0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBARevidenti: 90% uzņēmumu pirmajā revīzijā konstatē būtiskas grāmatvedības kļūdas un finanšu riskus

Revidenti: 90% uzņēmumu pirmajā revīzijā konstatē būtiskas grāmatvedības kļūdas un finanšu riskus

Lielākajai daļai jeb 90% no uzņēmumiem, kam pirmo gadu veikta gada pārskata revīzija, tiek konstatētas grāmatvedības kļūdas. To rezultātā uzņēmējiem draud ievērojami soda un nokavējuma naudas maksājumi, palielinās krāpniecības riski, kā arī neprecīzi veiktu nodokļu nomaksa, tostarp arī nodokļu pārmaksa, liecina Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) veiktais pētījums. Starp biežākajām uzņēmumu grāmatvedības kļūdām minama neprecīza Uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas aizpildīšana, tai skaitā nereti nav piemēroti UIN atvieglojumi, tāpat neatbilstošas uzskaites dēļ likviditātes, rentabilitātes un citi finanšu radītāji neataino uzņēmuma faktisko stāvokli. Daudzos uzņēmumos tiek veikts neatbilstošs pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma aprēķins, netiek korekti piemērota saistību klasifikācija īstermiņa un…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Lielākajai daļai jeb 90% no uzņēmumiem, kam pirmo gadu veikta gada pārskata revīzija, tiek konstatētas grāmatvedības kļūdas. To rezultātā uzņēmējiem draud ievērojami soda un nokavējuma naudas maksājumi, palielinās krāpniecības riski, kā arī neprecīzi veiktu nodokļu nomaksa, tostarp arī nodokļu pārmaksa, liecina Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) veiktais pētījums. Starp biežākajām uzņēmumu grāmatvedības kļūdām minama neprecīza Uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas aizpildīšana, tai skaitā nereti nav piemēroti UIN atvieglojumi, tāpat neatbilstošas uzskaites dēļ likviditātes, rentabilitātes un citi finanšu radītāji neataino uzņēmuma faktisko stāvokli. Daudzos uzņēmumos tiek veikts neatbilstošs pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma aprēķins, netiek korekti piemērota saistību klasifikācija īstermiņa un ilgtermiņa kategorijās, uzņēmumā netiek pareizi veikts atliktā nodokļa aprēķins, kā arī daudzas citas neprecizitātes. "Latvijas Finanšu pārskatu sistēma atrodas lielu pārmaiņu priekšā, jo līdz 2015.gada vidum Latvijai ir jāpārņem jaunā EK Grāmatvedības direktīva un līdz 2016. gada vidum - jaunā EK Revīzijas Direktīva, rodot līdzsvaru starp uzņēmēju ērtībām un finansiālo drošību, kā arī valsts un sabiedrības interesēm. Likumdevējam jātiecas atvieglot prasības uzņēmumu grāmatvedībai, taču valsts nedrīkst zaudēt iespēju sekot un uzticēties gada pārskatos norādītās informācijas atbilstībai," LZRA ikgadējā Vasaras konferencē atzina LZRA valdes priekšsēdētāja Sandra Vilcāne, uzsverot, ka tādi uzņēmumi, kas pirmo reizi nonāk revidentu redzeslokā un kuriem nav nozīmīgu finanšu uzskaites problēmu, drīzāk ir uzskatāmi par izņēmumiem. Uzņēmumu vadītāji nereti ar nepietiekamu rūpību attiecas pret grāmatvedības datiem, jo neapzinās finanšu riskus un zaudējumus, ko tas var radīt. Tāpat gadās, ka pat ļoti profesionāli grāmatveži nav izsekojuši kādām likumdošanas izmaiņām. Jaunās Grāmatvedības direktīvas prasības paredz ievērojamas izmaiņas uzņēmumu gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas kritērijos. Tāpat iecerēts ieviest atvieglojumus mazākiem uzņēmumiem ar zemākiem apgrozījuma rādītājiem un darbinieku skaitu. Tā, piemēram, plānots ieviest ierobežotās gada pārskatu pārbaudes, kas uzņēmumiem prasītu salīdzinoši mazāku resursu ieguldījumu nekā gada pārskata revīzija, vienlaikus ļautu Valsts ieņēmumu dienestam gūt zināmu pārliecību par uzņēmumu finanšu stāvokli un gada pārskatu atbilstību. Ierobežotās pārbaudes kā efektīvs, taču nelieliem uzņēmumiem ērtāks pārbaudes formāts sevi apliecinājušas Igaunijā, kur pastāv jau vairākus gadus. LZRA atbalsta atvieglojumus nelieliem uzņēmumiem, tai skaitā revīzijas aizstāšanu ar ierobežotajām pārbaudēm, vienlaikus vērš uzmanību, ka pārbaudes sniegs vien virspusēju informāciju par gada pārskata atbilstību, turklāt neparedz revidenta konsultācijas uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem, kas ieņem aizvien nozīmīgāku lomu starp revidentu sniegtajiem pakalpojumiem. Kā atzina S.Vilcāne, "uzņēmēji aizvien biežāk novērtē, ka revīzijas rezultātā sakārtota grāmatvedība uzrāda uzņēmuma objektīvo finanšu stāvokli, tādējādi revīzija palīdz savlaicīgi identificēt uzņēmuma maksātspējas grūtības. Sakārtota grāmatvedība bieži vien ved pie augstāka kredītreitinga, lielākas kredītspējas un zemākiem banku procentiem, tāpat kā pie labākiem pēcapmaksas noteikumiem ar piegādātājiem. Tāpat revidenti kļūst par uzņēmumu vadītāju atbalsta punktu, iesakot risinājumus kritisku risku novēršanā un iekšējās kontroles vides pilnveidošanā."