Iesniedzējs sniedz šādu situācijas faktu izklāstu.

Iesniedzēja pamatdarbības veids ir darbaspēka emigrācijas un kvalifikācijas dokumentu kārtošana un darbaspēka apmācību organizēšana. Lai veiktu šo darbību ir nepieciešama vieta darbinieku izmitināšanai. Lai optimizētu izmaksas Iesniedzējs nolēma nomāt personas H (personas kods….), kurš ir Iesniedzēja īpašnieks un valdes loceklis, privātīpašumu. Fizisko personu izmitināšanai ir nepieciešams veikt ēkā kārtējo remontu un telpu labiekārtošanu. Līdz ar to Iesniedzējs lūdz sniegt skaidrojumu:

Vai Iesniedzējs drīkst telpu remontam un labiekārtošanai nepieciešamās izmaksas norakstīt kā izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko darbību, ja ēku iznomās fiziska persona, kas paziņos VID par saimniecisko darbību, bet nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, un Iesniedzējs ieturēs 10% IIN no telpu nomas maksas atlīdzības maksāšanas brīdī?

Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un ņemot vērā no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu jautājumu, atbilde, uz kuru ir atkarīga no to juridiskā vērtējuma, sniedz šādu uzziņu.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 1.panta pirmajā daļā noteikts, ka likumā lietotie termini atbilst likumā “Par nodokļiem un nodevām”, likumā “Par grāmatvedību”, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā un Kooperatīvo sabiedrību likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 18.punkta c)apakšpunktā noteikts, ka saistītas personas — divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji, ja vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās komercsabiedrībās vai kooperatīvajās sabiedrībās (ir balsu vairākums) vienai un tai pašai personai un šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei.

Tādējādi iesniegumā aprakstītajā tiesiskajā situācijā Iesniedzējs un tā īpašnieks un valdes loceklis H (persona, kurai pieder vairāk kā 50 procenti no pamatkapitāla) ir saistītas personas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē.

Saskaņā ar Uzņēmumu ienākumu nodokļa likuma 1.panta divdesmitajā daļā noteikto saimnieciskā darbība — darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu vai cita veida darbību par atlīdzību.

Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 20.panta 6.punktu Ministru kabinets nosaka šā likuma normu piemērošanu darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanai izmantojamās metodes un kārtību, ja darījums noticis starp saistītām personām.

Tādējādi iesniegumā aprakstītajā konkrētajā tiesiskajā situācijā Iesniedzēja izdevumi par tās dalībniekam piederošas ēkas (kurā tiek nodrošināta Iesniedzēja saimnieciskās darbības veikšana) remontu un telpu labiekārtošanu vērtējamas kā ar saimniecisko darbību saistītas izmaksas, ievērojot Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” noteiktās tirgus cenas noteikšanas metodes.

Sniedzot uzziņu, piemērotas šādas tiesību normas: Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 18. punkta c)apakšpunkts, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 1.panta pirmā un divdesmitā daļa, 20.panta 6. punkts.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 101.panta ceturtajai daļai uzziņu var apstrīdēt augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, tad uzziņa nav apstrīdama. Tā nav pārsūdzama tiesā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta otro daļu augstāka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu. Ņemot vērā to, ka Valsts ieņēmumu dienestam attiecībā uz uzziņu apstrīdēšanu nav augstākas iestādes, šī uzziņa nav apstrīdama un pārsūdzama.