0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIVidējās izpeļņas noteikšana, ja nav nostrādāti seši mēneši
E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTI

Vidējās izpeļņas noteikšana, ja nav nostrādāti seši mēneši

Maija Grebenko, Mg.sci.oec.

Kā noteikt un kā piemērot vidējo izpeļņu darbnespējas gadījumā (lapa A) vai aprēķinot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, ja darbiniekam ir noteikta summētā darba laika uzskaite, bet viņš ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, turklāt arī šajā periodā darbiniekam bija izsniegta B lapa? Atbilde Pirmā situācija Darbinieks uzsāka darba attiecības 27.04.2022.  Darbiniekam ir slimības lapa A no 18.05.2022. līdz 26.05.2022. Aprakstītais gadījums ir viens no tiem, kuros Darba likuma 75. pants (75. panta 2. daļas 2. teikums un 6. daļa), aprēķinot stundas vai dienas…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Vidējās izpeļņas noteikšana, ja nav nostrādāti seši mēneši
Foto: © Anete Lusina – www.pexels.com

Kā noteikt un kā piemērot vidējo izpeļņu darbnespējas gadījumā (lapa A) vai aprēķinot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, ja darbiniekam ir noteikta summētā darba laika uzskaite, bet viņš ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, turklāt arī šajā periodā darbiniekam bija izsniegta B lapa?

Atbilde

Pirmā situācija

Maija Grebenko
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.
Foto: Aivars Siliņš
Darbinieks uzsāka darba attiecības 27.04.2022.  Darbiniekam ir slimības lapa A no 18.05.2022. līdz 26.05.2022. Aprakstītais gadījums ir viens no tiem, kuros Darba likuma 75. pants (75. panta 2. daļas 2. teikums un 6. daļa), aprēķinot stundas vai dienas vidējo izpeļņu, nosaka ņemt par pamatu darba samaksu nevis pēdējos sešos kalendāra mēnešos, bet gan darba attiecību periodā no pirmās darba dienas līdz dienai, pēc kuras jāveic aprēķins.  Šo situāciju Darba likums piedāvā atrisināt šādi: ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vai stundas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par nostrādātajām dienām vai stundām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto dienu vai stundu skaitu. Šo noteikumu piemēro arī tad, ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem pēc vismaz 12 mēnešu ilgas attaisnotas prombūtnes. Standarta situācijā grāmatvedim tieši tā arī jārīkojas. Tomēr praksē gadās dažas atkāpes, kad darbinieks vienkārši nav paspējis nostrādāt sešus kalendāra mēnešus. Piemēram, šajā īsajā periodā viņam bija izsniegta B darbnespējas lapa (kuru darba devējs neapmaksā) vai bijusi kāda attaisnotā prombūtne, kuru darba devējs apmaksā, bet tā netiek ņemta vērā, kad jānosaka dienas vidējā izpeļņa cita gadījuma apmaksai. Jautājumā aprakstītajā situācijā ir sniegta šāda informācija: 
  • darba attiecības pastāvēja no 27. aprīļa līdz 17. maijam; 
  • attiecīgi šajā periodā nostrādātās stundas vai dienas;
  • pirms A lapas darbiniekam par sešām dienām bija izsniegta B lapa.

Aprīlis (lasītājas dati)

