Eiropas Parlaments 24. aprīlī apstiprināja jaunus noteikumus - Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā, lai uzlabot digitālo platformu darbinieku darba apstākļus.

Jaunā direktīva nodrošinās platformu darbinieku nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu un novērsīs fiktīvu pašnodarbinātība. Noteikumi arī pirmoreiz regulēs algoritmu izmantošanu darba vietā.

Nodarbinātības statuss

Jaunie tiesību akti ievieš nodarbinātības prezumpciju (pretstatā pašnodarbinātībai), ja pastāv fakti, kas norāda uz to, ka darbinieki tiek kontrolēti un vadīti, atbilstoši katras valsts tiesību aktiem un koplīgumiem, kā arī, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) judikatūru.

Direktīva uzliek par pienākumu ES dalībvalstīm ieviest atspēkojamu nodarbinātības juridisko prezumpciju, lai novērstu varas nelīdzsvarotību starp digitālajām darba platformām un personām, kas tajās strādā.

Pierādīšanas pienākums gulstas uz platformu, proti, platformai būs jāpierāda, ka nepastāv darba attiecības.

Regulēta algoritmu pārvaldība

Jaunie noteikumi nodrošina, ka persona, kas veic platformas darbu, nevar tikt atlaista, pamatojoties uz algoritma datiem vai pēc automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas. Digitālajām darba platformām būs jānodrošina cilvēka uzraudzība attiecībā uz svarīgiem lēmumiem, kas tieši ietekmē platformas darbu veicošās personas.

Datu aizsardzība

Ar direktīvu tiek ieviesti noteikumi, kas stingrāk aizsargās platformu darbinieku datus. Digitālā darba platformām būs aizliegts apstrādāt noteikta veida personas datus, piemēram, par personas emocionālo vai psiholoģisko stāvokli un personisko pārliecību.

Direktīvas pieņemšanas mērķis ir arī novērst fiktīvu pašnodarbinātību un negodīgu konkurenci, aizsargāt īstu pašnodarbinātību un ieviest pilnīgi jaunus noteikumus par algoritmisko pārvaldību.

Direktīvas teksts vēl oficiāli jāpieņem arī ES Padomei. Pēc tā publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī dalībvalstīm būs divi gadi laika, lai direktīvas noteikumus iekļautu savos tiesību aktos.

Eiropas Komisija 2021. gada analīzē konstatējusi, ka ES aktīvi darbojas vairāk nekā 500 digitālās darba platformas, tajās ir nodarbināti vairāk nekā 28 miljoni cilvēku, un paredzams, ka līdz 2025. gadam nodarbināto skaits sasniegs 43 miljonus. Digitālā darbaspēka platformas darbojas dažādās tautsaimniecības nozarēs – gan "uz vietas", piemēram, autotransporta pakalpojumi un pārtikas piegādes kurjeri, gan tiešsaistē, sniedzot, piemēram, programmēšanas un tulkošanas pakalpojumus.

Lielākā daļa platformu darbinieku oficiāli ir pašnodarbinātie, tomēr aptuveni 5,5 miljoni cilvēku, iespējams, ir kļūdaini klasificēti kā pašnodarbinātie.

Pieņemot šo tiesību aktu, Parlaments reaģē uz pilsoņu vēlmēm attiecībā uz iekļaujošiem darba tirgiem un digitālo inovāciju, lai stiprinātu sociālo un ilgtspējīgu ekonomiku.

• Digitālajām darba platformām varētu nākties mainīt uzņēmējdarbības modeļus
• Kādos gadījumos Ukrainas civiliedzīvotājus var nodarbināt bez valsts valodas zināšanām?
• Atvieglo darbaspēka piesaisti lauksaimniecībā un mežsaimniecībā