta vietnē⁷ ir pieejami šīs iestādes noslēguma lēmumi valsts atbalsta un nodokļu nolēmumu lietās, informācija par atvērtajām formālajām izmeklēšanām un vēsturiskie iestādes lēmumi šajā lietu kategorijā. Vietnē pieejami tostarp EK 2015. gada 21. oktobra lēmumi par Nīderlandes valsts atbalstu Starbucks un Luksemburgas valsts atbalstu Fiat, 2016. gada 11. janvāra lēmums par Beļģijas pārsnieguma peļņas atbrīvojuma shēmu, 2016. gada 30. augusta lēmums par Īrijas implementēto valsts atbalstu Apple, 2017. gada 4. oktobra lēmums par Luksemburgas valsts atbalstu Amazon, 2018. gada 20. jūnija lēmums par Luksemburgas valsts atbalstu Engie, 2018. gada 19. septembra lēmums par Luksemburgas valsts atbalstu McDonald’s, 2019. gada 2. aprīļa lēmums par Lielbritānijas nodokļu shēmu multinacionāliem uzņēmumiem (Controlled Foreign Company rules) u.c.

EST redzējums valsts atbalsta un nodokļu nolēmumu lietās

8 EST 2023. gada 14. decembra sprieduma lietā C–457/21 ievaddaļa un 58.–63. punkts.

EST 2023. gada 14. decembra spriedumā lietā C–457/21⁸ par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2021. gada 22. jūlijā iesniegusi EK tiesvedībā ar Amazon.com. Inc. (Sietla, ASV) un Amazon EU Sàrl (Luksemburga), Luksemburgas Lielhercogisti un Īriju, kas iestājusies lietā pirmajā instancē, sniedza savu redzējumu valsts atbalsta un nodokļu nolēmumu lietu kategorijā, kam ir būtiska nozīme. Amazon šajā vairākus simtus miljonu eiro vērtajā lietā ir uzvarējusi EK un šim starptautiskajam uzņēmumam nav jāatmaksā nodokļi attiecīgajā apmērā Luksemburgai. Tiesa apstiprināja, ka EK nav konstatējusi, ka Luksemburgas pieņemtais nodokļu nolēmums Amazon gadījumā bija valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar ES iekšējo tirgu, noraidīja EK apelācijas sūdzību, nosprieda EK segt savus un atlīdzināt Luksemburgas Lielhercogistes, kā arī Amazon.com Inc. un Amazon EU Sàrl tiesāšanās izdevumus (Īrija savus tiesāšanās izdevumus procesuālu apsvērumu dēļ sedz pati).

Tiesa šajā lietā vērsa uzmanību uz to, ka ES dalībvalstīm ir jāatturas pieņemt jebkādi nodokļu pasākumi, kas var veidot ar iekšējo tirgu nesaderīgu valsts atbalstu (spriedums 2022. gada 8. novembrī Fiat Chrysler Finance Europe/Komisija, C885/19 P un C898/19 P, 65. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). Šajā ziņā no EST pastāvīgās judikatūras izriet arī tas, ka, lai valsts pasākums būtu kvalificējams par „valsts atbalstu” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ir jābūt izpildītiem visiem turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem. Pirmkārt, pasākumam jābūt saistītam ar valsts iejaukšanos vai valsts līdzekļu izmantošanu. Otrkārt, šai intervencei jābūt tādai, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Treškārt, ar to ir jāsniedz selektīva priekšrocība tā saņēmējam. Ceturtkārt, tam ir jābūt tādam, ar ko tiek izkropļota konkurence vai arī tiek radīti draudi to izkropļot (Fiat Chrysler Finance Europe/Komisija, 66. punkts).

Attiecībā uz nosacījumu par selektīvu priekšrocību ir jānosaka, vai konkrētajā tiesiskajā regulējumā aplūkojamais valsts pasākums var sniegt priekšrocību „konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai” salīdzinājumā ar citiem, kas faktiski un juridiski ir līdzīgā situācijā, ievērojot ar minēto pasākumu izvirzīto mērķi, un tādējādi tiem piemēro atšķirīgu attieksmi, kuru būtībā var kvalificēt kā diskriminējošu. Lai valsts nodokļu pasākumu kvalificētu par „selektīvu”, Komisijai, pirmkārt, jāidentificē atsauces sistēma, proti, attiecīgajā dalībvalstī piemērojamais „parastais” nodokļu režīms, un, otrkārt, jāpierāda, ka attiecīgais nodokļu pasākums ir atkāpe no šīs atsauces sistēmas, jo ar to tiek ieviesta diferenciācija starp subjektiem, kuri – no šīs sistēmas mērķa skatpunkta – atrodas salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā. 

EST arī atgādināja, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas nav saistošas šīs organizācijas dalībvalstīm. Kā uzsvērusi EST, pat ja daudzas valsts nodokļu jomā kompetentās iestādes, izstrādājot un kontrolējot transfertcenas, iedvesmojas no šīm vadlīnijām, tikai ņemot vērā atbilstošās valsts tiesību normas, ir jānosaka, vai veiktie darījumi ir jāpārbauda, ņemot vērā nesaistītu pušu darījuma principu, un attiecīgā gadījumā – vai transfertcenas, kas pamato nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo ienākumu bāzi un tās sadalījumu starp attiecīgajām valstīm, atšķiras no nesaistītu pušu darījuma principam atbilstoša rezultāta. Tātad – pārbaudot, vai pastāv selektīva nodokļu priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un lai noteiktu nodokļu slogu, kam parasti jābūt uzliktam uzņēmumam, nevar ņemt vērā rādītājus un noteikumus, kuri nav paredzēti attiecīgajā valsts nodokļu sistēmā, kā, piemēram, OECD vadlīnijas, ja vien šajā sistēmā nav atsauces uz tām (Fiat Chrysler Finance Europe/Komisija, 96. punkts).