Nostrādātās dienas Nostrādātās stundas Darba samaksa Darba dienas pēc kalendāra
Aprīlis  4 50 351,00 3
Vidēji (d./st.) 351/4 = 87,75 351/50 = 7,02
  Lai apmaksātu darbnespēju (A lapa), nepieciešams noteikt stundas vai dienas vidējo izpeļņu. Lasītāja paskaidro: ja dienas vidējo nosaka saskaņā ar DL 75. panta 4. daļas 1. teikumā norādīto, dienas vidējā izpeļņa ir 87,75 eiro (sk. lasītājas izveidoto tabulu), bet, ja rēķina pēc summētā darba laika (4. daļas otrais teikums), tad vidējā dienas izpeļņa iznāk 117 eiro dienā, jo kalendāra darba dienas ir trīs, bet nostrādātas četras. Kuru vidējo piemērot? Manuprāt — nevienu. Tas, ka darbiniekam vidēji dienā bija samaksāts 87,75 eiro, neliecina, ka šāda summa attiecas uz katru normālā darba laika dienu un arī turpmāk viņš katru dienu «pelnīs» tikpat daudz (vismaz tādēļ, ka tik īsā periodā nav nevienas brīvdienas, tātad nav zināms, kādās dienās būs jāstrādā un kad būs atpūtas dienas). Aprēķinu nevar balstīt arī uz tā saukto garantēto darba laiku (ja bija noteikts nepilns darba laiks ar mainīgu grafiku), jo faktiski darba samaksa tiek rēķināta saskaņā ar darba tabelē uzskaitīto laiku, nevis pēc prognozētā grafika.  Tas nozīmē, ka lasītājas sniegtajai informācijai jāpievieno maija tabeles dati un aprēķins saskaņā ar lasītājas precizējumu jāveic no šādas informācijas:
Nostrādātās dienas Nostrādātās stundas Darba samaksa Darba dienas pēc kalendāra
Aprīlis  4 50 351,00 3
Maijs  6 63 413,40 7*
Kopā 10 113 764,40 10
  * Saskaņā ar DL 75. panta 4. daļu, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Sakarā ar to, ka darbinieks nav nostrādājis sešus kalendāra mēnešus, uzskatām, ka jādala ar to kalendāra dienu skaitu (darba dienu skaitu pēc kalendāra), kas ir pieejams konkrētajā situācijā.
P 2 9 16 «B» 23 «A»
O 3 10 17 «B» 24 «A»
T 4 11 18 «A» 25 «A»
C 5 12 «B» 19 «A» 26 «A»
P 6 13 «B» 20 «A» …
S 7 14 «B» 21 «A» …
Sv 1 8 15 «B» 22 «A» …
  Skaidrojums: darbnespēja, kas jāapmaksā darba devējam (lapa A), iestājās 18. maijā, bet sešas kalendāra dienas pirms tam darbiniekam bijusi B lapa (acīmredzot slima bērna kopšanai), tādēļ darba dienu skaits pēc kalendāra (kad darbinieks bija «vesels») ir astoņas (t. sk. svētku diena), no kurām viņš strādāja (saskaņā ar lasītājas datiem) tikai sešas. Šāda dienu šķirošana (darba dienas, kalendāra dienas, nostrādātās dienas) ir vajadzīga, jo aprēķini skar gan darba, gan kalendāra dienas, proti, attaisnotā prombūtne jāatdala no darba perioda. Darba attiecību periodā no 27. aprīļa līdz 17. maijam (bet faktiski — līdz 12. maijam) ir nostrādātas 113 stundas, par ko aprēķināta darba samaksa 764,40 eiro, tātad stundas vidējā izpeļņa ir 6,765 eiro (764,40/113). Atliek noteikt, cik stundu dienā darbinieks būtu nodarbināts attiecībā pret normālo darba laiku (proti, ja viņam būtu jāstrādā normālais darba laiks, saņemot to pašu summu). Protams, viņš tā nemaz nav strādājis, bet šāda pieeja ļauj piemērot nosacīto dienas vidējo izpeļņu normālam darba laikam arī darbnespējas dienu apmaksai vai atvaļinājuma apmaksai. Vidēji darba dienā pēc kalendāra darbinieks strādāja 11,3 stundas (113/10). Tādējādi viņa dienas vidējā izpeļņa ir 76,44 eiro (6,765 x 11,3). Šādu dienas vidējo ir iespējams izmantot gan atvaļinājuma perioda apmaksai, gan darbnespējas apmaksai pirmajās deviņās dienās (piemērojot attiecīgus procentus). Šādu «treknu» vidējo izpeļņu darbiniekam nodrošināja intensīvs darbs aprīļa beigās.

