0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAZaudētie parādi – pievienotās vērtības nodokļa korekcija

Zaudētie parādi – pievienotās vērtības nodokļa korekcija

Ina Spridzāne, sertificēta nodokļu konsultante

Kārtība, kādā Latvijā reģistrēts PVN maksātājs ir tiesīgs veikt aprēķinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korekciju par zaudētajiem parādiem, ir noteikta Pievienotās vērtības nodokļa likuma(turpmāk — PVN likums) 105. pantā (Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem). Jāatzīmē, ka nosacījumi PVN korekcijai par zaudētajiem parādiem un zaudēto parādu norakstīšanai attaisnotajos izdevumos uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) mērķiem nav vienādi, par UIN likumā ietvertajiem nosacījumiem vairāk lasiet nākošajā publikācijā. Lai varētu veikt korekciju par pakalpojumu vai preču piegādi, kas nav samaksāta, nodokļa maksātājam (turpmāk — pārdevējs) ir…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Zaudētie parādi – pievienotās vērtības nodokļa korekcija
Foto: © photoschmidt - stock.adobe.com
Ina Spridzāne
Ina Spridzāne,
sertificēta nodokļu konsultante
Foto: Aivars Siliņš

Kārtība, kādā Latvijā reģistrēts PVN maksātājs ir tiesīgs veikt aprēķinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korekciju par zaudētajiem parādiem, ir noteikta Pievienotās vērtības nodokļa likuma(turpmāk — PVN likums) 105. pantā (Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem). Jāatzīmē, ka nosacījumi PVN korekcijai par zaudētajiem parādiem un zaudēto parādu norakstīšanai attaisnotajos izdevumos uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) mērķiem nav vienādi, par UIN likumā ietvertajiem nosacījumiem vairāk lasiet nākošajā publikācijā.

Lai varētu veikt korekciju par pakalpojumu vai preču piegādi, kas nav samaksāta, nodokļa maksātājam (turpmāk — pārdevējs) ir jāievēro virkne nosacījumu, kas ir atšķirīgi gadījumos, ja zaudētais parāds vienam pircējam ir mazāks vai lielāks par 430 eiro (neskaitot PVN).

Nosacījumi korekcijas veikšanai 

Ja viena pakalpojumu vai preču saņēmēja parāds nepārsniedz 430 eiro, neskaitot PVN, budžetā iemaksāto nodokļa summu par šiem darījumiem var samazināt, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: 

  1. par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins;
  2. parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu laikā1; 
  3. par veikto darījumu ir aprēķināts nodoklis, un tas ir norādīts attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā;
  4. zaudētā parāda summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem; 
  5. preču vai pakalpojumu pārdevējs un pircējs nav saistītas personas likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē; 
  6. preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana konkrētajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunota;
  7. reģistrēts nodokļa maksātājs nav nodevis (cedējis) savas prasījuma tiesības citai personai;
  8. reģistrēts nodokļa maksātājs var pierādīt, ka tas ir veicis pasākumus zaudētā parāda atgūšanai;
  9. preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs līdz pēctaksācijas gada 1. martam ir nosūtījis preču vai pakalpojumu saņēmējam, kurš ir reģistrēts nodokļa maksātājs vai kurš preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī bija reģistrēts nodokļa maksātājs (turpmāk — pircējs), informāciju par to, ka attiecīgais parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu.

Saistošajos tiesību aktos nav konkretizēts, kādas darbības parāda piedziņai pārdevējam būtu jāveic, tas izriet no pastāvošās komercprakses, un tā varētu būt sarakste ar pircēju (atgādinājumi), tādu specializēto uzņēmumu iesaiste, kas par samaksu veic parādu atgūšanu, u.tml. Ir svarīgi, lai nodokļa maksātājs saglabātu pierādījumus veiktajām darbībām, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) audita laikā ir tiesīgs tos pieprasīt. 

Arī gadījumā, ja pircēja darbība, pamatojoties uz VID pieņemto lēmumu, ir izbeigta, korekcijas veikšanai visiem nosacījumiem ir jābūt izpildītiem, tai skaitā pierādāmu parāda piedziņas pasākumu izpilde un informācijas nosūtīšana pircējam par to, ka nesamaksātā summa par preču vai pakalpojumu piegādi atbilstoši PVN likuma 105. pantam ir uzskatāma par zaudēto parādu. Ja pārdevējs pirms informācijas nosūtīšanas pircējam atklāj, ka VID saskaņā ar savu lēmumu pircēja saimniecisko darbību jau ir izbeidzis, šajā gadījumā PVN korekciju par šo parādu diemžēl nevarēs veikt.