9 EST 2023. gada 5. decembra spriedums apvienotajās lietās C451/21 P un C454/21 Par Luksemburgas Lielhercogisti, Engie Global LNG Holding Sàrl (Luksemburga), Engie Invest International SA (Luksemburga), Engie SA (Kurbevuā [Courbevoie], Francija) pret Eiropas Komisiju, un Īrija kā persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē (lieta C451/21 P).

Tāpat EST valsts atbalsta un nodokļu nolēmumu temata kontekstā ar 2023. gada 5. decembra spriedumā apvienotajās lietās C451/21 P un C454/21 P⁹ par divām apelācijas sūdzībām atbilstoši EST statūtu 56. pantam nosprieda par labu starptautiskajam Francijā bāzētam starptautiskajam uzņēmumam Engie, kas šajā lietā uzvarēja cīņā pret EK lēmumu samaksāt Luksemburgai nodokļos vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā.

10 Ģenerāladvokāta Džovanni Pitrucella 2023. gada 9. novembra secinājumi lietā C–465/20 Eiropas Komisija pret Īriju, Apple Sales International, Apple Operations International, Luksemburgas Lielhercogisti, Polijas Republiku, EBTA Uzraudzības iestādi.

Ģenerāladvokāts Džovanni Pitru­cella 2023. gada 9. novembra secinājumos¹⁰ lietā C–465/20 ierosinājis EST atcelt pārsūdzēto spriedumu, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā un atlikt lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem. Jāatgādina, ka šī lieta arīdzan ir par valsts atbalsta un nodokļu nolēmumu tēmu. Vispārējā tiesa 2020. gada 15. jūlija spriedumā lietās T778/16 un T892/16 Apple pret Eiropas Komisiju atcēla EK 2016. gada 30. augusta lēmumu (ES) 2017/1283 par valsts atbalstu, ko Īrija ir sniegusi Apple, ar pienākumu Apple atmaksāt Īrijai 14,3 miljardus dolāru nodokļos. Īpaši saistoša minētā lieta ir ar apstākli, ka Apple vairāk nekā divas desmitgades guva labumu no diviem Īrijas nodokļu nolēmumiem, kas samazināja nodokļu slogu līdz 0,005% 2014. gadā.

11 Eiropas Komisija. Valsts atbalsts. Nodokļu nolēmumi. Pieejams: https://competition-policy.ec.europa.eu/state-aid/tax-rulings_en?prefLang=lv.

Kā norāda ģenerāladvokāts, Apple lieta ir daļa no šobrīd diezgan plašas tendences, kas attiecas uz LESD 107. panta 1. punkta piemērošanu nodokļu nolēmumiem. Kā zināms, nodokļu nolēmums ļauj uzņēmumiem pieprasīt no nodokļu administrācijas iepriekšēju lēmumu par nodokli, ar kuru tie tiks aplikti, un tādējādi iegūt no šīs administrācijas oficiālu nostāju par valsts nodokļu noteikumu piemērošanu un pārliecināties par tiem piemērojamo nodokļu režīmu. Šī lietu kategorija saistībā ar valsts atbalsta un nodokļu nolēmumu tematiku ir saistāma ar tādiem plaši pazīstamiem starptautiskiem uzņēmumiem kā Starbucks, Nike, IKEA, McDonald’s, Fiat, kā arī citiem.¹¹ Savukārt 2024. gada 10. janvārī EK paziņoja par piekrišanu Francijas 2,9 miljardu eiro vērta valsts atbalsta shēmai nodokļu jomā, kas atbalstītu investīcijas „zaļajās” industrijās.

Eiropas Prokuratūra – Admiral 

Ar nodokļu apiešanu saistīto lietu sakarā jāpiemin arī fakts, ka Eiropas Prokuratūra (EPPO) Porto (Portugālē) 2023. gada 6. decembrī iesniedza apsūdzību 12 aizdomās turamajām fiziskajām personām un 15 uzņēmumiem pēc izmeklēšanas par masveida iekšzemes pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmu, kas aptver vairāk nekā 30 valstis, ar kodēto nosaukumu Admiral. Šī ir pirmā apsūdzība, kas izdota Admiral izmeklēšanas laikā.

12 Sk.: https://www.eppo.europa.eu/en/news/first-indictment-investigation-admiral-12-suspects-and-15-companies-charged-massive-vat-fraud.

Apsūdzētie – desmit Portugāles un divi Francijas pilsoņi – tiek apsūdzēti par noziedzīgas organizācijas izveidošanu un darbību, kuras pamatā ir elektronisko preču tirdzniecība un kas, kā tiek uzskatīts, izdarījusi vairākus noziegumus pastiprinošos nodokļu krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un aktīvas un pasīvas korupcijas noziegumus privātajā sektorā no 2016. gada līdz 2022. gada novembrim. Iesaistīti arī četrpadsmit Portugālē reģistrēti uzņēmumi un viens Kiprā reģistrēts uzņēmums. Aplēstais kaitējums Portugālē vien pārsniedz 80 miljonus eiro. Tiek lēsts, ka zaudējumi ES un to ES valstu budžetiem, kuras skārušas izmeklējamās darbības saskaņā ar Admiral izmeklēšanas pamatiniciatīvu, varētu sasniegt 2,2 miljardus eiro.¹²

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada februāra (128.) numurā.

BJP NUMURU E-ARHĪVS