Otra situācija ar analoģisku jautājumu

Darbinieks uzsāka darba attiecības 07.06.2022.  Darbinieka slimības lapa A ir no 12.09.2022. līdz 20.09.2022. (deviņas kalendāra dienas), bet pirms A lapas darbiniekam par divām dienām bija izsniegta B lapa. Lasītājas apvienotie dati par trim darba attiecību mēnešiem (daļa no jūnija, jūlijs un augusts) uzrādīti tabulā:
Nostrādātās dienas Nostrādātās stundas Darba samaksa Kalendāra darba dienas
VI – VIII  34 339 2898,06 60 
Vidēji  2898,06/34 = 85,24 2898,06/339 = 8,55 2898,06/60 = 48,30
  Arī šajā gadījumā precīzam aprēķinam jāizmanto dati par darba samaksu un nostrādāto laiku no darbinieka pirmās darba dienas līdz dienai, pēc kuras sākās darbnespēja (līdz dienai, kad ir vajadzīga vidējā izpeļņa). Lasītājas tabulā ir norādīti dati no darbinieka pirmās darba dienas līdz augusta beigām, bet nav datu par periodu līdz saslimšanai. Tas nozīmē, ka tabula jāpapildina ar datiem par nostrādātajām stundām vai dienām un par darba samaksu no 1. līdz 11. septembrim.
Nostrādātās dienas Nostrādātās stundas Darba samaksa Kalendāra darba dienas
VI – VIII  34 339 2898,06 60
IX 7 52 491,70 7
Kopā 41 391 3389,76

67
  Arī šajā situācijā no kalendāra dienu skaita būtu jāizslēdz B lapas divas dienas (pirms saslima pats un saņēma par to A lapu). Tomēr šeit izslēgšanas nav, jo B lapa izsniegta par sestdienu un svētdienu.  Kāpēc šajā gadījumā nevar izmantot dienas vidējo izpeļņu, dalot darba samaksu ar nostrādātajām dienām? Pirmkārt, tāpēc, ka darbiniekam noteikta summētā darba laika uzskaite un darba dienas katrā nedēļā ir citādas, turklāt ar atšķirīgu stundu skaitu. Otrkārt, tāpēc, ka no uzskaites datiem ir redzams, ka darbinieks nodarbināts nepilnu darba laiku un šādu dienas vidējo izpeļņu slimības vai atvaļinājuma laikā nav iespējams attiecināt uz perioda normālo darba laiku. Tam likumā ir paredzēts algoritms, kas minēts 75. panta 4. daļas otrajā teikumā. Dienas vidējā ir speciāli jāaprēķina, lai to būtu iespējams piemērot normālajam darba laikam pēc kalendāra!  Stundas vidējā izpeļņa ir 8,67 eiro (3389,76/391). Jānosaka, cik vidēji normālā darba laika dienā darbinieks būtu nodarbināts, ja viņš savu darbu veiktu katru nedēļu (it kā) no pirmdienas līdz piektdienai (normālais darba laiks pēc kalendāra). Vidēji darbdienā darbinieks bija nodarbināts: 5,84 st. (391/67). Tātad dienas vidējā izpeļņa ir 50,63 eiro (8,67 x 5,84). Vidējai izpeļņai piemērojam attiecīgus procentus (saskaņā ar likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. pantu) un apmaksājam darbnespējas darba dienas no pirmdienas līdz piektdienai. Konkrētas dienas darbnespējas gadījumā (arī atvaļinājuma gadījumā) ir iespējams apmaksāt tikai tādam darbiniekam, kura darbam ir noteiktas vienas un tās pašas (vienādas) darba dienas jebkurā nedēļā. Tad arī dienas vidējā izpeļņa tiks aprēķināta tieši šādai dienai (izmantojot 75. panta 4. daļas pirmā teikuma algoritmu).

Īpaša situācija

Tieši tāda pati kārtība attiecas uz citiem līdzīgiem gadījumiem, kad darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem pēc vismaz 12 mēnešu ilgas attaisnotas prombūtnes. Piemēram, jaunā māmiņa atgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, nostrādā dažus mēnešus un rodas nepieciešamība pēc vidējās izpeļņas (atvaļinājums, pašas darbnespēja u.c.). Protams, vispirms jānoskaidro, vai darbiniecei ir uzkrājies darba stāžs, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Darba likuma 150. pants nosaka, ka sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja. Tomēr šis nosacījums pēc būtības vairāk attiecas uz citu situāciju. Ja patlaban nostrādātajiem dažiem mēnešiem pievieno pirms dzemdībām uzkrātās tiesības uz neizmantoto atvaļinājumu un nāk klāt maternitātes atvaļinājums (vismaz trīs mēneši), kas arī uzkrāj tiesības uz atvaļinājumu, tad var vēlreiz paļauties uz DL 150. pantu: darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā. Ja var par pirmo, kāpēc nevar prasīt arī par citu gadu?! Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada novembra (491.) numurā.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058