Ja parāda vērtība vienam piegādātājam ir 430 eiro vai vairāk

Šādā gadījumā pārdevējam ir tiesības budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja izpildīti visi iepriekšminētie nosacījumi un ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību. 

Tā kā tiesvedības mēdz ieilgt, likumā ir noteikts, ka nosacījums par triju gadu periodu ir izpildīts arī tajā gadījumā, ja triju gadu laikā no parāda rašanās brīža ir iesniegts prasības pieteikums tiesā par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja vai uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja maksātnespējas procedūra2.

Maksājamo nodokļa summu var samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, kas ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi preču vai pakalpojumu saņēmēja maksātnespējas procedūras pabeigšanu, vai, ja preču vai pakalpojumu saņēmējs ir fiziskā persona, — kad tiesa ir apstiprinājusi bankrota procedūras pabeigšanu. Tātad korekciju var veikt, ja tiesa ir apstiprinājusi maksātnespējas vai bankrota procedūras pabeigšanu, ar nosacījumu, ka visi iepriekšminētie obligātie nosacījumi ir izpildīti. 

Tas varētu šķist neloģiski, bet tomēr — PVN likumā nav paredzēta iespēja veikt priekšnodokļa korekciju par zaudētā parāda summu, ja preču vai pakalpojumu saņēmēja darbība ir izbeigta, pamatojoties uz VID pieņemto lēmumu atbilstoši Komerclikuma 314.1 pantam3. VID to pamato, uzsverot, ka nodokļu maksātājam ir pienākums veikt savu darījumu partneru izpēti un neiesaistīties darījumos ar šaubīgiem partneriem. Jāatzīmē, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā4 ir paredzēts, ka zaudējumi no parāda norakstīšanas UIN mērķiem ir uzskatāmi par saistītiem ar saimniecisko darbību, ja šī debitora darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, un tas ir izslēgts no komercreģistra. Tomēr, arī šajā gadījumā nodokļa maksātājam ir pienākums veikt pierādāmas parādu piedziņas un atgūšanas darbības.

Korekcijas veikšanas kārtība un pircēja pienākumi 

Pārdevējs nodokļa summu par zaudēto parādu norāda pēctaksācijas gada marta vai pēctaksācijas gada pirmā ceturkšņa nodokļa deklarācijā, papildus norādot personu, kuras parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu, un norāda vērtību un nodokļa summu5. Kā izriet no PVN likuma, korekciju par zaudētajiem parādiem var veikt tikai vienreiz gadā, tāpēc ir svarīgi laikus veikt visus nepieciešamos priekšdarbus, jo tiesības veikt korekciju, kā minēts iepriekš, var tikai trīs gadu laikā no parāda rašanās brīža. 

Gadījumā, ja zaudētais parāds tiek pilnīgi vai daļēji atgūts jau pēc tam, kad veiktas PVN korekcijas, pārdevējs par atgūto zaudēto parādu vai tā daļu aprēķina un samaksā nodokli tajā taksācijas periodā, kad parāds ir samaksāts.

Savukārt pircējam, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs, pēc informācijas saņemšanas no pārdevēja par to, ka parāds tiek uzskatīts par zaudētu, ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 31. jūlijam ir jāatmaksā valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa summa par nesamaksāto zaudēto parādu, to norādot attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā. Ja pircējs jau ir izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra, nodokli līdz pēctaksācijas gada 31. jūlijam par atskaitīto priekšnodokli parādu samaksā, iesniedzot paziņojumu par nodokļa samaksu par zaudētajiem parādiem, un šajā paziņojumā norāda darījumus, par kuriem nodoklis valsts budžetā tiek atmaksāts. Pircējam saglabājas tiesības atkal atskaitīt priekšnodokli, ja tas pārdevējam ir samaksājis parādu un konkrētās preces vai pakalpojumi ir izmantoti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai. 

Ja pircējs tomēr nav atmaksājis valsts budžetā atskaitīto priekšnodokli, VID informē pircēju par tā valsts budžetā maksājamās nodokļa summas palielināšanu.

Daži piemēri par zaudētajiem parādiem un PVN korekcijām ir ietverti arī VID metodiskajā materiālā, kas publicēts VID mājaslapā.

1 Parāda rašanās diena ir nākamā diena pēc tā datuma, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa netika veikta (PVN likuma 105. panta 2. daļa). 2 PVN likuma 105. panta 2.1 daļa. 3 Komerclikuma 314.1 pants. Sabiedrības darbības izbeigšana, pamatojoties uz komercreģistra iestādes vai nodokļu administrācijas lēmumu. 4 Uzņēmumu ienākuma nodokļa 9. panta 3. daļas 10. apakšpunkts. 5 PVN likuma 105. panta 6. daļa.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada aprīļa (460.) numurā

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: